CCTAME

Tiek lēsts, ka globālās vēsturiskās emisijas, ko rada zemes izmantošana, par aptuveni 25 % pārsniedz emisijas, ko rada fosilais kurināmais, un pašlaik tās tiek uzskatītas par otro lielāko siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju avotu. Eiropā lauksaimniecības nozare ir trešā lielākā siltumnīcefekta gāzu emisiju nozare, kas rada 9 % no ES-25 emisijām. Galvenā ideja, kas noveda pie CCTAME projekta, ir redzējums par “politikas modeļa un datu apkopošanas” koncepcijas īstenošanu, lai garantētu efektīvu un lietderīgu ietekmes mazināšanu un pielāgošanos zemes izmantošanas nozarē un maksimāli palielinātu ieguvumus no politikas koordinācijas ar citām ES politikas jomām. Zemes izmantošanas nozare 2008. gadā nebija pārstāvēta vai bija maz pārstāvēta Eiropas klimata politikas veidošanas modeļos. CCTAME projekts tika izstrādāts, lai novērstu šo trūkumu.

CCTAME projektā tika novērtēta lauksaimniecības, klimata, enerģētikas, mežsaimniecības un citu saistīto zemes izmantošanas rīcībpolitiku ietekme, ņemot vērā no tās izrietošo atgriezenisko saiti par klimata sistēmu Eiropas Savienībā. Ģeogrāfiski skaidri formulēti biofizikālie modeļi kopā ar integrētu ekonomisko zemes izmantošanas modeļu kopu tika apvienoti ar reģionālo klimata modeli, lai novērtētu un noteiktu klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās stratēģijas Eiropas lauksaimniecībā un mežsaimniecībā.

CCTAME konkrētie mērķi bija šādi:

• veidot spēcīgu zinātnes un politikas saskarni, sniedzot politikas kopienai savlaicīgu, būtisku un saprotamu informāciju no jaunākajiem politikas ietekmes novērtējumiem. Zinātniski tehniskais mērķis bija novērtēt pašreizējo un turpmāko zemes izmantošanas pielāgošanas un mazināšanas procesu efektivitāti.
• modelēt skaidru zemes izmantošanu lauku saimniecību/mežu apsaimniekošanas prakses līmenī, ņemot vērā jaunās tehnoloģiskās pārmaiņas zemes izmantošanas nozarē un ar to saistītajās nozarēs. Reģionālie klimata modeļi tika apvienoti ar biofizikālajiem ekosistēmu modeļiem, kas katrai ģeogrāfiskajai vienībai radīja ļoti dažādas ražošanas iespēju kopas. Mūsdienu labklājības ekonomikas teorijā iestrādātie mūsdienīgie ekonomikas modeļi izmantoja ģeogrāfiski izteiktu biofizikālās ražošanas iespēju kopumus, lai radītu globāli konsekventas vietējās klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās zemes izmantošanas stratēģijas.

Vairāku politikas procesu integrācija

CCTAME ir izveidojusi integrētu modeļu kopu, ko izmantoja ar zemes izmantošanu saistītas klimata pārmaiņu mazināšanas politikas veidošanā UNFCCC zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (LULUCF) politikas veidošanas ietvaros visās ES dalībvalstīs. CCTAME vispārējā stratēģija tika pielāgota esošo lēmumu atbalsta instrumentu saskaņošanai un turpmākai attīstībai zemes izmantošanas nozarē, lai reaģētu uz prasībām, kas izriet no klimata politikas procesa Eiropā un saskaņā ar UNFCCC. Politikas veidotāji, kas ir ieinteresēti ieviest izmaiņas zemes izmantošanas praksē, informēja CCTAME rīkus sarunās pēc Kioto protokola darbības beigām Eiropā un UNFCCC klimata politikas režīmos. Tika analizētas politikas jomas, kuru mērķis ir palielināt vai saglabāt oglekļa uzkrājumus (Kioto protokolā paredzēto stimulu īstenošana valstu līmenī, piemēram, bioenerģijas izmantošanas veicināšana (Atjaunojamās elektroenerģijas direktīva u. c.), kā arī politikas jomas, kuru mērķis ir samazināt lauksaimniecības radītās SEG emisijas, kas nav CO2 emisijas (CH4, N20). Ir pierādījies, ka CCTAME ierosinātie augšupējie modeļi nodrošina izcilas kvantitatīvas platformas, lai veicinātu politikas koordināciju dažādās, bet saistītās politikas “nozarēs”. CC-TAME modeļu kopas galvenā koordinēšanas funkcija ir bijusi pētniecības instrumentu un metodiku izstrāde alternatīvu rīcībpolitiku ietekmes novērtēšanai un izvērtēšanai un ar tām saistīto rīcībpolitiku izmaksu un ieguvumu aplēšanai.

Modeļu integrācija, izmantojot ģeogrāfisku un tehnoloģiski skaidru augšupēju pieeju

Izmantojot ģeogrāfiski un tehnoloģiski skaidri formulētu augšupēju pieeju, CC-TAME projekts integrēja reģionālo klimata modeli REMO (WP3000) ar ekosistēmu pārvaldības biofizikālajiem modeļiem (WP 4000) un pilnvērtīgiem reģionālajiem un valstu ekonomikas nozaru modeļiem (WP 5000). Šī daudzšķautņainā pieeja savieno ģeogrāfisko un laika mērogu un integrē visas galvenās zemes izmantošanas nozares. Metodoloģiskā pieeja apvienoja eksplicītus kultūraugu/koku augšanas modeļus, kas darbojas parauglaukuma mērogā un kam ir pietiekama vietējā telpiskā detalizācijas pakāpe, lai novērtētu kultūraugu un koku reakciju un pielāgošanās iespējas. Šī pieeja ļāva nodrošināt konsekventu saikni ar kontinentālo mērogu, kas garantē noturību un konsekvenci, novērtējot ilgtspējīgas un rentablas SEG mazināšanas un adaptīvas pārvaldības stratēģijas un rīcībpolitikas. CC-TAME izmantoja daudzus modeļus dažādos mērogos, kas ļauj salīdzināt modeļus, un tāpēc modeļu nenoteiktības tika sistemātiski novērtētas. Uzticami un uzticami datu un novērtēšanas rīki ir izveidoti, izmantojot lielus resursus.

Integrētās politikas scenārija novērtējums

CCTAME dati (WP2000) un analīzes rīki (WP3000, WP4000 un WP5000) tika izmantoti WP6000, lai novērtētu plašu vides, lauksaimniecības, mežsaimniecības un enerģētikas politikas scenāriju klāstu. Konkrētas analizētās rīcībpolitikas ietver rīcībpolitikas, kuru mērķis ir palielināt vai saglabāt oglekļa uzkrājumus, kā arī rīcībpolitikas, kuru mērķis ir samazināt lauksaimniecības radītās SEG emisijas, kas nav CO2 emisijas (CH4, N20). Bioloģiskās daudzveidības palielināšana un augsnes uzlabošana/saglabāšana arī ir svarīgi politikas mērķi, kas tika risināti CCTAME pētījumos.

Politika tika novērtēta individuāli un kopīgi, ievērojot stingru sasaistes protokola modeli, kas tika izstrādāts CC-TAME un izmantots papildu politikas ietekmes pētījumiem. Zemes izmantošanas politikas sarežģītās ietekmes iemesli ir neviendabīgas īpašības, daudzveidīgi lietojumi un fiziski ierobežojumi. Integrācija un saikne starp a) konkrētai vietai raksturīgu biofizikālo modelēšanu, b) lauku saimniecību līmeņa mikroekonomisko modelēšanu un c) daudznozaru makroekonomisko modelēšanu ļāva ietvert gan neviendabīgus dabas apstākļus, gan tirgus pielāgojumus globalizētā pasaulē, izmantojot GLOBIOM ar starptautiski savienotiem lauksaimniecības, mežsaimniecības produktu un enerģijas tirgiem.

Galvenais rezultāts bija operatīvas un konsekventas metodikas sagatavošana, lai veiktu politikas novērtējumus ZIZIMM sektorā, kas atbilst UNFCCC ziņošanas prasībām.

Papildus klimata pārmaiņu mazināšanas darbam CC-TAME projektā tika īstenoti reģionālie klimata scenāriji un veikta visaptveroša klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās analīze, galveno uzmanību pievēršot klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās līdzieguvumiem. CCTAME izcēla neaizsargātības karstos punktus ģeogrāfiskā un ekosistēmas veida ziņā dažādos klimata pārmaiņu scenārijos. CCTAME modeļu kopa tika izmantota, lai novērtētu plašu vides, lauksaimniecības, mežsaimniecības un enerģētikas politikas scenāriju klāstu. Viens no rezultātiem bija tāds, ka arī rīcībpolitikas, kuru mērķis ir palielināt vai saglabāt oglekļa uzkrājumus, kā arī rīcībpolitikas, kuru mērķis ir samazināt lauksaimniecības radītās SEG emisijas, kas nav CO2 emisijas, guva augstus rezultātus attiecībā uz ekosistēmu pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Projektā izstrādātie rīki un dati tika izmantoti, lai nodrošinātu atsauces līmeņa informāciju ziņošanai saskaņā ar UNFCCC. Cita starpā CCTAME scenāriji palīdzēja sagatavot IPCC AR5 novērtējumus ar zemes izmantošanas scenārijiem.

Papildus Eiropas mēroga novērtējumam CCTAME izstrādāja instrumentus, lai novērtētu ietekmes mazināšanas un pielāgošanās procesu efektivitāti lauku saimniecību/mežu apsaimniekošanas prakses līmenī, kā arī nozaru līmenī, ņemot vērā jaunās tehnoloģiskās pārmaiņas zemes izmantošanas nozarē un ar to saistītajās augšupējās nozarēs. Šie rīki ir potenciāli izmantojami plašākai lietotāju kopienai. Pamatojoties uz visprogresīvākajām metodēm, tika izstrādāta ekstremālu notikumu analīze, izmantojot stohastiskus saimniecību modeļus.

Projektā tika identificēta pielāgošanās, ko izraisījusi politika, jo īpaši kopējā lauksaimniecības politika, lauku attīstības stratēģija, ES mežsaimniecības stratēģija un Mežu rīcības plāns, kā arī kopumā ES politika klimata pārmaiņu jomā”.

AROPAj, CAPRI un FASOM modeļiem ir sena vēsture, lai sniegtu politikas konsultācijas AGRI ĢD par jautājumiem, kas saistīti ar KLP, lauku attīstības stratēģiju un klimata politiku. Ar CCTAME pētījumu atbalstu šie modeļi ir izmantoti, lai nodrošinātu politikas ietekmes novērtējumus DGENV/CLIMA vajadzībām. UNFCCC procesu ir atbalstījuši CC-TAME pētījumu rezultāti, kas aptver rīkus GLOBIOM, EU-FASOM, CAPRI, AROPAj un GFM.

CCTAME konsorcijs bija cieši saistīts ar ENV ĢD sponsorēto “Eiropas konsorciju gaisa piesārņojuma un klimata stratēģiju modelēšanai” (EC4MACS), kas nodrošināja saikni ar citām nozarēm (enerģētika (PRIMES, POLES modeļi), gaisa piesārņojums (RAINS/GAINS modelis) un makroekonomika, izmantojot GEM-E3 modeli). CCTAME modeļi (FASOM, CAPRI, BEWHERE, GFM, EPIC, DNDC) ir nodrošināti kā mūsdienīgi modeļi lēmumu pieņemšanai par klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, ES līmenī iesaistoties UNFCCC sarunās.