Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) pēc 2013. gada

Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) pēc 2013. gada

Pēc plašām publiskām debatēm Komisija 2010. gada 18. novembrī nāca klajā ar paziņojumu "KLP 2020. gada perspektīvā", kurā izklāstītas turpmākās KLP iespējas un uzsāktas debates ar citām iestādēm un ieinteresētajām personām. Komisija 2011. gada 12. oktobrī iesniedza tiesību aktu priekšlikumu kopumu, kuru mērķis ir padarīt KLP par efektīvāku politiku konkurētspējīgākai un ilgtspējīgākai lauksaimniecībai un dinamiskākiem lauku apvidiem.

Komisija, Eiropas Parlaments un Padome 2013. gada 26. jūnijā panāca politisku vienošanos par KLP reformu. Vienošanās attiecas uz četrām Eiropas Parlamenta un Padomes pamatregulām par kopējo lauksaimniecības politiku: i) par tiešajiem maksājumiem, ii) par vienoto tirgu kopīgo organizāciju (TKO), iii) par lauku attīstību un iv) horizontālo regulu par KLP finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību.

Lauku attīstības politika saglabās savu pašreizējo, veiksmīgo pamatkoncepciju: Dalībvalstis vai reģioni turpinās izstrādāt savas daudzgadu programmas, pamatojoties uz ES līmenī pieejamo pasākumu klāstu, reaģējot uz savu lauku apvidu vajadzībām. Šīs programmas tiks līdzfinansētas no valstīm piešķirtā finansējuma, un līdzfinansējuma summas un likmes tiks aplūkotas DFS (daudzgadu finanšu shēmas) kontekstā. Dalībvalstu/reģionu ziņā būs izlemt, kādus pasākumus tās izmanto (un kādā veidā), lai sasniegtu mērķus, kas noteikti sešās plašās “prioritātēs” un to sīkāk izstrādātajās “prioritātēs” (apakšprioritātēs), pamatojoties uz rūpīgu analīzi. Sešas prioritātes aptvers:

• veicināt zināšanu pārnesi un inovāciju;
• uzlabot visu lauksaimniecības veidu konkurētspēju un mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu;
• Veicināt pārtikas aprites organizāciju, tostarp pārstrādi un tirgvedību, & riska pārvaldību; Atjaunot, saglabāt & uzlabot ekosistēmas;
• resursu efektīvas izmantošanas un resursu izmantošanas veicināšana; pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni; un
• Veicināt sociālo iekļaušanu, nabadzības mazināšanu un ekonomisko attīstību lauku apvidos.

Dalībvalstīm vismaz 30 % no sava lauku attīstības finansējuma no ES budžeta būs jāizlieto konkrētiem pasākumiem, kas saistīti ar zemes apsaimniekošanu un cīņu pret klimata pārmaiņām, un vismaz 5 % — LEADER pieejai.