Pielāgošanās Karpatu kalniem

Politikas satvars

Vispārējā konvencija par Karpatu aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību (Karpatu konvencija) tika pieņemta 2003. gada maijā Kijevā, Ukrainā, un tā stājās spēkā 2006. gada janvārī. Valstis lūdza Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmu (ANO Vides programma) atbalstīt Konvencijas procesu un uzņemt 2004. gada maijā izveidotās Karpatu konvencijas sekretariātu.

Karpatu konvencija

Karpatu konvencijas pušu kopīgais redzējums ir īstenot visaptverošu politiku un sadarbību, lai garantētu Karpatu aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību. Dzīves kvalitātes uzlabošanai, vietējās ekonomikas un kopienu stiprināšanai un dabas vērtību un kultūras mantojuma saglabāšanai būtu jāiet roku rokā Karpatu reģionā. Lai īstenotu Konvenciju, tiek izstrādātas darbības vairākās tematiskās jomās, sākot no jaunu protokolu izstrādes un stratēģisku partnerību izveides ar galvenajiem dalībniekiem reģionā līdz dažādu iniciatīvu īstenošanai Karpatos un ārpus tiem. Konvencija arī nodrošina platformu dialogam starp visām ieinteresētajām personām, kas darbojas Karpatu reģionā, tostarp vietējām kopienām, NVO, reģionālām un valsts iestādēm un starptautiskām organizācijām.

Stratēģiskā programma par pielāgošanos klimata pārmaiņām

Karpatu konvencijas Pušu konferences ceturtajā sanāksmē 2014. gadā tika pieņemta “Stratēģiskāprogramma par pielāgošanos klimata pārmaiņām Karpatu reģionā”. Darba kārtības mērķis ir palīdzēt Karpatu konvencijas dalībvalstīm, vietējām un reģionālajām pašvaldībām un citām ieinteresētajām personām formulēt atbildes pasākumus uz klimata pārmaiņām, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību reģionā. Stratēģiskajā programmā ir iekļauti ieteikumi politikas izstrādei, institucionālajām pārmaiņām un uz ekosistēmām balstītiem pielāgošanās pasākumiem.

Stratēģijasģenerāldirektorāts

Karpatu konvencija cieši sadarbojas ar ES Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorātu (Regio ĢD), integrējot un profilējot kalnus ES līmenī gan makroreģionālajās stratēģijās, gan ar jaunām iespējamām iniciatīvām, kuru galīgais mērķis būs iespēja izstrādāt Eiropas “Kalnu programmu”. Šajā sadarbībā tika izstrādāts kopīgs sinerģijas dokuments starp Karpatu konvenciju un Eiropas stratēģijas Donavas reģionam (EUSDR) attiecīgajām prioritārajām jomām. Saistībā ar to jau ir parakstīti dažādi sadarbības memorandi starp Karpatu konvenciju un EUSDR prioritārajām jomām:

• Sadarbības memorands starp Karpatu konvenciju un EUSDR PA 1B “Mobility Rail-Road-Air”, 2016. gada 7. jūnijs
• Sadarbības memorands starp Karpatu konvenciju un EUSDR PA 04 “Ūdens kvalitāte”, 2016. gada 30. augusts
• Sadarbības memorands starp Karpatu konvenciju un EUSDR PA 02 “Enerģētika”, 2016. gada 3. novembris

Memorandi veicinās pastiprinātu/pastiprinātu sadarbību starp Karpatu konvenciju un EUSDR un pozitīvi ietekmēs Karpatu konvencijā un EUSDR noteikto mērķu īstenošanu. Lai nodrošinātu visu attiecīgo EUSDR un Karpatu konvencijas darbību koordināciju, memorandi balstās uz jau esošajām pieejām un ierosina dažus jaunus praktiskus sadarbības mehānismus, kas ietver, piemēram: tīklu stiprināšana; ciešāka koordinācija; ieguldījums finansējuma saskaņošanā; Donavas–Karpatu projekti un starpnozaru sadarbība.

Plašāka informācija: Telpiskā attīstība – Karpatu konvencija

Organizācijas

Lai atbalstītu stratēģiskās programmas īstenošanu, Pušu konference izveidoja Pielāgošanās klimata pārmaiņām darba grupu . Konkrētāk, darba grupai ir šādi uzdevumi:

• izmantot Karpatu reģiona valsts un reģionālās iestādes;
• atbalstīt politikas priekšlikumus saskaņā ar Komisijas Balto grāmatu par pielāgošanos klimata pārmaiņām un Karpatu konvencijas mērķiem;
• Sniegt ieguldījumu Karpatu un ES informācijas sistēmā par neaizsargātību pret klimata pārmaiņām un pielāgošanos tām.

	Eiropas Komisija	Eiropas Vides aģentūra