1.3 Vajadzīgo cilvēkresursu un finanšu resursu novērtēšana un iespējamo ilgtermiņa finansējuma avotu noteikšana.

1.3 Vajadzīgo cilvēkresursu un finanšu resursu novērtēšana un iespējamo ilgtermiņa finansējuma avotu noteikšana.

Lai sekmīgi izveidotu, izstrādātu, īstenotu, uzraudzītu un novērtētu pielāgošanās politiku, ir vajadzīgs pietiekams personāls, darba laiks un finanšu resursi koordinācijai, un tas ir jānodrošina ilgtermiņā.

Vēl viens būtisks faktors ir finansējums no valsts līmeņa, ES instrumentiem vai reģionālajiem un vietējiem fondiem, kā arī no dažām starptautiskām finanšu iestādēm, piemēram, Eiropas Investīciju bankas (EIB) vai Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB). Izšķiroša nozīme ir piekļuvei finansējumam un tā apvienošanai, jo īpaši no publiskiem un privātiem avotiem, kas ir zemāki par ES līmeni.

ES programmas, kas, visticamāk, nodrošinās līdzfinansējumu saskaņā ar dalīto pārvaldību pielāgošanās pasākumiem (daudzas jau to dara), ir šādas: Atveseļošanas un noturības mehānisms, programma LIFE, KLP (galvenokārt Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai); Kohēzijas fonds; Eiropas Reģionālās attīstības fonds (jo īpaši ar INTERREG starpniecību); “Apvārsnis Eiropa”; Taisnīgas pārkārtošanās fonds; Eiropas Sociālais fonds; Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds un citi.

Īstenojot pielāgošanās pasākumus, izšķiroša nozīme būs integrēšanai, kuras mērķis ir radīt sinerģiju un novērst nevajadzīgas izmaksas. Pielāgošanās pasākumus ar zemām izmaksām var integrēt pašreizējos nozaru politikas instrumentos, piemēram, izmantojot integrēšanu.

Attiecīga informācija par ES finansējumu pielāgošanās pasākumiem ir pieejama šeit.

.