Eiropas iedzīvotāju pieredze klimata pārmaiņu jomā

Ziņojumu "Pārkarsēts un nepietiekami sagatavots: Eiropas iedzīvotāju pieredze, dzīvojot ar klimata pārmaiņām" kopīgi izstrādāja Eiropas Vides aģentūra (EVA) un Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (Eurofound), un tā pamatā ir tiešsaistes aptaujas rezultāti. Tajā pētīta pieredze ar klimata pārmaiņu ietekmi, noturības pasākumi, kas veikti mājās, priekšstats par īstenotajiem vietējiem pasākumiem un bažas par turpmāko ietekmi Eiropas iedzīvotāju izlasē. Dati, uz kuriem balstās ziņojums, ir sniegti zemāk esošajā datu skatītājā.

• Šā ziņojuma pamatā ir tiešsaistes aptauja, kurā piedalījās vairāk nekā 27 000 respondentu no 27 Eiropas valstīm, un tajā ir izklāstīta respondentu pieredze saistībā ar klimata ietekmi, viņu bažas par turpmāko ietekmi un noturības pasākumi, ko viņi veikuši mājās un novērojuši savās apkaimēs.

• Vairāk nekā 80 % aptaujas respondentu ziņoja, ka pēdējos piecos gados viņus ir skārusi vismaz viena ar klimatu saistīta problēma (siltums, plūdi, dabas ugunsgrēki, ūdens trūkums, vējš, moskītu/ķekaru kodumi). Siltums bija visbiežāk ziņotā problēma: gandrīz puse respondentu jutās pārāk karsti savās mājās, darbā vai izglītības vietā, savukārt vairāk nekā 60 % respondentu ziņoja, ka jūtas pārāk karsti ārpus savas dzīvesvietas.

• Vairāk nekā 52 % respondentu bija ļoti vai diezgan nobažījušies par ārkārtīgi augstu temperatūru nākotnē, un 48 % bija ļoti vai diezgan nobažījušies par meža ugunsgrēkiem. Sievietes, jaunākie respondenti (16‑29 gadus veci) un respondenti no Dienvideiropas un Centrālaustrumeiropas ir grupas, kas visvairāk uztraucas par klimata ietekmi nākotnē.

• Katram piektajam respondentam nebija neviena no aptaujā uzskaitītajiem mājsaimniecības pasākumiem, kas paredzēti aizsardzībai pret ekstremāliem laikapstākļiem (piemēram, ēnojums, gaisa kondicionēšana vai ventilācija, aizsardzība pret plūdiem, lietus ūdens savākšana, apdrošināšana pret ekstremāliem laikapstākļiem, rezerves energosistēma un avārijas komplekts).

• Respondentu un paziņoto noturības pasākumu ietekme uz klimatu reģionā ir ļoti atšķirīga. Klimata ietekmi visvairāk pieredzēja respondenti Dienvideiropā un Centrālajā‑austrumeiropā. Reģionālā līmenī grupa ar vismazāko to respondentu īpatsvaru, kuri ziņoja gan par ietekmi uz klimatu, gan par aptaujā uzskaitīto iestāžu vadīto pasākumu klātbūtni, bija no Ziemeļeiropas.

• Vairāk nekā 38 % no visiem respondentiem norādīja, ka vasarā nevar atļauties uzturēt mājokli pietiekami vēsu; to respondentu īpatsvars, kuri ir saskārušies ar finansiālām grūtībām, palielinās līdz 66 %.

• Salīdzinājumā ar visiem pārējiem respondentiem lielāks to respondentu īpatsvars, kuri ir mazāk pārtikuši, īrnieki vai personas ar sliktu veselību, ziņoja, ka saskaras ar klimata ietekmi. Tajā pašā laikā mazāk respondentu no šīm grupām ziņoja, ka pieņem mājsaimniecību līmeņa klimatnoturības pasākumus vai ka to kaimiņvalstīs tiek īstenoti iestāžu vadīti pasākumi.

• Lai nodrošinātu Eiropas sabiedrības labbūtību un labklājību strauji mainīgajā klimatā, ir plaši jāīsteno pasākumi, kas novērš klimata ietekmi un sagatavojas tai, jānodrošina mājsaimniecību līmeņa noturības pasākumu pieejamība cenas ziņā un taisnīgi jāsadala iestāžu vadītas pielāgošanās darbības.

Šis datu skatītājs ļauj lietotājiem izpētīt pieredzi par klimata pārmaiņu ietekmi, noturības pasākumiem, kas veikti mājās, priekšstatu par īstenotajiem vietējiem pasākumiem un bažas par turpmāko ietekmi Eiropas iedzīvotāju izlasē. Skatītājā sniegtie dati ir balstīti uz konstatējumiem, kas gūti 2025. gada e-aptaujā “Dzīve un darbs ES”.