Apūdeņošanas efektivitātes uzlabošana

S everal s takeholders var būt iesaistīti jebkurā pasākumā, lai reorganizētu apūdeņošanas sistēmas un infrastruktūru, ņemot vērā to ievērojamās sociālās, ekonomiskās un vides sekas. Būtu jāiesaista ne tikai lauksaimniecības nozares galvenie dalībnieki, bet arī to nozaru dalībnieki, kas konkurē ar lauksaimniecību par tiem pašiem ūdens resursiem. Lai nodrošinātu ar saules enerģiju darbināmus sūkņus vai investētu klimata viedajās tehnoloģijās, varētu iesaistīt iespējamās blakus esošās nozares. Ņemot vērā paredzamo pozitīvo ietekmi uz ūdens ciklu kopumā, paredzams, ka vides asociācijas un NVO proaktīvi izmantos inovatīvas sistēmas, lai uzlabotu apūdeņošanu. Izpratnes izplatīšana par ūdens pārmērīgu izmantošanu un ilgtspējīgu izmantošanu, jo īpaši lauksaimniecības nozarē, ir būtiska, un tā var radīt iespējamu pozitīvu ietekmi uz ainavas līmeni.

Nepielāgojoties ūdens apūdeņošanas praksei saimniecību līmenī, sausuma apdraudētās teritorijās ir iespējama ražas neveikšana, jo īpaši ņemot vērā vissliktākos klimata scenārijus. Kad tiek īstenota pielāgošanās apūdeņošanas sistēmām, lauku saimniecības var būt daudz labāk sagatavotas klimata pārmaiņu izraisītam ūdens trūkumam. Ainavu darbību var atjaunot vai uzturēt, izmantojot ūdens atkalizmantošanu un uzglabāšanu. Enerģiju var ietaupīt, veicot efektīvu apūdeņošanas plānošanu un īstenošanu. Enerģijas un ūdens izmaksu ietaupījums ir viens no lielākajiem stimuliem, kas var veicināt efektīvu apūdeņošanas sistēmu izmantošanu. Enerģijas izmaksas pieaug, un ūdens tarifi, lai gan dažādās valstīs tie ir ļoti atšķirīgi, var būt nozīmīgi saimniecību līmenī 

Tomēr lauksaimnieki bieži vien nelabprāt izmanto inovatīvu pārvaldības praksi, jo jebkādas izmaiņas ierastajā praksē ir dārgas un prasa pūles. Šķēršļi ir arī zināšanu, tehnoloģisko iespēju vai konkrētajai vietai specifisku zinātnisku pierādījumu trūkums. Ūdens ieguves atļauju sistēmas un ūdens cenu noteikšanas mehānismi ES valstīs ietver daudzus izņēmumus attiecībā uz ūdens izmantošanu lauksaimniecībā.  Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) ir finansējusi projektus un praksi, kas, paredzams, uzlabos ilgtspējīgu ūdens izmantošanu. Tomēr lauksaimniekiem joprojām ir maz stimulu ieviest efektīvākas tehnoloģijas (Eiropas Revīzijas palātas īpašais ziņojums, 2021. gads).

Ūdens cenas un apūdeņošanas izmaksas vietējā līmenī ir ļoti atšķirīgas, un katrai no tām ir atšķirīgs ūdens izmantošanas tarifs. Daži maksā par hektāru un saņem neierobežotu ūdens patēriņu, daži maksā par apjomu, kas sūknēts no upes. Citas kopienas iekasē maksu par litru lietošanas (Esteve et al., 2015). Tāpēc jaunu efektīvu apūdeņošanas sistēmu izmantošana, kas samazina kopējo ūdens daudzumu, ko izmanto lauksaimnieki, var atšķirīgi ietekmēt izmaksu ietaupījumus atkarībā no dažādām atrašanās vietām. Sūkņi var maksāt no 3000-46000 eiro. Šīs izmaksas ir atkarīgas no tā, vai tie ir dīzeļdzinēji vai elektriskie un vai ir iekļauti uzraudzības instrumenti un slēdži. Cauruļvads var svārstīties no 3,20 līdz 9,80 EUR/m pārnēsājamām caurulēm vai 5,70 līdz 18,50 EUR/m pazemes caurulēm atkarībā no diametra (DG ENV, 2012). 

Apūdeņošanas pielāgošanas pasākumi sniedz ieguvumus visās teritorijās, kurās ir liels saldūdens izmantošanas īpatsvars lauksaimniecībā. Ieguvumus var gūt tikai tad, ja saglabātais ūdens tiek uzglabāts efektīvai un klimata ziņā viedai izmantošanai (t. i., sausās dienās, izmantojot efektīvas apūdeņošanas metodes). 

Pārvaldības paraugprakses īstenošanu apūdeņošanas jomā bieži vien papildina izglītojošas programmas lauksaimniekiem, tādējādi uzlabojot viņu zināšanas un informētību par klimata pārmaiņām. 

Uzlabotas apūdeņošanas sistēmas, kas efektīvi izmanto ūdens resursus, samazina ietekmi uz visu ūdens ciklu, pozitīvi ietekmējot visu ekosistēmu. Energotaupība un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana ir arī citi ieguvumi, jo īpaši tad, ja energoefektīvu sistēmu apvieno ar saules enerģijas sūkņu izmantošanu. 

ES KLP nodrošina subsīdijas apūdeņošanas pielāgošanas pasākumiem, kas ietver ilgtspējīgu ūdens izmantošanu. Daži pasākumi lauksaimniekiem ir obligāti, savukārt citi ir atkarīgi no lauksaimnieku brīvprātīgas līdzdalības. Turklāt gan ES Ūdens pamatdirektīvas, gan KLP savstarpējās atbilstības mehānisma (t. i., maksājumi, kas atkarīgi no vidiskiem pienākumiem) mērķis ir aizsargāt Eiropas virszemes un pazemes ūdensobjektus. 

KLP var atbalstīt pāreju uz efektīvākām apūdeņošanas sistēmām un labāku ūdens apsaimniekošanu lauksaimniecības zemē. Atbalstīto darbību piemēri ir zināšanu un informācijas nodošanas pasākumi, kā arī darbības ieguldījumiem materiālajos aktīvos, piemēram, infrastruktūrā, kas saistīta ar ūdensapgādi un taupīšanu. 

Izmantojot pareizo tehnoloģiju, apmācību un resursus, apūdeņošanas pielāgošanas pasākumus var īstenot salīdzinoši ātri (2-5 gadi). Tam var būt nepieciešamas dažas vietējas strukturālas izmaiņas. 

Dzīves ilgums svārstās no 5 līdz 15 gadiem atkarībā no i c mērījuma. Šā risinājuma efektivitāte ilgtermiņā, lai risinātu ūdens trūkuma problēmu lauksaimniecības nozarē, ir atkarīga arī no klimata pārmaiņu smaguma, ar ko saskarsies Eiropas kalnu reģionos.