Ziņu arhīvs

Eiropas Komisija ir publicējusi jaunāko ziņojumu par ES lauksaimniecības perspektīvām, kurā sniegtas prognozes par ES lauksaimniecības tirgiem līdz 2035. gadam. Ziņojumā atspoguļots nepārtraukts produktivitātes pieaugums, pielāgojoties klimata pārmaiņām un atzīstot gaidāmās izmaiņas resursu pieejamībā un pieejamībā cenas ziņā.

ES finansētais projekts Adaptation AGORA atbalsta misijas “Pielāgošanās klimata pārmaiņām” vispārējos mērķus. Politikas baltajā grāmatā ir sniegts ceļvedis, kā palielināt iedzīvotāju iesaisti klimatnoturības veicināšanā, konsolidējot atziņas un īstenojamus ieteikumus, kas izriet no projekta plašā darba. Tajā sniegti sešpadsmit ieteikumi, kas strukturēti četros galvenajos pīlāros: iesaistes institucionalizēšana; stiprināt vietējās spējas; iespēju nodrošināšana iedzīvotājiem un ieinteresētajām personām, kā arī zināšanu un paraugprakses apmaiņa un piemērošana.

Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI) nāca klajā ar priekšlikumu par dabas katastrofu riska apzināšanās un novēršanas instrumentu. Tā ir izstrādāta, lai palīdzētu nekustamā īpašuma īpašniekiem samazināt savu ēku neaizsargātību pret ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem, ierobežot iespējamos zaudējumus un galu galā veicināt Eiropas ilgtermiņa noturību pret klimata pārmaiņām.

Eiropas Komisija ir publicējusi programmas “ES — veselībai” — visu laiku lielākās un vērienīgākās ES veselības aprūpes finansēšanas programmas — starpposma novērtējumu. Programma “ES – veselībai”, kuras budžets 2021.–2027. gada periodā ir 4,6 miljardi EUR, ir devusi ievērojamu ieguldījumu ES atveseļošanā pēc Covid-19, palīdzot dalībvalstīm veidot noturīgākas un pieejamākas veselības aprūpes sistēmas un stiprinot gatavību krīzēm un reaģēšanu uz tām.

Visaptverošā klimatadaptācijas centienu analīzē šis ES ziņojums atklāj būtisku progresu un problēmas klimata apdraudējumu un neaizsargātības novēršanā visā pasaulē, ko panākušas Globālā Pilsētas mēru pakta klimata un enerģētikas jomā parakstītājas pašvaldības. Ekstrēms karstums, sausums un plūdi ir atzīti par izplatītiem klimata apdraudējumiem. Proti, tikai 67 % augsta riska apdraudējumu ir ieviesti atbilstoši pielāgošanās pasākumi. Joprojām pastāv būtiska plaisa starp apzinātajiem riskiem un darbību īstenošanu, jo īpaši neaizsargātās nozarēs un iedzīvotāju grupās. Politikas veidotāji tiek aicināti novērst šo plaisu, lai uzlabotu noturību pret klimata ietekmi.

Šī interaktīvā rokasgrāmata, ko sagatavojis ES finansētais Land4Climate projektu konsorcijs, ir paredzēta profesionāļiem, tostarp pašvaldībām, vietējām pašvaldībām un valsts pārvaldes birojiem. Tās mērķis ir palīdzēt tām īstenot neliela mēroga NbS pasākumus, meklējot alternatīvu vai papildu finansējumu papildus publiskajām subsīdijām.

Siltuma viļņi, sausums un plūdi 2025. gada vasarā skāra aptuveni ceturto daļu ES reģionu. Jauns paplašināts pētījums, ko veicis Dr. Sehrish Usman no Manheimas Universitātes un ekonomisti no Eiropas Centrālās bankas, liecina, ka 2025. gadā vien zaudējumi tiek lēsti 43 miljardu EUR apmērā un līdz 2029. gadam — 126 miljardu EUR apmērā. Pētnieki aicina palielināt ieguldījumus klimatadaptācijā, piemēram, siltumaizsardzībā pilsētās un uzlabotā ūdens resursu apsaimniekošanā.

2023. gada apsekojumā, kurā piedalījās 97 Eiropas reģioni, 70 ziņoja, ka viens no galvenajiem šķēršļiem, kas kavē efektīvu pielāgošanos, ir piekļuves trūkums klimata datiem un zinātniskajai informācijai. Klimata ZIK skaidro, kā klimata pakalpojumi, kuru pamatā ir Zemes novērošana, var palīdzēt.

Šajā nesen izdotajā rokasgrāmatā, ko izstrādājis Kopīgais pētniecības centrs (JRC), ir sniegti pakāpeniski norādījumi par to, kā izveidot riska un neaizsargātības novērtējumu (RVA), kas ir svarīgs klimatadaptācijas plānošanas komponents. Šis process apvieno zinātniskos datus un vietējās zināšanas, lai novērtētu klimata riskus, apzinātu apdraudējumus, novērtētu neaizsargātību un noteiktu kopienas pielāgošanās spējas. Saskaņota ar IPCC satvaru, rokasgrāmata palīdz pilsētām iesaistīt ieinteresētās personas un izvēlēties piemērotus instrumentus, lai pielāgotos klimata pārmaiņām.

ES finansētajā uzaicinājumā “HORIZON-MISS-2024-CLIMA-01” tika saņemti 79 priekšlikumi. 17 no 19 atlasītajiem projektiem tagad ir pārveidoti par dotāciju nolīgumiem ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru (CINEA). Šā uzaicinājuma ietvaros līdz šim piešķirtais budžets ir gandrīz 113 miljoni eiro, lai īstenotu inovatīvus un ietekmīgus risinājumus nolūkā pielāgoties klimata pārmaiņām.

Artelia publicētajā jaunajā rakstā ir izklāstīta publiskā un privātā sektora partnerības (PPCP) pieeja, kas ir inovatīva metode, lai atbalstītu līdzdalīgu pārvaldību un starpnozaru sadarbību klimata risku pārvaldībā. PPCP laboratorijas, kas sākotnēji izstrādātas pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” projekta C2IMPRESS ietvaros un tagad tiek testētas MED-IREN, apvieno publiskās iestādes, privātos dalībniekus un pilsonisko sabiedrību, lai kopīgi izstrādātu vietējā līmenī pamatotus pielāgošanās pasākumus. Šīs pieejas mērķis ir stiprināt uzticēšanos, pārskatatbildību un iekļautību noturības plānošanā. Rakstā ir uzsvērta pieredze, kas gūta izmēģinājuma objektos, un apspriesti turpmākie pasākumi plašākai piemērošanai visā Eiropas teritorijā. 

Vācijas Vides aģentūras (UBA) finansētā pētniecības projekta mērķis bija uzlabot metodiku klimatadaptācijas politikas instrumentu ex ante novērtēšanai, lai atbalstītu APA IV. Sadarbībā ar publisko iestāžu tīklu tika izstrādāta daudzkritēriju pieeja, galveno uzmanību pievēršot efektivitātei, izmaksām, ilgtspējai un mijiedarbībai. Metodika tika veiksmīgi piemērota, un tās rezultātā tika izstrādāti kopīgi politikas ieteikumi Starpministriju darba grupai par pielāgošanos klimata pārmaiņām. Ziņojumā ir apkopota metodikas izstrādes, testēšanas un piemērošanas pieeja un rezultāti, kā arī izklāstītas turpmākās pilnveides iespējas. Ziņojums ir vācu valodā, bet tas ietver plašu kopsavilkumu angļu valodā.

Atjauninātie valstu profili sniedz īsu pārskatu par to, kā Eiropas valstis plāno un īsteno pielāgošanos klimata pārmaiņām, pamatojoties uz 2025. gada Pārvaldības regulas (GovReg) ziņojumiem. Izpētīt pielāgošanās politiku un darbības, pārvaldību, labu praksi, zināšanu platformas u. c., izmantojot interaktīvu karti, un piekļūt oficiāliem datiem un dokumentiem - viss vienā vietā. Praktisks resurss ikvienam, kas nodarbojas ar adaptāciju visā Eiropā.

Nesen publicētajā ESAO (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) Globālajā sausuma pārskatā ir sniegts vispārējs sausuma riska, ietekmes un politikas novērtējums klimata pārmaiņu kontekstā. Pamatojoties uz starptautisko pieredzi un labu praksi, ziņojumā arī novērtēts, kā valstis var stiprināt sausuma pārvaldību mainīga klimata apstākļos, piedāvājot praktiskus politikas risinājumus, lai samazinātu zaudējumus, veidotu ilgtermiņa noturību un atbalstītu pielāgošanos sausākai nākotnei.

Slovākija uzņems jaunu reģionālu Apvienoto Nāciju Organizācijas Iedzīvotāju apmetņu centru globālās SURGe (Ilgtspējīga pilsētu noturība nākamajai paaudzei) iniciatīvas ietvaros. Centrs koordinēs centienus visā Eiropā risināt urbanizācijas un klimata pārmaiņu jautājumus un stiprinās sadarbību starp ANO struktūrām, Eiropas Savienību un citiem starptautiskajiem partneriem. SURGe projekta ietvaros valstis varēs pieprasīt tehnisko konsultāciju pakalpojumus. Turklāt tiks izveidots īpašs tiešsaistes portāls, lai veicinātu zināšanu apmaiņu starp projektiem un nozarēm.

Īrijas 2025. gada nacionālais klimata pārmaiņu riska novērtējums (NCCRA) sniedz visaptverošu pārskatu par valsts steidzamākajiem ar klimatu saistītajiem riskiem un jaunajām iespējām. Novērtējums, kas izstrādāts, lai atbalstītu nacionālo pielāgošanās plānošanu, nosaka 115 klimata riskus, no kuriem 43 tiek uzskatīti par būtiskiem tādās nozarēs kā veselība, infrastruktūra, bioloģiskā daudzveidība un ekonomika. Tajā arī uzsvērtas piecas potenciālās iespējas, kas izriet no prognozētajām klimata apstākļu izmaiņām. NCCRA uzsver pieaugošos draudus, ko rada plūdi, karstuma viļņi, sausums un krasta erozija, un uzsver, ka ir steidzami nepieciešama koordinēta rīcība, lai veidotu noturību un pielāgotos mainīgajam klimatam.

Eiropas ūdens resursu apsaimniekošana vēl nav pietiekami pielāgota, lai risinātu straujās un plašās pārmaiņas, ko izraisa klimata pārmaiņas un pārmērīga izmantošana, un tas apdraud ūdensapgādes drošību. Eiropas Vides aģentūras brīfings pēta iespējamos ūdens ietaupījumus, ko varētu panākt galvenajās Eiropas ekonomikas nozarēs, lai uzlabotu ūdens izmantošanas efektivitāti un novērstu pieaugošo nenoteiktību saistībā ar ūdens pieejamību.

Būtiskus ūdens ietaupījumus galvenajās ekonomikas nozarēs var panākt ar jauniem pasākumiem, kas būs būtiski, lai palielinātu Eiropas Savienības noturību ūdens resursu jomā. Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras (EVA) sniegto informāciju arī ekonomikas nozarēm ar visaugstāko ūdens ieguves līmeni ir potenciāls ietaupīt visvairāk ūdens.

CDP un Eiropas Vides aģentūra (EVA) aicina vietējās un reģionālās pašvaldības, jo īpaši parakstītājus, piedalīties ES Pielāgošanās misijā, lai pabeigtu 2025. gada CDP anketu.

Klimata pārmaiņas, ģeopolitiskā spriedze un tehnoloģiskais progress veicina arvien sarežģītāku riska vidi visā Eiropā. Šie riski var izplatīties un mijiedarboties starp nozarēm, pastiprinot vai saasinot cits cita ietekmi to attīstības gaitā. Kopīgais pētniecības centrs analizēja 47 riskus, kas aptver dabas, tehnoloģiju, sabiedrības un ģeopolitiskās jomas, un aicina īstenot prognozējošu pārvaldību.

Mitrāji nodrošina cilvēkiem un dabai kritiski svarīgus pakalpojumus, piemēram, plūdu kontroli un atbalstu bioloģiskajai daudzveidībai. Tomēr tās turpina samazināties piesārņojuma, zemes izmantošanas maiņas un klimata pārmaiņu ietekmes dēļ. Ņemot vērā iepriekš minēto, izmēģinājuma iniciatīvā, ko koordinē Francijas Ekoloģiskās pārkārtošanās ministrija un Sēnas un Normandijas Ūdens aģentūra, tiek pētīts, kā bioloģiskās daudzveidības sertifikāti var piedāvāt jaunu ceļu, kā atbalstīt un atzīt brīvprātīgus saglabāšanas centienus.

Visā ES ūdensapgāde ir pakļauta arvien lielākam spiedienam, ko cita starpā rada piesārņojums un klimata pārmaiņu ietekme. Vairāki ES LIFE projekti, kas samazina piesārņojumu un rada mitrājus, atbalsta Eiropas Komisijas nesen publicētās ES Ūdensnoturības stratēģijas īstenošanu. Stratēģijas mērķis ir atjaunot un aizsargāt ūdensapgādi, veidot ūdens resursu ziņā viedu ekonomiku un nodrošināt, ka ikvienam ir pieejams tīrs ūdens par pieņemamu cenu. Būtiska sastāvdaļa ir pieeja “no avota līdz jūrai”, kurā ņemta vērā piesārņojuma ietekme uz visu ūdens sistēmu.

Saskaņā ar Finanšu sistēmas ekoloģizācijas tīkla (NGFS) jaunajiem īstermiņa scenārijiem ekstremāli laikapstākļi nākamajos piecos gados jau varētu apdraudēt līdz pat 5 % no eurozonas ekonomikas izlaides. Sabine Mauderer (Deutsche Bundesbank) un Livio Stracca (ECB) rakstīja blogu par klimata risku izzušanas periodu.

Eiropas Komisijas Klimata politikas ģenerāldirektorāts publicēja uzticamu informāciju par ekstrēmiem laikapstākļiem un to saikni ar klimata pārmaiņām, kas izklāstīta piecos faktos. Ar precīzu informāciju, koordinētu rīcību un pareizām investīcijām, jo īpaši noturībā, tīrā enerģijā un dabā balstītos risinājumos, Eiropa var samazināt riskus, aizsargāt dzīvības un veidot spēcīgāku un drošāku nākotni.