Pārcelšana, lai pielāgotos plūdiem Eferdinger Becken, Austrijā

Vairākas Austrijas pašvaldības saskaras ar pieaugošu plūdu apdraudējuma risku vairāku faktoru dēļ, tostarp, no vienas puses, biežāki ekstremāli hidroloģiski notikumi, ko, iespējams, saasina klimata pārmaiņas (+4 % līdz +10 %), un, no otras puses, pieaugošs sabiedrības spiediens paplašināt dzīvojamo ēku būvniecību plūdu apdraudētās teritorijās. Pat ja Austrijā nav likumīgu tiesību pieprasīt aizsardzību pret plūdiem, plūdi rada politisku spiedienu Austrijas valdībām rīkoties. Turklāt pārvietošanai kā efektīvam ilgtermiņa risinājumam aizsardzībai pret plūdiem ir ilgāka vēsture Donavas baseina Austrijas daļā (sk. arī Marchland, Enns-Enghage, kur šāda pārdale jau ir notikusi).

Šis reģions ir viena no upju plūdu apdraudētākajām teritorijām Austrijā, kur 1991., 1997., 2002. un 2013. gadā notika lieli plūdi. Tāpēc valsts un reģionālās iestādes ir pievērsušas uzmanību dažādu pielāgošanās stratēģiju izstrādei, piemēram, lielu daļu māju pārvietošanai šajā teritorijā. Mērķis bija integrēt visus potenciālos iedzīvotājus pārcelšanas programmā, jo īpaši informēt par iespējamiem apdraudējumiem un riskiem, definēt problēmas un atrast kopīgus mērķus un pasākumus. Turklāt galvenie uzdevumi bija organizēt un nodrošināt finansiālu atbalstu pārcelšanai no reģionālajām un valsts iestādēm.

Pēc lielajiem plūdiem 2002. un 2013. gadā kļuva skaidrs, ka vienīgais patiesi efektīvais pretplūdu aizsardzības pasākums Eferdingen Becken apgabalā ir mājsaimniecību pārvietošana prom no visaugstākā riska apgabaliem. To apstiprināja izmaksu un ieguvumu analīzes rezultāti, kuros tika konstatēts, ka pārvietošana ir visrentablākais pielāgošanās risinājums.

Apspriežoties ar skartajām mājsaimniecībām un citām ieinteresētajām personām (piemēram, civilās aizsardzības iestādēm), īsā laikā un pēc vienošanās tika veikta un apstiprināta pārmitināmās teritorijas kartēšana. Tajā bija 154 naktsmītnes. Lai mājokļu īpašniekiem varētu piedāvāt pārcelšanās kompensāciju, pašvaldība pārrunāja un vienojās ar Finanšu ministriju par valsts fondu atbalstu. Federālais atbalsts sasniedza 250 miljonus EUR. Papildus federālajiem fondiem reģionālā valdība nodrošināja finansējumu 75 miljonu EUR apmērā. Kompensācijas likme tika noteikta 80 % apmērā no esošās mājas vērtības, ko noteica ar neatkarīgu vērtējumu. Lielākā daļa novērtējumu liecināja, ka kompensācijas apjoms ir mazāks par 500 000 EUR, un daži īpašumi paredzēja saņemt kompensāciju virs 500 000 EUR. Federālā Finanšu ministrija apstiprināja novērtējumus un ierosinātās kompensācijas summas.

Mājsaimniecībām bija jāpiesakās pārcelšanas kompensācijai līdz 2015. gada beigām, kas vēlāk tika pagarināts līdz 2016. gada vidum. Īpašuma īpašnieks var pats izlemt, vai pieteikties pārcelšanas kompensācijai un pieņemt ar to saistīto piedāvājumu. Līdz 2016. gada janvārim 149 mājsaimniecības bija pieprasījušas un 146 jau bija saņēmušas pārcelšanas kompensācijas piedāvājumus. No tiem 80 māju īpašnieki ir nolēmuši pārcelties, bet pārējie nolēma palikt. Iedzīvotājiem, kuri nolēma pārcelties, tika sniegts atbalsts, lai par pieņemamu cenu iegūtu aizvietojošus zemes gabalus reģionā (parasti bijušos mežus un daļēji dabiskas teritorijas). Lai sasniegtu šo mērķi, reģionālās iestādes mājsaimniecību pārvietošanai atvēlēja īpašas teritorijas (aizvietošanas īpašumus). Turklāt reģionālās iestādes noteica pirkuma cenu, lai novērstu iespējamās spekulācijas ar zemes cenām reģionā. Pirmie kompensāciju maksājumi sākās 2015. gada sākumā. 20 % no finansējuma tiek izmantoti nepieciešamajai nojaukšanai, gružu nogulsnēšanai un teritorijas rekultivācijai. Ilgtermiņa būvniecības aizliegumu katram neaizsargātajam zemes gabalam nosaka ar ierakstu zemesgrāmatā. Tomēr ir paredzēts izņēmums tiem, kas izvēlas palikt plūdu apdraudētajā teritorijā un nolemj pārcelties uz augstākiem stāviem savās mājās – šo augstāko stāvu rekonstrukcija dzīves vajadzībām ir pieļaujama.

Lai gan pirmos organizētos pārcelšanas viļņus uzņēma vietējie iedzīvotāji ar lielām atrunām un tie nepiesaista daudzus brīvprātīgos pārmitināšanai, pēc 2013. gada plūdu notikuma iedzīvotāji arvien vairāk sāka interesēties par pārcelšanas iespējām un atbalstu. Reģionālā valdība izstrādāja pārmitināšanas teritoriju karti, pamatojoties uz riska līmeņiem un grūtības pakāpi, lai nodrošinātu tehniskus risinājumus un reaģēšanu uz apdraudējumiem. Karte tika apspriesta un saskaņota ar skarto pašvaldību mēriem, kopienu pārstāvjiem, kā arī ar padomdevēju komiteju, kas tika izveidota, lai pārstāvētu visas ieinteresētās personas. Tā rezultātā 2016. gada janvārī 146 no 154 smagi skartajiem nekustamā īpašuma īpašniekiem pieteicās kompensācijas novērtēšanai un 80 no tiem, kas galu galā pieņēma lēmumu par pārmitināšanu.

Ņemot vērā piesaisti īpašumam un neticību atkārtotiem lieliem plūdu riskiem, pirmie organizētie brīvprātīgas pārvietošanas viļņi neguva pietiekamu interesi no mājokļu īpašniekiem. Tomēr ārkārtējie plūdi un lielie zaudējumi 2002. un 2013. gadā kalpoja kā “acu atvērēji” un pārliecināja daudzus iedzīvotājus pieņemt lēmumu par pārmitināšanu.

250 miljonu EUR budžets aizsardzībai pret plūdiem, tostarp pārmitināšanai un tehniskajai aizsardzībai pret plūdiem Eferdinger Becken, tika apspriests ar federālo valdību un juridiski nodrošināts ar valsts līgumu rekordīsā laikā, kas ir unikāls valsts vēsturē. Tas ļāva piedāvāt 80 % no mājokļa vērtības kompensācijas pārcelšanas brīvprātīgajiem, kas bija viens no galvenajiem panākumu faktoriem. Vietējās iestādes arī noteica dažas ierobežotas īpašas pārvietošanas zonas un fiksētas zemes cenas, lai izvairītos no spekulācijām ar zemes cenām.

Cilvēki, kurus skar pārcelšana, saskaras ar būtiskām pārmaiņām savā dzīvē. Lai to panāktu, ir jāpārvar emocionālā piesaiste šai vietai un jo īpaši jāpielāgojas jaunajai videi, kā arī jāpārvar finansiālais slogs un jāatjauno jauns kaimiņvalstu sociālais tīkls.

Visdrīzāk tie bija gados vecāki un mazāk mobili cilvēki, kuri faktiski ir mazāk noturīgi pret turpmākiem plūdiem. Sekas bija lielāka neaizsargātība pārējās kopienās, jo jaunieši (kas, visticamāk, būs noturīgi) aizgāja prom. Tomēr pārcelšanas procesu var uzskatīt par veiksmes stāstu, kurā tika samazināta pakļautība klimata pārmaiņām un neaizsargātība pret tām plūdu apdraudētajās teritorijās.

Vēl viens veiksmes faktors, šķiet, ir tas, ka katrs īpašuma īpašnieks var pats izlemt, vai viņš/viņa pieņem piedāvājumu. Tas būtiski atšķiras no citiem pārdales pasākumiem Austrijā, kur kopienai bija kopīgi jālemj par pārdali vai pret to (piemēram, Marchland).

Kopumā provinces (reģionālā) un federālā (valsts) valdība vienojās par budžetu EUR 250 miljonu apmērā. Pārcelšanās izmaksas tiek sadalītas starp federālo līmeni (50 % no ēku aprēķinātās laika vērtības, ieskaitot iznīcināšanas izmaksas), provinces līmeni (30 %) un īpašnieku (20 %).

Kopumā galvenais mērķis samazināt plūdu risku un saglabāt aiztures apjomu gar Donavas upi ir sasniegts. 2016. gada janvārī mājsaimniecību pakļautība plūdu riskam teritorijā tika samazināta par vairāk nekā 50 % (ņemot vērā to mājsaimniecību skaitu, kuras jau ir nolēmušas pārcelties), kas palielināsies, jo vairāk mājokļu īpašnieku pieņems pārcelšanas piedāvājumus. Pārcelšanas process tika pamatots ar izmaksu un ieguvumu novērtējumu, kas tomēr nav publiski pieejams.

Īpašumi, no kuriem iedzīvotāji tiks pārdalīti, nemainīs īpašumtiesības. Īpašumtiesības paliks, bet zonējums tiks mainīts no apbūves teritorijas uz zālāju zemi, un turpmākās būvniecības darbības ir stingri ierobežotas (piemēram, ēkas lauksaimnieciskajai ražošanai ir atļautas, ja tas ir nepieciešams saskaņā ar lauksaimnieciskās ražošanas tiesību aktiem).

Izmaksu dalīšanu starp federālo un provinču līmeni reglamentē īpašs Austrijas iekšējais līgums saskaņā ar Austrijas konstitūciju.

Ēkas būvniecības laikam bija svarīga loma, ja var piešķirt līdzekļus. Saskaņā ar federālās ūdensceļu pārvaldes (RIWA T BWS) tehniskajiem pamatprincipiem Austrijā nevar finansēt pretplūdu aizsardzības pasākumus ēkām un infrastruktūrai, kas uzbūvētas pēc 1990. gada 1. jūlija. Eferdinger Becken gadījumā pārcelšana un ar to saistītā kompensācija ir noteikta saskaņā ar juridisku atzinumu.

Nav skaidrs, bet pieredze, kas gūta citos gadījumos Austrijā, liecina, ka process var ilgt vairāk nekā 10 gadus. 2016. gada janvārī 146 no 154 konkrētajā riska zonā (plūdu aizsardzības zonā) iekļautajiem īpašniekiem saņēma pārmitināšanas finansējuma piedāvājumu. 80 no viņiem ir pieņēmuši piedāvājumu. Līdz 2016. gada beigām jau bija pilnībā izpostītas deviņas ēkas.

Pārvietošana ir pastāvīga.

Amt der Oö. Landesregierung - Government of Upper Austria
Direktion Umwelt und Wasserwirtschaft - Directorate of Environment and Water Management
Abteilung Oberflächengewässerwirtschaft - Department of Surface Water Management
Kärntnerstraße 10-12
4021 Linz
E-mail: ogw-sw.post@ooe.gv.at