Vidusjūras baseins (NEXT)

Reģiona valstis

Alžīrija, Ēģipte, Francija, Grieķija, Itālija, Izraēla, Kipra, Libāna, Jordānija, Malta, Palestīna, Portugāle, Spānija, Tunisija un Turcija.

Politikas satvars

1.     Transnacionālās sadarbības programma

2023. gadā apstiprinātās Interreg NEXT Vidusjūras baseina programmas (NEXTMED)sadarbības satvars izriet no Interreg-Med stratēģijas izstrādes, lai iekļautu trešās valstis visos Vidusjūras krastos.

Tādējādi tas papildina un paplašina 2014.–2020. gada Interreg MED programmas pieeju, kas joprojām būs būtisks pīlārs ES sadarbībai šajā makroreģionā, izmantojot tās turpinājuma programmu Interreg EURO MED (2021.–2027. gadam). Tā pamatā ir arī plašākas EKPI pārrobežu sadarbības programmas MED jomā (2007.–2013. gadam un 2014.–2020. gadam).

Eiropas Savienības kohēzijas politikas ietvaros Interreg NEXT MED atbalstīs Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu sadarbību starp reģioniem un valstīm šajā jomā līdz 2027. gada beigām. NEXT MED ietilpst Interreg ārējās dimensijas B sadaļā “Transnacionālā sadarbība”. “Interreg NEXT MED mērķis ir veicināt gudru, ilgtspējīgu un taisnīgu attīstību visiem visā Vidusjūras baseinā, atbalstot līdzsvarotu, ilgstošu un tālejošu sadarbību un daudzlīmeņu pārvaldību. Programmas uzdevums ir finansēt sadarbības projektus, kas risina kopīgas sociālekonomiskās, vides un pārvaldības problēmas Vidusjūras reģiona līmenī, piemēram, progresīvu tehnoloģiju ieviešanu, MVU konkurētspēju un darbvietu radīšanu, energoefektivitāti, ilgtspējīgu ūdens resursu apsaimniekošanu, pielāgošanos klimata pārmaiņām, pāreju uz aprites un resursefektīvu ekonomiku, izglītību un apmācību un veselības aprūpi” (EniCBC MED tīmekļa vietne).

NEXT MED programma aptver šādas četras prioritātes:

• prioritāte: konkurētspējīgāku un viedāku Vidusjūras reģionu;
• prioritāte: zaļāka, mazoglekļa un noturīga Vidusjūra;
• prioritāte: sociālāka un iekļaujošāka Vidusjūra;
• prioritāte: Labāka sadarbības pārvaldība Vidusjūras reģionā.

NEXT MED programmas 2. prioritāte “Zaļāks, mazoglekļa un noturīgs Vidusjūras reģions” ir vērsta uz klimata un vides politiku. Šai prioritātei ir piešķirti 42 % no programmas budžeta (96,9 miljardi EUR). Viens no šīs prioritātes konkrētajiem mērķiem ir otrais un trešais, kas attiecas uz pielāgošanos:

• Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana
• Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām un katastrofu riska novēršanu, izturētspēju, ņemot vērā uz ekosistēmām balstītas pieejas
• Ūdens pieejamības un ilgtspējīgas ūdens apsaimniekošanas veicināšana
• veicināt pāreju uz aprites un resursefektīvu ekonomiku.

Šajā sakarā programma atbalstīs transnacionālo sadarbību, lai palielinātu informētību par klimata pārmaiņu ietekmi uz vidi, ekonomiku un sabiedrību. Paredzams, ka darbības radīs labvēlīgu vidi administrācijai un lēmumu pieņemšanas struktūrām, uzlabojot pielāgošanos klimata pārmaiņām, katastrofu riska mazināšanu un lielāku noturību daudzlīmeņu un daudznozaru pārvaldības sistēmā.

2.     Makroreģionu stratēģijas

Plašā Vidusjūras reģiona perspektīvā ES stratēģijā Adrijas un Jonijas jūras reģionam (EUSAIR), kas aptver visu ADRION sadarbības zonu, ir iekļauta Vidusjūras valstu grupa (Horvātija, Slovēnija, Albānija, Melnkalne, Grieķija, Itālija, no kurām abas ietilpst arī Vidusjūras baseina apgabalā). Plašāka informācija par EUSAIR ir pieejama Adrijas un Jonijas jūras reģionatīmekļa vietnē.

3.     Starptautiskās konvencijas un citas sadarbības iniciatīvas

Vidusjūras mērogā sadarbība vides aizsardzības jomā (tostarp attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām) starpvalstu līmenī ir formalizēta Barselonas konvencijas un ar to saistīto protokolu ietvaros.

Plašs forums starptautiskai sadarbībai šajā reģionā ir Vidusjūras reģiona valstu savienība — plaša starpvaldību Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu organizācija, kas apvieno visas Eiropas Savienības valstis un 16 Vidusjūras dienvidu un austrumu reģiona valstis.

Līdzīgi WESTMED iniciatīva aptver sadarbību ilgtspējīgas zilās izaugsmes jomā starp Vidusjūras rietumu baseina valstīm gan no dienvidu (Alžīrijas, Mauritānijas, Marokas, Maltas, Tunisijas), gan ziemeļu (Itālijas, Spānijas, Francijas) krastiem.

Lai atjaunotu un stiprinātu stratēģisko partnerību starp Eiropas Savienību un tās dienvidu kaimiņreģiona partneriem,jaunajā programmā Vidusjūras reģionam, kas tika uzsākta 2021. gadā, ir ierosināts apvienot spēkus visos Vidusjūras krastos, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un paātrinātu divējādo zaļo un digitālo pārkārtošanos. Tajā galvenā uzmanība pievērsta piecām politikas jomām: tautas attīstība, laba pārvaldība un tiesiskums; ii) noturība, labklājība un digitālā pārkārtošanās; iii) miers un drošība; iv) migrācija un mobilitāte un v) zaļā pārkārtošanās. Plānu atbalsta īpašs ekonomikas investīciju plāns dienvidu kaimiņvalstīm (līdz 7 miljardiem EUR laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam), kas vērsts uz dzīves apstākļu uzlabošanu un taisnīgu atveseļošanu pēc Covid-19. Attiecībā uz rīcību klimata pārmaiņu jomā un pielāgošanos tām programmā ir noteikti konkrēti mērķi cīņai pret klimata pārmaiņām un ūdens resursu aizsardzībai. Plašāka informācija par sadarbības iniciatīvām ir pieejama Vidusjūras reģiona lapā un Adrijas un Jonijas jūras reģiona lapā.

4.      Pielāgošanās stratēģijas un plāni

Vidusjūras reģiona līmenī nav izstrādātas pielāgošanās stratēģijas un plāni. Konkrētāk, INTERREG transnacionālās sadarbības vai citu sadarbības veidu ietvaros nav izstrādātas pielāgošanās stratēģijas un plāni Vidusjūras reģionam. Tomēr 2016. gadā Barselonas konvencijas līgumslēdzēju pušu 19. sanāksmē (COP19) tika apstiprināts “Reģionālaissatvars par pielāgošanos klimata pārmaiņām Vidusjūras reģiona jūras un piekrastes teritorijās”. Dokumenta mērķis ir izveidot kopīgu reģionālu stratēģisku pieeju, lai palielinātu klimatnoturību un pielāgošanās spējas.

Turklāt dažos stratēģiskajos punktos, kas iekļauti Interreg NEXT-MED programmas dokumentā, ir noteiktas šādas galvenās pielāgošanās prioritātes NEXT MED jomā:

• palielināt izpratni par daudzslāņaino un sarežģīti savstarpēji saistīto ietekmi uz klimata pārmaiņām, nevis izprast to kā neatkarīgu nozaru jautājumu kopumu;
• attīstīt sadarbību starp valstīm attiecībā uz starptautiski koordinētu reaģēšanu uz klimata pārmaiņu radītajiem apdraudējumiem, jo Covid-19 ir izgaismojis nekoordinētu valstu darbību neatbilstību globālajiem apdraudējumiem.
• uzlabot civilās aizsardzības riska novēršanas un reaģēšanas uz katastrofām aģentūru reaģēšanas spējas: “Ir jāpalielina sadarbība un spējas, izmantojot izmēģinājuma projektus un demonstrējumu procedūras kopīgai izvēršanai, jāsniedz koncepcijas pierādījumi un jāveicina inovācija.”
• papildināt reaģēšanas uz katastrofām pieeju ar rentablākām stratēģijām, piemēram, sagatavošanas darbībām, piemēram, uz ekosistēmām balstītām pieejām un piesardzīgu plānošanu.

Tajā pašā dokumentā īpaša uzmanība ir pievērsta ūdenim, norādot uz nepieciešamību uzlabot ūdens kvalitāti, noturību un apsaimniekošanu, kas ir svarīgs resurss šajā apgabalā un kam klimata pārmaiņu dēļ ir tendence kļūt trūcīgam. Dokumentā jo īpaši aicināts veikt politikas pasākumus, kuru mērķis ir nodot attiecīgās tehnoloģijas un pielāgot tās vietējām vajadzībām, kā arī palielināt attiecīgo tehnoloģiju ieviešanu, izmantojot izmēģinājuma projektus, “lai demonstrētu to tehniskos, finansiālos un vidiskos ieguvumus”. Tā arī aicina izveidot sistēmu, lai noteiktu pareizos stimulus un īstenotu atbilstošus noteikumus un uzraudzības sistēmas, izmantojot viedo uzskaiti un ūdens cenu noteikšanu, nesaskaroties ar vietējo politiku un tiesisko regulējumu. 

Līdz šim vēl nav veikti konkrēti pasākumi, lai sasniegtu konkrētus pielāgošanās mērķus. Tomēr plašākas darbības ūdens resursu jomā ir veiktas, izmantojot projektus, ko finansē no EKI pārrobežu sadarbības programmas MED (sk. nākamo iedaļu).

Piemēri EKI pārrobežu sadarbības MED programmas projektiem, kas finansēti 2014.–2020. gada periodā

Jauni projekti Interreg Next-MED ietvaros joprojām tiek izstrādāti, bet ir attiecīgi projekti, kas finansēti no iepriekšējās programmas, proti, EKI PRS MED. Šie projekti galvenokārt ir vērsti uz ierobežoto ūdens resursu inteliģentu un netradicionālu izmantošanu. 

MEDISS (Vidusjūras integrētā ūdensapgādes sistēma, 2019.–2023. gads). Valstis: Palestīna, Itālija, Jordānija, Tunisija; EKI pārrobežu sadarbības programmas MED projekts.

MEDISS testē inovatīvus risinājumus attīrītu notekūdeņu izmantošanā un iesāļūdens atsāļošanā. Īpašas izpratnes veicināšanas iniciatīvas galalietotājiem var apstrīdēt viņu nevēlēšanos izmantot netradicionālos ūdens resursus (NCWR) un apmācīt viņus par labāko lauksaimniecības praksi. Paredzams, ka ilgtermiņā projekts palīdzēs samazināt slodzi uz saldūdeni, kā arī ūdens apgādes izmaksas, vienlaikus palielinot ražīgumu un kultūraugu dažādošanu un tādējādi arī nodrošinātību ar pārtiku un lauksaimnieku ienākumus. 

MEDWAYCAP (MEDiterranean pathWAY for innovation CAPitalisation to an urban-rural integrated development of non-conventional water resources, 2021–2023), Valstis: Grieķija, Itālija, Ēģipte, Malta, Palestīna, Tunisija, Jordānija.

MEDWAYCAP veicina uz problēmām balstītu sadarbību un pastāvīgu pārrobežu dialogu, kura pamatā ir publisko iestāžu un politikas veidotāju informētības palielināšana reģionālā/valsts līmenī, spēju veidošana, viegla piekļuve informācijai un savstarpējas mācīšanās rīku izmantošana netradicionālo ūdens resursu (NCWR) jomā. Mērķis ir palīdzēt mazināt vietējās ūdens krīzes, sniedzot mūsdienīgas zināšanas par NCWR paņēmieniem, pārvaldību, plānošanu un prasmēm, lai tos atkalizmantotu teritoriālā līmenī mājsaimniecības un lauksaimniecības vajadzībām.

MENAWARA (Nekonvencionālā ūdens atkalizmantošana lauksaimniecībā Vidusjūras reģiona valstīs, 2019.–2023. gads). Valstis: Itālija, Palestīna, Jordānija, Tunisija, Spānija.

MENAWARA meklē risinājumus ūdens resursu palielināšanai, reciklējot kanalizāciju un notekūdeņus, nosakot ūdens zudumus, racionalizējot ūdens izmantošanas praksi un izstrādājot pārvaldības modeļus saskaņā ar valstu un starptautiskajiem plāniem. Projekta mērķis ir uzlabot piekļuvi ūdenim, attīrot notekūdeņus, kas atkalizmantojami kā papildu apūdeņošana, un stiprināt valsts iestāžu, nozarē darbojošos nevalstisko dalībnieku, tehniķu un lauksaimnieku spējas.

NAWAMED (dabā balstīti risinājumi sadzīves ūdens atkalizmantošanai Vidusjūrā; 2019.–2023. gads) Valstis: Itālija, Tunisija, Jordānija, Malta, Libāna.

Sadzīves ūdens patēriņu uz vienu iedzīvotāju var krasi samazināt, netradicionālos ūdens resursus (NCW) izmantojot mērķiem, kas nav dzerami. Pelēko ūdeni (un lietusūdeni, ja tāds ir pieejams) var atkalizmantot skalošanai un apūdeņošanai WC, taču ir jāievieš decentralizētas attīrīšanas sistēmas, kas apkalpo vienu vai vairākas ēkas. NAWAMED mērķis ir mainīt pilsētas ūdens apsaimniekošanas praksi, izmantojot inovatīvas, ilgtspējīgas un zemu izmaksu attīrīšanas tehnoloģijas. Tie būtu jāpiemēro decentralizēti, lai dzeramā ūdens izmantošanu aizstātu ar labas kvalitātes NCW.

PROSIM (Ilgtspējīgas apūdeņošanas pārvaldības un netradicionālo ūdens resursu izmantošanas veicināšana Vidusjūrā, 2019.–2023. gads). Valstis: Itālija, Jordānija, Libāna, Tunisija, Spānija.

Koncentrējoties uz ūdens pieprasījumu un piedāvājumu apūdeņošanai, PROSIM aplūko Vidusjūras reģionam raksturīgās ūdens problēmas, piemēram, ūdens zudumus, ierobežotās institucionālās spējas īstenot efektīvus ūdens apsaimniekošanas plānus un informētības trūkumu par mūsdienīgiem risinājumiem saimniecību līmenī. Paredzams, ka projekts radīs inovatīvus risinājumus, kas apvieno ūdens izmantošanas efektivitāti un NCW. Tam būtu arī jāpalīdz veidot vietējās spējas pieņemt un izvērst minētos risinājumus un attīstīt pārrobežu spēju veidošanu, kā arī ceļvežus un plānus labākai ūdens resursu apsaimniekošanai.

Iedvesmojoši Climate-ADAPT lietošanas gadījumi
Uzziniet, kā šajā lapā parādītās zināšanas ir iedvesmojušas dalībniekus, kas strādā dažādos pārvaldības līmeņos, lai izstrādātu pielāgotus risinājumus dažādos politikas un prakses kontekstos.

• ES Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāts: Climate-ADAPT izmantošana, lai atrastu jaunākās zinātniskās atziņas par pielāgošanos ES pētniecības un inovācijas finansējuma darba kārtības noteikšanai
• Karpati: Climate-ADAPT sniegtās valstu informācijas izmantošana, lai izveidotu Karpatu transnacionālā reģiona lapu un iekļautu to starptautiskajā pielāgošanās politikā
• Pireneju klimata pārmaiņu novērošanas centrs: Climate-ADAPT starptautisko reģionu lapu izmantošana, lai Pirenejos izstrādātu pārrobežu pielāgošanās stratēģiju