Ziņu arhīvs

Tehniskā atbalsta instrumenta projektā, ko finansēja Eiropas Komisija un koordinēja Slovākijas Vides ministrija, tika gūti galvenie konstatējumi, lai atbalstītu Slovākijas valsts klimatadaptācijas stratēģijas atjaunināšanu, kā arī saistītos komunikācijas un spēju veidošanas pasākumus. Visi nodevumi ir pieejami angļu valodā Slovākijas klimatadaptācijas tīmekļa platformā.

Zviedrijas Mežsaimniecības aģentūra (Skovstyrelsen) publicēja savu otro pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu 2026.–2023. gadam0. Šajā piecgades plānā ir iekļauti pasākumi, kuru mērķis ir pastiprināt uzraudzību un krīžu pārvarēšanu, nodrošināt teritorijai pielāgotus mežus ar samazinātu jutību pret vētru izcelšanos un augstu variāciju līmeni un izvairīties no kaitējuma videi un citām sabiedrības vērtībām palielināšanās laika gaitā. Ziņojums ir zviedru valodā ar kopsavilkumu angļu valodā.

Pirmais Eiropas klimatisko risku novērtējums (EUCRA), kas publicēts 2024. gadā, ir svarīga daļa no pierādījumu bāzes integrētajam satvaram Eiropas klimatnoturībai un riska pārvaldībai. EVA tagad ir sākusi darbu pie otrā izdevuma (EUCRA-2), ko paredzēts publicēt 2028. gadā. EUCRA-2 stiprinās kvantitatīvo riska analīzi, paplašinās politikas tvērumu, padziļinās ieskatus par pielāgošanos un palielinās ieinteresēto personu, tostarp Eionet, iesaisti. Nesen ir noslēgts līgums ar konsorciju, lai atbalstītu EUCRA-2 īstenošanu.

ES misija “Pielāgošanās klimata pārmaiņām” ir izveidojusi jaunu misijas portālu, kas nodrošina bagātīgu informācijas avotu un praktiskus rīkus reģioniem, vietējām pašvaldībām un kopienām, lai izprastu klimata riskus, izstrādātu pielāgošanās stratēģijas un īstenotu inovatīvus risinājumus.

Siltumnīcefekta gāzes turpina uzkrāties atmosfērā, jo emisijas pieaug un dabiskajiem oglekļa piesaistītājiem, piemēram, mežiem, ir grūti absorbēt CO2. Jūras virsmas temperatūra sasniedza vēl nepieredzētu līmeni, ko veicināja spēcīgi un siltāki laikapstākļi un ilgtermiņa okeānu sasilšana, ko izraisīja klimata pārmaiņas. Saskaņā ar jaunā ES ziņojuma “Copernicus Global Climate Highlights” datiem globālā un Eiropas temperatūra 2025. gadā ierindojās trešajā vietā pēc rekordaugstā līmeņa.

Šajā brīfingā ir izklāstīti ilgtermiņa ieguvumi, ko sniedz ieguldījumi klimatnoturībā. Tajā ir izklāstītas izmaksas, kas saistītas ar noturības uzlabošanu dažās no Eiropas klimatiski visneaizsargātākajām nozarēm, un aprakstīti ieguvumi ES ekonomikai un sabiedrībai. Šis brīfings ir daļa no EVA produktu sērijas, kurā tiek pētītas pielāgošanās klimata pārmaiņām izmaksas un ieguvumi.

Eiropas Komisija ir publicējusi jaunāko ziņojumu par ES lauksaimniecības perspektīvām, kurā sniegtas prognozes par ES lauksaimniecības tirgiem līdz 2035. gadam. Ziņojumā atspoguļots nepārtraukts produktivitātes pieaugums, pielāgojoties klimata pārmaiņām un atzīstot gaidāmās izmaiņas resursu pieejamībā un pieejamībā cenas ziņā.

ES finansētais projekts Adaptation AGORA atbalsta misijas “Pielāgošanās klimata pārmaiņām” vispārējos mērķus. Politikas baltajā grāmatā ir sniegts ceļvedis, kā palielināt iedzīvotāju iesaisti klimatnoturības veicināšanā, konsolidējot atziņas un īstenojamus ieteikumus, kas izriet no projekta plašā darba. Tajā sniegti sešpadsmit ieteikumi, kas strukturēti četros galvenajos pīlāros: iesaistes institucionalizēšana; stiprināt vietējās spējas; iespēju nodrošināšana iedzīvotājiem un ieinteresētajām personām, kā arī zināšanu un paraugprakses apmaiņa un piemērošana.

Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI) nāca klajā ar priekšlikumu par dabas katastrofu riska apzināšanās un novēršanas instrumentu. Tā ir izstrādāta, lai palīdzētu nekustamā īpašuma īpašniekiem samazināt savu ēku neaizsargātību pret ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem, ierobežot iespējamos zaudējumus un galu galā veicināt Eiropas ilgtermiņa noturību pret klimata pārmaiņām.

Eiropas Komisija ir publicējusi programmas “ES — veselībai” — visu laiku lielākās un vērienīgākās ES veselības aprūpes finansēšanas programmas — starpposma novērtējumu. Programma “ES – veselībai”, kuras budžets 2021.–2027. gada periodā ir 4,6 miljardi EUR, ir devusi ievērojamu ieguldījumu ES atveseļošanā pēc Covid-19, palīdzot dalībvalstīm veidot noturīgākas un pieejamākas veselības aprūpes sistēmas un stiprinot gatavību krīzēm un reaģēšanu uz tām.

Visaptverošā klimatadaptācijas centienu analīzē šis ES ziņojums atklāj būtisku progresu un problēmas klimata apdraudējumu un neaizsargātības novēršanā visā pasaulē, ko panākušas Globālā Pilsētas mēru pakta klimata un enerģētikas jomā parakstītājas pašvaldības. Ekstrēms karstums, sausums un plūdi ir atzīti par izplatītiem klimata apdraudējumiem. Proti, tikai 67 % augsta riska apdraudējumu ir ieviesti atbilstoši pielāgošanās pasākumi. Joprojām pastāv būtiska plaisa starp apzinātajiem riskiem un darbību īstenošanu, jo īpaši neaizsargātās nozarēs un iedzīvotāju grupās. Politikas veidotāji tiek aicināti novērst šo plaisu, lai uzlabotu noturību pret klimata ietekmi.

Šī interaktīvā rokasgrāmata, ko sagatavojis ES finansētais Land4Climate projektu konsorcijs, ir paredzēta profesionāļiem, tostarp pašvaldībām, vietējām pašvaldībām un valsts pārvaldes birojiem. Tās mērķis ir palīdzēt tām īstenot neliela mēroga NbS pasākumus, meklējot alternatīvu vai papildu finansējumu papildus publiskajām subsīdijām.

Siltuma viļņi, sausums un plūdi 2025. gada vasarā skāra aptuveni ceturto daļu ES reģionu. Jauns paplašināts pētījums, ko veicis Dr. Sehrish Usman no Manheimas Universitātes un ekonomisti no Eiropas Centrālās bankas, liecina, ka 2025. gadā vien zaudējumi tiek lēsti 43 miljardu EUR apmērā un līdz 2029. gadam — 126 miljardu EUR apmērā. Pētnieki aicina palielināt ieguldījumus klimatadaptācijā, piemēram, siltumaizsardzībā pilsētās un uzlabotā ūdens resursu apsaimniekošanā.

2023. gada apsekojumā, kurā piedalījās 97 Eiropas reģioni, 70 ziņoja, ka viens no galvenajiem šķēršļiem, kas kavē efektīvu pielāgošanos, ir piekļuves trūkums klimata datiem un zinātniskajai informācijai. Klimata ZIK skaidro, kā klimata pakalpojumi, kuru pamatā ir Zemes novērošana, var palīdzēt.

Šajā nesen izdotajā rokasgrāmatā, ko izstrādājis Kopīgais pētniecības centrs (JRC), ir sniegti pakāpeniski norādījumi par to, kā izveidot riska un neaizsargātības novērtējumu (RVA), kas ir svarīgs klimatadaptācijas plānošanas komponents. Šis process apvieno zinātniskos datus un vietējās zināšanas, lai novērtētu klimata riskus, apzinātu apdraudējumus, novērtētu neaizsargātību un noteiktu kopienas pielāgošanās spējas. Saskaņota ar IPCC satvaru, rokasgrāmata palīdz pilsētām iesaistīt ieinteresētās personas un izvēlēties piemērotus instrumentus, lai pielāgotos klimata pārmaiņām.

ES finansētajā uzaicinājumā “HORIZON-MISS-2024-CLIMA-01” tika saņemti 79 priekšlikumi. 17 no 19 atlasītajiem projektiem tagad ir pārveidoti par dotāciju nolīgumiem ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru (CINEA). Šā uzaicinājuma ietvaros līdz šim piešķirtais budžets ir gandrīz 113 miljoni eiro, lai īstenotu inovatīvus un ietekmīgus risinājumus nolūkā pielāgoties klimata pārmaiņām.

Artelia publicētajā jaunajā rakstā ir izklāstīta publiskā un privātā sektora partnerības (PPCP) pieeja, kas ir inovatīva metode, lai atbalstītu līdzdalīgu pārvaldību un starpnozaru sadarbību klimata risku pārvaldībā. PPCP laboratorijas, kas sākotnēji izstrādātas pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” projekta C2IMPRESS ietvaros un tagad tiek testētas MED-IREN, apvieno publiskās iestādes, privātos dalībniekus un pilsonisko sabiedrību, lai kopīgi izstrādātu vietējā līmenī pamatotus pielāgošanās pasākumus. Šīs pieejas mērķis ir stiprināt uzticēšanos, pārskatatbildību un iekļautību noturības plānošanā. Rakstā ir uzsvērta pieredze, kas gūta izmēģinājuma objektos, un apspriesti turpmākie pasākumi plašākai piemērošanai visā Eiropas teritorijā. 

Vācijas Vides aģentūras (UBA) finansētā pētniecības projekta mērķis bija uzlabot metodiku klimatadaptācijas politikas instrumentu ex ante novērtēšanai, lai atbalstītu APA IV. Sadarbībā ar publisko iestāžu tīklu tika izstrādāta daudzkritēriju pieeja, galveno uzmanību pievēršot efektivitātei, izmaksām, ilgtspējai un mijiedarbībai. Metodika tika veiksmīgi piemērota, un tās rezultātā tika izstrādāti kopīgi politikas ieteikumi Starpministriju darba grupai par pielāgošanos klimata pārmaiņām. Ziņojumā ir apkopota metodikas izstrādes, testēšanas un piemērošanas pieeja un rezultāti, kā arī izklāstītas turpmākās pilnveides iespējas. Ziņojums ir vācu valodā, bet tas ietver plašu kopsavilkumu angļu valodā.

Atjauninātie valstu profili sniedz īsu pārskatu par to, kā Eiropas valstis plāno un īsteno pielāgošanos klimata pārmaiņām, pamatojoties uz 2025. gada Pārvaldības regulas (GovReg) ziņojumiem. Izpētīt pielāgošanās politiku un darbības, pārvaldību, labu praksi, zināšanu platformas u. c., izmantojot interaktīvu karti, un piekļūt oficiāliem datiem un dokumentiem - viss vienā vietā. Praktisks resurss ikvienam, kas nodarbojas ar adaptāciju visā Eiropā.

Nesen publicētajā ESAO (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) Globālajā sausuma pārskatā ir sniegts vispārējs sausuma riska, ietekmes un politikas novērtējums klimata pārmaiņu kontekstā. Pamatojoties uz starptautisko pieredzi un labu praksi, ziņojumā arī novērtēts, kā valstis var stiprināt sausuma pārvaldību mainīga klimata apstākļos, piedāvājot praktiskus politikas risinājumus, lai samazinātu zaudējumus, veidotu ilgtermiņa noturību un atbalstītu pielāgošanos sausākai nākotnei.

Slovākija uzņems jaunu reģionālu Apvienoto Nāciju Organizācijas Iedzīvotāju apmetņu centru globālās SURGe (Ilgtspējīga pilsētu noturība nākamajai paaudzei) iniciatīvas ietvaros. Centrs koordinēs centienus visā Eiropā risināt urbanizācijas un klimata pārmaiņu jautājumus un stiprinās sadarbību starp ANO struktūrām, Eiropas Savienību un citiem starptautiskajiem partneriem. SURGe projekta ietvaros valstis varēs pieprasīt tehnisko konsultāciju pakalpojumus. Turklāt tiks izveidots īpašs tiešsaistes portāls, lai veicinātu zināšanu apmaiņu starp projektiem un nozarēm.

Īrijas 2025. gada nacionālais klimata pārmaiņu riska novērtējums (NCCRA) sniedz visaptverošu pārskatu par valsts steidzamākajiem ar klimatu saistītajiem riskiem un jaunajām iespējām. Novērtējums, kas izstrādāts, lai atbalstītu nacionālo pielāgošanās plānošanu, nosaka 115 klimata riskus, no kuriem 43 tiek uzskatīti par būtiskiem tādās nozarēs kā veselība, infrastruktūra, bioloģiskā daudzveidība un ekonomika. Tajā arī uzsvērtas piecas potenciālās iespējas, kas izriet no prognozētajām klimata apstākļu izmaiņām. NCCRA uzsver pieaugošos draudus, ko rada plūdi, karstuma viļņi, sausums un krasta erozija, un uzsver, ka ir steidzami nepieciešama koordinēta rīcība, lai veidotu noturību un pielāgotos mainīgajam klimatam.

Eiropas ūdens resursu apsaimniekošana vēl nav pietiekami pielāgota, lai risinātu straujās un plašās pārmaiņas, ko izraisa klimata pārmaiņas un pārmērīga izmantošana, un tas apdraud ūdensapgādes drošību. Eiropas Vides aģentūras brīfings pēta iespējamos ūdens ietaupījumus, ko varētu panākt galvenajās Eiropas ekonomikas nozarēs, lai uzlabotu ūdens izmantošanas efektivitāti un novērstu pieaugošo nenoteiktību saistībā ar ūdens pieejamību.

Būtiskus ūdens ietaupījumus galvenajās ekonomikas nozarēs var panākt ar jauniem pasākumiem, kas būs būtiski, lai palielinātu Eiropas Savienības noturību ūdens resursu jomā. Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras (EVA) sniegto informāciju arī ekonomikas nozarēm ar visaugstāko ūdens ieguves līmeni ir potenciāls ietaupīt visvairāk ūdens.