Ziņu arhīvs

ES finansētajā projektā “NEVERMORE” ir izstrādāts IKT rīkkopa, kurā apvienota klimata zinātne, sociālekonomiskie dati un ieinteresēto personu zināšanas, lai veicinātu integrētu klimata pārmaiņu novērtējumu. Atvērtās piekļuves rīkkopā ir iekļauts kataloga pētnieks, gadījumu izpētes rīks, ES un pasaules mēroga rīks un spēļu rīks, lai atbalstītu scenāriju izvērtēšanu, politikas prioritāšu noteikšanu un ieinteresēto personu mācīšanos. Rīkkopu var arī izpētīt, izmantojot īpašu MOOC programmu, kas pieejama projekta tīmekļa vietnē.

Laikposmā no 2025. gada decembra līdz 2026. gada februārim Eiropas Komisija aicināja iedzīvotājus, uzņēmumus, publiskās iestādes un citas organizācijas piedalīties sabiedriskajā apspriešanā par turpmāko satvaru, kas noteiks, kā Eiropa gatavojas klimata pārmaiņām un reaģē uz tām. Apspriešanas rezultāti tagad ir publicēti Komisijas tīmekļa vietnē (piezīme: ritiniet uz leju, lai lejupielādētu noslēguma dokumentus).

Gatavojoties nākamajam Vācijas klimatisko risku novērtējumam, Vācijas klimatiskās ietekmes ķēdes ir atjauninātas un racionalizētas. Šīs ietekmes ķēdes veido būtisku metodisko pamatu riska novērtējumam un identificē iespējamo ietekmi uz klimatu, ietekmējošos faktorus un klimata ietekmes savstarpējās attiecības. Ziņojumā ir iekļauts paskaidrojumu kopsavilkums angļu valodā.

Centrālo banku un uzraudzības iestāžu tīkls finanšu sistēmas ekoloģizācijai (NGFS) sadarbībā ar G7 prezidentvalsti Franciju ir sagatavojis ziņojumu, kurā analizēta ekstrēmu laikapstākļu notikumu makroekonomiskā un finansiālā ietekme, to pārraides kanāli un starptautiskā ietekme. Ziņojumā ir iekļauts gan pilns teksts, gan augsta līmeņa vizuāls kopsavilkums.

Klimata apstākļu maiņa arvien vairāk ietekmē lauksaimniecisko ražošanu pasaulē. Ilgstošs sausums, augsnes mitruma izmaiņas vai biežāki un intensīvāki plūdi rada spiedienu uz kultūraugiem, apūdeņošanas sistēmām un zemes apsaimniekošanas praksi. Lai novērtētu, vai pielāgošanās notiek, ESAO izstrādāja 17 rādītājus valstu pielāgošanās progresa novērtēšanai lauksaimnieciskajā ražošanā, ar kuriem var gan novērtēt panākto progresu, gan apzināt atlikušās pielāgošanās vajadzības un politikas nepilnības.

Saskaņā ar Copernicus klimata pārmaiņu pakalpojuma (C3S) un Pasaules Meteoroloģijas organizācijas (PMO) apkopoto Eiropas ziņojumu par klimata stāvokli 2025. gadā vismaz 95 % Eiropas bija virs vidējās gada temperatūras. Ziņojumā uzsvērts, ka Eiropa sasilst divreiz ātrāk nekā vidēji pasaulē, padarot to par kontinentu, kas sasilst ātrāk. Rakstā ir iekļauts pilns ziņojums, kā arī interaktīvs skatītājs.

Pilsētu zaļās zonas uzlabo dzīves kvalitāti, mazinot augstās temperatūras, siltumsalas, trokšņa piesārņojumu un sliktu gaisa kvalitāti. Tomēr pētījumā, ko Eiropas Komisija veica sadarbībā ar Kopenhāgenas Universitāti, tika konstatēts, ka mazāk nekā 15 % Eiropas pilsētu iedzīvotāju ir pilnīga piekļuve zaļajām zonām saskaņā ar “3-30-300” zaļināšanas principu. Konstatējumi arī atklāj, ka bagātākiem rajoniem ir ievērojami augstāks koku seguma līmenis un tuvums dabai nekā teritorijām ar zemākiem ienākumiem.

Stokholmas Starptautiskais ūdens institūts (SIWI) norāda, ka pielāgošanās klimata pārmaiņām un to mazināšana ir atkarīga no tā, kā tiek pārvaldītas ūdens sistēmas. Šajā politikas kopsavilkumā ir izklāstītas piecas prioritāšu maiņas, lai pārietu no sadrumstalotas pieejas uz saskaņotāku un efektīvāku ūdens resursu pārvaldību. Kopā šīs pārmaiņas nodrošina praktisku satvaru ūdens sistēmu darbības saskaņošanai ar to, kā tiek organizēta politika, finanses un īstenošana, lai stiprinātu saskaņotību, saskaņotu investīcijas un atbalstītu īstenošanu plašā mērogā.

Dabas ugunsgrēki pēdējos gados ir sadedzinājuši mežus visā Eiropā, taču, rūpīgi izvēršot ganību dzīvniekus augsta riska teritorijās, var samazināt to neaizsargātību pret ugunsgrēkiem, kā konstatēts divos LIFE projektos. Pieeja, kas pazīstama kā agromežsaimniecība, ļauj liellopiem, aitām vai kazām klīst starp kokiem, kur viņi ēd un samīca veģetāciju, kas varētu nodrošināt degvielu meža ugunsgrēkiem.

Gandrīz 8 tūkstoši ugunsgrēku 25 no 27 ES dalībvalstīm izraisīja 1 079 538 izdegušus hektārus. Tas ir augstākais izdegušais apgabals ES27, kādu EFFIS jebkad reģistrējusi kopš 2006. gada, un tas ir gandrīz divreiz lielāks par vidējo rādītāju 2006.–2024. gadā. 2025. gada sezona atspoguļo skaidru tendenci: agrāks sākums, biežāki un intensīvāki karstuma viļņi un ugunsgrēki, kas sasniedz lielākus platuma grādus nekā vēsturiski novērots.

NbS bibliotēka, ko izstrādājis ES finansētais projekts LandShift and Metabolic Institute, ir interaktīva platforma, kuras pamatā ir visā Eiropā īstenoto NbS gadījumu sistemātiska identificēšana un pārraudzīšana. Katrs gadījums tiek iedalīts pēc ekosistēmas veida, zemes izmantošanas problēmām un risinājuma pieejas, ļaujot lietotājiem izpētīt un salīdzināt iespējas, kas pielāgotas viņu konkrētajām vajadzībām.

Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI) un Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (JRC) ir parakstījuši saprašanās memorandu, lai stiprinātu sadarbību uz pierādījumiem balstītas pētniecības veicināšanā par dabas katastrofu riskiem. Galvenās sadarbības jomas ietvers riska novērtēšanas metožu uzlabošanu un katastrofu zaudējumu datu vākšanas un analīzes uzlabošanu.

Kūdrāji nodrošina aizsardzību pret spēcīgām lietusgāzēm, uzglabā ūdeni sausuma periodiem un ir dabiski gaisa kondicionētāji. Vācijā tiek īstenota jauna atbalsta programma, kuras mērķis ir turpmākajos gados atjaunot mitrumu 90 000 hektāru zemes. Finansējums ir paredzēts zemes īpašniekiem, zemes apsaimniekotājiem, ūdens un augsnes asociācijām.

Kopumā 11 miljoni EUR, ko finansē Austrijas Federālā inovācijas, mobilitātes un infrastruktūras ministrija (BMIMI), ir pieejami spēju un kompetenču veidošanai, lai stiprinātu Austrijas pilsētas kā pilsētu klimatnoturības virzītājspēkus. Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus ir spēkā līdz 2026. gada septembrim.

Nozīmīgā starptautiskā pētījumā tika analizēti dienas temperatūras un mirstības dati Eiropā un konstatēts, ka siltuma profilakses plānu īstenošana ir saistīta ar pārmērīgas nāves gadījumu skaita samazināšanos par aptuveni 25 %, ko izraisa ārkārtējs karstums. Tie pierāda, ka agrīnās brīdināšanas sistēmas, skaidra saziņa un apdraudēto cilvēku aizsardzības pasākumi ir ne tikai laba prakse, bet arī izmērāmi efektīvi sabiedrības veselības instrumenti pasaulē, kas sasilst.

Deltares un Utrehtas Universitātes vadīts jauns dokuments atklāj, ka Eiropai ir daudz vairāk iespēju paātrināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, nekā parasti tiek atzīts. Tā vietā, lai reaģētu tikai tad, kad klimata riski kļūst steidzami, pētījums parāda, kā politiskais impulss, sabiedrības atbalsts, resursu pieejamība, tehnoloģiskā inovācija un/vai ikdienas uzturēšanas cikli var paātrināt pielāgošanās pasākumus.

ES finansētais projekts KNOWING nāca klajā ar savu Paplašināmās ietekmes mijiedarbības modeļa satvaru, kas aptver transportu, enerģijas pieprasījumu un piedāvājumu, mikroklimatu, veselību, zemes izmantošanu un plūdus. Integrētā pieeja ļauj aptvert starpnozaru atgriezenisko saiti, laika kavējumus un klimata intervenču neparedzēto blakusietekmi.

Tā kā dabas ugunsgrēki kļūst arvien lielāki, biežāki un postošāki, Eiropas Komisija nāk klajā ar jaunu integrētu pieeju dabas ugunsgrēku riska pārvaldībai, kas aptver novēršanu, sagatavotību, reaģēšanu un atveseļošanu. Šī holistiskā pieeja uzlabos Eiropas noturību pret pieaugošajiem dabas ugunsgrēku draudiem un nodrošinās spēcīgāku aizsardzību eiropiešiem un videi, kā arī tās infrastruktūrai un kultūras mantojumam.

Lai atbalstītu Ziemeļvalstu sadarbības programmas vides un klimata jomā 2025.–2027. gadam īstenošanu, Ziemeļvalstu Klimatadaptācijas programma (NCAP) aicina iesniegt pieteikumus dotācijām Ziemeļvalstu sadarbības projektiem, kas vērsti uz pielāgošanās investīcijām un potenciālu samazināt riskus, radīt vērtību un tikt efektīvi finansētiem, vai klimata pārmaiņu ietekmi uz biodaudzveidību un potenciālu mazināt saistītos riskus. Uzaicinājums iesniegt pieteikumus ir spēkā no 2026. gada 8. aprīļa un beidzas 2026. gada 24. maijā plkst. 23.59 (pēc Centrāleiropas laika).

ES finansētais projekts REGILIENCE+ ir publicējis rezultātus vajadzību novērtējumam, kas veikts ar 147 ieinteresētajām personām no 27 valstīm par pielāgošanās projektu īstenošanu. Šie konstatējumi sniedz skaidru ceļvedi par konkrētām problēmām un prasībām, ar kurām saskaras vietējās un reģionālās pašvaldības, un sniedz vērtīgu ieskatu par to, kā ES misiju projekti var labāk pielāgot savus risinājumus, lai atbalstītu reģionālo klimatnoturību.

Pasaules Meteoroloģijas organizācijas jaunākajā ziņojumā par klimata stāvokli konstatēts, ka Zemes klimats ir vairāk nelīdzsvarots nekā jebkad agrāk novērotajā vēsturē, jo siltumnīcefekta gāzu koncentrācija veicina pastāvīgu atmosfēras un okeāna sasilšanu un ledus kušanu. Šīs plašās pārmaiņas ir notikušas dažu desmitgažu laikā, bet tām būs kaitīgas sekas simtiem un, iespējams, tūkstošiem gadu.

Eiropas Komisija pieņēma jaunus norādījumus, lai palīdzētu dalībvalstīm pielāgot Natura 2000 aizsargājamo dabas teritoriju tīklu pieaugošajam klimata pārmaiņu spiedienam. Tajā sniegti ieteikumi par praktiskiem pielāgošanās pasākumiem un klimatadaptācijas satvaru Natura 2000 apsaimniekotājiem, valstu iestādēm un ieinteresētajām personām, kas atbildīgas par Eiropas vērtīgāko dzīvotņu un sugu aizsardzību.

Polijas Klimata un vides ministrija ir sākusi darbu pie Valsts stratēģijas par pielāgošanos klimata pārmaiņām, kā arī pie Pielāgošanās rīcības plāna. Starpministriju darba grupa analizēs konkrētu jomu vajadzības. Pašvaldības, ministrijas, pētniecības institūti, universitātes, nevalstiskās organizācijas un uzņēmumi tiks iesaistīti katrā no 16 provincēm.

Jauns Hāgas Stratēģisko pētījumu centra ziņojums liecina, ka tādi klimata apdraudējumi kā karstums, sausums un dabas ugunsgrēki nesamērīgi ietekmē Dienvideiropu un Dienvidaustrumeiropu, savukārt plūdi arvien vairāk ietekmē Centrāleiropas un Ziemeļeiropas reģionus. Šis nevienmērīgais spiediens palielina sociālekonomiskās atšķirības, jo īpaši lauksaimniecībā, infrastruktūrā, veselības aprūpē un ekonomikā kopumā. Tomēr pielāgošanās klimata pārmaiņām risku var pārvērst noturībā.

Latvijā ir ieviesta jauna agrīnās brīdināšanas sistēma, lai novērstu pieaugošo plūdu risku, ko rada sniega kušana un spēcīgi nokrišņi. Sistēma, kuras pamatā ir iepriekšēja sensoru lietojumprogramma, kas darbojas Jelgavā, sniegs brīdinājumus Zemgales reģiona iedzīvotājiem un iestādēm, kas ir līdzena teritorija ar blīvu upju tīklu. Tas saņēma finansējumu no pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" IMPETUS projekta un tika sasniegts, sadarbojoties Jelgavas Digitālajam centram, Zemgales plānošanas reģionam, Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centram un Baltijas Vides forumam.