Baltijas jūra

Reģiona valstis

Baltijas jūras sadarbības teritorija sniedzas no Eiropas centrālās daļas līdz tās tālākajai ziemeļu perifērijai. 2021.–2027. gada sadarbības teritorija ietver gandrīz visu iepriekšējās Interreg programmas teritoriju (Dāniju, Igauniju, Somiju, Ziemeļvāciju, Latviju, Lietuvu, Poliju, Zviedriju, Norvēģiju), izņemot iepriekš iekļautos Krievijas*, Baltkrievijas* un Norvēģijas ziemeļu teritoriju apgabalus. Karti, kurā salīdzinātas vecās un jaunās robežas, var apskatīt šeit. Karti, kurā salīdzinātas vecās un jaunās robežas, var apskatīt šeit.

*No 2022. gada 8. marta ir apturēta starptautiskā sadarbība ar Krieviju un Baltkrieviju.

Politikas satvars

1.     Transnacionālās sadarbības programma

ES Komisijas 2022. gada 2. jūnijā apstiprinātās Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas (2021.–2027. gadam) mērķis ir, izmantojot transnacionālo sadarbību, praksē ieviest inovatīvus, ūdens resursu ziņā viedus un klimatneitrālus risinājumus. BJR programma bija vērsta uz četrām prioritātēm:

1. Inovatīva sabiedrība
2. Ūdens resursu izmantošanas ziņā vieda sabiedrība
3. Klimata ziņā vieda sabiedrība
4. Sadarbības pārvaldība

Pielāgošanās klimata pārmaiņām daļēji ir ietverta 2. prioritātē (ūdens resursu ziņā vieda sabiedrība) un ar to saistītajos mērķos “ilgtspējīgi ūdeņi” un “zilā ekonomika”. Programma atbalsta darbības, kas uzlabo ūdens apsaimniekošanas praksi, lai samazinātu ūdens piesārņojuma riskus, ko pastiprina klimata pārmaiņas, kā arī darbības zilās ekonomikas uzņēmumu noturības stiprināšanai.

Turklāt saskaņā ar 3. prioritāti attiecīgas pielāgošanās iespējas piedāvā arī darbības, kas veicina enerģētikas pārkārtošanu un viedu zaļo mobilitāti, lai gan tās galvenokārt vērstas uz klimata pārmaiņu mazināšanu. To mērķis ir risināt tādus jautājumus kā resursu taupīšana energoefektivitātes un ilgtspējīgu transporta veidu ziņā.

Visbeidzot, programma atbalsta darbības, ar kurām īsteno un stiprina pārvaldības un komunikācijas pasākumus ES stratēģijā Baltijas jūras reģionam (EUSBSR). Saskaņā ar 4. prioritāti šīs darbības var veicināt politikas diskusijas un izraisīt transversālas politikas izmaiņas, lai sasniegtu stratēģijas mērķus.

Atbalsts ES makroreģionālās stratēģijas (ESSBJR) īstenošanai jau tika nodrošināts, izmantojot iepriekšējo Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmu (2014.–2020. gadam), kas bija vērsta uz šādām četrām prioritātēm:

1. inovācijas spējas;
2. efektīva dabas resursu apsaimniekošana;
3. Ilgtspējīgs transports;
4. Makroreģionālās sadarbības institucionālās spējas.

Klimata pārmaiņas tika aplūkotas 2. prioritātē, kas attiecas uz vairākiem tajā iekļautajiem jautājumiem, piemēram, ūdens resursu apsaimniekošanu, piesārņojumu un eitrofikāciju, enerģijas ilgtspēju un efektivitāti, kā arī jūras nozaru izaugsmi. Klimata pārmaiņas un ilgtspējīga attīstība tika iekļautas kā viens no programmā apstiprinātajiem horizontālajiem principiem.

2.     Makroreģionu stratēģijas

ES stratēģijas Baltijas jūras reģionam (EUSBSR) mērķis ir pastiprināt sadarbību Baltijas jūras reģionā, lai veicinātu līdzsvarotāku attīstību šajā reģionā, sniegtu ieguldījumu galvenajās ES politikas jomās un pastiprinātu integrāciju reģionā. EUSBSR ir pievienots rīcības plāns, kas tiek periodiski pārskatīts. Stratēģija ir saskaņota ar Eiropas zaļo kursu un mērķi līdz 2050. gadam panākt ES klimatneitralitāti. Šajā sakarā visas darbības, kas pievēršas klimata pārmaiņām un veicina ilgtspējīgu attīstību, ir integrētas stratēģijā kopumā. Stratēģijas trīs galvenie mērķi ir “Glābiet jūru”, “Savienot reģionu” un “Palielināt labklājību”, savukārt “Pielāgošanās klimata pārmaiņām, riska novēršana un pārvaldība” ir viens no deviņiem apakšmērķiem, kas atgādināti 2021. gada rīcības plānā. Tā kā klimata pārmaiņu aspekti ir transversāli un to nozīme pieaug, tie ir integrēti kā būtisks elements visās 14 plānā noteiktajās politikas jomās.

3.     Starptautiskās konvencijas un citas sadarbības iniciatīvas

Reģiona valstis, izņemot Norvēģiju, ir arī Helsinku konvencijas, proti, “Konvencijas par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību”, kas papildus ietver Baltkrieviju, līgumslēdzējas puses, kuras pašlaik nav iekļautas Interreg programmā BSR. Konvencijas mērķis ir aizsargāt Baltijas jūras vidi no visiem piesārņojuma avotiem, izmantojot starpvaldību sadarbību. Tā aptver visu Baltijas jūras reģionu, tostarp iekšējos ūdeņus, pašas jūras ūdeņus un jūras gultni. Konvenciju pārvalda Baltijas jūras vides aizsardzības komisija (HELCOM), kurai ir vairākas iniciatīvas, kas saistītas ar pielāgošanos klimata pārmaiņām. Šīs iniciatīvas ietver regulārus reģionālos novērtējumus par klimata pārmaiņām un to ietekmi uz Baltijas jūru. EN-CLIME ir HELCOM un Baltic Earth kopīgs ekspertu tīkls, kas dibināts 2018. gadā un darbojas kā koordinācijas sistēma un platforma jautājumos, kas saistīti ar klimata pārmaiņu tiešo un netiešo ietekmi uz Baltijas jūras vidi. Ekspertu tīkls nodrošina speciālās zināšanas ciešākam dialogam ar politikas veidotājiem. Šā tīkla sagatavotajā 2021. gada faktu lapā par klimata pārmaiņām Baltijas jūrā politikas veidotājiem ir sniegts kopsavilkums par jaunākajām zinātniskajām atziņām par to, kā klimata pārmaiņas pašlaik ietekmē Baltijas jūru un kā tās varētu attīstīties nākotnē.

Perifēro piejūras reģionu konferences (CPMR) ietvaros izveidotā Baltijas jūras komisija veicina iesaistīto reģionu spēcīgu lomu ES makroreģionālās stratēģijas Baltijas jūras reģionam izstrādē un īstenošanā un daudzlīmeņu pārvaldībā tās trīs mērķu sasniegšanā. Klimata pārmaiņām īpaši pievēršas Enerģētikas un klimata jautājumu darba grupa; Klimats.

Baltijas jūras valstu padome (BJVP) ir politisks forums starpvaldību sadarbībai Baltijas jūras reģionā. Tajā ir 11 dalībvalstis (8 no tām ir arī EUSBSR stratēģijas dalībnieces), kā arī Eiropas Savienība. Tā tika dibināta 1992. gadā, un tās mērķis pirmām kārtām bija atbalstīt Baltijas jūras reģiona pāreju uz jauno starptautisko ainavu pēc aukstā kara beigām. Tās pašreizējais uzdevums ir atbalstīt “reģionālo problēmu globālu perspektīvu”. Tādējādi starptautiskie līgumi, piemēram, ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi, Parīzes klimata nolīgums, Sendai ietvarprogramma katastrofu riska mazināšanai un ESSBJR stratēģija, tiek pārvērsti reģionālos pasākumos uz vietas. Laikā no 2016. līdz 2021. gadam BJVP koordinēja ES stratēģijas Baltijas jūras reģionam horizontālās rīcības klimatu. No 2021. gada janvāra klimats tika integrēts visās ESSBJR politikas jomās. BJVP turpina veicināt un atvieglot daudzlīmeņu politikas dialogu par klimata jautājumiem, iesaistot valsts un vietējās iestādes, uzņēmēju un pētnieku aprindas, jaunatnes organizācijas, kā arī citus Baltijas mēroga dalībniekus.

UBC (Baltijaspilsētu savienība)ir vadošais Baltijas jūras reģiona pilsētu tīkls. Tās “Ilgtspējīgu pilsētu” komisija aktīvi darbojas savā politikas jomā “Klimata pārmaiņas”, kuras mērķis ir stiprināt sadarbību un tīklu veidošanu vietējā līmenī. . Komisija atbalsta vietējās pašvaldības to darbā klimata jomā, piedāvājot UBC dalībpilsētām apmācību par integrētu pārvaldību vietējai reaģēšanai uz klimata pārmaiņām. Tā arī veicina pieredzes apmaiņu par Pilsētas mēru pakta saistību īstenošanu.

Kopš 2016. gada ir notikušas ikgadējās BJR klimata politikas dialoga platformas apaļā galda sanāksmes, kas īpaši veltītas pielāgošanās klimata pārmaiņām jautājumiem. Tajās piedalījās pārstāvji no ministrijām, valdības aģentūrām, uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām un Baltijas mēroga organizācijām, tostarp HELCOM, CPMR un UBC.

4.     Pielāgošanās stratēģijas un plāni

Projekts “Baltadapt”, kas tika finansēts saskaņā ar INTERREG IV B Baltijas jūras programmu 2007.–2013. gadam, izstrādāja pielāgošanās stratēģiju reģionam, ko papildināja pamatnostādnes un nesaistošs rīcības plāns. 2014. gada BJVP augsta līmeņa politiskajā sanāksmē tika apstiprināta pielāgošanās stratēģija dokumentā “Baltijas jūras valstu padomes lēmums par BJVP ilgtermiņa prioritāšu pārskatīšanu”. Baltijas jūras reģiona stratēģija par pielāgošanos klimata pārmaiņām (Baltadapt Strategy for Adaptation to Climate Change for the Baltic Sea Region) ir viens no nedaudzajiem piemēriem starpvalstu pielāgošanās stratēģijām Eiropā. Stratēģijas mērķis ir papildināt nacionālos un vietējos pielāgošanās procesus Baltijas jūras reģionā, jo īpaši uzlabojot koordināciju starp līmeņiem un nozarēm, izmantojot informācijas apmaiņu un tīklu attīstību.

Turklāt 2021. gada rīcības plāns, kas papildina ESSBJR, ietver 14 politikas jomas, kas kopumā aptver 44 darbības. Ņemot vērā to transversālo raksturu un pieaugošo nozīmi, klimata pārmaiņu aspekti (kā sadarbība ar kaimiņvalstīm, kas nav ES dalībvalstis) ir integrēti kā būtiski elementi visās 14 politikas jomās.

Baltijas jūras rīcības plāns (BSAP),ko HELCOM līgumslēdzējas puses pieņēma 2007. gadā un atjaunināja 2021. gadā, ir HELCOM stratēģiskā pasākumu un darbību programma laba Baltijas jūras vides stāvokļa sasniegšanai. Plānā klimata pārmaiņas ir aplūkotas kā transversāls jautājums. Vairāku pasākumu, kas paredzēti, lai stiprinātu Baltijas jūras vispārējo noturību, mērķis ir uzlabot tās spēju reaģēt uz klimata pārmaiņu ietekmi.

2014.–2020. gada periodā finansēto projektu piemēri.

Projekti, kas bija saistīti ar pielāgošanos klimata pārmaiņām INTERREG VB Baltijas jūras programmas (2014.–2020. gads) ietvaros, tika finansēti saskaņā ar 2. prioritāti “Efektīva dabas resursu pārvaldība” (NOAH projekts) un 4. prioritāti “Institucionālās spējas makroreģionālajai sadarbībai” (CAMS platforma, CASES BSR, CLIMATEALIGNED, WATERMAN SEED projekti). Tie ir vērsti uz plašu jautājumu loku, tostarp sinerģijas veidošanu starp pielāgošanos un mazināšanu enerģētikas nozarē, pielāgošanās stratēģiju un pamatnostādņu izstrādi gan pašvaldībām, gan privātiem uzņēmumiem un ūdens apsaimniekošanas sistēmu uzlabošanu, lai uzlabotu noturību pret ekstremālu notikumu un plūdu riskiem.

CAMS platformas projekta (Pielāgošanās klimata pārmaiņām un to mazināšanas sinerģijas energoefektivitātes projektos 2019.–2022. gadā) mērķis bija veicināt energoauditu, mājokļu renovācijas kvalifikācijas programmu un politikas dialogu par klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās sinerģijām mājokļu renovācijas un pakalpojumu nozarē. Ēku energoefektivitātes pasākumi ir atzīti par risinājumiem, kas novērš daļu no neaizsargātības pret klimata pārmaiņu ietekmi un arī novērš pieaugošo enerģijas pieprasījumu. CAMS platforma nodrošina piekļuvi datiem par 2020.–2021. gadā Baltijas jūras reģionā izstrādātajiem ēku un telpu izmēģinājuma energoauditiem.

CASES BSR projekts (Klimatadaptācijas atbalsts uzņēmumiem Baltijas jūras reģionā, 2020.–2021. gads) pievēršas jautājumam par to, kā klimata pārmaiņas ietekmē mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), un pieaugošajām vajadzībām pieņemt klimatadaptācijas stratēģijas ilgtermiņa ilgtspējai. Projektā tika pētīts, kā dažādi MVU veidi pašlaik risina šo jautājumu Baltijas jūras reģionā, lai apzinātu galvenās MVU atbalsta vajadzības.

CLIMATEALIGNED projekta (klimatam pielāgota budžeta izstrāde pašvaldībās, 2020.–2021. gads) mērķis ir izstrādāt koncepciju pamatnostādnēm pašvaldībām, kurās budžeta lēmumus var izskatīt attiecībā uz klimata atbilstību ilgā laikposmā. Šīs koncepcijas mērķis ir sistemātiskāk atbalstīt plānošanas lēmumus un budžeta priekšlikumus attiecībā uz to atbilstību klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās vajadzībām.

Projekts WATERMAN SEED (Klimatnoturīga notekūdeņu un gruntsūdeņu apsaimniekošana un gruntsūdeņu apsaimniekošana, izmantojot apritīgas pieejas, 2020.–2021. gads) izstrādā un veicina apritīgas pieejas, lai samazinātu barības vielu un bīstamu vielu aizplūšanu uz virszemes ūdeņiem, gruntsūdeņiem un Baltijas jūru. Projekts ir vērsts uz pasākumiem, kuru mērķis ir palielināt ūdens aizturi un notekūdeņu attīrīšanas staciju ūdens atkārtotu izmantošanu. Minētie pasākumi palielina to Baltijas jūras reģiona vietējo ūdensapgādes sistēmu noturību, kuras var ietekmēt klimata pārmaiņas.

Projekts NOAH (Baltijas jūras aizsardzība pret neattīrītu notekūdeņu noplūdi plūdu laikā pilsētu teritorijās, 2019.–2021. gads) uzlabo telpisko plānošanu un urbānās nokrišņu ūdens noteces un kanalizācijas sistēmu darbību. Šo pasākumu mērķis ir samazināt piesārņojumu, ko rada ekstremāli laikapstākļi, piemēram, spēcīgas lietusgāzes un plūdi, ko saasina klimata pārmaiņas. Projekts ir apvienojis deviņas pilsētas un ūdensapgādes uzņēmumus, septiņas akadēmiskās un pētniecības iestādes un divas jumta organizācijas no sešām valstīm ap Baltijas jūru, lai apvienotu spēkus holistiskas plānošanas koncepcijas izveidē, kas apvieno lietus ūdeņu apsaimniekošanu ar telpisko plānošanu. Pēc tam tiek izstrādātas viedas drenāžas sistēmas, lai esošās iekārtas padarītu noturīgas pret klimata pārmaiņu ietekmi.

Ar vētras ūdeņu apsaimniekošanu saskārās arī EUSBSR pamatprojekts iWater (Integrētā vētras ūdeņu apsaimniekošana), kas ilga no 2015. līdz 2018. gadam INTERREG V A Centrālbaltijas programmas 2014.–2020. gadam ietvaros. Tā ietver ievērojamu daļu no Baltijas jūras centrālās daļas savā sadarbības zonā (kas sastāv no Somijas, Zviedrijas, Igaunijas un Latvijas daļām). Projekta mērķis bija uzlabot pilsētplānošanas praksi Baltijas jūras reģiona pilsētās, izstrādājot integrētu nokrišņu ūdens apsaimniekošanas sistēmu. Projektā tika izstrādāta integrētā vētras ūdens apsaimniekošanas rīkkopa, kas sniedz gan vispārīgu, gan detalizētu informāciju par pilsētu nokrišņu ūdens apsaimniekošanas pieejām.

Iedvesmojoši Climate-ADAPT lietošanas gadījumi
Uzziniet, kā šajā lapā parādītās zināšanas ir iedvesmojušas dalībniekus, kas strādā dažādos pārvaldības līmeņos, lai izstrādātu pielāgotus risinājumus dažādos politikas un prakses kontekstos.

• ES Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāts: Climate-ADAPT izmantošana, lai atrastu jaunākās zinātniskās atziņas par pielāgošanos ES pētniecības un inovācijas finansējuma darba kārtības noteikšanai
• Karpati: Climate-ADAPT sniegtās valstu informācijas izmantošana, lai izveidotu Karpatu transnacionālā reģiona lapu un iekļautu to starptautiskajā pielāgošanās politikā
• Pireneju klimata pārmaiņu novērošanas centrs: Climate-ADAPT starptautisko reģionu lapu izmantošana, lai Pirenejos izstrādātu pārrobežu pielāgošanās stratēģiju