Ziņu arhīvs

Tā kā dabas ugunsgrēki kļūst arvien lielāki, biežāki un postošāki, Eiropas Komisija nāk klajā ar jaunu integrētu pieeju dabas ugunsgrēku riska pārvaldībai, kas aptver novēršanu, sagatavotību, reaģēšanu un atveseļošanu. Šī holistiskā pieeja uzlabos Eiropas noturību pret pieaugošajiem dabas ugunsgrēku draudiem un nodrošinās spēcīgāku aizsardzību eiropiešiem un videi, kā arī tās infrastruktūrai un kultūras mantojumam.

ES finansētais projekts REGILIENCE+ ir publicējis rezultātus vajadzību novērtējumam, kas veikts ar 147 ieinteresētajām personām no 27 valstīm par pielāgošanās projektu īstenošanu. Šie konstatējumi sniedz skaidru ceļvedi par konkrētām problēmām un prasībām, ar kurām saskaras vietējās un reģionālās pašvaldības, un sniedz vērtīgu ieskatu par to, kā ES misiju projekti var labāk pielāgot savus risinājumus, lai atbalstītu reģionālo klimatnoturību.

Pasaules Meteoroloģijas organizācijas jaunākajā ziņojumā par klimata stāvokli konstatēts, ka Zemes klimats ir vairāk nelīdzsvarots nekā jebkad agrāk novērotajā vēsturē, jo siltumnīcefekta gāzu koncentrācija veicina pastāvīgu atmosfēras un okeāna sasilšanu un ledus kušanu. Šīs plašās pārmaiņas ir notikušas dažu desmitgažu laikā, bet tām būs kaitīgas sekas simtiem un, iespējams, tūkstošiem gadu.

Eiropas Komisija pieņēma jaunus norādījumus, lai palīdzētu dalībvalstīm pielāgot Natura 2000 aizsargājamo dabas teritoriju tīklu pieaugošajam klimata pārmaiņu spiedienam. Tajā sniegti ieteikumi par praktiskiem pielāgošanās pasākumiem un klimatadaptācijas satvaru Natura 2000 apsaimniekotājiem, valstu iestādēm un ieinteresētajām personām, kas atbildīgas par Eiropas vērtīgāko dzīvotņu un sugu aizsardzību.

Jauns Hāgas Stratēģisko pētījumu centra ziņojums liecina, ka tādi klimata apdraudējumi kā karstums, sausums un dabas ugunsgrēki nesamērīgi ietekmē Dienvideiropu un Dienvidaustrumeiropu, savukārt plūdi arvien vairāk ietekmē Centrāleiropas un Ziemeļeiropas reģionus. Šis nevienmērīgais spiediens palielina sociālekonomiskās atšķirības, jo īpaši lauksaimniecībā, infrastruktūrā, veselības aprūpē un ekonomikā kopumā. Tomēr pielāgošanās klimata pārmaiņām risku var pārvērst noturībā.

Latvijā ir ieviesta jauna agrīnās brīdināšanas sistēma, lai novērstu pieaugošo plūdu risku, ko rada sniega kušana un spēcīgi nokrišņi. Sistēma, kuras pamatā ir iepriekšēja sensoru lietojumprogramma, kas darbojas Jelgavā, sniegs brīdinājumus Zemgales reģiona iedzīvotājiem un iestādēm, kas ir līdzena teritorija ar blīvu upju tīklu. Tas saņēma finansējumu no pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" IMPETUS projekta un tika sasniegts, sadarbojoties Jelgavas Digitālajam centram, Zemgales plānošanas reģionam, Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centram un Baltijas Vides forumam.

Jaunākais Climate-ADAPT meklēšanas asistenta jauninājums nodrošina vairākus uzlabojumus, kas izstrādāti, lai uzlabotu veiktspēju, uzticamību un lietotāja pieredzi. Galvenās jaunās funkcijas ietver DeepResearch spējas, kas nodrošina visaptverošāku reakciju, daudzpakāpju pamatojumu un faktu pārbaudes AI, kas piedāvā lielāku stabilitāti un uzticamību.

Norvēģijas Vides aģentūra kopā ar Bērnu, jaunatnes un ģimenes lietu direktorātu ir pasūtījusi visaptverošu literatūras kartēšanu par saikni starp klimata pārmaiņām un sociālo nevienlīdzību. Ziņojumā, kas būs Norvēģijas gaidāmā nacionālā klimatneaizsargātības novērtējuma pamatā, norādīts, ka ar klimatu saistīti notikumi mēdz padziļināt pastāvošo nevienlīdzību. Ziņojums ir sagatavots norvēģu valodā, bet tajā ir iekļauts kopsavilkums angļu valodā un galvenie konstatējumi.

Šajā ziņojumā apkopoti projekta “Municipal Survey: Where Do Municipalities Stand in Adapting to Climate Change and How Do They Arrive at Multifunctional and Transformative Adaptation Solutions?” rezultāti, sniegti norādījumi par to, kā stiprināt pašvaldību pielāgošanos Vācijā, un apzinātas turpmākās pētniecības vajadzības. Ziņojums ir vācu valodā, bet ir plašs kopsavilkums angļu valodā.

EEZ valde oficiāli apstiprināja Moldovas Republiku kā EEZ un Eionet sadarbības valsti. Tas atspoguļo ciešāku sadarbību starp EEZ un Moldovas Republiku vides aizsardzības jomā, tostarp attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām. Climate-ADAPT pakāpeniski paplašināsies, aptverot valsti Climate-ADAPT resursos un pakalpojumos.

ES finansētajā projektā LAND4CLIMATE ir publicēti divi jauni politikas kopsavilkumi, kuros uzsvērts, ka dabā balstītu risinājumu izvēršanai privātajā zemē ir jāveido ilgtermiņa uzticēšanās ar zemes īpašniekiem, jāvienkāršo administratīvās un juridiskās procedūras, jānodrošina skaidri ekonomiskie stimuli un jāstiprina vietējās tehniskās spējas pāriet no sadrumstalotas rīcības uz sistemātiskāku un efektīvāku īstenošanu.

Eiropas Vides aģentūra izstrādā jaunu rīku Navigator, kas sniegs ieguldījumu Eiropas Komisijas sagatavotajā integrētajā Eiropas klimatnoturības un riska pārvaldības satvarā. “Navigator”, kas mitināts vietnē “Climate-ADAPT”, palīdzēs lietotājiem visā ES vieglāk atrast klimatadaptācijas rīkus un piekļūt tiem. Lūdzu, veiciet mūsu īso aptauju līdz 2026. gada 30. martam, lai palīdzētu mums izstrādāt Navigator, kas atbilst jūsu vajadzībām.

Climate-ADAPT gadījumu izpētes katalogu papildināja visas valdības mēroga dabas ugunsgrēku pārvaldības gadījumu izpēte Portugālē. Tajā parādīta Portugāles integrētās lauku ugunsgrēku pārvaldības sistēmas izveide, lai aizsargātu cilvēkus un aktīvus, vienlaikus atbalstot lauku attīstību. Tas papildina vēl vienu valsts piemēru no Zviedrijas, kurā tiek apsvērta dabas ugunsgrēku pārvaldība/novēršana klimata pārmaiņu apstākļos Ziemeļeiropā.

Izstrādājot gadījumu izpēti par inženiertehniskajām intervencēm, lai nodrošinātu autotransporta nepārtrauktu darbību apgabalos, kurus skar arvien intensīvākas lietusgāzes klimata pārmaiņu dēļ, Klimata un vides ministrija palīdzēja novērst plaisu starp iedvesmojošiem piemēriem par praktiskiem pielāgošanās pasākumiem transporta nozarē Climate-ADAPT gadījumu izpētes katalogā.

Analizējot deviņas vētras, kas 2026. gada sākumā skāra Vidusjūras rietumu daļu, starptautiska pētnieku grupa konstatēja, ka blīvi apdzīvotos pilsētu centros, jo īpaši tur, kur tūrisma virzīta attīstība ir izvērsusies palienēs, kā arī zemās, graujošās piekrastes pilsētās, ir ievērojami lielāks spēcīgu lietusgāžu risks. Iepriekšējas brīdināšanas un izlēmīgas reaģēšanas apvienojums palīdzēja ierobežot ietekmi uz apdraudētajām kopienām.

Setubala, kas kopš 2014. gada ir Pilsētas mēru pakta parakstītāja, ir ieguldījusi līdzekļus strukturālā plūdu novēršanā. Divu ūdens aiztures baseinu sistēma, kas integrēta, šķiet, pilsētas parkā, tagad ir izturējusi savu pirmo reālo stresa testu ekstremālu nokrišņu apstākļos, pierādot savu efektivitāti, lai būtiski mazinātu katastrofu riskus.

Jaunā Eiropas Zinātniskās konsultatīvās padomes klimata pārmaiņu jautājumos ziņojumā “Noturības pret klimata pārmaiņām stiprināšana – ieteikumi efektīvam ES pielāgošanās politikas satvaram” ir izklāstīts, kā ES var stiprināt savu pieeju attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, ņemot vērā pieaugošos un arvien sistēmiskākos klimata riskus.

Atsauces sasilšanas trajektorija attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām (TRACC) tagad ir nostiprināta Francijas Vides kodeksā. 2026. gada 23. janvārī pieņemtajā dekrētā ir noteikti trajektorijas mērķi un tās atjaunināšanas nosacījumi. Tas ir papildināts ar rīkojumu, kurā norādīti trajektorijas sasilšanas līmeņi un procedūras, saskaņā ar kurām valsts Met aģentūra (Météo-France) dara pieejamas attiecīgās reģionālās klimata prognozes.

Saskaņā ar Eiropas mēroga apsekojuma rezultātiem eiropieši ir ļoti nobažījušies par ārkārtēju karstumu un citām klimata pārmaiņu sekām, piemēram, dabas ugunsgrēkiem. Tajā tika konstatēts, ka daudzi iedzīvotāji arī nav pietiekami sagatavoti tam, lai tiktu galā ar pieaugošo karstuma viļņu, plūdu vai ūdens trūkuma biežumu un apmēru savās mājās. Lai nodrošinātu Eiropas sabiedrības labbūtību un labklājību strauji mainīgajā klimatā, ir plaši jāīsteno pasākumi, kas novērš klimata ietekmi un sagatavojas tai, jānodrošina mājsaimniecību līmeņa noturības pasākumu pieejamība cenas ziņā un taisnīgi jāsadala iestāžu vadītas pielāgošanās darbības.

Četri jauni politikas kopsavilkumi no ES līdzfinansētā projekta Ready4Heat piedāvā praktiskus norādījumus pilsētām. Šajos kopsavilkumos Austrijas, Slovēnijas, Ungārijas un Vācijas vietējie izmēģinājuma projekti tiek pārvērsti skaidros ieteikumos citām pašvaldībām.

Tehniskā atbalsta instrumenta projektā, ko finansēja Eiropas Komisija un koordinēja Slovākijas Vides ministrija, tika gūti galvenie konstatējumi, lai atbalstītu Slovākijas valsts klimatadaptācijas stratēģijas atjaunināšanu, kā arī saistītos komunikācijas un spēju veidošanas pasākumus. Visi nodevumi ir pieejami angļu valodā Slovākijas klimatadaptācijas tīmekļa platformā.

Zviedrijas Mežsaimniecības aģentūra (Skovstyrelsen) publicēja savu otro pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu 2026.–2023. gadam0. Šajā piecgades plānā ir iekļauti pasākumi, kuru mērķis ir pastiprināt uzraudzību un krīžu pārvarēšanu, nodrošināt teritorijai pielāgotus mežus ar samazinātu jutību pret vētru izcelšanos un augstu variāciju līmeni un izvairīties no kaitējuma videi un citām sabiedrības vērtībām palielināšanās laika gaitā. Ziņojums ir zviedru valodā ar kopsavilkumu angļu valodā.

Pirmais Eiropas klimatisko risku novērtējums (EUCRA), kas publicēts 2024. gadā, ir svarīga daļa no pierādījumu bāzes integrētajam satvaram Eiropas klimatnoturībai un riska pārvaldībai. EVA tagad ir sākusi darbu pie otrā izdevuma (EUCRA-2), ko paredzēts publicēt 2028. gadā. EUCRA-2 stiprinās kvantitatīvo riska analīzi, paplašinās politikas tvērumu, padziļinās ieskatus par pielāgošanos un palielinās ieinteresēto personu, tostarp Eionet, iesaisti. Nesen ir noslēgts līgums ar konsorciju, lai atbalstītu EUCRA-2 īstenošanu.

Jaunā pētījumā, ko pasūtījis Klimata politikas ģenerāldirektorāts (CLIMA ĢD) un ko finansē no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”, secināts, ka ES, tās dalībvalstīm un privātajam sektoram līdz 2050. gadam pielāgošanās klimata pārmaiņām jomā ir jāiegulda aptuveni 70 miljardi EUR gadā, lai samazinātu pakļautību arvien lielākiem klimata apdraudējumiem un uzlabotu noturību.

ES misija “Pielāgošanās klimata pārmaiņām” ir izveidojusi jaunu misijas portālu, kas nodrošina bagātīgu informācijas avotu un praktiskus rīkus reģioniem, vietējām pašvaldībām un kopienām, lai izprastu klimata riskus, izstrādātu pielāgošanās stratēģijas un īstenotu inovatīvus risinājumus.