Pielāgošanās ES politikas nozarēs

Klimata pārmaiņām ir sarežģīta ietekme uz biofizikālajiem procesiem, kas ir lauksaimniecības sistēmu pamatā, un tas rada gan negatīvas, gan pozitīvas sekas dažādos ES reģionos. Pieaugošā CO2 koncentrācija atmosfērā, augstāka temperatūra, nokrišņu režīma izmaiņas un ekstremālu notikumu biežums ietekmē gan dabisko vidi, gan pārtikas ražošanas kvantitāti, kvalitāti un stabilitāti. Klimatiskās atšķirības ietekmē ūdens resursus, augsni, kaitēkļus un slimības, izraisot būtiskas izmaiņas lauksaimniecībā un lopkopībā.

Ēkas var būt neaizsargātas pret klimata pārmaiņām. Nākotnē var palielināties sabrukšanas, stāvokļa pasliktināšanās un ievērojama vērtības zuduma risks, ko izraisa vairāk vētru, sniega vai iegrimšanas bojājumu, ūdens ielaušanās, iekštelpu klimata pasliktināšanās un īsāks ēku kalpošanas laiks. Eiropas Komisijas mērķis ir palielināt infrastruktūras, tostarp ēku, klimatnoturību. Ir jānovērtē jaunu un esošu ēku noturība pret pašreizējiem riskiem un turpmākām klimata pārmaiņām un tās attiecīgi jāplāno vai jāmodernizē. Svarīga politika, ko izmanto ēku noturības atbalstam, ir kohēzijas politika (saukta arī par reģionālo politiku).

Ēkas var būt neaizsargātas pret klimata pārmaiņām. Nākotnē var palielināties sabrukšanas, stāvokļa pasliktināšanās un ievērojama vērtības zuduma risks, ko izraisa vairāk vētru, sniega vai iegrimšanas bojājumu, ūdens ielaušanās, iekštelpu klimata pasliktināšanās un īsāks ēku kalpošanas laiks. Eiropas Komisijas mērķis ir palielināt infrastruktūras, tostarp ēku, klimatnoturību. Ir jānovērtē jaunu un esošu ēku noturība pret pašreizējiem riskiem un turpmākām klimata pārmaiņām un tās attiecīgi jāplāno vai jāmodernizē. Svarīga politika, ko izmanto ēku noturības atbalstam, ir kohēzijas politika (saukta arī par reģionālo politiku).

Uzņēmumi saskaras ar diviem galvenajiem klimata pārmaiņu risku veidiem: tieši fiziskie riski un pārejas riski, ko rada sabiedrības reakcija uz klimata pārmaiņām, galvenokārt seku mazināšanas pasākumi. Klimata pārmaiņas var būtiski ietekmēt piegādes ķēdes, izplatīšanu un pārdošanu vairākos veidos. Siltums negatīvi ietekmē cilvēku veselību un var novest pie sliktākiem darba rezultātiem (samazināts ražīgums) vai mazāka darba stundu skaita (darbaspēka piedāvājums).

Jūras līmeņa celšanās var izraisīt plūdus, krasta eroziju un zemu stāvošu piekrastes sistēmu izzušanu. Tas arī palielinās vētras pieplūduma risku un sālsūdens iekļūšanas iespējamību uz sauszemes un var apdraudēt piekrastes ekosistēmas. Paredzamā ūdens temperatūras paaugstināšanās un okeānu paskābināšanās veicinās piekrastes ekosistēmu pārstrukturēšanu; kas ietekmē okeāna cirkulāciju un bioģeoķīmisko ciklu.

Katastrofu ietekme uz šo mantojumu ir saistīta ar noplicināšanās procesu izraisīto pārmaiņu lēno sākumu. Pastāvīga temperatūras paaugstināšanās un temperatūras un mitruma svārstības vai sasalšanas un atkušanas ciklu svārstības izraisa materiālu degradāciju un stresu, kā rezultātā ir lielāka vajadzība pēc atjaunošanas un saglabāšanas. Bioloģiskā noārdīšanās, ko izraisa, piemēram, mikroorganismi, ir vairāk iespējama.

Pēdējo gadu laikā Eiropa ir piedzīvojusi visu veidu dabas katastrofas: spēcīgi plūdi, sausums un mežu ugunsgrēki, kas postoši ietekmē cilvēku dzīvi, Eiropas ekonomiku un vidi. Pēdējo desmit gadu laikā Eiropas Komisija ir pieņēmusi vairākas stratēģijas un pasākumus katastrofu riska mazināšanai, piemēram, Plūdu direktīvu un tās īstenošanu (grafiku), ES rīcību ūdens trūkuma un sausuma jomā, Zaļo grāmatu par apdrošināšanu saistībā ar dabas un cilvēka izraisītām katastrofām.

Klimata pārmaiņas enerģētikas nozari ietekmē dažādos veidos, sākot no izmaiņām siltumapgādes un aukstumapgādes pieprasījumā; ietekme uz energoapgādes apstākļiem, piemēram, samazināta ūdens pieejamība hidroenerģijai ilgstoša sausuma laikā un samazināta dzesēšanas ūdens pieejamība, kas ietekmē spēkstaciju efektivitāti. Turklāt mainīgie klimatiskie apstākļi energoinfrastruktūru var pakļaut lielākam kaitējumam. Eiropas Komisijas vispārējais mērķis ir palielināt infrastruktūras, tostarp enerģētikas, klimatnoturību, nodrošinot stratēģiskus satvarus.

Ekstremāli laikapstākļu notikumi pēdējos gados ir palielinājuši nepieciešamību steidzami integrēt pielāgošanos klimata pārmaiņām dažādās ES politikas jomās. Ir maz konkrētu ES pasākumu, lai pielāgošanos klimata pārmaiņām integrētu finanšu un apdrošināšanas nozaru politikā. Tomēr daudzas Eiropas politikas, kas saistītas ar dabas katastrofām (sk. Katastrofu riska mazināšana), ir ļoti svarīgas finanšu un apdrošināšanas nozarei, jo tās var palīdzēt novērst ievērojamus zaudējumus un finanšu katastrofas. Eiropas Komisija ir arī apņēmusies palielināt finansējumu ar klimatu saistītām darbībām, nodrošinot, ka vismaz 20 % no Eiropas budžeta ir ar klimatu saistīti izdevumi.

Straujais klimata pārmaiņu temps var pārvarēt meža ekosistēmu dabisko pielāgošanās spēju. Tas palielina traucējumu risku, ko rada vētras, ugunsgrēki, kaitēkļi un slimības, kas ietekmē meža augšanu un ražošanu. Tiks ietekmēta mežsaimniecības ekonomiskā dzīvotspēja, galvenokārt Eiropas dienvidu apgabalos, kā arī mežu spēja nodrošināt vides pakalpojumus, tostarp izmaiņas oglekļa piesaistītāju funkcijā. Komisija 2013. gadā pieņēma jaunu ES meža stratēģiju, kas reaģē uz jaunām problēmām, ar kurām saskaras meži un meža nozare.

Klimata pārmaiņas radīs jaunus veselības apdraudējumus un saasinās pašreizējās veselības problēmas. Paredzams, ka klimata pārmaiņas gan tieši, gan netieši ietekmēs cilvēku, augu un dzīvnieku veselību. Tiešo ietekmi rada ekstremālu laikapstākļu, piemēram, karstuma viļņu un plūdu, intensitātes un biežuma izmaiņas. Netieša ietekme var izpausties kā izmaiņas tādu slimību sastopamībā, ko pārnēsā kukaiņi (t. i., vektoru pārnēsātas slimības, ko izraisa odi un ērces), grauzēji, vai kā izmaiņas ūdens, pārtikas un gaisa kvalitātē. Eiropas Komisijas ES stratēģijai par pielāgošanos klimata pārmaiņām ir pievienots Komisijas dienestu darba dokuments.

Problēmas, ko IKT rada klimata pārmaiņas, iedala divās galvenajās kategorijās: akūti notikumi un hroniskas spriedzes. Akūti notikumi (saukti arī par kritiskiem vai krīzes notikumiem) ietver plūdus (pluvial, fluvial, coastal), ledus vētras, karstuma viļņus utt. Akūti notikumi apdraud IKT infrastruktūru, iznīcinot vai atspējojot fiziskos aktīvus, no kuriem tie ir atkarīgi. Hroniska spriedze rodas no pakāpeniskākām klimata normu izmaiņām, piemēram, temperatūras diapazonu un mitruma līmeņa izmaiņām. Lai gan ir mazāk ticams, ka šai ietekmei būs katastrofālas sekas, tā izraisīs aktīvu degradāciju, biežākas neveiksmes un īsāku kalpošanas laiku.

Zemes izmantošanas plānošana ir atzīta par vienu no efektīvākajiem procesiem, lai veicinātu vietējo pielāgošanos klimata pārmaiņām. Pašreizējie procesi un instrumenti, kas pieejami pašvaldību zemes izmantošanas plānošanas procesā ES, tostarp oficiālie plāni, zonējums un/vai attīstības atļaujas, palīdz līdz minimumam samazināt attīstības riskus pašvaldībai, ko rada prognozētā plūdu, dabas ugunsgrēku, zemes nogruvumu un/vai citu klimata pārmaiņu izraisītu dabas apdraudējumu ietekme.

Paredzams, ka klimata pārmaiņas būtiski ietekmēs jūras vidi. Ūdens temperatūras paaugstināšanās veicinās jūras ekosistēmu pārstrukturēšanu, kas ietekmēs okeāna cirkulāciju, bioģeoķīmisko apriti un jūras bioloģisko daudzveidību. Okeāna paskābināšanās ietekmēs dažu kalcija karbonātu sekretējošo sugu (mīkstmiešu, planktonu un koraļļu) spēju veidot čaulas vai skeletus. Tāpēc siltāks un skābāks jūras ūdens negatīvi ietekmēs zvejniecību un akvakultūru.

Tiek prognozēts, ka līdz gadsimta beigām Eiropas kalni būs fiziski mainījušies. Ledāji būs piedzīvojuši ievērojamus masveida zudumus, bet izmaiņas ietekmēs arī zemāko, vidējo pakalnu un palieņu vidi, tādējādi ietekmējot ūdens pieejamību, lauksaimniecisko ražošanu, tūrismu un veselības aprūpes nozares. Sezonas sniega līnijas atradīsies augstākā augstumā, un sniega sezonas kļūs īsākas. Koka līnijas pārvietosies uz augšu, un meža modeļi mainīsies zemākā paaugstinājumā.

Tā kā laikapstākļiem un klimatam ir izšķiroša ietekme uz ceļojumu sezonu un brīvdienu galamērķu izvēli, tūrisma nozare ir ļoti atkarīga no tiem. Pastāv arī cieša saikne starp dabu un tūrismu, kā arī starp kultūras mantojumu un tūrismu. Atkarībā no atrašanās vietas un gadalaika klimata pārmaiņas var pozitīvi vai negatīvi ietekmēt tūrismu.

Nepieciešamība pielāgot transporta sistēmu klimata pārmaiņu ietekmei ir uzsvērta Eiropas Komisijas Baltajā grāmatā par pielāgošanos klimata pārmaiņām (COM(2009)148). Pielāgošanās transportam tiek risināta, apvienojot Eiropas transporta, klimata pārmaiņu un pētniecības politiku. Eiropas Savienība veicina paraugpraksi, integrējot pielāgošanos savās transporta infrastruktūras attīstības programmās, un sniedz norādījumus, piemēram, izstrādājot atbilstošus būvniecības standartus. Darbība ir vērsta uz transporta infrastruktūru un jo īpaši uz Eiropas transporta tīklu (TEN-T).

Eiropā gandrīz 73 % iedzīvotāju dzīvo pilsētu teritorijās, un tiek prognozēts, ka līdz 2050. gadam šis rādītājs pieaugs līdz vairāk nekā 80 %. Klimata pārmaiņas, visticamāk, ietekmēs gandrīz visus pilsētu komponentus - to vidi, ekonomiku un sabiedrību. Tas rada jaunas, sarežģītas problēmas pilsētplānošanā un pārvaldībā. Klimata pārmaiņu ietekme uz Eiropas saimnieciskās darbības, sociālās dzīves, kultūras un inovācijas centriem ir jūtama tālu aiz pašvaldību robežām.

Klimata pārmaiņas tieši ietekmē ūdens resursus, un šo resursu pārvaldība ietekmē ekosistēmu neaizsargātību, sociālekonomiskās darbības un cilvēku veselību. Paredzams, ka arī ūdens resursu apsaimniekošanai būs arvien lielāka nozīme adaptācijā. Tiek prognozēts, ka klimata pārmaiņas izraisīs būtiskas izmaiņas ūdens pieejamībā visā Eiropā, palielinoties ūdens trūkumam un sausumam galvenokārt Dienvideiropā un palielinoties plūdu riskam lielākajā daļā Eiropas.