Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Kāpēc, ņemot vērā citas problēmas, būtu jāapsver pielāgošanās klimata pārmaiņām? Saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) sniegto informāciju klimata sistēmas sasilšana ir nepārprotama, un cilvēka darbība ir galvenais cēlonis kopš 20. gadsimta vidus. Tas ir saistīts ar atmosfēras un okeāna sasilšanu, izmaiņām pasaules ūdens ciklā, sniega un ledus daudzuma samazināšanos, pasaules vidējā jūras līmeņa celšanos un izmaiņām dažos ekstremālos klimatiskajos apstākļos. Globālās sasilšanas ietekme jau ir redzama, un tā turpināsies vēl daudzus gadus. Pielāgošanās stratēģijas ir vajadzīgas visos administrācijas līmeņos: vietējā, reģionālā, valsts, ES un starptautiskā līmenī. Tā kā klimata pārmaiņu ietekme dažādos Eiropas reģionos ir atšķirīga, lielākā daļa pielāgošanās iniciatīvu tiks īstenotas reģionālā vai vietējā līmenī. Spēja tikt galā un pielāgoties atšķiras starp iedzīvotājiem, ekonomikas nozarēm un reģioniem Eiropā. Tāpēc pielāgošanās ir būtiska, lai novērstu pašreizējās klimata svārstības un nenovēršamo klimata pārmaiņu ietekmi. Tas arī palīdzēs izmantot visas iespējas, kas rodas.

Ar Eiropas Klimata aktu tiesību aktos tiek ierakstīts Eiropas zaļajā kursā noteiktais mērķis Eiropas ekonomikai un sabiedrībai līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai. Eiropas Klimata akts aicina pielāgošanās jomā veikt šādas darbības (5.pants):

1. Attiecīgās Savienības iestādes un dalībvalstis nodrošina pastāvīgu progresu pielāgotiesspējas palielināšanā, noturības stiprināšanā un neaizsargātības pret klimata pārmaiņām mazināšanā saskaņā ar Parīzes nolīguma 7. pantu.
2. Komisija pieņem Savienības stratēģiju par pielāgošanos klimata pārmaiņām saskaņā ar Parīzes nolīgumu un regulāri to pārskata šīs regulas 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētās pārskatīšanas kontekstā.
3. Attiecīgās Savienības iestādes un dalībvalstis arī nodrošina, ka pielāgošanās rīcībpolitikas Savienībā un dalībvalstīs ir saskaņotas, savstarpēji atbalstošas, sniedz papildu ieguvumus nozaru rīcībpolitikām un strādā pie tā, lai pielāgošanos klimata pārmaiņām konsekventi labāk integrētu visās rīcībpolitikas jomās, tostarp attiecīgā gadījumā attiecīgajā sociālekonomiskajā un vides rīcībpolitikā un darbībās, kā arī Savienības ārējā darbībā. Tās jo īpaši koncentrējas uz visneaizsargātākajiem un visvairāk skartajiem iedzīvotājiem un nozarēm un, apspriežoties ar pilsonisko sabiedrību, apzina trūkumus šajā sakarā.
4. Dalībvalstis pieņem un īsteno nacionālās pielāgošanās stratēģijas un plānus, ņemot vērā šā panta 2. punktā minēto Savienības stratēģiju par pielāgošanos klimata pārmaiņām un pamatojoties uz rūpīgu klimata pārmaiņu un neaizsargātības analīzi, progresa novērtējumiem un rādītājiem, kā arī vadoties pēc labākajiem pieejamajiem un jaunākajiem zinātniskajiem pierādījumiem. Savās nacionālajās pielāgošanās stratēģijās dalībvalstis ņem vērā attiecīgo nozaru, cita starpā lauksaimniecības, un ūdens un pārtikas sistēmu, kā arī pārtikas nodrošinājuma, īpašo neaizsargātību un veicina dabā balstītus risinājumus un ekosistēmās balstītu pielāgošanos. Dalībvalstis regulāri atjaunina stratēģijas un attiecīgo atjaunināto informāciju iekļauj ziņojumos, kas jāiesniedz saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 19. panta 1. punktu.
5. Līdz 2022. gada 30. jūlijam Komisija pieņem pamatnostādnes, kurās izklāstīti kopīgi principi un prakse būtisku fizisko klimata risku identificēšanai, klasificēšanai un prudenciālai pārvaldībai, plānojot, izstrādājot, izpildot un uzraugot projektus un projektu programmas.

Eiropas Komisijas politikas pamatnostādnēs 2024.–2029. gadam priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņoja par Eiropas Klimatadaptācijas plānu (ECAP), kura mērķis ir atbalstīt dalībvalstis sagatavotības un noturības plānošanā.

Tā kā klimata pārmaiņu ietekme dažādos Eiropas reģionos ir atšķirīga, lielākā daļa pielāgošanās iniciatīvu tiks īstenotas reģionālā vai vietējā līmenī. Spēja tikt galā un pielāgoties atšķiras starp iedzīvotājiem, ekonomikas nozarēm un reģioniem Eiropā. Tāpēc pielāgošanās ir būtiska, lai novērstu pašreizējās klimata svārstības un nenovēršamo klimata pārmaiņu ietekmi, kā arī konkrētu neaizsargātību vecuma, veselības, dzīvesvietas, sociālekonomiskā statusa un citu aspektu ziņā. Tāpēc jēdziens “nevienu neatstāt novārtā” klimata pārmaiņu jomā, ko dēvē arī par “pielāgošanās taisnīgumu” vai “taisnīgu noturību”, ir pienācīgi jāņem vērā, īstenojot taisnīgas, pārveidojošas un ilgtermiņa klimatadaptācijas rīcībpolitikas un pasākumus, lai izvairītos no nepareizas prakses, pārdalītu risku vai pastiprinātu esošo nevienlīdzību un izvairītos no “uzvarētāju” un “zaudētāju” radīšanas. Tas arī palīdzēs nodrošināt, ka ieguvumi no pielāgošanās rīcībpolitikām un pasākumiem tiek sadalīti taisnīgi.

EVA ziņojums Nr. 4/2025 “Sociālais taisnīgums, gatavojoties klimata pārmaiņām: tas, kā taisnīga noturība var sniegt labumu kopienām visā Eiropā, sniedz jaunākos pieejamos pierādījumus par taisnīgu noturību un sniedz jaunāko informāciju par tās pašreizējo statusu politikā un plānošanā ES, valstu un vietējā līmenī, kā arī par rīcības prioritātēm. Tajā pētīts, kā taisnīga noturība tiek risināta un īstenota četrās galvenajās sistēmās: apbūvētā vide, lauksaimniecība un pārtika, ūdens un transports. Tajā ir sniegti praktiski īstenojami norādījumi politikas veidotājiem un praktiķiem, sniedzot informāciju par to, kur pielāgošanās pasākumi var netīši palielināt pašreizējo nevienlīdzību šajās sistēmās, un sniegti iedvesmojoši piemēri praktiskām pieejām, kas tiek izmantotas, lai nodrošinātu, ka neviens netiek atstāts novārtā.