All official European Union website addresses are in the europa.eu domain.
See all EU institutions and bodies- BG български
- ES Español
- CS Čeština
- DA Dansk
- DE Deutsch
- ET Eesti keel
- EL Ελληνικά
- EN English
- FR Français
- GA Gaeilge
- HR Hrvatski
- IT Italiano
- LV Latviešu
- LT Lietuvių
- HU Magyar
- MT Malti
- NL Nederlands
- PL Polski
- PT Português
- RO Română
- SK Slovenčina
- SL Slovenščina
- FI Suomi
- SV Svenska Valodas ārpus ES
- IS Íslenska
- NN Nynorsk
- TR Türkçe
ClimateCost

ClimateCost
Klimata pārmaiņu pilnās izmaksas
Arvien pieaug interese par klimata pārmaiņu ekonomiku, lai:
- sniegt svarīgu informāciju par bezdarbības izmaksām (klimata pārmaiņu ekonomisko ietekmi);
- novērtēt pielāgošanās izmaksas un ieguvumus;
- Informēt politikas debates par ilgtermiņa mērķiem un seku mazināšanas politiku.
Lai gan šajās jomās ir veikti salīdzinoši detalizēti un visaptveroši pētījumi, klimata pārmaiņu kopējo izmaksu novērtējumā ir daudz nepilnību.
Izmantojot detalizētu sadalītu, augšupēju pieeju un lejupēju apkopotu analīzi, šā projekta mērķis bija uzlabot zināšanas visās trīs iepriekš minētajās jomās.
ClimateCost mērķi bija uzlabot zināšanas iepriekš minētajās jomās:
- Konsekventu klimata un sociālekonomisko scenāriju apzināšana un izstrāde, tostarp seku mazināšanai.
- Kvantitatīvi novērtēt klimata pārmaiņu ietekmi Eiropā fizisko un ekonomisko izmaksu izteiksmē (piekrastes zonās, veselības aprūpē, ekosistēmās, enerģētikā, lauksaimniecībā un infrastruktūrā) un noteikt pielāgošanās izmaksas un ieguvumus.
- Lielu katastrofālu un sociāli iespējamu notikumu ietekmes un ekonomisko izmaksu novērtēšana.
- Atjauninot klimata pārmaiņu mazināšanas izmaksas, tostarp (inducētās) tehnoloģiskās pārmaiņas, ar CO2 nesaistītas SEG un piesaistītājsistēmas, kā arī jaunākās emisiju samazināšanas tehnoloģijas.
- Ar gaisa kvalitāti saistīto papildu ieguvumu kvantificēšana un monetizācija klimata pārmaiņu mazināšanas jomā Eiropā, Ķīnā un Indijā.
- Vairāku esošo pasaules līmeņa ekonomikas integrēto novērtēšanas modeļu (IAM) izstrāde.
- Nodrošināt politikai būtiskus rezultātus, tostarp politikas scenāriju analīzi.
Projekta mērķis bija veicināt daudzdisciplīnu pētniecību, izstrādāt integrētu augšupēju un lejupēju analīzi un tieši iesaistīt politikas veidotājus, lai nodrošinātu politikai būtiskus rezultātus.
ClimateCost pētījumā tika izstrādāts esošais klimata un sociālekonomisko scenāriju kopums un klimata modeļa rezultāti Eiropai, kā arī veikti jauni klimata modeļa izmēģinājumi.
Tie tika izmantoti augšupējos nozaru ietekmes novērtējuma modeļos, lai novērtētu klimata pārmaiņu ietekmi un ekonomiskās izmaksas, kā arī pielāgošanās izmaksas un ieguvumus nozaru līmenī visā ES un dalībvalstu līmenī.
Pētījumā ir izvērtēti būtiski ar klimatu saistīti pārrāvumi (noplicināšanas elementi) un veikta būtiska jūras līmeņa celšanās ietekmes un ekonomisko izmaksu analīze.
Ir atjaunināts un piemērots ietekmes mazināšanas modeļu kopums (POLES, GEM-E3, PACE) un kvantificēti ietekmes mazināšanas papildu ieguvumi gaisa kvalitātes jomā (tostarp monetārie ieguvumi). Turklāt ir atjaunināti un piemēroti vairāki modeļi, kas novērtē klimata pārmaiņu politikas izmaksas un ieguvumus, tostarp datorizēti vispārējā līdzsvara modeļi un integrēti novērtēšanas modeļi (tostarp PAGE, FUND, WITCH).
Visbeidzot, visa šī informācija ir apkopota, lai nodrošinātu politikai būtiskus rezultātus.
ClimateCost projekta rezultāti ir apkopoti turpmāk.
· Pētījumā tika analizētas klimata modeļa prognozes Eiropai, ierastās darbības scenārijam un klimata pārmaiņu mazināšanas scenārijam. Analīze ir apkopota politikas apskata 1. piezīmē. Tas sniedza būtisku informāciju par klimata pārmaiņu izplatības modeļiem visā Eiropā un klimata modeļa nenoteiktības analīzi.
· Pētījumā tika veikta saskaņota analīze par klimata pārmaiņu ietekmi un ekonomiskajām izmaksām Eiropā, veicot nozares ietekmes novērtējumu ierastās darbības scenārijam un ietekmes mazināšanas scenārijam. Tajā tika analizēti šādi aspekti: piekrastes zonas, upju plūdi, enerģētika, lauksaimniecība un veselība. Attiecībā uz piekrastes zonām un upju plūdiem tika novērtētas arī pielāgošanās izmaksas un ieguvumi. Nozaru rezultāti ir atspoguļoti vairākās politikas informatīvajās piezīmēs.
· Projektā tika veikta Eiropas un globālo klimata pārmaiņu mazināšanas modeļu kopuma atjaunināšana, atjauninot POLES, PACE un GEM-E3 modeļus. Tas ietvēra jaunas tehnoloģiskās detaļas POLES modelī un uzlabotu lauksaimniecības nozares modelēšanu. Atjauninātie modeļi tika izmantoti Eiropas Komisijas (CLIMA ĢD) paziņojumā “Ceļvedis virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā”.
· Pētījumā tika novērtēti klimata pārmaiņu mazināšanas scenāriju radītie gaisa kvalitātes ieguvumi Eiropai (un Ķīnai un Indijai), novērtējot klimata pārmaiņu mazināšanas scenāriju radītos ieguvumus veselībai, ekosistēmām un ekonomikai. Tas atklāja ļoti lielus līdzieguvumus no klimata pārmaiņu mazināšanas politikas Eiropā, pat līdz 2050. gadam. Rezultāti ir apkopoti 6. politikas informatīvajā piezīmē.
· Projekta gaitā tika veikta analīze par galveno nogrimšanas elementu (kritisko punktu) ekonomiskajām izmaksām un sociāli iespējamo ietekmi, tostarp analīze par ekstremālu jūras līmeņa celšanās scenāriju ietekmi un ekonomiskajām izmaksām Eiropā un pasaulē. Tie ir apkopoti 7. politikas informatīvajā piezīmē.
· Pētījuma ietvaros tika atjaunināti un izmantoti vairāki skaitļojami vispārējā līdzsvara un ekonomisko integrēto novērtējumu modeļi, tostarp ICES-WITCH, GEM-E3, PAGE un FUND modeļi. Darbs ietvēra PAGE modeļa (PAGE09) būtisku atjaunināšanu. Šie modeļi tika izmantoti vairākās politikas analīzes sērijās un publicēti vairākos darba dokumentos un akadēmiskajos žurnālos.
Stokholmas Vides institūts, Oksforda | GB |
|---|---|
Eiropas Komisija – Kopīgais pētniecības centrs | ES |
Dānijas Meteoroloģijas institūts | DK |
Potsdamas Klimata ietekmes pētniecības institūts | DE |
Sauthemptonas Universitāte | GB |
Fondazione Enrico Mattei Sistēmas Prasības | IT |
Starptautiskais Lietišķo sistēmu analīzes institūts | AT |
Metroekonomika | GB |
Komunikācijas un datorsistēmu institūts | GR |
Lēvenes Katoļu universitāte - Ekonomikas studiju centrs | BE |
AEA tehnoloģija plc | GB |
Universidad Politécnica de Madrid | ES |
Paul Watkiss Associates | GB |
Ekonomikas un sociālo pētījumu institūts | EI |
Londonas Higiēnas skola & Tropu medicīna | Apvienotā Karaliste |
Zentrum für Europäische Wirtschaftsforschung | DE |
Egejas jūras universitāte | GR |
Austrumanglijas Universitāte | GB |
Kārļa Universitātes Vides centrs | CZ |
Grenobles Universitāte-2 | FR |
Enerģētikas un resursu institūts | IN |
Enerģētikas pētniecības institūts (ERI) | KN |
Language preference detected
Do you want to see the page translated into ?