Noturības indekss: Akvakultūras adaptīvās spējas uz informāciju balstītai lēmumu pieņemšanai novērtēšana

Galvenās mācības

Par reģionu

Klimata apdraudējumi

Galisija saskaras ar aizvien ekstremālākiem laika apstākļiem, jo biežākas un intensīvākas ziemas vētras nodara kaitējumu ēdamgliemeņu plostiem un ostu infrastruktūrai. Vasarā karstuma viļņi paaugstina ūdens temperatūru, izraisot kaitīgu aļģu ziedēšanu, kas samazina gliemeņu sēklu pieejamību. Okeāna paskābināšanās, ko izraisa karbonātu pārmērīga piesātināšana Galisijas piekrastes ūdeņos, var ietekmēt arī gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu sugu augšanu un izdzīvošanu. Šie apdraudējumi būtiski apdraud gliemeņu akvakultūras nozari un reģiona plašāku sociālekonomisko stabilitāti.

Noturības indekss: Pielāgošanās problēmu risināšana gliemeņu akvakultūrā

Ieinteresēto personu un ekspertu iesaiste: Ceļā uz kopēju lēmumu pieņemšanas atbalsta instrumentu

Noturības indeksa izstrādi jau no paša sākuma raksturoja cieša sadarbība ar reģionālajām ieinteresētajām personām un ekspertiem, tostarp reģionālās valdības, akadēmisko aprindu, gliemeņu ražošanas nozares un sociālo un vides organizāciju pārstāvjiem. Darbsemināri nodrošināja, ka indekss ir zinātniski stingrs, praktiski piemērojams un to plaši pieņem potenciālie lietotāji.

Ieinteresēto personu ieguldījums bija būtisks, lai noteiktu prioritāros riska scenārijus gliemeņu akvakultūrai, aprēķinātu šo risku mazināšanas potenciālu un novērtētu nozares pielāgošanās spēju. Šie ievaddati kā mainīgie lielumi un vērtības tika integrēti noturības indeksa formulā.

Figure 1: Stakeholders workshop. Image Credits: REDE research group, University of Vigo.

Noturības indeksa izstrādes pamatā ir konstruktīva sadarbība starp zinātnes atziņām un nozares zinātību. Šī sinerģija ļauj panākt progresu gliemeņu ražošanas pārvaldības uzlabošanā, tādējādi uzlabojot efektivitāti un ilgtspēju.

Alfonso Villares, reģionālās valdības jūras lietu ministrs, Xunta de Galicia.

Noturības indeksa aprēķināšana: “Veselības pārbaude attiecībā uz adaptīvo spēju”

Apspriedēs ar galvenajiem gliemeņu akvakultūras dalībniekiem tika apzināta un par prioritāti noteikta neaizsargātība, riski un noturības faktori, kas ir būtiski, lai ražošanu pielāgotu klimata pārmaiņām. Noturības indekss ir nozares pielāgošanās spējas “veselības pārbaude”. Tajā ir norādīts, kādos gadījumos pielāgošanās klimata pārmaiņām prasa mērķtiecīgus centienus un resursus, lai ievērojami palielinātu nozares noturību.

attēlā ir apkopoti noturības indeksa rezultāti par visu gliemeņu nozari Ría de Arousa estuārā. Estuārs atrodas Galisijas reģionā, un tajā atrodas aptuveni 70 % Galisijas ēdamgliemeņu plostu. Riska pārvaldība ir vismazāk attīstītā noturības dimensija, kuras adaptīvās spējas līmenis ir 36 %. Šajā dimensijā ārkārtas rīcības plāni ir vismazāk attīstītais noturības faktors. Tomēr, lai izstrādātu stratēģisku ceļvedi adaptīvās spējas uzlabošanai, ir būtiski ņemt vērā noturības faktoru snieguma līmeni un to nozīmi vispārējā noturības modelī. Projekta grupa ņēma vērā noturības faktorus ar snieguma līmeni zem 50 % un kopējo noturības svērumu virs 5 %.

Figure 2: Summary of the final results of the Resilience Index for the mussel aquaculture in Galicia (Spain). Image Credit: REDE research group, University of Vigo.

Papildus skaitļiem: Pielāgota pielāgošanās darbību prioritāšu noteikšana stratēģiskajam ceļvedim

Nosakot prioritātes kritērijus, projekta grupa noteica sešus darbības virzienus, lai risinātu problēmas, ar kurām saskaras gliemeņu akvakultūra Galisijā. Šiem darbības virzieniem būtu:

1. padarīt ražošanas procedūras elastīgākas,
2. atvērt jaunus saziņas kanālus starp ieinteresētajām personām,
3. iekļaut gliemeņu ražošanā inovatīvus paņēmienus,
4. integrēt gliemeņu akvakultūru plašākā ekosistēmas kontekstā, kurā tā notiek,
5. uzlabot okeāna un meteoroloģisko mainīgo lielumu izmaiņu prognozēšanas modeļus un
6. Atbalsts ārkārtas rīcības plānu izstrādei klimata pārmaiņu seku izraisītām ārkārtas situācijām

Figure 3: Left: stakeholders/ experts participating in the prioritisation of solutions. Right: Andrea Ogando (UVigo-REDE) presenting results of the Resilience Index. Image Credits: REDE research group, University of Vigo.

Turklāt projekta grupa sadalīja šos darbības virzienus 24 rīcības priekšlikumos (četri par katru pozīciju). Ieinteresēto personu un ekspertu darbseminārā dalībnieki izmantoja šo prioritāšu noteikšanu, lai izstrādātu stratēģisku ceļvedi gliemeņu akvakultūrai, uzsverot vissvarīgākās un steidzamākās darbības:

• Uzsvars uz sistemātisku, ilgtermiņa okeāna meteoroloģisko un vidisko datu vākšanas uzlabošanu ar cenas ziņā pieejamiem, viegli ieviešamiem sensoriem.
• Prognozējošu analītisko rīku izstrāde un pieņemšana nākotnes notikumu prognozēšanai.
• Informācijas plūsmu uzlabošana piegādes ķēdē.
• Inovācijas veicināšana, izmantojot jaunas tehnoloģijas un sadarbības projektus.

Ar šo sadarbības dialogu tika izveidots rīcības satvars, kas sniedz atsauci turpmākām programmām, kurās integrēti zinātnes sasniegumi un ilgtermiņa konsultāciju procesi. Aptaujā 72 % stratēģiskajā ceļvedī iesaistīto dalībnieku norādīja, ka pēc iepazīšanās ar noturības indeksa rezultātiem viņu informētība par klimata pārmaiņām ir palielinājusies. Turklāt 89 % norādīja, ka turpmākajos lēmumu pieņemšanas procesos viņi ņems vērā noturības indeksa atziņas.

Kopsavilkums

Papildu informācija

Saziņa