Ziņu arhīvs

Prognozes, kas izriet no klimata riska modelēšanas dažādiem globālās sasilšanas līmeņiem, tagad ir integrētas Kopīgā pētniecības centra pārvaldītajā riska datu centrā par katastrofu risku un zaudējumiem un ir pieejamas vienotā "Teritoriālā riska novērtējuma par klimatu Eiropas reģionos" (Peseta V) infopanelī. Reģionālās iestādes, eksperti, kas strādā pie sagatavotības katastrofām un pielāgošanās klimata pārmaiņām, kā arī plašāka sabiedrība tagad var piekļūt saskaņotiem datiem par katru reģionu par klimata riskiem un to ietekmi dažādos sasilšanas scenārijos.

Tā kā paredzams, ka globālā sasilšana pārsniegs 1,5 °C, pielāgošanās finansējums ievērojami atpaliek no vajadzībām, īstenošanu ierobežo institucionāli šķēršļi, un saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas (UNEP) jauno ziņojumu pieaug zaudējumi un kaitējums.

Climate-ADAPT gadījumu izpētes kataloga mērķis ir sistemātiski aptvert visus Eiropas reģionus ar praktiskiem piemēriem. Ar šo jauno gadījumu izpēti par agrīno brīdināšanu reģionālajai plūdu riska pārvaldībai Climate-ADAPT komandas mērķis ir sākt mazināt plaisu Baltijas jūras reģionā.

Ekstrēms karstums, sausums, dabas ugunsgrēki un vētras šogad izjauca transportu, energoapgādi un ūdensapgādi visā Eiropā, apstiprinot pirms diviem gadiem apzinātos riskus Eiropas klimata riska novērtējumā (EUCRA). Eiropas Vides aģentūras (EVA) publicētajā brīfingā, pamatojoties uz šogad gūto pieredzi, ir aplūkots, kā nodrošināt klimatnoturīgu kritisko infrastruktūru.

Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar ES klimatnoturības satvaru, kura mērķis ir stiprināt Eiropas spēju paredzēt klimata riskus, tiem sagatavoties un tos pārvaldīt. Ar to tiek ieviests Eiropas Klimata noturības akts, kura pamatā ir praktiski instrumenti (European Climate Viewer, Klimata noturības rīku navigators un Mission Solutions Explorer), lai virzītu fundamentālu pāreju no reaģēšanas uz katastrofām uz klimata pārmaiņu ietekmes pārvarēšanu un kaitējuma novēršanu.

Iespēja ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni bez pārsnieguma vai ar nelielu pārsniegumu, kas ir Parīzes nolīguma par klimata pārmaiņām galvenais mērķis, tagad ir zudusi. Tomēr šim pārsniegumam nav jābūt pastāvīgam. UNEP 2026. gada ziņojumā par emisiju iztrūkumu “Atgriešanās punkts” konstatēts, ka, globālās temperatūras pieaugumam pārsniedzot 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, ir steidzami un stingri jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas, lai līdz minimumam samazinātu pārsnieguma apmēru un ilgumu un līdz gadsimta beigām atgrieztos pie 1,5 °C.

PROTECCT pētniecības projekts (Aizsardzība pret klimata pārmaiņu izraisītiem sociālajiem riskiem Eiropā: Salīdzinošā perspektīva, ko finansē Francijas Valsts pētniecības aģentūra (ANR) un ko galvenokārt vada Sciences Po, aicina atbildēt uz aptauju par mehānismiem, kas ieviesti Eiropā, lai transporta infrastruktūra un pakalpojumi varētu tikt galā ar klimata pārmaiņu riskiem un pielāgoties tiem. Anketā termins “transports” attiecas gan uz transporta infrastruktūru (autoceļi, dzelzceļi, ostas, pilsētu transporta sistēmas utt.), gan uz transporta pakalpojumu organizēšanu, darbību un pārvaldību. Iesniegšanas termiņš ir 2026. gada 11. novembris. Analīzē tiks ņemtas vērā arī daļējas atbildes uz aptaujas jautājumiem.

Izmantojot Eiropas Pilsētu mehānisma uzaicinājumu iesniegt pieteikumus, ko finansē no ES programmas LIFE, līdz 62 pilsētām var pieteikties fiksētas summas dotācijām 60 000 EUR apmērā katrai, lai izstrādātu investīciju koncepcijas energoefektivitātes darbībām, siltumapgādes un aukstumapgādes darbībām, tīras enerģijas darbībām vai to kombinācijai. Uzaicinājums tiks izsludināts 26. oktobrī un ilgs līdz 2026. gada 21. decembrim (plkst. 17.00 pēc Briseles laika).

Četrās LIFE apakšprogrammās, tostarp klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās apakšprogrammā, atsaucoties uz 2026. gada uzaicinājumu, tika iesniegti 1430 pieteikumi. Tas ir par 30 % vairāk nekā 2025. gadā. Pieprasītais ES finansējums 4,3 miljardu EUR apmērā ir par 38 % lielāks nekā iesniegtajos dokumentos. Programma LIFE ir ES vides un klimata pasākumu finansēšanas instruments.

Pilsētu palīdzības dienests ir jauns piekļuves punkts ES atbalstam, kas palīdz pilsētām orientēties pieejamajās iespējās un atrast vajadzīgās zināšanas, finansējumu un saiknes. Pielāgošanās klimata pārmaiņām ir apakštēma tematiskajā jomā “Zaļais”.

Eiropas Vides aģentūra (EVA) meklē ekspertus, kas pievienotos tematiskajām ekspertu grupām (TEG), atbalstot otrā Eiropas klimatisko risku novērtējuma (EUCRA-2) izstrādi.

No 1. oktobra līdz 31. oktobrim ir izsludināts uzaicinājums uz jauniem Eiropas Klimata pakta vēstniekiem. Eiropas Klimata pakta sūtņi uzņemas vadību, iedvesmojot, atbalstot un izplatot savās kopienās un tīklos jēgpilnu klimatrīcību, tostarp attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI) pārbaudīja un publicēja ziņojumu par to, kā klimata pārmaiņas varētu ietekmēt dzīvības un veselības apdrošinātājus un aroda pensiju sniedzējus. Tajā tika konstatēts, ka galvenais ar klimatu saistītais atbildības risks nozarēs ir ārkārtējs karstums. Ņemot vērā kompensējošos faktorus, plašo publiskā sektora veselības aprūpes segumu un portfeļa diversifikāciju, pašreizējā finansiālā ietekme joprojām ir ierobežota. Tomēr paredzams, ka nākamajās desmitgadēs riski palielināsies.

Jauna ES līdzfinansēta Eiropas partnerība noturīgam kultūras mantojumam (ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” finansiālu ieguldījumu) apvieno 90 partnerus no 30 valstīm, lai stiprinātu Eiropas kultūras mantojuma saglabāšanu pret klimata un vides pārmaiņām. Nākamajos 10 gados šī Eiropas partnerība noturīgam kultūras mantojumam izsludinās starptautiskus kopīgus uzaicinājumus iesniegt pētniecības projektus, ko papildinās atbalsta pasākumi.

Laikā, kad Eiropa saskaras ar klimata pārmaiņu, drošības apdraudējumu un infrastruktūras ievainojamības radītiem riskiem, kas pārklājas, šis Kopīgā pētniecības centra (JRC) ziņojums, ko atbalsta Migrācijas un iekšlietu ĢD (HOME ĢD), sniedz noderīgu ieskatu pētniekiem, politikas veidotājiem, praktiķiem un novatoriem. Tajā ir izklāstīts kopīgs viedoklis par spējām, kas, visticamāk, veidos noturību pret katastrofām nākamajās desmitgadēs.

Pēc vasaras, kad valdīja ārkārtējs karstums un rekordliels sausums, Eiropas vajadzība pēc ūdensapgādes noturības nekad nav bijusi skaidrāka. Tāpēc Eiropas Komisija pastiprina centienus, lai nodrošinātu, ka neviena kopiena netiek atstāta novārtā un ka Ūdensresursu noturības stratēģija tiek efektīvi un taisnīgi īstenota visā ES. Lai atbalstītu šos centienus, jaunā platforma apvienos plašu Eiropas ieinteresēto personu loku, tostarp uzņēmumu pārstāvjus, ūdensapgādes nozari, pilsonisko sabiedrību, reģionālās un vietējās iestādes un dalībvalstu valdības.

Lai labāk izprastu sarežģītus riskus un sagatavotos tiem, Apvienoto Nāciju Organizācija ir veikusi riska uztveres aptauju 1300 ieinteresētajām personām 155 valstīs. Klimata pārmaiņu bezdarbība joprojām ir vissvarīgākais no visiem 28 riskiem, lai gan vides riski kā kategorija ir nedaudz samazinājušies, ņemot vērā to nozīmi.

Lietuvas parlaments 2026. gada 11. jūnijā pieņēma Likumu par pielāgošanos klimata pārmaiņām, ar ko izveido tiesisko regulējumu pielāgošanās politikas izstrādei un īstenošanai, ar klimatu saistīto risku pārvaldībai un attiecīgās informācijas vākšanai un sniegšanai. Likumā ir noteikti valsts un pašvaldību iestāžu pienākumi, un pašvaldībām līdz 2030. gada beigām ir jāsagatavo plāni par pielāgošanos klimata pārmaiņām. Lietuvas Hidrometeoroloģijas dienests darbosies kā ekspertu centrs, sniedzot pašvaldībām metodoloģisku un tehnisku atbalstu.

Jauns atjauninājums gadījuma izpētei par dabā balstītiem risinājumiem (NbS) skolās, lai aizsargātu bērnus no karstuma Spānijā, ir pieejams vietnē Climate-ADAPT. Monitoringa rezultāti parāda zaļo jumtu un fasāžu vispārējo darbību laika gaitā ar dažiem trūkumiem nepiemērotu apūdeņošanas un uzturēšanas problēmu dēļ. Monitorings arī ļāva ieteikt iespējamos korektīvos pasākumus un praktiskus ieteikumus, lai nodrošinātu ilgtermiņa uzturēšanu un efektīvu replikāciju citās vietās.

Ir paziņoti seši 2026. gada federālās balvas “Blauer Kompass” ieguvēji par izciliem projektiem klimata pārmaiņu novēršanas un pielāgošanās jomā. Konkursa "Blauer Kompass" mērķis ir demonstrēt inovatīvus, efektīvus un ilgtspējīgus risinājumus klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanai. Balvas tika piešķirtas projektiem, kas atspoguļo pielāgošanās pasākumu daudzveidību Vācijā: agrīnās brīdināšanas sistēma spēcīgu lietusgāžu gadījumā, klimatnoturīga lauksaimnieciskās audzēšanas metode, vecmāšu apmācības modulis par karstuma stresa pārvaldību, iedvesmojoša interaktīva izstāde bērniem un jauniešiem un divi skolu projekti, kas ietver koku stādīšanas kampaņu un pārtikas ražošanas iekārtu. Katrai balvai ir 25 000 eiro naudas balva. Vairāk informācijas par federālo balvu angļu valodā var atrast arī šajā tīmekļa vietnē: https://www.umweltbundesamt.de/en/themen/klima-energie/klimafolgen-anpassung/kompetenzzentrum-kompass/contest-blauer-kompass.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas vidusposma novērtējumu 292 reģionālās un vietējās pašvaldības jau ir īstenojušas klimatadaptācijas pasākumus, savukārt ES misijas “Pielāgošanās klimata pārmaiņām” 2030. gadam mērķis ir bijis atbalstīt vismaz 150 Eiropas reģionus, vietējās pašvaldības un kopienas, lai tie kļūtu klimatnoturīgi. Par laimi, visas piecas ES misijas pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” sniedz taustāmus pozitīvus rezultātus, izmantojot zinātnisko un tehnoloģisko inovāciju, un tādējādi veicina sistēmiskas pārmaiņas.

Šis Kopīgais pētniecības centrs (JRC) liecina, ka sausuma apstākļi Centrāleiropā un Austrumeiropā ir pasliktinājušies. Trauksmes apstākļi joprojām pastāv Centrāleiropā un Austrumeiropā, un Rietumeiropā tie ir pasliktinājušies. Nākamajos mēnešos Eiropā ir gaidāms ziemeļu-dienvidu ūdens dipols ar sausākiem apstākļiem lielākajā daļā centrālo un ziemeļu reģionu un mitrākiem apstākļiem nekā parasti Vidusjūras apgabalos. Ziņojums ir daļa no vairākiem analītiskiem ziņojumiem par sausuma notikumu analīzi, kas ietekmē Eiropu, kā arī citus pasaules reģionus. Šo pētījumu pamatā ir dati un informācija, ko izguvuši un apstrādājuši Copernicus Sausuma novērošanas centri, un tie ir papildināti ar iedaļām par ietekmi, liela mēroga apriti un citiem būtiskiem faktoriem.

Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar jaunu stratēģiju, kas nodrošinās, ka attālie Eiropas reģioni var pilnībā īstenot savu potenciālu. Tie paplašina ES klātbūtni visā pasaulē, un tiem ir būtiska ģeostratēģiska nozīme. Stratēģijas pamatā ir četri mērķi, tostarp noturības un sagatavotības uzlabošana, ņemot vērā tālāko reģionu unikālo realitāti un ierobežojumus.

Slovākija tagad ir viena no sekmīgākajām pieteikumu iesniedzējām projektiem, ko finansē no ES programmas LIFE. Projekta NatAdaptSK mērķis ir izveidot visaptverošu satvaru Slovākijas Republikas Klimatadaptācijas stratēģijas īstenošanai praksē, apvienojot pārbaudītus un inovatīvus dabā balstītus risinājumus sešās galvenajās jomās.