All official European Union website addresses are in the europa.eu domain.
See all EU institutions and bodiesPielāgošanās ES līmenī balstās uz leģislatīviem un stratēģiskiem politikas dokumentiem, kuros noteikti ilgtermiņa mērķi, noteiktas rīcības prioritātes un stiprināta klimatriska pārvaldība un noturība visās nozarēs un pārvaldības līmeņos. Pielāgošanās ir integrēta dažādās ES politikas jomās, un to atbalsta zināšanu platformas, piemēram, Climate-ADAPT.
Galvenie vēstījumi
Eiropas Klimata aktā ir noteikts ES juridiski saistošais mērķis līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti un atzīta nepieciešamība stiprināt pielāgošanos klimata pārmaiņām. Tajā noteikts, ka ES un tās dalībvalstīm ir jānodrošina pastāvīgs progress pielāgošanās spēju uzlabošanā, noturības stiprināšanā un neaizsargātības pret klimata pārmaiņām mazināšanā saskaņā ar Parīzes nolīgumu.
2021. gadā pieņemtajā ES Klimatadaptācijas stratēģijā ir izklāstīts ilgtermiņa redzējums par klimatnoturīgu ES līdz 2050. gadam. Tās mērķis ir padarīt pielāgošanos viedāku, ātrāku un sistēmiskāku, vienlaikus stiprinot starptautisko rīcību. Stratēģija veicina klimata datu un zināšanu labāku izmantošanu, pielāgošanās risinājumu izstrādi un īstenošanu un klimatnoturības integrēšanu rīcībpolitikā un lēmumu pieņemšanā visās nozarēs. Tas ir viens no galvenajiem Eiropas zaļā kursa pīlāriem, ir saskaņots ar Parīzes nolīgumu un palīdz sasniegt Sendai ietvarprogrammas katastrofu riska mazināšanai mērķus un ilgtspējīgas attīstības mērķus. ES misija “Pielāgošanās klimata pārmaiņām” palīdz reģionālajām un vietējām pašvaldībām paātrināt pārkārtošanos uz klimatnoturību.
Reģionālajai un nozaru politikai ir būtiska nozīme ES pielāgošanās mērķu pārvēršanā rīcībā. ES kohēzijas politika, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Interreg programmas, atbalsta investīcijas, kas stiprina klimatnoturību un palīdz reģioniem sagatavoties ar klimatu saistītiem riskiem. Pielāgošanās arvien vairāk tiek integrēta arī nozaru politikās, tostarp tajās, kas attiecas uz lauksaimniecību, ūdeni, enerģētiku, transportu un veselību. Lapās “Pielāgošanās klimata pārmaiņām nozarēs” (Climate-ADAPT Adaptation in Sectors) ir sniegta papildu informācija par to, kā pielāgošanās klimata pārmaiņām tiek risināta galvenajās ES politikas jomās.
2026. gada beigās gaidāmā Eiropas klimatnoturības satvara mērķis ir stiprināt Eiropas sagatavotību klimata riskiem un uzlabot koordināciju starp attiecīgajām politikas jomām. Tā ir paredzēta, lai atbalstītu saskaņotāku pieeju klimatnoturībai, apvienojot pielāgošanos, civilo aizsardzību un finanšu riska pārvaldību, lai palīdzētu prognozēt, novērst un pārvaldīt klimata pārmaiņu pieaugošo ietekmi un atbalstītu ES Klimatadaptācijas stratēģijas īstenošanu.
Kāpēc ES pielāgošanās politika ir svarīga, lai pielāgotos klimata pārmaiņām
Klimata riski Eiropā jau ir plaši izplatīti, nopietni un paātrinās, tāpēc ir vajadzīga koordinēta un savlaicīga rīcība. Pirmajā Eiropas klimatisko risku novērtējumā (EUCRA) ir apzināti 36 galvenie klimatiskie riski, kas ietekmē ekosistēmas, pārtiku, veselību, infrastruktūru un ekonomiku, un daudzi no tiem prasa steidzamu rīcību, kā parādīts nākamajā attēlā. ES pielāgošanās politika nodrošina vienotu satvaru prioritāšu virzīšanai, resursu mobilizēšanai un klimatnoturības integrēšanai dažādās nozarēs un pārvaldības līmeņos. Tā atbalsta koordinētu rīcību, kuras mērķis ir mazināt neaizsargātību, ierobežot ilgtermiņa eksponētību un novērst klimata pārmaiņu ietekmes saasināšanos, vienlaikus stiprinot Eiropas spēju paredzēt klimata pārmaiņu riskus, sagatavoties tiem un reaģēt uz tiem.

Izpētiet tālāk
Language preference detected
Do you want to see the page translated into ?









