Principi un panākumu faktori

Pielāgošanās klimata pārmaiņām ir salīdzinoši jauna vietējo pašvaldību darbības joma. Tomēr pilsētu pieredze gan Eiropā, gan ārpus tās pēdējās divās desmitgadēs ļauj izdarīt secinājumus par principiem (t. i., kā rīkoties) un panākumu faktoriem (t. i., kas darbojas), kas jāņem vērā adaptācijā. Principi parādās kā pielāgošanās saskaņošana ar citiem ilgtspējas mērķiem, tostarp siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu; un pielāgošanās pasākumu izstrādi balstīt uz ticamiem datiem un informāciju. Galvenie panākumu faktori ir spēcīgs čempionāts un politiskā vadība pielāgošanās jomā; strādāt partnerībā ar citiem gan pilsētā, gan ārpus tās, arī augstākos pārvaldības līmeņos; un mācīties no citu pieredzes.

Vairāki principi pielāgošanās politikas procesā ir atzīti par tādiem, kas palīdz sasniegt pielāgošanās mērķus un līdz minimumam samazināt kompromisus ar citām programmām. Tie ir šādi:

• Pielāgošanāsilgtspēja. Pirmkārt, pielāgošanās pasākumi nedrīkst apdraudēt klimata pārmaiņu mazināšanu, palielinot emisijas, piemēram, pārmērīgi izmantojot gaisa kondicionēšanu (sk. 5.4. soli par to, kā pielāgošanos klimata pārmaiņām un to mazināšanu var plānot un īstenot kopā). Otrkārt, pielāgošanās centieniem vienā vietā nevajadzētu negatīvi ietekmēt spēju pielāgoties citās vietās (piemēram, virzot plūdu ūdeņus lejup pa straumi); tāpēc ir svarīgi ņemt vērā pilsētu aptverošo teritoriju nozīmi pielāgošanās procesā (sk. 2.5. soli). Treškārt, adaptācijai ideālā gadījumā būtu jāveicina citas ilgtspējas programmas, piemēram, pāreja uz resursu efektīvu izmantošanu vai sociālo taisnīgumu.
• Uz pierādījumiem balstīta plānošana un darbības — izmantojot jaunākos pētījumus, vietēji pieejamos datus (sk. 1.2. soli)un sadarbojoties ar zinātniekiem, lai novērstu zināšanu trūkumu (sk. 1.6. soli),var pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus.
• Pievēršanās gan pagātnes/pašreizējām klimata svārstībām, gan ekstremāliem laikapstākļiem un prognozētajām turpmākajām izmaiņām. Pagātnes un pašreizējo klimata svārstību un ekstremālu laikapstākļu novēršana (sk. 2.1. soli)ir labs sākumpunkts. Tomēr turpmākā ietekme uz klimatu var būt atšķirīga, un ir jāņem vērā nenoteiktība, kas saistīta ar tās biežumu un apmēru (sk. 2.2. soli). Neraugoties uz neskaidrībām, kas saistītas ar turpmākajām klimata prognozēm, rīcību var veicināt tas, ka nav vai ir maz nožēlojamu un abpusēji izdevīgu pielāgošanās risinājumu izmaksu lietderības ziņā (sk. 4.2. soli)un daudzie ieguvumi.
• Pielāgotas atbildes. Pielāgošanās pasākumi būtu jāpielāgo konkrētai vietai, novērtējot vietējos un prognozētos klimata riskus un neaizsargātību (sk. 2. soli),kā arī ņemot vērā konkrēto organizatorisko struktūru (sk. 1.3. soli)vai pieejamos resursus (sk. 1.4. un 1.5. soli). Atbildes būtu jānosaka par prioritārām (sk. 4.3. soli),piemēram, atkarībā no galvenajām skartajām nozarēm vai sociālajām grupām (sk. 2.3. soli).
• Ir jāuzrauga pielāgošanās pasākumu darbība — to efektivitāte, lietderība, taisnīgums un leģitimitāte —, lai tos pakāpeniski uzlabotu atbilstoši pierādījumu attīstībai (sk. 6. soli).

Piemēri, kas liecina par pielāgošanās panākumu faktoriem, ir šādi:

• Spēcīga vadība un čempionāts adaptācijas. Lai palielinātu pielāgošanās pozīciju vietējo prioritāšu sarakstā, būtiska nozīme ir politiskai līdzdalībai un vietējā līdera iesaistei. Politisko apņemšanos var panākt, piemēram, pievienojoties Pilsētas mēru paktam klimata un enerģētikas jomā vai citām iniciatīvām par pielāgošanos klimata pārmaiņām (sk. 1.1. soli).
• Sadarbība. Starpdienestu sadarbība vietējā pašvaldībā, strādājot kopā ar ieinteresētajām personām, piemēram, vietējiem uzņēmumiem, NVO, pētniecības institūtiem (sk. 1.6. soli)un iesaistot iedzīvotājus, izmantojot atbilstošu saziņu (sk. 1.7. soli),palīdz palielināt informētību par plānoto atbilžu pielāgošanu un pieņemšanu, nodrošināt līdzdalību svarīgās interešu grupās, mobilizēt resursus un piekļūt attiecīgajiem datiem un informācijai.
• Mācīties no citiem. Pieredzes apmaiņa ar citām pilsētām, veidojot tīklus vai piedaloties ES finansētos projektos (piemēram, Interreg programmā), ļauj mācīties no citiem par to, kas darbojas un kas nav pielāgošanās jomā. Turklāt Climate-ADAPT lapās ir iekļautas daudzas pilsētu pielāgošanās gadījumu izpētes, kā arī Pilsētas mēru pakta resursu bibliotēka (meklēšana pēc resursu veida — gadījumu izpēte).