ECCONET

Lai pienācīgi novērtētu klimata pārmaiņu ietekmi uz ES iekšējo ūdensceļu transporta tīkliem, ir vajadzīgi to zinātnisko jomu pētnieku centieni, kuras reti pārklājas (klimatologi, meteorologi, hidrologi, ūdensceļu infrastruktūras pārvaldītāji, kuģu būvētāji, ekonomisti un transporta tīklu eksperti). Galvenais ECCONET uzdevums bija koordinēt šos centienus tā, lai rezultāti būtu pareizi, uzticami, ar pietiekamu noteiktības pakāpi un galvenokārt skaidri un saprotami politikas veidotājiem, ieinteresētajām personām, nozarēm un plašai sabiedrībai.

ECCONET īpaši pievērsās jautājumam par pielāgošanos klimata pārmaiņām, par piemēru ņemot iekšējo ūdensceļu transportu (IŪT). Projekts pievērsās gan klimata pārmaiņu ietekmei uz iekšzemes ūdensceļiem, gan pielāgošanās pasākumiem.

ECCONET projekta konkrētie stratēģiskie mērķi bija šādi:

• sniegt saskaņotu pārskatu par klimata pārmaiņu ietekmi uz iekšējo ūdensceļu transporta sistēmu, skarto transporta tīklu un kuģniecības nozares nozarēm, kā arī pašiem kravu nosūtītājiem;
• noteikt, analizēt un novērtēt pielāgošanās stratēģijas, lai uzlabotu iekšzemes ūdensceļu kuģu darbību klimata pārmaiņu apstākļos, kā rezultātā tiktu izstrādāti mērķtiecīgi ieteikumi, politikas pamatnostādnes un attīstības plāns iekšzemes ūdensceļu transporta režīmam;
• Paziņot projekta rezultātus plašākam ieinteresēto personu lokam, nozarēm, politikas veidotājiem un plašai sabiedrībai tādā veidā, kas veicina ilgtspējīgu iekšzemes ūdensceļu transporta nākotni.

ECCONET projekta pirmais solis bija novērtēt kuģošanas apstākļus nākotnē Reinas–Mainas–Donavas koridorā, kā to paredz pašlaik pieejamie klimata modeļi. Tā kā nav vienota labākā klimata modeļa, ECCONET izmanto daudzus dažādus modeļus, lai novērtētu pašreizējās zināšanas par klimata pārmaiņām, tostarp tās nenoteiktības diapazonu. Šīs joslas paraugus ņem, kā scenārijus izvēloties relatīvi sausa un relatīvi mitra klimata modeļus. Slapjie un sausie scenāriji atspoguļo iespējamo nākotnes navigācijas apstākļu diapazonu, īpašu uzsvaru liekot uz situācijām ar zemu ūdens līmeni.

Zema ūdens līmeņa situācijas ir uzsvērtas, jo empīriski (izmaksas un kravu pārvadājumi) tika pierādīts, ka situācija Reinas upē 2003. gadā visvairāk ietekmē iekšzemes ūdensceļu transportu. Lai gan gan augsts, gan zems ūdens līmenis rada problēmas kuģošanai, zems ūdens līmenis var radīt problēmas (galvenokārt) lielāku kravas kuģu garāmbraukšanai uz ilgāku laiku, samazinot to kravnesību. Augsts ūdens līmenis var izraisīt aizliegumu kuģot īsos laikposmos (1–2 dienas).

Citas ar klimatu saistītas izmaiņas, piemēram, ledus veidošanās izmaiņas vai redzamības izmaiņas miglas dēļ, ECCONET tiek novērtētas tikai īsumā. Simulācijas mērķa periods ir 2021.–2050. gads. Prognozes attiecībā uz navigācijas apstākļiem “tālu nākotni” ir sniegtas par laikposmu no 2071. līdz 2100. gadam. Visas turpmākās izmaiņas ir izteiktas, atsaucoties uz “kontroles periodu” no 1961. līdz 1990. gadam.

Paralēli pētījumiem par navigācijas apstākļiem ECCONET ir pētījusi pielāgošanās pasākumu pieejamību nozarei. Tie tika iedalīti 4 klasēs: ar kuģiem un ekspluatāciju saistīti pasākumi, infrastruktūras darbi, uzlabotas prognozēšanas metodes un izmaiņas loģistikā un krājumu uzturēšanā.

Trešajā posmā ECCONET mērķis bija izprast klimata pārmaiņu ietekmi uz transporta nozari. Lai novērtētu klimata pārmaiņu ietekmi uz transporta veidu izvēli un dažādu veidu laivu izmantošanu, tika izmantots ģeogrāfiskais vairākveidu transporta modelis NODUS.

Analizējot klimata pārmaiņu ietekmi, ECCONET koncentrējās uz detalizētu pētījumu par klimata modeļiem un to ieguldījumu hidroloģijā. Atšķirībā no citiem saistītajiem klimata pārmaiņu ietekmes projektiem ECCONET ieguva rezultātus no plaša klimata scenāriju spektra, nevis no viena konkrēta ārkārtas scenārija. Tādējādi tiek iegūts līdzsvarots viedoklis par Reinas-Mainas-Donavas ūdensceļu reģiona kuģojamību nākotnē. Veicot transporta ekonomisko analīzi, pamatojoties uz prognozēto kuģojamības attīstību, tika pierādīts, ka iespējamās klimata pārmaiņas no 2005. līdz 2050. gadam un to ietekme uz Reinas tirgu, kā modelēts divos ilgtermiņa slapja un sausa klimata scenārijos, visticamāk, nebūs pietiekami spēcīgas, lai izraisītu būtisku modālā īpatsvara novirzīšanu prom no iekšzemes ūdensceļu transporta. Faktiski ir lielāka iespēja, ka transporta un ekonomisko apstākļu ietekme, piemēram, degvielas cena, atsvērs klimata pārmaiņu ietekmi. Ilgtermiņā (līdz 2100. gadam) klimata pārmaiņas varētu būtiski ietekmēt transporta apstākļus. Tomēr, tā kā ekonomikas prognožu vērtība līdz šim ir bijusi ierobežota, novērtējums netika veikts.

Vienlaikus ECCONET mērķis bija noteikt vairākus pielāgošanās pasākumus. Tās kopumā iedalījās četrās klasēs: tehnoloģijas un operatīvie pasākumi, infrastruktūra un uzturēšana, ražošanas un loģistikas procesi un uzlabota ūdens līmeņa prognozēšana. Šie pielāgošanās pasākumi tika pārbaudīti, apvienojot literatūras apskatu, transporta ekonomikas modelēšanu, izmaksu lietderības analīzi un apspriešanos ar ieinteresētajām personām.

• Attiecībā uz pasākumiem, kas saistīti ar kuģiem un darbībām, visdaudzsološākie pasākumi ietver svara samazināšanas tehnoloģijas un savienotu konvoju izmantošanu (jo īpaši Reinas upē). Eksperimentālākas pieejas pastāv, piemēram, regulējamu tuneļu, plakanu korpusu (velkoņiem) un piepūšamu priekšautu izmantošana, bet to sniegtos ieguvumus paredzamo klimata pārmaiņu ziņā nav iespējams pierādīt. Elastīga 24 stundu kuģu ekspluatācija, kas pašlaik darbojas tikai 12 stundas, nebija izdevīga augsto darbaspēka izmaksu dēļ.
• Attiecībā uz infrastruktūras pasākumiem tika secināts, ka lieli infrastruktūras darbi nav pamatoti saistībā ar klimata pārmaiņām. To izraisa lielās ieguldījumu izmaksas un ierobežotie ieguvumi no šādiem projektiem līdz 2050. gadam. Tomēr pat pašreizējos apstākļos ir ļoti nepieciešams uzlabot ūdensceļu uzturēšanu, jo īpaši Donavā.
• Par uzlabotu prognozēšanu, piemēram, ūdens līmeņa sezonālu prognozēšanu, ir atbildīgas valdības aģentūras. Lai gan šāda veida ticamu prognozi ir ļoti grūti sagatavot, jebkādi uzlabojumi šāda veida prognozēs tiek uzskatīti par ļoti vērtīgiem nozarei.
• Attiecībā uz ražošanas procesu un krājumu uzturēšanas izmaiņām tika novērots, ka ekspeditors/nosūtītājs parasti gaidīs sauso periodu vai izmantos pašlaik pieejamo uzglabāšanas jaudu. Ja problēmas joprojām pastāv, nosūtītājs apsvērs iespēju izmantot citu transporta veidu, galvenokārt dzelzceļa kravu pārvadājumus, kas ir dārgāks un neelastīgāks risinājums. Investīcijas krājumu uzturēšanā un pārvietošanā tiek uzskatītas tikai par galējo līdzekli.

Lai gan paredzamā klimata pārmaiņu ietekme līdz gadsimta vidum neattaisno lielus ieguldījumus dārgos pielāgošanās pasākumos saskaņā ar pašlaik prognozētajiem kuģošanas apstākļiem, jāuzsver, cik svarīga ir laba ūdensceļu uzturēšana, lai netraucēti turpinātu ūdensceļu transportu Reinas un Donavas upēs. Turklāt, pamatojoties uz projekta rezultātiem, tiek apšaubīta tendence, ka Reinas kuģi kļūst arvien lielāki, jo lielākas kravnesības ieguvums var izzust sausākos apstākļos. Tiek uzsvērti dažādie tehniskie un operatīvie pasākumi, kas, lai gan pašlaik nav rentabli, tuvākajā nākotnē var samazināt iekšzemes kuģniecības neaizsargātību pret laikapstākļu dabiskajām svārstībām. Būtu jāatzīst šā pētījuma ierobežojumi, jo rezultāti liecina, ka pēc 2050. gada klimata pārmaiņu ietekme var pastiprināties. Visbeidzot, ir nepieciešams pastāvīgi uzraudzīt upju stāvokli, un tiek veicināti turpmāki pētījumi.

Attiecīgie produkti ir:

• Heyndrickx C., Breemersch B., Bruinsma F. (2012) Adaptācijas stratēģiju izmaksu efektivitātes analīze. ECCONET nodevums D4.2
• Jonkeren, O. E. (2009). Adaptation to Climate Change in Inland Waterway Transport (Pielāgošanās klimata pārmaiņām iekšzemes ūdensceļu transportā), Tinbergen Institute Research Series grāmata Nr. 460.
• Schweighofer, J., Hartl, T., Nilson, E., Klein, B., Klein Tank, A., Prozny, T., Balint, G., Gnandt, B., Horanyi, A., Szépszó, G. (2010) Izvēlētie navigācijas maršruti un pašreizējie klimatiskie apstākļi. ECCONET nodevums 1.1
• Simoner M., Schweighofer J., Nilson E., Lingemann I., Klein B. (2012) Pārskats par infrastruktūras adaptācijas pasākumiem un izrietošajiem izlādes scenārijiem. ECCONET nodevums 2.1.2.