2.2 Izpratne par klimata prognozēm un turpmāko ietekmi

Pielāgošanās klimata pārmaiņām ir jābalsta uz novērtējumu par turpmāko ietekmi, kas saistīta ar mainīgajiem klimata apstākļiem. Daudzu turpmāko ietekmi uz klimatu, visticamāk, izraisīs biežākas un ekstrēmākas pašlaik notiekošo ekstrēmo laikapstākļu notikumu versijas (sk. 2.1. soli). Tomēr var rasties arī jauni apdraudējumi un ietekme, piemēram, plūdi, kas saistīti ar jūras līmeņa celšanos, vai ūdens trūkums, ko izraisa nokrišņu daudzuma izmaiņas. Lai izstrādātu ilgtermiņa pielāgošanās stratēģiju, ir ļoti svarīgi piekļūt informācijai par prognozēto ietekmi uz klimatu un to pareizi interpretēt.

Turpmākās klimata un ietekmes prognozes

Eiropas mērogā EVA sagatavo daudzus rādītājus par novērotajām un prognozētajām klimata pārmaiņām un to ietekmi, piemēram, temperatūru, nokrišņiem, sausumu, dabas ugunsgrēkiem vai jūras līmeņa celšanos. EVA ziņojums “Klimata pārmaiņas, ietekme un neaizsargātība Eiropā 2016. gadā — uz rādītājiem balstīts novērtējums” sniedz noderīgu pārskatu par klimata pārmaiņām un to ietekmi Eiropā. Turklāt Copernicus klimata pārmaiņu pakalpojums sniedz klimata datus politikas veidotājiem, lai atbalstītu plānošanu un lēmumu pieņemšanu klimata pārmaiņu jomā valsts, reģionālā un pilsētu mērogā Eiropā.

Valstu lapās Climate-ADAPT ir sniegtas saites uz atsevišķu valstu riska un neaizsargātības novērtējumiem, kuros parasti ir iekļautas klimata pārmaiņu prognozes. Daudzi no ES finansētajiem pētniecības un zināšanu projektiem ir bijuši saistīti ar samazinātu klimata prognožu nodrošināšanu konkrētai vietai (sk. turpmāk ES finansētos projektus).

Pilsētu pielāgošanās kartes skatītājs, kas izstrādāts īpaši Eiropas pilsētām, sniedz pārskatu par pašreizējiem un turpmākajiem klimata apdraudējumiem, pilsētu neaizsargātību pret šiem apdraudējumiem un to pielāgošanās spēju. Kartes skatītājs apkopo informāciju no dažādiem avotiem par novēroto un prognozēto augstas temperatūras, plūdu, ūdens trūkuma, dabas ugunsgrēku un vektoru pārnēsātu slimību telpisko izplatību un intensitāti. Tajā sniegta arī informācija par pilsētu neaizsargātības cēloņiem un pakļautību šiem apdraudējumiem, kas saistīti ar pilsētu un to iedzīvotāju īpatnībām.

Plašāka informācija par prognozētajām globālajām klimata pārmaiņām un to ietekmi uz pilsētām ir pieejama Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ziņojumos, piemēram, 8. nodaļā: Pilsētu teritorijas Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) piektajā novērtējuma ziņojumā vai Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ziņojumā par globālo sasilšanu par 1,5 °C.

Prognozes interpretācija

Svarīgākie klimata prognožu elementi, kas jāņem vērā, ir šādi:

• projekciju telpiskais mērogs, jo dažādos klimata modeļos izmanto dažādas telpiskās izšķirtspējas;
• bāzlīnijas periods, no kura tiek modelētas izmaiņas (piemēram, attiecībā pret 1986.–2005. gadu);
• Prognozes laika grafiks, kas parasti izteikts kā periods (piemēram, 2081.–2100. gads vai 2020.–2052. gads);
• Pamatā esošās siltumnīcefekta gāzu emisijas vai citi scenāriji. Piemēram, IPCC piektajā novērtējuma ziņojumā RCP apzīmē reprezentatīvu koncentrācijas ceļu un atspoguļo siltumnīcefekta gāzu daudzumu atmosfērā saskaņā ar četriem dažādiem scenārijiem (no kuriem RCP 2.6 ir zemākā un RCP 8.5 ir augstākā koncentrācija);
• Kā tiek atspoguļotas prognozētās izmaiņas. Klimata pārmaiņu prognozes parasti norāda uz varbūtību, ka kaut kas notiks nākotnē, vai norāda uz vairākiem iespējamiem iznākumiem attiecībā uz temperatūru nākotnē, nokrišņu daudzumu vai jūras līmeņa celšanos. Tas ir tāpēc, ka turpmāko klimatu ietekmēs siltumnīcefekta gāzu emisiju līmenis un citas sociālekonomiskās norises. Turklāt klimata projekcijas ir iegūtas no dažādiem modeļiem (globālā vai reģionālā mērogā izstrādāta klimata matemātiska attēlojuma), kas pastāvīgi tiek uzlaboti, bet joprojām nevar pilnīgi droši prognozēt nākotni.

Nākotnes klimata nenoteiktība var būt grūti saprotama, plānojama vai paziņojama citiem. Climate-ADAPT sniedz norādījumus par nenoteiktību, aptverot šādus tematus:

1. Ko nozīmē nenoteiktība?
2. Kā tiek ziņots par neskaidrībām?
3. Kā ņemt vērā nenoteiktību?

Pielāgošanās plānošanas nenoteiktību var novērst, ieguldot elastīgos pielāgošanās pasākumos, par kuriem ir mazas bažas (sk. 4.3. soli)un kuri sniedz arī papildu ieguvumus, piemēram, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu (sk. 5.4. soli),un tādējādi tos var pamatot, neraugoties uz nenoteiktību, kas saistīta ar nākotnes klimata scenārijiem. Norādījumi par to, kā rīkoties nenoteiktības un sarežģītības gadījumā, ir sniegti arī RESIN projektā.