INTERREG projekti

Interreg programmas mērķis

Interreg  ir Eiropas teritoriālās sadarbības programma, kas ir saistīta ar Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF). Tā ir viena no daudzajām finansēšanas programmām Eiropas reģionālajā politikā, piemēram, Kohēzijas fonda un Eiropas Sociālā fonda programmas. Interreg mērķis ir veicināt harmonisku ekonomisko, sociālo un teritoriālo attīstību Savienībā kopumā. Programmas uzmanības centrā ir pārrobežu sadarbības stiprināšana, un tā nodrošina satvaru kopīgu darbību īstenošanai un politikas apmaiņai starp dalībniekiem no dažādām dalībvalstīm. Daudzas dalībvalstis, reģioni un pilsētas ir izmantojušas Interreg, lai finansētu klimatadaptācijas (CCA) plānošanu un īstenošanu.

Struktūra

Pirmā Interreg programma tika uzsākta 1990. gadā (Interreg I (1990–1993)), kam sekoja Interreg II (1994–1999), Interreg III (2000–2006), Interreg IV (2007–2013) un Interreg V (2014–2020). 2021.–2027. gada programma (Interreg VI) ir strukturēta šādi:

1. Interreg A – Pārrobežu sadarbība: uzlabot pārrobežu sadarbību starp NUTS III reģioniem no vismaz divām dažādām dalībvalstīm, kas atrodas tieši pie robežām vai tām blakus. Interreg A var izmantot, lai ieguldītu inovācijā, veselības aprūpē, izglītībā, nodarbinātībā un darbaspēka mobilitātē. Ar šo programmu var finansēt riska novēršanu un reaģēšanu ārkārtas situācijās saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām.
2. Interreg B — transnacionāls projekts: uzlabot transnacionālo sadarbību starp vairāku valstu reģioniem, izstrādājot kopīgu pieeju, lai risinātu kopīgus jautājumus, piemēram, inovācijas, vides, pieejamības, telekomunikāciju un pilsētu attīstības jomā. 2021.–2027. gada plānošanas periodā 14 transnacionālās sadarbības programmas turpinās atbalstīt plašāka mēroga sadarbības pasākumus Eiropā un ārpus tās. Plašāku informāciju par to, kā klimata pārmaiņas ir iestrādātas transnacionālās Interreg programmās, klikšķiniet šeit.
3. Interreg C – Tīklu veidošana: stiprināt starpreģionu sadarbību, lai izveidotu tīklus labas prakses attīstīšanai un veicinātu veiksmīgu reģionu pieredzes apmaiņu un nodošanu. 2021.–2027. gada plānošanas periodā Interreg C aptver trīs starpreģionālās sadarbības programmas (Interreg EUROPE, INTERACT un ESPON),kuru mērķis ir palielināt politikas veidotāju spēju izstrādāt un īstenot labāku reģionālo politiku.
4. Interreg D – Tālākie reģioni: tālākajiem reģioniem īpaši izveidotās jaunās D sadaļas mērķis ir ļaut tiem pēc iespējas efektīvāk un vienkāršāk sadarboties ar kaimiņvalstīm un teritorijām. D daļa attiecas uz 4 ģeogrāfiskajiem apgabaliem: Amazone, Karību jūras reģions, Vidusatlantija/Gvinejas līcis (MAC), Indijas okeāns, Mozambikas kanāls. Plašāku informāciju par to, kā klimata pārmaiņas ir iestrādātas Interreg programmās tālākajiem reģioniem, klikšķiniet šeit.

Turklāt 2021.–2027. gadā pārrobežu sadarbību (CBC) starp ES dalībvalstīm un kaimiņvalstīm reglamentē ES kohēzijas politika, un programmas ir pilnībā daļa no Interreg programmas, kas pazīstama kā “Interreg NEXT”. Sadarbība ar kandidātvalstīm notiek, izmantojot Interreg IPA (Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu), kas organizēts 14 programmās, kuras aptver sadarbību 212 reģionos.

Lai iegūtu atjauninātu pārskatu par Interreg projektiem, ielūkojieties Interreg tīmekļa vietnē vai apmeklējiet datubāzi Keep, kurā iekļautas meklēšanas funkcijas attiecībā uz transnacionāliem reģioniem, pārrobežu un starpreģionāliem projektiem un tālākajiem reģioniem.

Interreg budžets, mērķi un prioritātes 2021.–2027. gadam

Interreg VI budžets ir aptuveni 10 miljardi EUR, kas ieguldīti vairāk nekā 100 pārrobežu sadarbības programmās gan ES, gan ārpus tās. Daļa aptuveni EUR 6,7 miljardu apmērā ir piešķirta 73 pārrobežu sadarbības programmām (A sadaļa), EUR 2,3 miljardi – 14 transnacionālās sadarbības programmām (B sadaļa), EUR 500 miljoni – starpreģionālās sadarbības programmām (C sadaļa) un EUR 300 miljoni – tālākajiem reģioniem (D sadaļa).

Budžetam būtu jāveicina pieci ES kohēzijas politikas mērķi (PO) un vēl divi Interreg konkrētie mērķi (SO):

• Konkurētspējīgāka un viedāka Eiropa (1. PM)
• Zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē (PM Nr. 2)
• Savienotāka Eiropa (3. PM)
• Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa (4. PM)
• Pilsoņiem tuvāka Eiropa (5. PM)
• Labāka sadarbības pārvaldība (ISO1)
• Drošāka un aizsargātāka Eiropa (ISO2)

Paredzams, ka pielāgošanās klimata pārmaiņām tiks īpaši risināta ar projektiem, ko finansē saskaņā ar PM Nr. 2. Pielāgošanos veicinoši nosacījumi ir gaidāmi arī no PR4 un ISO1.