Pielāgošanās klimata pārmaiņām, izmantojot telpisko plānošanu

Galvenās mācības

Par reģionu

Klimata apdraudējumi

Horvātijas ziemeļrietumu daļu veido valsts galvaspilsēta Zagrebas pilsēta un trīs apgabali (Zagrebas, Karlovacas un Krapinas-Zagorjes apgabali). Reģionā ir daudz dažādu pilsētu un lauku teritoriju, kā arī ģeogrāfiskas morfoloģijas. Šā iemesla dēļ reģions saskaras ar plašu klimata pārmaiņu ietekmi, un to ietekmē vairāki klimata apdraudējumi. Visnopietnākie no tiem ir ārkārtējs karstums un plūdi (pilsētu un plūmju plūdi) un zemes nogruvumi, ko bieži izraisa pārmērīgas lietusgāzes, neatbilstoša ūdens resursu apsaimniekošana un zaļās infrastruktūras apsaimniekošana, ekstremāli laikapstākļi un ilgstoši sausuma periodi.

Vietējā un reģionālā līmeņa klimatrīcības uzdevumi

Lai gan Eiropas pilsētas un reģioni ir priekšgalā cīņā pret klimata pārmaiņām, tiem bieži vien trūkst nepieciešamo instrumentu, lai pienācīgi rīkotos šajā jomā. Tās spēj izstrādāt dažādus plānus un stratēģijas, bet tām trūkst nepieciešamo mehānismu to īstenošanai, jo par būvniecības tiesību aktiem un standartiem galvenokārt lemj valstu līmenī. Vietējā un reģionālā līmeņa rīcībā bieži vien ir minimāli instrumenti, piemēram, brīvprātīgas shēmas un ierobežoti stimuli, lai motivētu ieguldītājus un iedzīvotājus rīkoties, lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi. Šie apstākļi nav pietiekami, lai risinātu gaidāmās problēmas.

Enerģētikas un klimata plāni tiek izstrādāti neatkarīgi visos pārvaldības līmeņos un nozarēs, un saziņa vai koordinācija starp tiem ir vāja vai tās nav vispār. Tas rada atšķirīgu politiku, pretrunas un neefektivitāti, radot papildu šķēršļus galveno pasākumu īstenošanai. Turklāt resursi šiem plāniem nav pienācīgi piešķirti, jo budžeta plānošana bieži neatbilst noteiktajām vajadzībām.

Telpiskā plānošana efektivitātes palielināšanai

Telpiskie plāni ir spēcīgi plānošanas un izpildes instrumenti. To galvenais mērķis ir definēt teritorijas telpisko attīstību, tostarp definēt zemes izmantošanas kategorijas, infrastruktūras izvietojumu un īpašas būvniecības un attīstības prasības. Telpiskajai plānošanai ir senas Eiropas tradīcijas, un to praktizē visā pasaulē. Pašvaldības, pilsētas un reģioni visā Eiropā izstrādā un īsteno telpiskos plānus. Šie plāni pēc būtības ir daudznozaru un tiek izstrādāti valsts, reģionālā, pašvaldību un pašvaldību līmenim pakārtotā līmenī.

Atšķirībā no citiem plānošanas procesiem telpiskie plāni ir izpildāmi to izveides līmenī. Būtībā ēkām, kas tiek būvētas vai dažos gadījumos rekonstruētas, ir vajadzīgas atļaujas, un tas savukārt nozīmē, ka ir jāsaskaņo ierosinātie projekti un attiecīgais telpiskais plāns. Šis noteikums dod iespēju telpiskajiem plāniem pilnvarot galveno pasākumu īstenošanu un panākt to izpildi. Tādējādi tā ļauj vietējām un reģionālajām pašvaldībām uzņemties atbildību par savu attīstību un veicināt galveno pasākumu īstenošanu, lai nodrošinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām un noturību pret tām.

Telpiskās, klimata un enerģētikas plānošanas integrēšana

Lai gan telpiskie plāni ir daudzdisciplīnu instruments, kas aptver lielāko daļu, ja ne visus teritorijas attīstības aspektus, tie netiek plaši izmantoti, lai īstenotu enerģētikas un klimata mērķus ārpus pamatā esošo nacionālo būvniecības standartu īstenošanas. Paplašinot to izmantošanu un iekļaujot galvenos elementus vietējo vai reģionālo enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanai, telpiskie plāni var kļūt par lielu pārmaiņu sviru.

Atkarībā no valstu tiesību aktiem un plānošanas prakses telpiskajos plānos var iekļaut dažādus pasākumus, lai palīdzētu veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām. Piemēram, telpiskajos plānos var būt nepieciešams vairāk zaļo zonu īpašumos konkrētā zonā vai visā teritorijā. Tie var ietvert dabiskas lietusūdens aiztures zonas un ūdens apsaimniekošanas risinājumus ēku līmenī, piemēram, lietusūdens izmantošanu, vai paredzēt dabā balstītus risinājumus, piemēram, zaļos jumtus un fasādes noteiktās teritorijās vai noteiktiem ēku veidiem.

Piemēram, Karlovacas pilsēta ir izsludinājusi aicinājumu izstrādāt vērienīgu telpisko plānu, kas aptvertu degradētu teritoriju pilsētas robežās. Pēc sabiedriskās apspriešanas un oficiālās pieņemšanas izrietošajā plānā ir iekļauti vairāki ļoti vērienīgi klimatadaptācijas un klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumi.

• Pirmkārt, plānā ir noteikti augstāki standarti zaļās infrastruktūras īstenošanai un esošo dabas teritoriju saglabāšanai zonā.
• Otrkārt, plānā nav paredzēta fosilā kurināmā vietēja izmantošana siltuma ražošanai. Vienīgās siltumapgādes iespējas šajā teritorijā ir pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēma vai vietējā siltuma ražošana no atjaunojamiem energoresursiem. Šī prasība pārsniedz valsts standartu attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas ēkām.

Līdzīgs plāns ir īstenots arī pašvaldību līmenim pakārtotajā zonā valsts galvaspilsētā Zagrebā. Telpiskais plāns, kas aptver vairākus pilsētu blokus, ietver stingrus noteikumus par siltumnīcefekta gāzu emisijām, ūdens resursu apsaimniekošanas prasībām un dabā balstītiem risinājumiem.

Šie piemēri joprojām ir izmēģinājuma pasākumu līmenī, un to mērķis ir demonstrēt praksi, ko vietējās un reģionālās pašvaldības var pieņemt, lai aizsargātu savu vidi un veidotu augšupēju noturību. Principus, kas apspriesti šajā stāstā un parādīti aprakstītajās izmēģinājuma darbībās, var pārnest uz augstāka līmeņa plāniem, kas aptver lielākas teritorijas. Izstrādājot un īstenojot integrētus telpiskos, enerģētikas un klimata plānus, pilsētas un reģioni spēs nodrošināt ilgtermiņa noturību pret klimata pārmaiņām un radīt tīru, veselīgu un uz cilvēkiem vērstu vidi.

No visiem maniem projektiem es īpaši lepojos ar to, ka kopā ar REGEA mēs izstrādājam Karlovacas pilsētas zaļo telpisko un zonējuma plānu. Mēs esam zaļa un gudra pilsēta. Mūsu enerģētikas pārkārtošana jau ir sākusies

Damir Mandić – Karlovacas mērs

Kopsavilkums

Papildu informācija

Kontaktinformācija