CLIMSAVE

Ir plaši atzīts, ka cilvēka radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju dēļ klimats mainās. Šādas klimata pārmaiņas ietekmēs visus sabiedrības slāņus un vidi visos mērogos, sākot no kontinentālā līdz valsts un vietējam līmenim. Lēmumu pieņēmējiem un citiem ieinteresētajiem iedzīvotājiem ir jāspēj piekļūt uzticamai zinātniski pamatotai informācijai, lai palīdzētu viņiem reaģēt uz klimata pārmaiņu ietekmes riskiem un novērtēt pielāgošanās iespējas.

CLIMSAVE projekta vispārējais mērķis bija izstrādāt integrētu metodiku, lai novērtētu starpnozaru klimata pārmaiņu ietekmi, pielāgošanos tām un neaizsargātību. Tas ir nodevis zinātni ieinteresēto personu un politikas veidotāju rīcībā, nodrošinot kopīgu platformu uzlabotam integrētam novērtējumam par klimata pārmaiņu ietekmi, neaizsargātību un saistītiem rentabliem pielāgošanās pasākumiem, kas aptver galvenās nozares Eiropā. Bija seši konkrēti mērķi: (1) analizēt adaptācijas politikas un pārvaldības kontekstu; (2) izstrādāt integrētu novērtēšanas platformu, kas ietver saiknes un atgriezenisko saiti starp galvenajām ainavas nozarēm; (3) izmantot integrēto novērtēšanas platformu, lai novērtētu klimata pārmaiņu ietekmi uz ekosistēmu pakalpojumiem un pielāgošanās iespējas tiem; (4) integrēt ieinteresēto personu ieguldījumu klimata pārmaiņu ietekmes un pielāgošanās pētījumos, izstrādājot līdzdalības scenārijus; (5) analizēt adaptācijas stratēģiju rentabilitāti; 6) identificēt neaizsargātības karstos punktus, izmantojot ietekmes rādītājus un pielāgošanās spējas dažādās nozarēs; un 7) izpētīt nenoteiktības avotus, lai pamatotu piemērotus politikas risinājumus.

CLIMSAVE izstrādāja lietotājdraudzīgu, interaktīvu tīmekļa rīku, kas ļauj ieinteresētajām personām novērtēt klimata pārmaiņu ietekmi un neaizsargātību dažādās nozarēs, tostarp lauksaimniecībā, mežos, bioloģiskajā daudzveidībā, piekrastēs, ūdens resursos un pilsētu attīstībā. Dažādu nozaru modeļu sasaiste ļauj ieinteresētajām personām redzēt, kā to mijiedarbība varētu ietekmēt pārmaiņas Eiropas ainavā. Saistīto modeļu rezultāti tiks pārvērsti ekosistēmu pakalpojumos (ieguvumi, ko cilvēki gūst no ekosistēmām), lai klimata pārmaiņu ietekmi tieši saistītu ar cilvēku labklājību. Šis rīks arī ļauj ieinteresētajām personām izpētīt pielāgošanās stratēģijas, lai mazinātu neaizsargātību pret klimata pārmaiņām, atklājot, kur, kad un kādos apstākļos šādas darbības var palīdzēt. Tajā ir uzsvērta dažādu pielāgošanās iespēju rentabilitāte un starpnozaru ieguvumi un konflikti, un tas ļauj izpētīt neskaidrības, lai labāk informētu par stabilu politikas risinājumu izstrādi.

Galvenie rezultāti

CLIMSAFE ir Eiropas mēroga projekts, kurā ir izstrādāta integrēta novērtēšanas pieeja, kas ļauj ieinteresētajām personām izpētīt un izprast dažādu pielāgošanās iespēju starpnozaru ieguvumus un konfliktus, lai labāk informētu stabilu politikas risinājumu izstrādi. Galvenie konstatējumi bija šādi:

CLIMSAFE Integrētā novērtējuma (IA) platforma; unikāls, lietotājdraudzīgs, interaktīvs tīmekļa rīks, kas ļauj Eiropas ieinteresētajām personām izpētīt sarežģītos daudznozaru jautājumus, kas saistīti ar klimata un sociālekonomisko pārmaiņu ietekmi, pielāgošanos tām un neaizsargātību pret tām visā Eiropā lauksaimniecības, mežsaimniecības, bioloģiskās daudzveidības, piekrastes, ūdens un pilsētu nozarēs.

· Virkne klimata pārmaiņu scenāriju, kas iekļauti ietekmes novērtējuma platformā, lai lietotāji varētu izpētīt klimata pārmaiņu nenoteiktības ietekmi uz ietekmi un neaizsargātību. Prognozes par Eiropas mēroga vidējām temperatūras izmaiņām svārstās no 1 °C līdz 5^°C 2050. gadā, savukārt nokrišņu izmaiņas svārstās no 1 % līdz 13 % pieaugumam ziemā un no 2 % līdz 30 % samazinājumam vasarā.

· Četri kontrastējoši sociālekonomiskie sižeti; izstrādāts vairākos līdzdalības darbsemināros, kuros piedalījās Eiropas ieinteresētās personas, un kvantificēts iekļaušanai ietekmes novērtējuma platformā. Tas radīja spēcīgu atbildības sajūtu par scenārijiem, kas parāda, ka tiek uzskatīts, ka Eiropai ir ticams plašs nākotnes līgumu klāsts, sākot no ļoti pozitīviem (Mēs esam pasaule) līdz ļoti negatīviem (ja es paliktu vai man būtu jādodas). Šo scenāriju dēļ Eiropu būtiski ietekmēs gan klimata, gan sociālekonomiskās pārmaiņas. Pilsētu attīstība palielinās lielākajā daļā scenāriju. Rietumeiropā un Ziemeļeiropā plūdu skarto cilvēku skaits ik pēc 100 gadiem palielinās. Bioloģiskās daudzveidības neaizsargātība un ūdens izmantošana gan mežos, gan neapsaimniekotā zemē atšķiras atkarībā no scenārija, taču pārtikas ražošana visā Eiropā kopumā palielinās uz meža platību rēķina, lai apmierinātu arvien pieaugošā iedzīvotāju skaita pieprasījumu.

· plašas pielāgošanās iespējas, lai ietekmes novērtējuma platformā pievērstos klimata pārmaiņu ietekmei Eiropā; kas ļauj lietotājam ņemt vērā to izmaksas, kapitāla prasības, piemērojamību, efektivitāti un sekundāro (sinerģisko un starpnozaru) ietekmi. Lai ņemtu vērā vietējos apstākļus un ierobežojumus, ir vajadzīgs detalizēts novērtējums.

· Tomēr efektīva pielāgošanās, kas izriet no lēmumiem, kurus pieņēmuši vietējās kopienas dalībnieki, ir stingri jāatbalsta ar spēcīgāku valsts un ES institucionālo vidi, kas atvieglo koordināciju un zināšanu apmaiņu starp dalībvalstīm.

neaizsargātības karsto punktu kartēšana; kas liecina, ka cilvēku labklājību visvairāk apdraud ūdens resursu noslodze un bioloģiskās daudzveidības zudums Dienvideiropā, kā arī pārtikas trūkums un zemes izmantošanas daudzveidība Ziemeļeiropā.

· Visnoturīgākā politikas stratēģija (definēta tā, lai visās nozarēs, scenārijos un teritoriālajos mērogos labvēlīgi samazinātu neaizsargātību pret klimata pārmaiņām un sociālekonomiskajām pārmaiņām) ir stratēģija, kas palielina pārvarēšanas spējas, palielinot sociālo kapitālu un cilvēkkapitālu.

· pielāgošanās un ietekmes mazināšanas pasākumu pārskatīšana; kas parādīja, ka gandrīz visām bija ietekme, kas pārsniedza sākotnēji paredzēto, bieži vien citā(-ās) nozarē(-ēs), un daudzas no tām bija starpnozaru mijiedarbība. Pielāgošanās un seku mazināšanas pasākumi bija pozitīvi, un tie veidoja potenciāli rentablu sinerģiju klimata pārmaiņu problēmas risināšanai.