Eiropas klimatnoturības un riska pārvaldības sistēma

Noturība jaunajā ES politikā — virzība uz Eiropas Klimatadaptācijas plānu

Eiropas Komisijas politikas pamatnostādnēs 2024.–2029. gadam priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņoja par Eiropas Klimatadaptācijas plānu (ECAP), kura mērķis ir atbalstīt dalībvalstis sagatavotības un noturības plānošanā. Komisārs Wopke Hoekstra ir uzņēmies vadību darbā pie ECAP, un politikas pakete tiks iesniegta 2026. gada otrajā pusē.

Vairākos svarīgos ES politikas dokumentos, tostarp Konkurētspējas kompasā, redzējumā par lauksaimniecību un paziņojumā par nākamo daudzgadu finanšu shēmu (DFS), īpaša uzmanība jau ir pievērsta klimatnoturībai un sagatavotībai klimata pārmaiņām.

Konkurētspējas kompasā ir uzsvērts, ka klimata pārmaiņas un ekstremāli laikapstākļi arvien vairāk apdraud Eiropas ekonomisko drošību. Noturība un sagatavotība ir jāstiprina, regulāri atjauninot klimata riska novērtējumus un uzlabojot kritiskās infrastruktūras integrētu noturību. Klimatnoturības integrēšana pilsētplānošanā, dabā balstītu risinājumu izvēršana, dabas kredītu izstrāde un pielāgošanās lauksaimniecībā, vienlaikus saglabājot nodrošinātību ar pārtiku, ir arī viena no iespējām, kā izvairīties no piegādes ķēžu kompromitēšanas.

Redzējums par lauksaimniecību aicina veidot noturīgu lauksaimniecību, ko atbalsta kopējā lauksaimniecības politika (KLP) pēc 2027. gada. Stingri tiks atbalstīta lauksaimniecības prakse un intervences pasākumi, kas vietējo ražošanu padara piemērotu nākotnes klimatiskajiem apstākļiem, un tiks pastiprināti stimuli lauksaimniekiem, lai samazinātu viņu neaizsargātību un pakļautību riskiem, pielāgojoties lauku saimniecību līmenī. Krīzes pārvaldības instrumentiem būtu jāmudina lauksaimnieki proaktīvi pārvaldīt riskus, dalībvalstīm būtu jāstrādā pie efektīvām un pielāgotām riska pārvaldības stratēģijām lauksaimniecībā un būtu jāstiprina sadarbība ar finanšu iestādēm.

Paziņojumā par nākamo daudzgadu finanšu shēmu (DFS) ir atzīts, ka biežākas un dramatiskākas ar klimatu saistītas katastrofas rada smagas sociālas un ekonomiskas sekas. Ņemot vērā finanšu riskus, ko 3 °C sasilšanas scenārijs varētu radīt kumulatīvajiem ekonomiskajiem zaudējumiem (t. i., aptuveni 175 miljardi EUR, kas nozīmē aptuveni 1,4 % no ES IKP), politikā un investīciju lēmumos nevar neņemt vērā klimata riskus. Paziņojumā par DFS ir atzīts Eiropas Revīzijas palātas ieteikums pielāgot ES finansējumu klimatadaptācijai nākotnes vajadzībām.

Plašāka informācija par integrēto Eiropas klimatnoturības un riska pārvaldības satvaru ir pieejama Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē “Pielāgošanās klimata pārmaiņām un noturība pret tām”.