Vispārīga informācija

Baltijas jūras reģionā (BJR) ietilpst astoņas ES dalībvalstis (kartē iekrāsotas tumši zilā krāsā), kaimiņvalstis Norvēģija un Baltkrievija, kā arī Krievijas ziemeļrietumu reģioni. Visas ES dalībvalstis — Dānija, Zviedrija, Somija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija un Vācija — un Krievija tieši robežojas ar Baltijas jūru. Daļa Norvēģijas un Baltkrievijas (abas nav piekrastes valstis) atrodas Baltijas jūras sateces baseinā.

Baltijas jūras reģiona valstīm ir daudz dažādu sadarbības saišu, piemēram, ilgtspējīgas attīstības un vides aizsardzības, tirdzniecības, izglītības, kultūras un civilās drošības jomā. Ciešo saišu veidošanā liela nozīme ir ģeogrāfiskajai un politiskajai vienotībai un noteiktai kopējai kultūras izcelsmei. Tas ir veicinājis plašu integrējošu procesu klāstu Baltijas jūras reģionā. Dažādas formālas un neformālas pārrobežu organizācijas parāda mijiedarbības daudzdimensionālo mērogu un veido reģionālo spēku.

Apdraudējums Baltijas jūras reģiona videi

Baltijas jūras un tās upju baseinu ģeogrāfiskās, hidroloģiskās un bioloģiskās iezīmes padara tos ļoti jutīgus pret tādiem apdraudējumiem kā piesārņojums un dabas resursu neilgtspējīga izmantošana. Agrāk cilvēku darbība ir arvien vairāk ietekmējusi Baltijas jūru un tās ekoloģiju, jo īpaši pēdējo divu gadsimtu laikā, kad iedzīvotāju skaits ir palielinājies un lauksaimniecības un rūpnieciskās darbības ir kļuvušas intensīvākas. Klimata pārmaiņu ietekme palielina šos draudus, un tiek prognozēts, ka tā apdraudēs ekosistēmas integritāti un palielinās dabas katastrofu radītos riskus. Baltijas jūras reģiona valstīm ir jārisina problēmas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām un to reģionālo un vietējo ietekmi. Tāpēc, lai pārvarētu klimata pārmaiņu nenovēršamās sekas, ir vajadzīgas reģionālas un vietējas pielāgošanās stratēģijas. (Informācija par vietējo klimata pārmaiņu ietekmi un nacionālajiem pielāgošanās procesiem ir pieejama arī valstu lapās.)

Pielāgošanās klimata pārmaiņām Baltijas jūras reģionā

ES izstrādāja pirmo makroreģionālo stratēģiju Eiropā: ES stratēģija Baltijas jūras reģionam (EUSBSR). Viena no EUSBSR galvenajām darbībām ir pielāgošanās klimata pārmaiņām.

Saskaņā ar horizontālo darbību “Ilgtspējīga attīstība” un tās stratēģisko darbību “Pielāgošanās klimata pārmaiņām” ESSBJR aicina izstrādātBaltijas jūras reģiona pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģiju un rīcības plānu, kurā galvenā uzmanība būtu pievērsta pašai jūrai un tās piekrastei. ES finansētais Baltadapt projekts, BJVP- Baltic 21 Lighthouse un ESSBJR pamatprojekts izstrādāja priekšlikumu Baltijas jūras reģiona pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijai un rīcības plānam. Abos dokumentos pielāgošanās klimata pārmaiņām ir aplūkota integrējošā veidā attiecībā uz visu reģionu. Tie ir vērsti uz jūras un piekrastes vidi.

Projekta "Baltadapt" ietvaros ir izstrādāta arī šī starptautiskā reģiona apakšsadaļa "Climate-ADAPT". Tas darbojas kā informācijas portāls, kurā apkopota BJR pieejamā informācija par klimata pārmaiņu ietekmi un pielāgošanos tām. Tā ir paredzēta lēmumu pieņēmējiem reģionā.