Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) pēc 2013. gada

Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) pēc 2013. gada

Pēc plašām publiskām debatēm Komisija 2010. gada 18. novembrī nāca klajā ar paziņojumu "KLP 2020. gada perspektīvā", kurā izklāstītas turpmākās KLP iespējas, un uzsāka debates ar citām iestādēm un ieinteresētajām personām. Komisija 2011. gada 12. oktobrī nāca klajā ar tiesību aktu priekšlikumu kopumu, kuru mērķis ir padarīt KLP par efektīvāku politiku konkurētspējīgākai un ilgtspējīgākai lauksaimniecībai un dinamiskākiem lauku apvidiem.

Komisija, Eiropas Parlaments un Padome 2013. gada 26. jūnijā panāca politisku vienošanos par KLP reformu. Nolīgums attiecas uz četrām Eiropas Parlamenta un Padomes pamatregulām par kopējo lauksaimniecības politiku: i) par tiešajiem maksājumiem, ii) par vienoto tirgu kopīgo organizāciju (TKO), iii) par lauku attīstību un iv) par horizontālo regulu par KLP finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību.

Lauku attīstības politika saglabās savu pašreizējo, veiksmīgo pamatu koncepciju: Dalībvalstis vai reģioni turpinās izstrādāt savas daudzgadu programmas, pamatojoties uz ES līmenī pieejamo pasākumu klāstu, reaģējot uz savu lauku apvidu vajadzībām. Šīs programmas tiks līdzfinansētas no valstīm piešķirtā finansējuma, līdzfinansējuma summas un likmes nosakot saistībā ar daudzgadu finanšu shēmu (DFS). Dalībvalstis/reģioni, pamatojoties uz rūpīgu analīzi, lems par to, kādus pasākumus (un kā) tie izmantos, lai sasniegtu mērķus, kas noteikti attiecībā uz sešām plašām “prioritātēm” un to detalizētākām “prioritārajām jomām” (apakšprioritātēm). Sešas prioritātes aptvers:

• veicināt zināšanu pārnesi un inovāciju;
• uzlabot visu lauksaimniecības veidu konkurētspēju un mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu;
• veicināt pārtikas ķēdes organizāciju, tostarp pārstrādi un tirdzniecību, un uzlabot riska pārvaldību; Atjaunot, saglabāt un uzlabot; uzlabot ekosistēmas;
• veicināt resursu efektīvu izmantošanu un racionālu izmantošanu, pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni; un
• Veicināt sociālo iekļaušanu, nabadzības samazināšanu un ekonomisko attīstību lauku apvidos.

Dalībvalstīm vismaz 30 % no sava lauku attīstības finansējuma no ES budžeta būs jātērē konkrētiem pasākumiem, kas saistīti ar zemes apsaimniekošanu un cīņu pret klimata pārmaiņām, un vismaz 5 % – LEADER pieejai.