Ziņu arhīvs

Šajā ziņojumā apkopoti projekta “Municipal Survey: Where Do Municipalities Stand in Adapting to Climate Change and How Do They Arrive at Multifunctional and Transformative Adaptation Solutions?” rezultāti, sniegti norādījumi par to, kā stiprināt pašvaldību pielāgošanos Vācijā, un apzinātas turpmākās pētniecības vajadzības. Ziņojums ir vācu valodā, bet ir plašs kopsavilkums angļu valodā.

EEZ valde oficiāli apstiprināja Moldovas Republiku kā EEZ un Eionet sadarbības valsti. Tas atspoguļo ciešāku sadarbību starp EEZ un Moldovas Republiku vides aizsardzības jomā, tostarp attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām. Climate-ADAPT pakāpeniski paplašināsies, aptverot valsti Climate-ADAPT resursos un pakalpojumos.

ES finansētajā projektā LAND4CLIMATE ir publicēti divi jauni politikas kopsavilkumi, kuros uzsvērts, ka dabā balstītu risinājumu izvēršanai privātajā zemē ir jāveido ilgtermiņa uzticēšanās ar zemes īpašniekiem, jāvienkāršo administratīvās un juridiskās procedūras, jānodrošina skaidri ekonomiskie stimuli un jāstiprina vietējās tehniskās spējas pāriet no sadrumstalotas rīcības uz sistemātiskāku un efektīvāku īstenošanu.

Eiropas Vides aģentūra izstrādā jaunu rīku Navigator, kas sniegs ieguldījumu Eiropas Komisijas sagatavotajā integrētajā Eiropas klimatnoturības un riska pārvaldības satvarā. “Navigator”, kas mitināts vietnē “Climate-ADAPT”, palīdzēs lietotājiem visā ES vieglāk atrast klimatadaptācijas rīkus un piekļūt tiem. Lūdzu, veiciet mūsu īso aptauju līdz 2026. gada 30. martam, lai palīdzētu mums izstrādāt Navigator, kas atbilst jūsu vajadzībām.

Climate-ADAPT gadījumu izpētes katalogu papildināja visas valdības mēroga dabas ugunsgrēku pārvaldības gadījumu izpēte Portugālē. Tajā parādīta Portugāles integrētās lauku ugunsgrēku pārvaldības sistēmas izveide, lai aizsargātu cilvēkus un aktīvus, vienlaikus atbalstot lauku attīstību. Tas papildina vēl vienu valsts piemēru no Zviedrijas, kurā tiek apsvērta dabas ugunsgrēku pārvaldība/novēršana klimata pārmaiņu apstākļos Ziemeļeiropā.

Izstrādājot gadījumu izpēti par inženiertehniskajām intervencēm, lai nodrošinātu autotransporta nepārtrauktu darbību apgabalos, kurus skar arvien intensīvākas lietusgāzes klimata pārmaiņu dēļ, Klimata un vides ministrija palīdzēja novērst plaisu starp iedvesmojošiem piemēriem par praktiskiem pielāgošanās pasākumiem transporta nozarē Climate-ADAPT gadījumu izpētes katalogā.

Analizējot deviņas vētras, kas 2026. gada sākumā skāra Vidusjūras rietumu daļu, starptautiska pētnieku grupa konstatēja, ka blīvi apdzīvotos pilsētu centros, jo īpaši tur, kur tūrisma virzīta attīstība ir izvērsusies palienēs, kā arī zemās, graujošās piekrastes pilsētās, ir ievērojami lielāks spēcīgu lietusgāžu risks. Iepriekšējas brīdināšanas un izlēmīgas reaģēšanas apvienojums palīdzēja ierobežot ietekmi uz apdraudētajām kopienām.

Setubala, kas kopš 2014. gada ir Pilsētas mēru pakta parakstītāja, ir ieguldījusi līdzekļus strukturālā plūdu novēršanā. Divu ūdens aiztures baseinu sistēma, kas integrēta, šķiet, pilsētas parkā, tagad ir izturējusi savu pirmo reālo stresa testu ekstremālu nokrišņu apstākļos, pierādot savu efektivitāti, lai būtiski mazinātu katastrofu riskus.

Jaunā Eiropas Zinātniskās konsultatīvās padomes klimata pārmaiņu jautājumos ziņojumā “Noturības pret klimata pārmaiņām stiprināšana – ieteikumi efektīvam ES pielāgošanās politikas satvaram” ir izklāstīts, kā ES var stiprināt savu pieeju attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, ņemot vērā pieaugošos un arvien sistēmiskākos klimata riskus.

Atsauces sasilšanas trajektorija attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām (TRACC) tagad ir nostiprināta Francijas Vides kodeksā. 2026. gada 23. janvārī pieņemtajā dekrētā ir noteikti trajektorijas mērķi un tās atjaunināšanas nosacījumi. Tas ir papildināts ar rīkojumu, kurā norādīti trajektorijas sasilšanas līmeņi un procedūras, saskaņā ar kurām valsts Met aģentūra (Météo-France) dara pieejamas attiecīgās reģionālās klimata prognozes.

Saskaņā ar Eiropas mēroga apsekojuma rezultātiem eiropieši ir ļoti nobažījušies par ārkārtēju karstumu un citām klimata pārmaiņu sekām, piemēram, dabas ugunsgrēkiem. Tajā tika konstatēts, ka daudzi iedzīvotāji arī nav pietiekami sagatavoti tam, lai tiktu galā ar pieaugošo karstuma viļņu, plūdu vai ūdens trūkuma biežumu un apmēru savās mājās. Lai nodrošinātu Eiropas sabiedrības labbūtību un labklājību strauji mainīgajā klimatā, ir plaši jāīsteno pasākumi, kas novērš klimata ietekmi un sagatavojas tai, jānodrošina mājsaimniecību līmeņa noturības pasākumu pieejamība cenas ziņā un taisnīgi jāsadala iestāžu vadītas pielāgošanās darbības.

Četri jauni politikas kopsavilkumi no ES līdzfinansētā projekta Ready4Heat piedāvā praktiskus norādījumus pilsētām. Šajos kopsavilkumos Austrijas, Slovēnijas, Ungārijas un Vācijas vietējie izmēģinājuma projekti tiek pārvērsti skaidros ieteikumos citām pašvaldībām.

Tehniskā atbalsta instrumenta projektā, ko finansēja Eiropas Komisija un koordinēja Slovākijas Vides ministrija, tika gūti galvenie konstatējumi, lai atbalstītu Slovākijas valsts klimatadaptācijas stratēģijas atjaunināšanu, kā arī saistītos komunikācijas un spēju veidošanas pasākumus. Visi nodevumi ir pieejami angļu valodā Slovākijas klimatadaptācijas tīmekļa platformā.

Zviedrijas Mežsaimniecības aģentūra (Skovstyrelsen) publicēja savu otro pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu 2026.–2023. gadam0. Šajā piecgades plānā ir iekļauti pasākumi, kuru mērķis ir pastiprināt uzraudzību un krīžu pārvarēšanu, nodrošināt teritorijai pielāgotus mežus ar samazinātu jutību pret vētru izcelšanos un augstu variāciju līmeni un izvairīties no kaitējuma videi un citām sabiedrības vērtībām palielināšanās laika gaitā. Ziņojums ir zviedru valodā ar kopsavilkumu angļu valodā.

Pirmais Eiropas klimatisko risku novērtējums (EUCRA), kas publicēts 2024. gadā, ir svarīga daļa no pierādījumu bāzes integrētajam satvaram Eiropas klimatnoturībai un riska pārvaldībai. EVA tagad ir sākusi darbu pie otrā izdevuma (EUCRA-2), ko paredzēts publicēt 2028. gadā. EUCRA-2 stiprinās kvantitatīvo riska analīzi, paplašinās politikas tvērumu, padziļinās ieskatus par pielāgošanos un palielinās ieinteresēto personu, tostarp Eionet, iesaisti. Nesen ir noslēgts līgums ar konsorciju, lai atbalstītu EUCRA-2 īstenošanu.

Jaunā pētījumā, ko pasūtījis Klimata politikas ģenerāldirektorāts (CLIMA ĢD) un ko finansē no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”, secināts, ka ES, tās dalībvalstīm un privātajam sektoram līdz 2050. gadam pielāgošanās klimata pārmaiņām jomā ir jāiegulda aptuveni 70 miljardi EUR gadā, lai samazinātu pakļautību arvien lielākiem klimata apdraudējumiem un uzlabotu noturību.

ES misija “Pielāgošanās klimata pārmaiņām” ir izveidojusi jaunu misijas portālu, kas nodrošina bagātīgu informācijas avotu un praktiskus rīkus reģioniem, vietējām pašvaldībām un kopienām, lai izprastu klimata riskus, izstrādātu pielāgošanās stratēģijas un īstenotu inovatīvus risinājumus.

Siltumnīcefekta gāzes turpina uzkrāties atmosfērā, jo emisijas pieaug un dabiskajiem oglekļa piesaistītājiem, piemēram, mežiem, ir grūti absorbēt CO2. Jūras virsmas temperatūra sasniedza vēl nepieredzētu līmeni, ko veicināja spēcīgi un siltāki laikapstākļi un ilgtermiņa okeānu sasilšana, ko izraisīja klimata pārmaiņas. Saskaņā ar jaunā ES ziņojuma “Copernicus Global Climate Highlights” datiem globālā un Eiropas temperatūra 2025. gadā ierindojās trešajā vietā pēc rekordaugstā līmeņa.

Šajā brīfingā ir izklāstīti ilgtermiņa ieguvumi, ko sniedz ieguldījumi klimatnoturībā. Tajā ir izklāstītas izmaksas, kas saistītas ar noturības uzlabošanu dažās no Eiropas klimatiski visneaizsargātākajām nozarēm, un aprakstīti ieguvumi ES ekonomikai un sabiedrībai. Šis brīfings ir daļa no EVA produktu sērijas, kurā tiek pētītas pielāgošanās klimata pārmaiņām izmaksas un ieguvumi.

Eiropas Komisija ir publicējusi jaunāko ziņojumu par ES lauksaimniecības perspektīvām, kurā sniegtas prognozes par ES lauksaimniecības tirgiem līdz 2035. gadam. Ziņojumā atspoguļots nepārtraukts produktivitātes pieaugums, pielāgojoties klimata pārmaiņām un atzīstot gaidāmās izmaiņas resursu pieejamībā un pieejamībā cenas ziņā.

ES finansētais projekts Adaptation AGORA atbalsta misijas “Pielāgošanās klimata pārmaiņām” vispārējos mērķus. Politikas baltajā grāmatā ir sniegts ceļvedis, kā palielināt iedzīvotāju iesaisti klimatnoturības veicināšanā, konsolidējot atziņas un īstenojamus ieteikumus, kas izriet no projekta plašā darba. Tajā sniegti sešpadsmit ieteikumi, kas strukturēti četros galvenajos pīlāros: iesaistes institucionalizēšana; stiprināt vietējās spējas; iespēju nodrošināšana iedzīvotājiem un ieinteresētajām personām, kā arī zināšanu un paraugprakses apmaiņa un piemērošana.

Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI) nāca klajā ar priekšlikumu par dabas katastrofu riska apzināšanās un novēršanas instrumentu. Tā ir izstrādāta, lai palīdzētu nekustamā īpašuma īpašniekiem samazināt savu ēku neaizsargātību pret ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem, ierobežot iespējamos zaudējumus un galu galā veicināt Eiropas ilgtermiņa noturību pret klimata pārmaiņām.

Eiropas Komisija ir publicējusi programmas “ES — veselībai” — visu laiku lielākās un vērienīgākās ES veselības aprūpes finansēšanas programmas — starpposma novērtējumu. Programma “ES – veselībai”, kuras budžets 2021.–2027. gada periodā ir 4,6 miljardi EUR, ir devusi ievērojamu ieguldījumu ES atveseļošanā pēc Covid-19, palīdzot dalībvalstīm veidot noturīgākas un pieejamākas veselības aprūpes sistēmas un stiprinot gatavību krīzēm un reaģēšanu uz tām.

Visaptverošā klimatadaptācijas centienu analīzē šis ES ziņojums atklāj būtisku progresu un problēmas klimata apdraudējumu un neaizsargātības novēršanā visā pasaulē, ko panākušas Globālā Pilsētas mēru pakta klimata un enerģētikas jomā parakstītājas pašvaldības. Ekstrēms karstums, sausums un plūdi ir atzīti par izplatītiem klimata apdraudējumiem. Proti, tikai 67 % augsta riska apdraudējumu ir ieviesti atbilstoši pielāgošanās pasākumi. Joprojām pastāv būtiska plaisa starp apzinātajiem riskiem un darbību īstenošanu, jo īpaši neaizsargātās nozarēs un iedzīvotāju grupās. Politikas veidotāji tiek aicināti novērst šo plaisu, lai uzlabotu noturību pret klimata ietekmi.

Šī interaktīvā rokasgrāmata, ko sagatavojis ES finansētais Land4Climate projektu konsorcijs, ir paredzēta profesionāļiem, tostarp pašvaldībām, vietējām pašvaldībām un valsts pārvaldes birojiem. Tās mērķis ir palīdzēt tām īstenot neliela mēroga NbS pasākumus, meklējot alternatīvu vai papildu finansējumu papildus publiskajām subsīdijām.