Puse bērnu Eiropā un Vidusāzijā, kas pakļauti augstam karstuma viļņu biežumam, līdz 2050. gadam visi būs

Saskaņā ar jauno UNICEF politikas kopsavilkumu aptuveni puse no 184 miljoniem bērnu Eiropā un Vidusāzijā ir pakļauti augstam karstuma viļņu biežumam. Tas ir divreiz vairāk nekā vidēji pasaulē, kur katrs ceturtais bērns ir pakļauts augstam karstuma viļņu biežumam. Līdz 2050. gadam visi Eiropas bērni būs pakļauti augsta karstuma viļņu biežuma riskam.

Zīdaiņi un mazi bērni karstuma viļņu laikā cieš visvairāk, jo to temperatūra paaugstinās ievērojami augstāk un ātrāk nekā pieaugušie. Karstuma viļņi ietekmē ne tikai bērnu veselību, bet arī viņu spēju koncentrēties un mācīties, apdraudot izglītību. Tā kā pieaugušie karstumu izjūt atšķirīgi, vecāki un aprūpētāji var palaist garām ar karstumu saistītu slimību simptomus bērniem, tādējādi vēl vairāk apdraudot bērnu veselību, teikts Beat the heat: bērnu aizsardzība pret karstuma viļņiem Eiropā un Vidusāzijā,UNICEF jaunais brīfings, kura pamatā ir 50 valstu 2020. gada datu analīze.

Paredzams, ka karstuma viļņu biežums Eiropā turpinās pieaugt, tāpat kā bērnu eksponētība. Pat piesardzīgs scenārijs, kas paredz vidējo globālo sasilšanu par 1,7 °C (SSP1), līdz 2050. gadam visus Eiropas bērnus pakļauj augstam karstuma viļņu biežumam*. Daudzajām negatīvajām sekām, kas ietekmē tik daudzu reģiona bērnu pašreizējo un turpmāko veselību, ir jāmudina valdības ieguldīt klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumos. Lai palīdzētu aizsargāt bērnus, UNICEF iesaka:

1. Ieguldīt primārajā veselības aprūpē
2. Investēt valstu agrīnās brīdināšanas sistēmās klimata jomā
3. Pielāgot pakalpojumus karstuma viļņu ietekmes pārvarēšanai
4. Nodrošināt pienācīgu finansējumu
5. Aprīkot bērnus ar izglītību un apmācību

Ar brīfingu var iepazīties UNICEF tīmekļa vietnē.

_{* Augsta karstuma viļņu frekvence: Ja ir vidēji 4,5 vai vairāk karstuma viļņu gadā.}