Iedzīvotāju vēlme rīkoties lietusūdeņu apsaimniekošanas jomā

Galvenās mācības

Par reģionu

Figure 1: Location of Gjøvik and Lappeenranta.

Klimata apdraudējumi

Klimata pārmaiņas palielina pilsētu un upju plūdu risku Norvēģijā un Somijā, izraisot ūdens kvalitātes pasliktināšanos intensīvāku nokrišņu, temperatūras paaugstināšanās un sezonālo nokrišņu tendenču maiņas dēļ. Pilsētu plūdi kļūst arvien biežāki, jo smagie plūdi pārslogo drenāžas sistēmas, un necaurlaidīgas virsmas novērš ūdens absorbciju. Pastiprinās arī plūdi upēs un ūdensceļos, un krasi nokrišņi un sniega kušana paaugstina upju līmeni. Ūdens kvalitāte pasliktinās, jo nokrišņu ūdens notece rada piesārņojumu ezeros un upēs. Siltāka temperatūra un palielināta barības vielu notece degvielas aļģu zied, apdraudot ekosistēmas, savukārt ekstremālas lietusgāzes pārslogo ūdens attīrīšanas sistēmas, palielinot piesārņojuma risku. Abas valstis uzlabo lietusūdeņu apsaimniekošanu, modernizē meliorācijas infrastruktūru un īsteno dabā balstītus risinājumus, lai risinātu šīs problēmas. Tomēr straujās klimata pārmaiņas turpina pārbaudīt vietējos noturības centienus un uzsver nepieciešamību iesaistīt iedzīvotājus.

Iedzīvotāju rīcība vētras ūdeņu apsaimniekošanā

Mūsu rezultāti liecina, ka Somijas un Norvēģijas iedzīvotāji vēlas ieguldīt lietusūdeņu apsaimniekošanā savos īpašumos, jo īpaši, ja tas samazina plūdu risku, prasa nelielu apkopi, samazina noteci un uzlabo estētiku. Šis entuziasms uzsver būtisko iespēju pielāgoties klimata pārmaiņām un nepieciešamību pēc turpmākas iedzīvotāju iesaistes un informētības, lai veicinātu šo risinājumu plašāku pieņemšanu.

Amalie Bjornavold, Antverpenes Universitātes (Beļģija) pētījuma EnvEcon vadošā pētniece

Izpratne par sabiedrības atbalstu investīcijām vētras ūdeņu apsaimniekošanā Somijā un Norvēģijā

Projekta TransformAr ietvaros komanda aptaujāja 2013 Norvēģijas un Somijas iedzīvotājus par viņu vēlmi ieguldīt lietusūdeņu apsaimniekošanas infrastruktūrā savos privātajos īpašumos. Aptaujas plānā ir izmantota “diskrētās izvēles eksperimenta” metode, kas paredz, ka iedzīvotājiem ir jāizvēlas starp dažādām iespējām. Šajā gadījumā pētnieki analizēja, kurš nokrišņu ūdens apsaimniekošanas risinājums iedzīvotājiem dod priekšroku (un ar kādiem nosacījumiem). Uz apsekojumiem balstītās metodes mērķis ir noteikt summu, ko cilvēki ir gatavi maksāt par privātiem lietusūdens apsaimniekošanas pasākumiem, kompromisus, ko viņi vēlas panākt, un to, kuras iedzīvotāju grupas vēlas rīkoties. Šajā aptaujā iedzīvotāji tika aicināti atbildēt uz šādu hipotētisku scenāriju:

“Jūs apsverat iespēju iegādāties vienu no zemāk norādītajiem nokrišņu ūdens apsaimniekošanas pasākumiem savam privātīpašumam, lai uztvertu lielāku nokrišņu daudzumu un nokrišņu ūdeni. Jums pieder atsevišķa 120 m2 liela māja ar dārzu.”

Hipotētiskajā scenārijā bija sniegta arī detalizēta informācija par iesniegtajiem lietusūdens apsaimniekošanas pasākumiem, piemēram, zaļajiem jumtiem, zaļajām sienām, lietus tvertnēm, caurlaidīgām virsmām un lietus dārziem (2. attēls).

Figure 2: Hypothetical property owned by all respondents taking part in DCE, showing possible SWM measures that they could choose to install. Image Credit: EnvEcon, UAntwerp.

Lietusūdens pasākumu izmaksas un ieguvumi, ko respondenti apsvērtu

Kad respondentiem bija informācija par lietusūdeņu apsaimniekošanas pasākumiem, viņi izvēlējās vēlamo pasākumu, pamatojoties uz izmaksām un ieguvumiem vai pasākuma iezīmēm, kas parādītas 3. attēlā.

Kompromisi bija saistīti ar 1) samazināto kaitējuma risku viņu mājai, 2) samazināto nokrišņu ūdens noteci un piesārņojumu, 3) uzlaboto īpašuma un kopienas estētiku, 4) nepieciešamo uzturēšanas pasākumu biežumu un 5) pasākuma cenu.

Figure 3: Characteristics and trade-offs of SWM measures to be considered by respondents. Image Credits: EnvEcon, UAntwerp.

Vēlme investēt vētras ūdeņu apsaimniekošanā Somijā un Norvēģijā

Norvēģijā un Somijā respondenti norādīja, ka nepārprotami dod priekšroku personiskai rīcībai un ieguldījumiem lietusūdeņu apsaimniekošanā. Abās valstīs palielinās vēlme veikt ieguldījumus, jo samazinās īpašuma bojājumu risks un nokrišņu ūdens notece. Tomēr dažām izlases grupām bija izteiktas vēlmes. Jaunākie respondenti, tie, kuriem ir augstāki ienākumi un izglītība un kuru īpašumiem ir augsta tirgus vērtība, un tie, kuri iepriekš bija piedzīvojuši plūdus (gan savā īpašumā, gan apkārtnē), bija pozitīvāki attiecībā uz rīcību un izrādīja lielāku vēlmi ieguldīt vētras ūdeņu apsaimniekošanā. Respondenti, kuriem piederēja viņu īpašumi, deva lielāku priekšroku savas mājas estētikas uzlabošanai.

Attiecībā uz lietusūdeņu apsaimniekošanas risinājumu veidiem abas valstis par prioritāti izvirza caurlaidīgus ietves, uzsverot zemu izmaksu, zemas uzturēšanas un ļoti funkcionālus pasākumus. Īpašuma īpašumtiesībām nav izšķirošas nozīmes, nosakot atbalstu lietus ūdeņu apsaimniekošanas pasākumiem, un tas liecina, ka gan īrnieki, gan mājokļu īpašnieki ir gatavi sniegt ieguldījumu šajās iniciatīvās.

Aptaujā tika konstatēts, ka Somijas iedzīvotāji ir gatavi maksāt vairāk, lai samazinātu kaitējumu mājai, savukārt Norvēģijā iedzīvotāji vairāk dod priekšroku noteces samazināšanai un līdz ar to piesārņojuma samazināšanai. Somijas respondenti vairāk vērtē estētiskos uzlabojumus nekā Norvēģijas respondenti:

Ieteikumi ieviešanai

Iedzīvotāji izrāda stingru vēlmi ieguldīt lietusūdeņu apsaimniekošanā savos īpašumos Somijā un Norvēģijā. Iedzīvotāji dod priekšroku caurlaidīgiem ietvēm, nevis lietus dārziem, zaļajiem jumtiem, zaļajām sienām un zaļajiem grāvjiem, jo īpaši tāpēc, ka tie samazina plūdu risku, prasa minimālu apkopi, samazina noteci un uzlabo estētiku. Mājokļu īpašnieki ar augstākas vērtības īpašumiem vairāk tiecas ieguldīt lietusūdeņu apsaimniekošanā, kas liecina, ka jaunas subsīdiju programmas vai cits tiešs finansiāls atbalsts varētu īpaši atbalstīt iedzīvotājus ar zemākiem ienākumiem šo pasākumu pieņemšanā. Mērķtiecīgas izglītošanas un izpratnes veidošanas kampaņas var palīdzēt novērst šo plaisu, sniedzot visiem iedzīvotājiem norādījumus par lietusūdeņu apsaimniekošanas ieguvumiem un iespējām.

Kopsavilkums

Papildu informācija

Saziņa