Pielāgošanās klimata pārmaiņām, uzlabojot apūdeņošanas praksi Vipavas ielejā, Slovēnijā

Lauksaimniecības progresu Vipavas ielejā (Cvejićet al., 2020) apdraud sausums, plūdi un spēcīgi vēji, kas laikposmā no 2012. līdz 2014. gadam nodarīja postījumus vairāk nekā 15 miljonu EUR apmērā. Jaunākās prognozes par klimata pārmaiņām 21.^gadsimtā norāda uz klimata apdraudējumu turpmāku pastiprināšanos pašreizējā lauksaimniecības vidē. Gada vidējā temperatūra un vasaras evapotranspirācija palielināsies attiecīgi par 1,8 °C un 6 % saskaņā ar klimata simulācijām, kurās izmantots mēreni optimistiskais RCP4.5 scenārijs. Turklāt klimata pārmaiņu prognozes Vipavas ielejā liecina, ka lauksaimniecībā būs vairāk karstuma viļņu un ilgāki periodi bez lietus, kā rezultātā palielināsies pieprasījums pēc ūdens kultūraugiem. Simulācijas paredz siltu (maksimālā temperatūra pārsniedz 25 °C) un karstu dienu (maksimālā temperatūra pārsniedz 30 °C) paaugstināšanos. Slovēnijas Vides aģentūra ziņo, ka apdeguma maksimālā dienas temperatūra līdz 21. gadsimta beigām palielināsies no 12 līdz 24 reizēm gadā.

Turklāt lauksaimnieki saskarsies ar lielāku dienu skaitu ar ekstremāliem nokrišņiem (Cvejićet al., 2020), kas novedīs pie lielākas augsnes erozijas un sarežģītākiem kultūraugu augšanas apstākļiem. Līdz 21.^gadsimta beigām ielejā tiek prognozēts tādu dienu skaita pieaugums, kad nokrišņu daudzums pārsniedz 20 mm.

LIFE VIVaCCAdapt projekta laikā tika novērtēta un kartēta klimata pārmaiņu ietekme uz lauksaimniecību, atklājot nozares lielo neaizsargātību Vipavas ielejā, jo tā ir ļoti pakļauta riskam, ir ļoti jutīga un ar zemu pielāgošanās spēju. Evapotranspiration palielinās augu ūdens vajadzības un spiedienu uz vietējiem ūdens resursiem. Ar apūdeņošanu lauksaimnieki nodrošina, ka augi saņem pietiekamu ūdens daudzumu savai augšanai kritiskos attīstības periodos. Tomēr saimniecības, kas veic apūdeņošanas plānošanu, pamatojoties uz pieredzi un pieņēmumiem, lai regulētu ūdens pieejamību augiem, mēdz gan pārmērīgi izmantot ūdens resursus, gan piegādāt ūdeni pārāk vēlu.

Mērķis ir kopā ar lauksaimniekiem uzlabot sagatavotību sausumam, ieviešot lēmumu atbalsta sistēmu apūdeņošanai (DSSI), lai piegādātu ūdeni augiem gan savlaicīgi, gan optimālā daudzumā. Mērķis bija optimizēt ūdens un enerģijas patēriņu, samazinot arī CO2 emisijas. Galīgais mērķis ir palielināt gan ielejas lauksaimniecības noturību pret klimata pārmaiņām, gan veicināt klimata pārmaiņu mazināšanu.

LIFE VIVaCCAdapt projektā tika izmantota nesen izstrādātā Apūdeņošanas lēmumu atbalsta sistēma (DSSI), lai īstenotu pasākumus, kas saistīti ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un ietver savlaicīgu un efektīvu kultūraugu apūdeņošanu.

Sistēma (Cvejićet al., 2020 ) sniedz ieteikumu apūdeņošanai,pamatojoties uz laika prognozi, augsnes ūdens aiztures īpašībām, reāllaika augsnes ūdens satura mērījumiem (monitoringa datiem), augu ūdens prasībām noteiktos fenoloģiskos posmos, auga veidu un apūdeņošanas sistēmu. Datus par zemes gabaliem vāc, izmantojot augsnes un ūdens satura sensoru, kas savāktos datus nosūta centrālajam serverim, izmantojot sakaru vienību. Pamatojoties uz lauksaimnieka zemes gabalā savāktajiem datiem, sistēma aprēķina apūdeņošanai ieteicamo laiku un ūdens daudzumu. Aprēķini tika sākti par katru augšanas sezonas dienu. Rezultāti tika sniegti 35 lauksaimniekiem (apmēram 40 ha platībā), kuri bija iesaistīti projektā pēc īpaša nolīguma parakstīšanas. Lauksaimniekiem tiek nodrošināts ieteicamais apūdeņošanas ūdens daudzums piecas dienas iepriekš. Lauksaimnieki arī iegūst grafiku, kurā parādīts pēdējo piecu dienu laikā izmērītais ūdens daudzums augsnē un izmaiņas augu fenoloģiskajās fāzēs. Lauksaimnieki var piekļūt šiem datiem, izmantojot e-pastu vai tīmekļa saskarni, un skatīt datus dažādās ierīcēs.

Visi ieteikumi tika sniegti bez maksas LIFE ViVaCCAdapt projekta laikā. Pēc projekta beigām DSSI tika nodota valsts līmenī, kur to pārvalda Slovēnijas Vides aģentūra. Aģentūra ir daļa no Slovēnijas Republikas Vides un telpiskās plānošanas ministrijas. DSSI tagad ir publiska sistēma, kas bez maksas ir pieejama ikvienam Slovēnijas lauksaimniekam.

DSSI īstenošanas grupa tika izveidota LIFE ViVaCCAdapt projekta ietvaros, un tās sastāvā ir Ļubļanas Universitātes, Ajdovščinas pašvaldības, Reģionālās attīstības aģentūras ROD Ajdovščina un uzņēmuma BO-MO Ltd darbinieki. Komanda palīdzēja īstenot DSSI kopā ar 35 vietējiem lauksaimniekiem, kuri jau no paša sākuma bija inovācijas procesa centrā.

Lai palielinātu noturību pret klimata pārmaiņām, Vipavas ielejas lauksaimnieki 2016. gadā sāka piedalīties LIFE ViVa CCAdapt projektā, sniedzot ieguldījumu pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijas izstrādē un vairāk nekā 40 pielāgošanās pasākumu klasificēšanā, piešķirot prioritātes.

Projekta darbības laikā 35 lauksaimnieki parakstīja līgumu par dalību DSSI izstrādes procesā. Tika definētas lauku saimniecības augsnes īpašības (augsnes struktūra, augsnes un ūdens aiztures īpašības) un augu fenofāzes. Pēc tam katrā saimniecībā tika uzstādīti augsnes mitruma sensori, lai mērītu augsnes un ūdens saturu dažādos dziļumos. Papildus individuālām konsultācijām uz vietas un pa tālruni, kas pielāgotas lauku saimniecības praksei, katrs lauksaimnieks tika mudināts uzdot jebkādus jautājumus, kas saistīti ar DSSI darbību, brīvi izmantot rīku un sniegt pastāvīgu atgriezenisko saiti par to, kā DSSI tika izmantots ikdienas apūdeņošanas praksē un mainīja to. Visi ieteikumi uzreiz tika novirzīti DSSI izstrādei un uzlabošanai.

Sešu gadu laikā lauksaimnieki pakāpeniski sāka izmantot DSSI. Pirms iesaistīšanās projektā lauksaimnieki lēmumus par apūdeņošanu balstīja uz savu pieredzi un vispārējiem pieņēmumiem. Pēc tam lauksaimnieki savos lēmumos sāka integrēt reāllaika augsnes un ūdens monitoringa datus. Kad tika ieviesta DSSI, lauksaimnieki lēnām sāka izmantot ikdienas apūdeņošanas ieteikumus. Vidusposma novērtējums, kura pamatā bija 2019. gada lauka dati un simulācijas, parādīja, ka, ja lauksaimnieki turpinās izmantot DSSI, viņi panāks kopējā apūdeņošanas apjoma patēriņa samazinājumu par 25 %, enerģijas patēriņa samazinājumu par 24 % un CO₂ emisiju samazinājumu par 24 % (Cvejić et al., 2020). Lai gan 2020.–2021. gada perioda galīgais novērtējums joprojām tiek veikts, provizoriskie rezultāti liecina, ka daži lauksaimnieki ir pārsnieguši labus rezultātus salīdzinājumā ar 2019. gadu.

Daži no ierobežojošajiem faktoriem, kas apgrūtina DSSI īstenošanu un turpmāko attīstību, ir šādi:

• lauka iekārtu darbība; to regulāra uzturēšana ir nepieciešama DSSI labai darbībai;
• faktiskā iespēja apūdeņošanai izmantot ūdeni: dažkārt apūdeņošanai nepieciešamais ūdens nebija pieejams apūdeņošanas sistēmu un ar tām saistītās ūdens infrastruktūras uzturēšanas dēļ;
• turpmākais finansējums valsts DSSI uzturēšanai un attīstībai.

Projekta ViVaCCAdapt kopējais budžets ir 869028 EUR. Eiropas Komisija ieguldīja 60 %, Slovēnijas Republikas Vides un telpiskās plānošanas ministrija — 20 % no projekta attiecināmajām izmaksām. Pārējo nodrošināja projekta partneri. No projekta kopējās vērtības 147 200 EUR ir paredzēti DSSI izveidei.

DSSI ļauj ietaupīt ūdens resursus nākotnes perspektīvā, palielinot temperatūru un samazinot nokrišņu daudzumu. Citi papildu ieguvumi no efektīvākas apūdeņošanas ir enerģijas ietaupījums un saistītie ieguvumi izmaksu un siltumnīcefekta gāzu emisiju ziņā. Iniciatīva arī palielināja lauksaimnieku informētību par klimata pārmaiņām. Paredzams, ka pielāgošanās pasākumu kopīga izstrāde un sarindošana, iesaistot Vipava ielejas lauksaimniekus, radīs lielāku atbildības sajūtu par projektā izstrādāto pielāgošanās stratēģiju un lielāku uzmanību ūdens resursu izmantošanai.

LIFE ViVaCCAdapt projektā tika izstrādāta Vipavas ielejas klimata stratēģija un pielāgošanās plāns (2017–2021), kas nodrošināja DSSI satvaru. Stratēģija attiecas uz sausumu, karstuma viļņiem, spēcīgu vēju, ārkārtējiem nokrišņiem un plūdiem. Tas nav juridiski saistošs, bet var palīdzēt turpmāk attīstīt valstu lauksaimniecības politiku un saņemt atbalstu no Eiropas iniciatīvām.

DSSI izstrāde un īstenošana Vipava ielejā bija sešu gadu process, kas sākās 2016. gada otrajā pusē un beidzās 2021. gada jūnijā. Tomēr paredzams, ka projekta laikā izstrādātā DSSI izmantošana turpināsies un pieaugs. Tas var notikt, kad jauni lietotāji pievienojas, izmantojot publisku DSSI programmu valdības līmenī, kas sāks darboties no 2022. gada.

Tiek izstrādāts detalizēts DSSI sistēmas uzturēšanas plāns, un no 2022. gada tas sāks darbotiesSlovēnijas Nacionālajā meteoroloģijas dienestā (ARSO).

Patricija Štor, Rozalija Cvejić, Luka Honzak,

Regional development agency ROD Ajdovščina

Vipavska cesta 4, 5270 Ajdovščina, Slovenia

e-mail: patricija.stor@rra-rod.si

e-mail: info@rra-rod.si

Web: https://rra-rod.si/