Datu par apdrošināšanas zaudējumiem izmantošana Norvēģijas pašvaldībās

Norvēģijā laikposmā no 2008. līdz 2017. gadam apdrošināšanas sabiedrības izmaksāja ikgadēju kompensāciju aptuveni NOK 2 miljardu apmērā par pilsētu un upju plūdu radītajiem zaudējumiem apdrošinātajām ēkām. Statistika, ko Finance Norway (banku un apdrošināšanas sabiedrību apvienība) savākusi no saviem apdrošināšanas dalībniekiem, liecina, ka plūmju plūdu izmaksas ir aptuveni 3,5 reizes lielākas nekā upju plūdu radītās izmaksas; patiesībā apdrošināšanas izmaksas par ūdens bojājumiem, kas saistīti ar lietusgāzēm, Norvēģijā ir lielākas nekā kombinētās izmaksas par upju plūdu, vētru un zemes nogruvumu radītajiem zaudējumiem. Norvēģijas klimata scenāriji brīdina par biežākiem un intensīvākiem nokrišņiem nākotnē, kas, visticamāk, palielinās zaudējumu izmaksas.

Norvēģijā vietējās iestādes ir atbildīgas par pluvālu plūdu riska novēršanu atšķirībā no cita veida dabas katastrofām, kurās palīdzību sniedz valdības organizācijas. Tāpēc Norvēģijas vietējo iestāžu interesēs ir izstrādāt efektīvus risinājumus plūdu novēršanai, pamatojoties uz pamatotiem datiem.

Norvēģijā īpašuma apdrošināšana sedz zaudējumus un kaitējumu, ko radījuši ar ūdeni un vēju saistīti klimata apdraudējumi. Apdraudējumus, ko uzskata par “dabas katastrofām”, piemēram, upju applūšanu un vētras, apdrošināšanas nozare apdrošina pēc fiksētas likmes kā daļu no privātās apdrošināšanas polises. Pilsētu applūšana netiek uzskatīta par dabisku apdraudējumu. To sedz arī īpašuma apdrošināšana. Prēmijas pamatā ir risks, un tiek uzskatīts, ka kaitējums ir saistīts ar infrastruktūras atteici, kas rada pēkšņus plūdus, lietusūdeņu un notekūdeņu dublēšanos.

Pēdējos gados Norvēģijā ir palielinājušies ar infrastruktūru saistītie zaudējumi. Daudzi apdrošināšanas klienti kļuva neapmierināti ar atkārtotiem zaudējumiem, kas radās vienās un tajās pašās vietās. Informāciju par nodarītā kaitējuma un zaudējumu vietu un apmēru glabāja apdrošināšanas sabiedrības (gadījumos, kad īpašums bija apdrošināts). Apdrošināšanas sabiedrības iekasēja un klasificēja visas apdrošināšanas prasības, piemēram, pēc atrašanās vietas, datuma un cēloņa veida. Tomēr šī informācija netika darīta zināma pašvaldībām, un tādējādi tā nebija pieejama lēmumu pieņēmējiem pilsētās.

Novērotais un prognozētais zaudējumu pieaugums klimata pārmaiņu dēļ bija viens no iemesliem, kāpēc Finance Norway uzsāka dialogu ar pilsētām, lai informētu un veicinātu sistēmisku riska samazināšanu, modernizējot pilsētu infrastruktūru. Tieši pateicoties šim dialogam, kļuva skaidrs, ka pašvaldībās trūkst datu par zaudējumiem. Pilsētas ziņoja, ka ir mēģinājušas pieprasīt dažām apdrošināšanas sabiedrībām datus par zaudējumiem, bet, tā kā dati ir aktīvu līmenī, tie ir sensitīvi gan komerciālu, gan datu konfidencialitātes apsvērumu dēļ.

Projekta vispārējais mērķis bija novērtēt, vai piekļuve zaudējumu apdrošināšanas datiem, kas saistīti ar ekstremāliem laikapstākļiem, varētu stiprināt pašvaldību spēju novērst un samazināt ar klimatu un laikapstākļiem saistītus zaudējumus. Galvenā uzmanība tika pievērsta plūdiem, taču tika iekļauta arī cita veida ietekme uz klimatu, piemēram, zemes nogruvumi un vētras. Papildu mērķi bija izstrādāt metodi apdrošinātāju sniegto katastrofu zaudējumu datu izmantošanai, izklāstīt nākotnes sistēmas struktūru katastrofu zaudējumu apdrošināšanas datu izmantošanai, kā arī stiprināt uzticēšanos starp pašvaldībām, valsts aģentūrām un apdrošinātājiem ar klimatu saistītu zaudējumu novēršanā un samazināšanā.

Citi mērķi bija šādi: precizēt apdrošināšanas nozares kaitējuma datu izmantošanas metodes un ieguvumus, precizēt saistītās izmaksas un izklāstīt nākotnes sistēmu datu vieglākai izmantošanai. Visbeidzot, projekta mērķis bija stiprināt uzticēšanos un sadarbību starp pašvaldību sektoru, valsts iestādēm un apdrošināšanas nozari attiecībā uz zaudējumiem, kas saistīti ar klimatu.

Pēc Finance Norway iniciatīvas un pamatojoties uz sadarbību ar vairākām apdrošināšanas sabiedrībām, Western Research, Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģiju universitāti (NTNU) un deviņām izmēģinājuma pašvaldībām (Bærum, Grue, Kongsvinger, Løten, Nord-Odal, Ringsaker, Stavanger, Tromsø un Trondheim), tika uzsākts dialogs, kas atviegloja apdrošinātāju rīcībā esošo aktīvu līmeņa zaudējumu datu apmaiņu ar pilsētu plānošanas un infrastruktūras nozarēm.

Finance Norway vāca un organizēja datus par katastrofu zaudējumiem no dažādiem apdrošinātājiem. Rietumnorvēģijas Pētniecības institūts un NTNU palīdzēja pilsētām importēt un analizēt datus. Piemēram, Tronheima saņēma apdrošināšanas zaudējumu datu apakškopu, tostarp 17 000 individuālu zaudējumu atlīdzības prasību, ko izraisījuši plūdi un citi notikumi, kas tās jurisdikcijā notikuši 10 gadu laikā. Aptuveni 54 % prasību varētu būt ģeokodētas, t. i., saistītas ar konkrētu atrašanās vietu. Incidentu ģeokodēšanu veica pētniecības institūti, lai kompensētu zināšanu un spēju trūkumu pilsētā. Pēc tam Tronheimas pilsētas darbinieki šos datus pamatoja un palīdzēja sagatavot pārskatu par riskiem, kas saistīti ar plūdiem pilsētās. Piemēram, apdrošināšanas atlīdzības prasību datu kopa izgaismoja dažas teritorijas, kuras skāra intensīvi nokrišņi un kuras pašvaldība iepriekš nebija identificējusi kā neaizsargātas.

Visas pašvaldības piekrita, ka datu kopa par kaitējumu ir noderīga papildu informācija par plūdu riska pārvaldību un/vai pielāgošanos klimata pārmaiņām. GIVAS (Grūes pašvaldību starppašvaldību uzņēmums Kongsvinger og Nord-Odal kommuner) gadījumā šīs datu kopas un digitālo reljefa modeļu kombinācija sniedza vērtīgu informāciju par riskam pakļautajām teritorijām. Lai gan kaitējuma risks pilsētu centrālajās daļās bija labi atzīts, apdrošināšanas datu kopa bija uzlabojusi izpratni par risku attālākos apgabalos. Dažās pašvaldībās dati tika izmantoti, lai izstrādātu dažādus plānus. Bærum lietā piekļuve nozares datiem ir palīdzējusi identificēt problemātiskas teritorijas attiecībā uz ūdeni un drenāžu, piemēram, norādot uz kaitējuma koncentrāciju ap aptvertajām plūsmām. Datu kopa tika izmantota, formulējot Cloudburst plānu attiecībā uz Bærum. Pašvaldības teritorijas plānojumā prioritāte ir arī strautu atklāšana, lai samazinātu plūdu risku. Turklāt pašvaldība ir izmantojusi datus par apdrošināšanas zaudējumiem saistībā ar iejaukšanās pasākumu plānošanu attiecībā uz ūdeni un drenāžu, jo tā palīdzēja noteikt zaudējumu cēloņus un tādējādi arī tiešās prasības.

Tomēr tas, cik lielā mērā vietējās pašvaldības guva labumu no apdrošināšanas zaudējumu datiem, dažādās pilsētās atšķīrās un bija atkarīgs no citu iestāžu rīcībā esošo plūdu postījumu datu kopu pieejamības un apjoma, ierēdņu speciālajām zināšanām to apstrādei un apdrošināšanas atlīdzības prasību datu kopu telpiskās un laika precizitātes.

Datu kopa tika uzskatīta arī par noderīgu finanšu un izdevumu plāniem. Attiecībā uz Løten izmaksu pārskats par apdrošināto zaudējumu radītajiem zaudējumiem tika uzskatīts par labu argumentu, lai vietējie politiķi nodrošinātu budžetu ūdens apsaimniekošanai. Tromsø lietā šāda veida dati uzsvēra nepieciešamību pēc jaunām prasmēm un jauniem darba rīkiem, piemēram, programmatūras, kas ļauj strādāt ar šāda veida datiem telpiskajā kontekstā.

Kā blakusefekts izmēģinājuma projekts ir palielinājis informētību par klimata pārmaiņām un uzlabojis zināšanas par to, kā klimata pārmaiņas ietekmē sabiedrību. Tika īstenoti daudzi pētniecības projekti, lai izpētītu ar klimatu saistītus riska faktorus, riska apzināšanos, riska pārvaldību un riska novēršanu. Dažus no šiem pētījumiem finansēja Norvēģijas Vides aģentūra.

Kopš tā laika šā projekta rezultātā ir izveidojusies valsts sadarbība starp Norvēģijas Civilās aizsardzības direktorātu (DSB), Valsts Plūdu aģentūru, Valsts autoceļu direktorātu un Norvēģijas Finanšu ministriju, lai nākotnē DSB ietvaros izveidotu valsts zaudējumu datu platformu “Zināšanu banka” (DSB Kunnskapsbanken). Zināšanu banka tika izveidota 2020. gada novembrī. Tas nodrošina piekļuvi vietējo (adreses līmenī) apdrošinātāju zaudējumu datiem un citiem publiskiem zaudējumu datiem visām Norvēģijas pilsētām un Norvēģijas Plūdu direktorātam (NVE). Sabiedrībai būs piekļuve datiem pašvaldību līmenī. Datubāzes izveide publiskai izmantošanai un pētniecībai, izmantojot apkopotus, anonimizētus apdrošināšanas sabiedrību un Norvēģijas Dabas apdraudējumu fonda datus par kaitējumu, kas saistīts ar klimatu, bija ieteikums Norvēģijas oficiālajā ziņojumā NOU 2010:10 Vides ministrijai “Adaptācija klimata pārmaiņām. Norvēģijas neaizsargātība un nepieciešamība pielāgoties klimata pārmaiņu ietekmei”. Mērķis ir gūt labāku pārskatu un zināšanas par nevēlamiem notikumiem un katastrofām un tādējādi stiprināt darbu sabiedrības drošības jomā, uzlabot katastrofu novēršanu un samazināt zaudējumus.

Projekts lielā mērā balstījās uz visu lielāko Norvēģijas apdrošināšanas sabiedrību iesaistīšanos. Finance Norway kā dialoga veicinātājas un uzticamas iestādes loma bija būtiska, lai nodrošinātu vienošanos starp uzņēmumiem par datu apmaiņu ar pašvaldībām. Iesaistītie pētniecības institūti sniedza būtiskas speciālās zināšanas, lai apdrošināšanas sabiedrību sniegto informāciju pārvērstu datu kopās, ko var izmantot vietējās iestādes.

Apdrošināšanas zaudējumu datu izmantošanas priekšrocības, kā arī potenciālie ierobežojošie faktori ir identificēti šādi:

1. Labi informēta zemes izmantošanas un infrastruktūras plānošana ir viens no svarīgākajiem instrumentiem pilsētām, lai novērstu un samazinātu ar klimatu saistīto risku. Piekļuve apdrošināšanas zaudējumu datiem ir noderīga, lai iegūtu pilnīgāku priekšstatu par riskiem un attiecīgi rīkotos.
2. Projekta novitāte bija izaicinājums, un bija jāveido attiecības starp apdrošināšanas nozari, pētniecības institūtiem un pašvaldībām, pamatojoties uz uzticēšanos, vēlmi sadarboties un apņemšanos īstenot projektu.
3. Datiem par apdrošināšanas zaudējumiem, lai tie būtu noderīgi vietējām pašvaldībām pielāgošanās plānošanā, ir jābūt ļoti detalizētiem. Informācijai jābūt pareizai attiecībā uz atrašanās vietu (līdz īpašumam / bojātās infrastruktūras daļai), notikuma laiku (notikuma datums, nevis datums, kad par to ziņots apdrošinātājam) un cēloni (piemēram, plūdu veids un ūdens līmenis). Apdrošināšanas nozarē izmantoto notikumu kodēšana netiek veikta, ņemot vērā klimatadaptācijas plānošanu. Pašreizējā formātā datiem, kas atbilst paredzētajam mērķim, ir vajadzīga labāka ģeokodēšana, lai tie labāk atbilstu paredzētajam mērķim.
4. Daudzās pašvaldībās problēma ir iekšējo zināšanu trūkums, lai apstrādātu telpiskos datus un sasaistītu tos ar citiem informācijas veidiem. Lai varētu izmantot datus, ir vajadzīgas vai nu dažādas darbinieku prasmju kopas, vai arī ir jāpiesaista ārēji eksperti, kas var radīt papildu izmaksas. Dažas pašvaldības (piemēram, Stavangere) turpināja sadarboties ar universitātēm, un maģistrantūras studenti analizēja datu kopas.
5. Lai gan Norvēģijas datu aizsardzības iestāde secināja, ka zaudējumu datu kopīgošana kopumā nāktu par labu sabiedrībai šajā konkrētajā izmēģinājuma projektā, šīs pieejas vispārināšanai būtu nepieciešama rūpīga datu piekļuves noteikumu pārvaldība un iespējamas izmaiņas tiesību aktos attiecībā uz datu privātumu un konkurences noteikumiem. Tos varētu atvieglot ar papildu pasākumiem Eiropas līmenī.
6. Projekts ir apliecinājis sadarbības un zināšanu apmaiņas vērtību. Galvenais panākumu faktors bija atklāts dialogs starp apdrošināšanas nozari, pašvaldībām un dažādām iestādēm, uzticības un izpratnes veidošana par dažādām problēmām un iespējām. Tromsø pašvaldība arī uzskata, ka šāda veida datu izmantošana var būt pamats sadarbībai pašvaldībā.

Projektu finansēja Finance Norway (1 miljons NOK – 110 000 EUR) un Klimata un vides ministrija (260 000 NOK – 30 000 EUR). Paredzamie ieguvumi ir mazāks kaitējuma apmērs, ja pašvaldības īsteno pasākumus, lai novērstu ar lietusgāzēm saistītus plūdus, arī tādus, kuru pamatā ir apdrošināšanas sabiedrību kopīgie dati.

Norvēģijas 2013. gada Baltajā grāmatā par pielāgošanos klimata pārmaiņām ir apstiprināts, ka ikviens ir atbildīgs par pielāgošanos klimata pārmaiņām — privātpersonas, uzņēmumi un rūpniecība, kā arī publiskās iestādes. Saskaņā ar atbildības principu visām ministrijām ir pienākums savā nozarē ņemt vērā klimata pārmaiņas. Baltajā grāmatā noteikts, ka adaptācijas darbs vienmēr jābalsta uz labākajām pieejamajām zināšanām. Klimata pārmaiņu ietekmes lokālā rakstura dēļ pašvaldības ir pirmajās rindās cīņā pret klimata pārmaiņām. 2018. gadā tika pieņemtas jaunas pamatnostādnes, kurās aprakstīts, kā pašvaldības un novadi savos plānošanas pasākumos var iekļaut darbu, kas saistīts ar pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Atvērto datu problēmas ietver nepieciešamību aizsargāt datu privātumu un nodrošināt konkurenci apdrošināšanas nozarē. Individuālo prasītāju privātumu aizsargā ES Vispārīgā datu aizsardzības regula 2016/679 (VDAR), kas stājās spēkā 2018. gada maijā. Lai nodrošinātu apdrošināšanas atlīdzības prasību datos ietvertās personas informācijas konfidencialitāti un pareizu izmantošanu, starp juristiem, kas specializējušies privātuma jautājumos Finance Norway un Tronheimas pilsētā, tika noslēgts datu apstrādes līgums.

Dati par zaudējumiem ir paredzēti apdrošinātāju iekšējai lietošanai kā viens no galvenajiem informācijas avotiem, uz kuru apdrošinātāji paļaujas, lai veiktu savu pamatdarbību. Ja citām apdrošināšanas sabiedrībām būtu piekļuve, tas varētu novest pie cenu noteikšanas karteļiem un konkurences trūkuma. Komerciālo sensitivitāti var novērst, izpaužot datus citām personām, apkopojot datus plašākā ģeogrāfiskā līmenī un ierobežojot konkrētu vietējo pašvaldību darbinieku piekļuvi detalizētākiem aktīvu līmeņa datiem. Izmēģinājuma projektam tika piešķirts atbrīvojums no datu aizsardzības likuma. Norvēģija pašlaik strādā pie izmēģinājuma programmas paplašināšanas valsts līmenī, izveidojot zināšanu banku, kas ietvertu datus par zaudējumiem un ko izmēģinātu Civilās aizsardzības direktorāts. Finanšu ministrija ir atbalstījusi šo darbu un uztur dialogu ar Norvēģijas Finanšu ministriju, lai noteiktu un veicinātu optimālo risinājumu.

Izmēģinājuma projektu 2012. gadā ierosināja Finance Norway, un tas sākās 2013. gada septembrī un beidzās 2015. gada februārī. 2018. gadā tika uzsākta jauna publiskā un privātā sektora partnerība, iesaistot Norvēģijas Civilās aizsardzības direktorātu (DSB) un Finance Norway. Nolīgums ir vērsts uz apmaiņu ar datiem par postījumiem, kas tiks izmantoti DSB Zināšanu bankā, lai atbalstītu pašvaldību un apgabalu padomju darba stiprināšanu katastrofu novēršanā.

Mia Ebeltoft
Managing Director
Climate Risk Advisory AS
Fjellklangveien 7, 11
1166 Oslo, Norway
Tel. +47 97013039
E-mail: m.ebeltoft@climate-risk-advisory.no 
https://climate-risk-advisory.no 

Municipality of Trondheim
www.trondheim.kommune.no 

SINTEF, 2018. gads. Norvēģijas apdrošināšanas sabiedrību attieksme pret zaudējumu datu apmaiņu — publiskā un privātā sektora sadarbība, lai uzlabotu pielāgošanos klimata pārmaiņām, Klima 2050 ziņojums11;

https://www.vestforsk.no/sites/default/files/migrate_files/vf-rapport-7-2014-testing-av-skadedata.pdf

Finanses Norvēģija; Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģijas universitāte; Rietumnorvēģijas Pētniecības institūts; UNEP finanšu iniciatīva