IMPACT2C

Politiskās diskusijās par Eiropas mērķi ierobežot globālo sasilšanu līdz 2 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni ir nepieciešams, lai diskusijās par prognozēto ietekmi tiktu izmantoti labākie pieejamie zinātniskie dati. Turklāt galvenā problēma politikas veidotājiem ir atšķirība un iespējamie ieguvumi, ko rada sasilšanas ierobežošana zem 2 grādiem. Šī informācija var kalpot par galveno motivāciju globālajās sarunās un darbībās saistībā ar oglekļa emisijām. Šajā kontekstā IMPACT2C īstenoja daudzklimata un daudzietekmes modeļa pieeju, kas sniegtu uzticamu informāciju par klimata pārmaiņām un to ietekmi Eiropā un galvenajos neaizsargātības karstajos punktos ārpus Eiropas +1,5, +2 un +3 grādu temperatūrā pēc Celsija skalas.

IMPACT2C vispārējie mērķi bija šādi:

• kvantificēt prognozētās klimata pārmaiņas Eiropā un galvenajos neaizsargātajos reģionos ārpus Eiropas +2 °C pasaulē, izmantojot dažādus globālus un reģionālus klimata modeļus;
• kvantificēt prognozēto ietekmi vairākās dažādās ekonomikas nozarēs +2 °C pasaulē;
• Kvantitatīvi izteikt prognozēto ietekmi +2 °C pasaulē no starpnozaru perspektīvas, piemēram, attiecībā uz īpaši neaizsargātām teritorijām, kas ir pakļautas daudzējādai ietekmei, kurā var rasties kumulatīva ietekme (piemēram, Vidusjūras reģionā), un saistībā ar transversāliem tematiem (piemēram, pilsētas un apbūvētā vide).

IMPACT2C izmantoja dažādus modeļus daudzdisciplīnu starptautiskā ekspertu grupā un novērtēja ietekmi vairākās dažādās ekonomikas nozarēs, tostarp ūdens, enerģētikas, infrastruktūras, piekrastes, tūrisma, mežsaimniecības, lauksaimniecības, ekosistēmu pakalpojumu, kā arī veselības un gaisa kvalitātes un klimata mijiedarbības jomā.

IMPACT2C ieviesa galvenās inovācijas, proti:

• Saskaņoti sociālekonomiskie scenāriji, lai nodrošinātu, ka gan individuālie, gan starpnozaru novērtējumi ir saskaņoti ar 2 °C (un 1,5 °C un 3 °C) scenārijiem gan attiecībā uz ietekmi, gan pielāgošanos, piemēram, saistībā ar zemes izmantošanas spiedienu starp lauksaimniecību un mežsaimniecību.
• Nenoteiktības pamattēma, un tās pamatā bija metodoloģiska sistēma, kas konsekventā veidā integrēja nenoteiktību dažādās nozarēs un starp tām. To darot, tika uzlabota nenoteiktības apstākļos veikto pielāgošanās pasākumu analīze.
• Lai papildinātu nozaru analīzi, tika pieņemta starpnozaru perspektīva. Tika veikti vairāki gadījumu pētījumi par īpaši neaizsargātām teritorijām, kas pakļautas dažādai ietekmei, galveno uzmanību pievēršot starpnozaru mijiedarbībai un transversāliem tematiem (pilsētām). Projektā tika novērtēta arī klimata pārmaiņu ietekme dažos no pasaules visneaizsargātākajiem reģioniem: Bangladeša, Āfrika (Nīlas un Nigēras baseini) un Maldīvija. Turklāt projekta mērķis bija informēt politikas veidotājus par projekta rezultātiem, izstrādājot vairākus politikas kopsavilkumus, kuros apkopoti galvenie rezultāti un ietekme uz politiku.

Projektā IMPACT2C veikto analīžu rezultāti ir sīki izklāstīti lietotājam draudzīgā interaktīvā IMPACT2C tīmekļa atlantā. Tajā parādīta globālās sasilšanas par 2°C ietekme uz dažādām Eiropas nozarēm un dažiem galvenajiem neaizsargātajiem reģioniem ārpus Eiropas.

Turklāt projekta galvenie rezultāti ir atspoguļoti vairākos politikas kopsavilkumos, kas ietver:

Politikas kopsavilkums Nr. 1: Agrīnu IMPACT2C klimata modelēšanas rezultātu analīze. Šajā politikas kopsavilkumā ir sniegts projekta sākotnējo konstatējumu kopsavilkums, ziņojot par galvenajām atziņām, kas gūtas klimata modelēšanas analīzē.

Politikas pārskats Nr. 2: IMPACT2C modelēšanas rezultāti: klimata pārmaiņas un jūras līmeņa celšanās no 2 °C klimata. Šajā politikas kopsavilkumā ir sniegts detalizēts Eiropas reģionālās klimata modelēšanas rezultātu kopsavilkums.

Pārskats par politiku Nr. 3: IMPACT2C modelēšanas rezultāti 2°C klimatam galvenajos pasaules neaizsargātajos reģionos. Šajā politikas kopsavilkumā ir sniegts kopsavilkums par 2°C ietekmi uz galvenajiem neaizsargātības globālajiem karstajiem punktiem, galveno uzmanību pievēršot Maldīvijai, Bangladešai un Nigērai un Augšzilās Nīlas upju baseiniem Āfrikā.

Daži galvenie IMPACT2C ietvaros veiktās analīzes rezultāti nākotnes +2°C pasaulei ir šādi:

• Lielākajā daļā Eiropas reģionu prognozētā virsmas sasilšana pārsniegs globālo vidējo globālo sasilšanu par 2oC;
• Gada vidējo nokrišņu izmaiņu prognozes norāda uz mitrākiem apstākļiem Ziemeļeiropā un sausākiem apstākļiem Dienvideiropā;
• Paredzams, ka ekstremālu notikumu biežums visā Eiropā palielināsies;
• Tiek prognozēts, ka karstuma viļņi divkāršosies, savukārt ekstremāli nokrišņi kļūs intensīvāki;
• Ietekmes telpiskais un nozaru sadalījums Eiropā ir sarežģīts, un dažas jomas un nozares var gūt labumu, savukārt citas var ciest no negatīvas ietekmes;
• Viduseiropas un Ziemeļeiropas reģionu pievilcība vasaras tūrisma pamatapgabalos var palielināties, savukārt dažos Vidusjūras reģionos, galvenokārt Spānijā, Itālijā un Grieķijā, var rasties sasilšana, kas tos noved pie optimāla tūrisma komforta līmeņa;
• Attiecībā uz ziemas tūrisma pieprasījumu analīze liecina, ka ir apdraudēti līdz 10 miljoniem nakšņošanas reižu, un šī ietekme visvairāk skar Itāliju un Austriju;
• Enerģētikas nozarē izmaiņas vēja enerģijas potenciālā un saules fotoelementu potenciālā lielākajā daļā Eiropas uzrāda nelielas izmaiņas +2 °C pasaulē vai to nav vispār. Tiek prognozētas lielākas izmaiņas attiecībā uz bruto hidroenerģijas potenciālu, proti, Ziemeļeiropas teritorijas palielināsies par līdz pat 20 %, savukārt Dienvideiropas teritorijas var piedzīvot samazinājumu līdz pat 20 % apmērā;
• Veselības nozarē ozona un cieto daļiņu izmaiņas divu grādu pasaulē ir nelielas, un gaisa piesārņojuma politikai ir lielāka ietekme uz šo piesārņojošo vielu izmaiņām;
• Paredzams, ka Eiropā karstuma izraisītā mirstība palielināsies vidēji par aptuveni 23 000 papildu nāves gadījumu, kas saistīti ar karstumu. Valstis, kas ir īpaši pakļautas šai ietekmei, ir Grieķija, Spānija, Kipra, Bulgārija, Ungārija un Rumānija;
• Lauksaimniecības nozarē tiek prognozēts, ka kopējais ar lietus barotu kultūraugu kaloriju ražas zudums būs aptuveni 1,6 %, un spēcīga negatīva ietekme ir koncentrēta Rietumeiropā un Dienvideiropā;
• Tiek prognozēts, ka mežsaimniecības nozarē produktivitātes izmaiņas visā Eiropā palielināsies par 10–20 %;
• Ūdens nozarē tiek prognozēts, ka ekstremāli plūdu apmēri būtiski palielināsies Centrāleiropas un Dienvideiropas daļās, savukārt Ziemeļeiropā tiek prognozēts, ka ekstremāli plūdu apmēri samazināsies. No otras puses, tiek prognozēts, ka plūsmas sausums Dienvideiropā kļūs intensīvāks, savukārt Skandināvijā un Austrumeiropā plūsmas sausums var kļūt mazāk intensīvs;
• Tiek prognozēts, ka plūdi, kas saistīti ar jūras līmeņa celšanos, piekrastes teritorijās Apvienotajā Karalistē, Nīderlandē, Beļģijā un Francijā palielināsies par 50 miljoniem euro gadā;
• Vidējās virsmas temperatūras izmaiņu prognozes Rietumāfrikā un Austrumāfrikā liecina, ka prognozētā sasilšana ir lielāka par globālo vidējo +2oC;
• Prognozes par gada nokrišņu daudzuma izmaiņām Rietumāfrikā liecina par mērenu pieaugumu, savukārt Austrumāfrikā nav paredzama skaidra tendence.