CONHAZ

Lai efektīvi samazinātu dabas katastrofu riskus, ir vajadzīga pamatīga izpratne par dabas katastrofu izmaksām. Pašreizējās šo izmaksu novērtēšanas metodēs tiek izmantota atšķirīga terminoloģija un pieejas attiecībā uz dažādiem dabas apdraudējumu veidiem un skartajām nozarēm. Tas var traucēt iegūt visaptverošus un salīdzināmus izmaksu rādītājus. Lai stiprinātu izmaksu novērtējumu nozīmi integrētas dabas apdraudējumu pārvaldības izstrādē, ir jānosaka izmaksu novērtēšanas pieeju jaunākie sasniegumi, jāuzsver esošo pieeju trūkumi un stiprās puses, jāatvieglo to izmantošana un jāapzina iespējamie zināšanu robi.

CONHAZ (Dabas apdraudējumu izmaksas) mērķis bija apkopot un sintezēt pašreizējās zināšanas par izmaksu novērtēšanas metodēm, lai stiprinātu izmaksu novērtējumu nozīmi integrētas dabas apdraudējumu pārvaldības un pielāgošanās plānošanas izstrādē. Lai to panāktu, CONHAZ ir pieņēmusi visaptverošu pieeju, ņemot vērā dabas apdraudējumus, sākot no sausuma, plūdiem un piekrastes apdraudējumiem līdz Alpu apdraudējumiem, kā arī dažādas skartās nozares un izmaksu veidus (tiešie materiālie zaudējumi, zaudējumi uzņēmējdarbības pārtraukšanas dēļ, netiešie zaudējumi, nemateriālā ietekme un riska mazināšanas izmaksas).

Tās konkrētie mērķi ir šādi:

1) apkopot mūsdienīgas izmaksu novērtēšanas metodes;

2) analizēt un izvērtēt šīs metodes no tehnisko aspektu, terminoloģijas, datu kvalitātes un pieejamības, kā arī pētījumu nepilnību viedokļa; un

3) apkopot iegūtās zināšanas rekomendācijās, kā arī noteikt turpmākās pētījumu vajadzības.

Attiecībā uz katru aplūkoto apdraudējumu (plūdi, sausums, piekrastes apdraudējumi un Alpu apdraudējumi) un izmaksu kategoriju (tiešās izmaksas, uzņēmējdarbības pārtraukšanas izmaksas, netiešās izmaksas, nemateriālās izmaksas un riska mazināšanas izmaksas) tika pārskatītas esošās izmaksu novērtēšanas metodes. To pamatā bija literatūras apskats, četri ekspertu darbsemināri (pa vienam katrā apdraudējuma kopienā) un noslēguma sintēzes konference. Ekspertu darbsemināros pārskatu provizoriskie rezultāti tika iesniegti 20–30 ekspertiem un praktiķiem no katras apdraudējuma kopienas un apspriesti ar tiem. Šo darbsemināru galvenais mērķis bija nodrošināt, lai pārskati aptvertu visas attiecīgās metodes, kā arī apzināt paraugpraksi un zināšanu trūkumu. Pēc tam noslēguma sintēzes konferencē pulcējās aptuveni 60 eksperti un praktiķi no visām dažādajām apdraudējuma kopienām. Tā rezultātā notika kopīga diskusija par metodēm un zināšanu trūkumu, kā arī tika noteiktas pētniecības vajadzību prioritātes.

CONHAZ galvenie rezultāti ir šādi:

Politikas pārskats Nr. 1: Dabisko apdraudējumu izmaksas — sintēze. Šajā politikas kopsavilkumā ir apkopoti CONHAZ galvenie rezultāti. Tie ietver konstatējumus par paraugpraksi, vispārēju zināšanu trūkumu un ieteikumus praksei un pētniecībai, kā arī redzējumu par dabas apdraudējumu izmaksu novērtējumiem un to integrēšanu lēmumu pieņemšanā.

Galvenie ieteikumi ir šādi:

• Izmaksu novērtējumi bieži vien ir nepilnīgi un neobjektīvi. Lai iegūtu pilnīgu priekšstatu par dabas katastrofu izmaksām, būtu jāņem vērā ne tikai tiešās izmaksas, bet arī uzņēmējdarbības pārtraukšanas radītās izmaksas, netiešās un nemateriālās/ārpustirgus izmaksas, kā arī riska mazināšanas izmaksas.
• Lai gan pēdējo desmitgažu laikā ir panākti uzlabojumi, joprojām pastāv liela nenoteiktība attiecībā uz visām izmaksu novērtējumu daļām. Tāpēc jebkurā novērtējumā ir svarīgi jau agrīnā posmā noteikt galvenos nenoteiktības cēloņus un mēģināt tos samazināt vai novērst. Atlikušās neskaidrības izmaksu aplēsēs būtu jādokumentē un jāpaziņo lēmumu pieņēmējiem.
• Viens no galvenajiem nenoteiktības avotiem dabas apdraudējumu izmaksu ex ante aplēsē ir pietiekamu, salīdzināmu un uzticamu datu trūkums. Eiropas līmenī būtu jāizveido sistēma datu vākšanas atbalstam gan attiecībā uz objektam specifiskiem ex post kaitējuma datiem (notikumu analīze), gan riska mazināšanas izmaksām. Šādai sistēmai būtu jānodrošina pietiekami detalizēta informācija un minimālie datu kvalitātes standarti, lai veicinātu Eiropas un valstu datubāzu izstrādi un konsekvenci.
• Kopumā ir vajadzīga labāka izpratne par kaitīgajiem procesiem, lai tos pienācīgi modelētu. Attiecībā uz tiešiem bojājumiem ir vajadzīgi vairāku parametru bojājumu modeļi, kas labāk aptver dažādus bojājumus ietekmējošos parametrus, ņemot vērā arī pretestības parametrus.
• Attiecībā uz netiešajām izmaksām ir jāveic vairāk pētījumu, lai izprastu un modelētu to, kā tirgi darbojas ārpus līdzsvara un dažādos mērogos. Tas jo īpaši attiecas uz līdzsvara atjaunošanas dinamiku pēc bīstama notikuma, ar to saistīto sociālo un institucionālo mijiedarbību un to, kā lielas nenoteiktības situācijās veidojas aģenta gaidas.
• Attiecībā uz nemateriālajām izmaksām ir vajadzīgi papildu pētījumi, jo īpaši par dabas katastrofu fizisko ietekmi uz vidi un cilvēku veselību.
• Attiecībā uz riska mazināšanas izmaksām īpašs uzsvars būtu jāliek uz labāku nestrukturālu pasākumu izmaksu aplēsi.
• Jāveic vairāk pētījumu par klimata un sociālekonomisko pārmaiņu ietekmi uz dabas katastrofu radītajām izmaksām nākotnē un izmaksām, kas saistītas ar pielāgošanos šīm pārmaiņām. Tajā pašā laikā joprojām ir svarīgi arī noteikt, kā šādus konstatējumus var integrēt izmaksu novērtēšanas pieejās. Šajā sakarā būtu jāuzlabo zināšanu apmaiņa starp dabas katastrofu riska kopienu un klimata pārmaiņu kopienu.
• Ir vajadzīgi piemēroti instrumenti un norādījumi, kā arī zināšanu nodošana, lai palīdzētu lēmumu pieņēmējiem integrēt izmaksu novērtējuma skaitļus lēmumu pieņemšanas procesā. Šādiem rīkiem vai satvariem būtu jāinformē par neskaidrībām izmaksu skaitļos un jāņem vērā tās, kā arī jānodrošina lēmumu pieņemšanas noteikumu pārredzamība.

Politikas pārskats Nr. 2: Plūdu izmaksas. Šajā politikas kopsavilkumā ir apkopoti CONHAZ ieteikumi pienācīga plūdu radīto zaudējumu novērtējuma veikšanai. Tas arī sniedz dažas domas par labāku pārvaldības plānu.

Pārskats par politiku Nr. 3: Sausuma radītās izmaksas . Šā politikas kopsavilkuma mērķis ir palīdzēt politikas veidotājiem un praktiķiem nošķirt dažādus sausuma izmaksu veidus un sniegt viņiem atbalstu, lai viņi varētu izvēlēties starp pašreizējām sausuma izmaksu novērtēšanas metodēm. Turklāt konstatējumi par sausuma mazināšanas un pielāgošanās politiku un zināšanu trūkumu var palīdzēt tiem noteikt pašreizējās sausuma politikas stiprās un vājās puses un vajadzību veikt turpmākus pētījumus par šo tematu.