Apūdeņošanas efektivitātes uzlabošana

Aizvienvairāk ieinteresēto personuvar iesaistīties jebkādās darbībās, kuru mērķis irreorganizēt apūdeņošanas sistēmas un infrastruktūras, ņemot vērā to ievērojamās sociālās, ekonomiskās un vidiskās sekas. Būtu jāiesaista ne tikai galvenie lauksaimniecībasnozares dalībnieki, bet arī to nozaru dalībnieki, kuras konkurē ar lauksaimniecību par vieniem un tiem pašiem ūdens resursiem. Lai nodrošinātu ar saules enerģiju darbināmus sūkņus vai investētu klimata ziņā viedāstehnoloģijās, varētu iesaistīt iespējamas kaimiņu nozares. Ņemot vērā paredzamo pozitīvo ietekmi uz ūdens ciklu kopumā, paredzams, kavidesapvienības un NVOaktīvi iesaistīsies inovatīvu sistēmu izmantošanā,lai uzlabotu apūdeņošanu. Irbūtiski vairot informētību par ūdens pārmērīgu izmantošanu un ilgtspējīgu izmantošanu, jo īpaši lauksaimniecības nozarē, un tas var radīt iespējamu pozitīvu ietekmi ainavas līmenī.

Bez adaptation ūdens apūdeņošanas praksēm saimniecību līmenīaugkopības neveiksmesir iespējamas sausuma skartās teritorijās,jo īpaši ņemotvērā vissliktākos klimata scenārijus. Īstenojot pielāgošanos apūdeņošanas sistēmās, saimniecības var būt daudz labāk sagatavotas klimata pārmaiņu izraisītā ūdens trūkuma risināšanai. Ainavu darbību var atjaunot vai uzturēt, izmantojot ūdens atkalizmantošanu un uzglabāšanu. Enerģija var ietaupīt, efektīvi plānojot un īstenojot apūdeņošanu. Enerģijas un ūdens izmaksu ietaupījums ir viens no lielākajiem stimuliem, kas var veicināt efektīvu apūdeņošanas sistēmu izmantošanu. Enerģijas izmaksas pieaug, un, lai gan ūdens tarifi dažādās valstīs ir ļoti atšķirīgi, tie var būt nozīmīgi saimniecību līmenī. 

Tomēr lauksaimnieki bieži vien nevēlas piemērot inovatīvu pārvaldības praksi, jo jebkādas izmaiņas ierastajā praksē ir dārgas un prasa piepūli. Šķēršļiir arī zināšanu trūkums, tehnoloģiskās spējasvai konkrētai vietai specifiski zinātniskie pierādījumi. Ūdens ieguves atļaujupiešķiršanas sistēmās un ūdens cenu noteikšanas mehānismos ES valstīs ir daudz izņēmumu attiecībā uz lauksaimniecības ūdens izmantošanu.  Kopējā lauksaimniecības politika (KLP)ir finansējusi projektus un praksi, kas, paredzams,uzlabos ilgtspējīgu ūdens izmantošanu. Tomēr lauksaimniekiem joprojām ir maz stimulu ieviest efektīvākastehnoloģijas (EiropasRevīzijas palātas īpašais ziņojums, 2021. gads).

Ūdens cenas un apūdeņošanas izmaksas vietējā līmenī ir ļoti atšķirīgas, un katrai no tām ir atšķirīgs ūdens izmantošanas tarifs. Daži maksā par hektāru un saņem neierobežotu ūdens patēriņu, daži maksā par tilpumu, kas sūknēts no upes. Citas kopienas iekasē maksu par litru lietošanas (Esteve et al., 2015). Tāpēc jaunu efektīvu apūdeņošanas sistēmu izmantošana, kas samazina kopējo ūdens daudzumu, ko izmanto lauksaimnieki, var atšķirīgi ietekmēt izmaksu ietaupījumus atkarībā no dažādām vietām. Sūkņi var maksāt no 3000-46000 eiro. Šīs izmaksas ir atkarīgas no tā, vai tie ir dīzeļdegviela vai elektriskie un vai ir iekļauti uzraudzības instrumenti un slēdži. Cauruļvads atkarībā no diametra var būt no 3,20 līdz 9,80 EUR/m pārnēsājamām caurulēm vai no 5,70 līdz 18,50 EUR/m pazemes caurulēm (ENVĢD, 2012). 

Apūdeņošanas pielāgošanas pasākumi sniedz ieguvumus visās teritorijās, kurās ir liels saldūdens izmantošanas īpatsvars lauksaimniecībā. Ieguvumus var gūt tikai tad, ja saglabātais ūdens tiek uzglabāts efektīvai un klimatam nekaitīgai izmantošanai (t. i., sausās dienās, izmantojot efektīvas apūdeņošanas metodes). 

Pārvaldības paraugprakses īstenošanu apūdeņošanā bieži vien papildina izglītojošas programmaslauksaimniekiem , tādējādi uzlabojot viņu zināšanas un izpratni par klimata pārmaiņām. 

Uzlabotas apūdeņošanas sistēmas, kas efektīvi izmanto ūdens resursus, līdz minimumam samazina ietekmi uz visu ūdens ciklu, pozitīvi ietekmējot visu ekosistēmu. Citi ieguvumi ir energotaupība un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, jo īpaši, ja energoefektīvu sistēmu apvieno ar saules enerģijas sūkņu izmantošanu. 

ES KLP nodrošina subsīdijas apūdeņošanas pielāgošanas pasākumiem, kas ietver ilgtspējīgu ūdens izmantošanu. Daži pasākumi lauksaimniekiem ir obligāti, savukārt citi ir atkarīgi no lauksaimnieku brīvprātīgas līdzdalības. Turklāt gan ES Ūdens pamatdirektīvas,gan KLP savstarpējās atbilstības mehānisma (t. i., maksājumi, kas atkarīgi no vides saistībām) mērķis ir aizsargāt Eiropas virszemes un pazemes ūdensobjektus. 

KLPvar atbalstītpārejuuzefektīvākām apūdeņošanas sistēmām un labāku ūdens apsaimniekošanu lauksaimniecības zemēs. Atbalstīto darbību piemēri ietver zināšanu un informācijas nodošanas pasākumus, kā arī darbības ieguldījumiem materiālajos aktīvos, piemēram, infrastruktūrā, kas saistīta ar ūdensapgādi un taupīšanu. 

Izmantojot pareizās tehnoloģijas, apmācību un resursus, apūdeņošanas pielāgošanas pasākumus var īstenot salīdzinoši ātri (2-5 gadi). Tam var būt nepieciešamas dažas vietējas strukturālas izmaiņas. 

Dzīves ilgums svārstās no5līdz 15 gadiem, atkarībā nospecif ic mēra. Šārisinājuma ilgtermiņa efektivitāte, lai risinātu ūdens trūkuma problēmu lauksaimniecības nozarē, ir atkarīga arī no klimata pārmaiņu nopietnības,ar ko saskarsiesEiropas reģioni.