Ziņu arhīvs

ES finansētajā projektā Climateurope2 ir izstrādāts politikas kopsavilkums, kurā izklāstīti galvenie konstatējumi par to, kā standarti un kvalitātes nodrošināšanas procesi var stiprināt klimata pakalpojumu izmantojamību un leģitimitāti. Tā apgalvo, ka zinātniskā uzticamība vien ir nepietiekama un ka kvalitatīviem klimata pakalpojumiem ir jābūt nozīmīgiem arī lēmumu pieņemšanas kontekstā un tie jāizstrādā, izmantojot leģitīmus, pārredzamus un pārskatatbildīgus procesus.

Klimata pārmaiņu ietekme īpaši skar sociāli nelabvēlīgā situācijā esošas grupas, piemēram, viņu profesijas, mājokļu stāvokļa vai veselības dēļ. Sociālie faktori var ietekmēt individuālo pielāgošanās spēju un var pārklāties un pastiprināt viens otru. Projekta mērķis bija apzināt neaizsargātas grupas un izstrādāt ieteikumus rīcībai Vācijā. Ziņojums ietver astoņu lappušu garu kopsavilkumu angļu valodā.

ES misija “Pielāgošanās klimata pārmaiņām” ir publicējusi savu misijas projektu kataloga 2026. gada izdevumu, kurā iekļauti 65 pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” finansēti projekti, kas klimatadaptāciju pārvērš rīcībā, lai stiprinātu noturību pret plūdiem, sausumu, karstuma viļņiem, dabas ugunsgrēkiem, jūras līmeņa celšanos un citiem klimata riskiem. Katalogā ir sniegti piemēri, kā jūsu reģionā un visā Eiropā tiek īstenota pielāgošanās klimata pārmaiņām.

Tā kā dabas ugunsgrēku sezonas kļūst garākas, agrākas un postošākas, Eiropas Komisija stiprina gatavību klimata pārmaiņām, 2026. gada vasarā izvietojot rekordlielu skaitu papildu ugunsdzēsēju, gaisa kuģu un speciālo zināšanu, lai palīdzētu aizsargāt dzīvības, mājas un dabu.

ES finansētajā projektā “NEVERMORE” ir izstrādāts IKT rīkkopa, kurā apvienota klimata zinātne, sociālekonomiskie dati un ieinteresēto personu zināšanas, lai veicinātu integrētu klimata pārmaiņu novērtējumu. Atvērtās piekļuves rīkkopā ir iekļauts kataloga pētnieks, gadījumu izpētes rīks, ES un pasaules mēroga rīks un spēļu rīks, lai atbalstītu scenāriju izvērtēšanu, politikas prioritāšu noteikšanu un ieinteresēto personu mācīšanos. Rīkkopu var arī izpētīt, izmantojot īpašu MOOC programmu, kas pieejama projekta tīmekļa vietnē.

Laikposmā no 2025. gada decembra līdz 2026. gada februārim Eiropas Komisija aicināja iedzīvotājus, uzņēmumus, publiskās iestādes un citas organizācijas piedalīties sabiedriskajā apspriešanā par turpmāko satvaru, kas noteiks, kā Eiropa gatavojas klimata pārmaiņām un reaģē uz tām. Apspriešanas rezultāti tagad ir publicēti Komisijas tīmekļa vietnē (piezīme: ritiniet uz leju, lai lejupielādētu noslēguma dokumentus).

ES misijas “Pielāgošanās klimata pārmaiņām” 2025./26. gada darbības pārskats liecina par spēcīgu un pieaugošu iesaisti visā misijas ekosistēmā, un misijas darbībās un iniciatīvās tagad piedalās vairāk nekā 400 reģionālo un vietējo pašvaldību. Šo impulsu vēl vairāk atbalsta 65 pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” projekti un aktīva uzdevumu pielāgošanas kopiena, kas apvieno vairāk nekā 700 dalībnieku, lai sadarbotos, apmainītos ar zināšanām un veicinātu mācīšanos no līdzbiedriem visos pārvaldības līmeņos.

Gatavojoties nākamajam Vācijas klimatisko risku novērtējumam, Vācijas klimatiskās ietekmes ķēdes ir atjauninātas un racionalizētas. Šīs ietekmes ķēdes veido būtisku metodisko pamatu riska novērtējumam un identificē iespējamo ietekmi uz klimatu, ietekmējošos faktorus un klimata ietekmes savstarpējās attiecības. Ziņojumā ir iekļauts paskaidrojumu kopsavilkums angļu valodā.

Centrālo banku un uzraudzības iestāžu tīkls finanšu sistēmas ekoloģizācijai (NGFS) sadarbībā ar G7 prezidentvalsti Franciju ir sagatavojis ziņojumu, kurā analizēta ekstrēmu laikapstākļu notikumu makroekonomiskā un finansiālā ietekme, to pārraides kanāli un starptautiskā ietekme. Ziņojumā ir iekļauts gan pilns teksts, gan augsta līmeņa vizuāls kopsavilkums.

Projekts TRANSCEND Horizon izstrādā nopietnas spēles kā galveno instrumentu izpētes un lēmumu pieņemšanas atbalstam nenoteiktības apstākļos septiņos projektā iesaistītajos upju baseinos. Nopietnas spēles apvieno spēļu elementus, piemēram, lomas un noteikumus, ar zinātniskiem modeļiem un reālās pasaules datiem. TRANSCEND nopietno spēļu principi, metodoloģija un interaktīvā platforma to radīšanai un spēlēšanai ir brīvi pieejami.

Klimata apstākļu maiņa arvien vairāk ietekmē lauksaimniecisko ražošanu pasaulē. Ilgstošs sausums, augsnes mitruma izmaiņas vai biežāki un intensīvāki plūdi rada spiedienu uz kultūraugiem, apūdeņošanas sistēmām un zemes apsaimniekošanas praksi. Lai novērtētu, vai pielāgošanās notiek, ESAO izstrādāja 17 rādītājus valstu pielāgošanās progresa novērtēšanai lauksaimnieciskajā ražošanā, ar kuriem var gan novērtēt panākto progresu, gan apzināt atlikušās pielāgošanās vajadzības un politikas nepilnības.

Kvalitatīvu klimata plānu izstrāde ir viens no galvenajiem pasākumiem, kas pilsētām jāveic, lai novērstu klimata krīzes pieaugošo spiedienu un ietekmi. Nesen veikts pētījums liecina par būtiskām atšķirībām šo plānu kvalitātē, un pielāgošanās mērķi bieži vien ir pārāk vispārīgi vai nepietiekami vērienīgi. Lielāka uzmanība ir jāpievērš arī uzraudzības un novērtēšanas izstrādei un neaizsargāto grupu iekļaušanai plānošanas procesos. Neraugoties uz laika gaitā novērotajiem uzlabojumiem, augstas kvalitātes plāni joprojām ir salīdzinoši reti, un tas liecina, ka ir vajadzīgs lielāks atbalsts vietējām pašvaldībām.

Saskaņā ar Copernicus klimata pārmaiņu pakalpojuma (C3S) un Pasaules Meteoroloģijas organizācijas (PMO) apkopoto Eiropas ziņojumu par klimata stāvokli 2025. gadā vismaz 95 % Eiropas bija virs vidējās gada temperatūras. Ziņojumā uzsvērts, ka Eiropa sasilst divreiz ātrāk nekā vidēji pasaulē, padarot to par kontinentu, kas sasilst ātrāk. Rakstā ir iekļauts pilns ziņojums, kā arī interaktīvs skatītājs.

Pilsētu zaļās zonas uzlabo dzīves kvalitāti, mazinot augstās temperatūras, siltumsalas, trokšņa piesārņojumu un sliktu gaisa kvalitāti. Tomēr pētījumā, ko Eiropas Komisija veica sadarbībā ar Kopenhāgenas Universitāti, tika konstatēts, ka mazāk nekā 15 % Eiropas pilsētu iedzīvotāju ir pilnīga piekļuve zaļajām zonām saskaņā ar “3-30-300” zaļināšanas principu. Konstatējumi arī atklāj, ka bagātākiem rajoniem ir ievērojami augstāks koku seguma līmenis un tuvums dabai nekā teritorijām ar zemākiem ienākumiem.

Stokholmas Starptautiskais ūdens institūts (SIWI) norāda, ka pielāgošanās klimata pārmaiņām un to mazināšana ir atkarīga no tā, kā tiek pārvaldītas ūdens sistēmas. Šajā politikas kopsavilkumā ir izklāstītas piecas prioritāšu maiņas, lai pārietu no sadrumstalotas pieejas uz saskaņotāku un efektīvāku ūdens resursu pārvaldību. Kopā šīs pārmaiņas nodrošina praktisku satvaru ūdens sistēmu darbības saskaņošanai ar to, kā tiek organizēta politika, finanses un īstenošana, lai stiprinātu saskaņotību, saskaņotu investīcijas un atbalstītu īstenošanu plašā mērogā.

Dabas ugunsgrēki pēdējos gados ir sadedzinājuši mežus visā Eiropā, taču, rūpīgi izvēršot ganību dzīvniekus augsta riska teritorijās, var samazināt to neaizsargātību pret ugunsgrēkiem, kā konstatēts divos LIFE projektos. Pieeja, kas pazīstama kā agromežsaimniecība, ļauj liellopiem, aitām vai kazām klīst starp kokiem, kur viņi ēd un samīca veģetāciju, kas varētu nodrošināt degvielu meža ugunsgrēkiem.

Gandrīz 8 tūkstoši ugunsgrēku 25 no 27 ES dalībvalstīm izraisīja 1 079 538 izdegušus hektārus. Tas ir augstākais izdegušais apgabals ES27, kādu EFFIS jebkad reģistrējusi kopš 2006. gada, un tas ir gandrīz divreiz lielāks par vidējo rādītāju 2006.–2024. gadā. 2025. gada sezona atspoguļo skaidru tendenci: agrāks sākums, biežāki un intensīvāki karstuma viļņi un ugunsgrēki, kas sasniedz lielākus platuma grādus nekā vēsturiski novērots.

NbS bibliotēka, ko izstrādājis ES finansētais projekts LandShift and Metabolic Institute, ir interaktīva platforma, kuras pamatā ir visā Eiropā īstenoto NbS gadījumu sistemātiska identificēšana un pārraudzīšana. Katrs gadījums tiek iedalīts pēc ekosistēmas veida, zemes izmantošanas problēmām un risinājuma pieejas, ļaujot lietotājiem izpētīt un salīdzināt iespējas, kas pielāgotas viņu konkrētajām vajadzībām.

Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI) un Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (JRC) ir parakstījuši saprašanās memorandu, lai stiprinātu sadarbību uz pierādījumiem balstītas pētniecības veicināšanā par dabas katastrofu riskiem. Galvenās sadarbības jomas ietvers riska novērtēšanas metožu uzlabošanu un katastrofu zaudējumu datu vākšanas un analīzes uzlabošanu.

Kūdrāji nodrošina aizsardzību pret spēcīgām lietusgāzēm, uzglabā ūdeni sausuma periodiem un ir dabiski gaisa kondicionētāji. Vācijā tiek īstenota jauna atbalsta programma, kuras mērķis ir turpmākajos gados atjaunot mitrumu 90 000 hektāru zemes. Finansējums ir paredzēts zemes īpašniekiem, zemes apsaimniekotājiem, ūdens un augsnes asociācijām.

Kopumā 11 miljoni EUR, ko finansē Austrijas Federālā inovācijas, mobilitātes un infrastruktūras ministrija (BMIMI), ir pieejami spēju un kompetenču veidošanai, lai stiprinātu Austrijas pilsētas kā pilsētu klimatnoturības virzītājspēkus. Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus ir spēkā līdz 2026. gada septembrim.

Nozīmīgā starptautiskā pētījumā tika analizēti dienas temperatūras un mirstības dati Eiropā un konstatēts, ka siltuma profilakses plānu īstenošana ir saistīta ar pārmērīgas nāves gadījumu skaita samazināšanos par aptuveni 25 %, ko izraisa ārkārtējs karstums. Tie pierāda, ka agrīnās brīdināšanas sistēmas, skaidra saziņa un apdraudēto cilvēku aizsardzības pasākumi ir ne tikai laba prakse, bet arī izmērāmi efektīvi sabiedrības veselības instrumenti pasaulē, kas sasilst.

Deltares un Utrehtas Universitātes vadīts jauns dokuments atklāj, ka Eiropai ir daudz vairāk iespēju paātrināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, nekā parasti tiek atzīts. Tā vietā, lai reaģētu tikai tad, kad klimata riski kļūst steidzami, pētījums parāda, kā politiskais impulss, sabiedrības atbalsts, resursu pieejamība, tehnoloģiskā inovācija un/vai ikdienas uzturēšanas cikli var paātrināt pielāgošanās pasākumus.

ES finansētais projekts KNOWING nāca klajā ar savu Paplašināmās ietekmes mijiedarbības modeļa satvaru, kas aptver transportu, enerģijas pieprasījumu un piedāvājumu, mikroklimatu, veselību, zemes izmantošanu un plūdus. Integrētā pieeja ļauj aptvert starpnozaru atgriezenisko saiti, laika kavējumus un klimata intervenču neparedzēto blakusietekmi.

Tā kā dabas ugunsgrēki kļūst arvien lielāki, biežāki un postošāki, Eiropas Komisija nāk klajā ar jaunu integrētu pieeju dabas ugunsgrēku riska pārvaldībai, kas aptver novēršanu, sagatavotību, reaģēšanu un atveseļošanu. Šī holistiskā pieeja uzlabos Eiropas noturību pret pieaugošajiem dabas ugunsgrēku draudiem un nodrošinās spēcīgāku aizsardzību eiropiešiem un videi, kā arī tās infrastruktūrai un kultūras mantojumam.