6.2. solis MEL ietvara definēšana

Galvenais vēstījums

Izvēlieties rādītāju vai kritēriju kombināciju, izmantojot gan kvantitatīvas, gan kvalitatīvas metodes, lai palīdzētu jums efektīvi novērtēt pielāgošanās iznākumus un iznākumus.

Pēc jūsu MEL tvēruma un mērķu noteikšanas (6.1.posms)izklāstiet, kā jūsu pielāgošanās plānā iekļautie pasākumi tiks uzraudzīti un novērtēti, lai novērtētu to efektivitāti klimatnoturības sasniegšanā. Ir svarīgi izvēlēties rādītāju vai kritēriju kombināciju, izmantojot gan kvalitatīvas, gan kvantitatīvas metodes. Tas ļaus jums novērtēt pielāgošanās pasākumu konkrētos rezultātus (iznākumus)un progresu virzībā uz noturību (iznākumus). Paturiet prātā, ka pielāgošanās rezultātu noteikšanai dažos gadījumos var būt vajadzīgi vairāki gadi.

1. tabula. Iznākuma un iznākuma rādītāju piemērs

Klimata pārmaiņu ietekme	Pielāgošanās pasākums	Rezultāts	Rezultāts
Ūdens trūkums sausuma dēļ	Mitrāju atjaunošana	Atjaunoto mitrāju skaits (ha)	Sausuma ietekmes uz ūdens daudzumu samazināšana

attēls. Donattiu. c., 2020

Jūsu MEL sistēmai un rādītāju vai kritēriju atlasei vajadzētu būt reālistiskai un visaptverošai — samērīgai ar pieejamajiem datiem un jūsu organizācijas iekšējām spējām un resursiem (sk. piemērusturpmāk). Sākotnēji galvenā uzmanība var tikt pievērsta pielāgošanās procesam un pielāgošanās pasākumu iznākumiem, laika gaitā pakāpeniski paplašinoties, lai iekļautu papildu rādītājus ilgtermiņa rezultātu mērīšanai .

Lai efektīvi novērtētu rezultātus, jums vajadzētu tuvoties MEL kā iteratīvam un nepārtrauktam procesam, konsekventi veicot 6. soli. Ilgtermiņa uzraudzībai ir vajadzīga konsekventa pieeja laika gaitā.

Jūsu izvēlētajā sistēmā jābūt rādītājiem vai kritērijiem, kas ir atbilstīgi un skaidri. Jūsu riska novērtējuma un pielāgošanās mērķiem(2. posms)un izvēlētajiem pielāgošanās pasākumiem(5. posms)būtu jānodrošina stabils pamats šo rādītāju noteikšanai.

Tālāk ir sniegti daži MEL rādītāju vai kritēriju piemēri.

Virzība uz klimata pārmaiņu ietekmes samazināšanu (2.2.posms)

Ekstrēmu laikapstākļu notikumu radītā ekonomiskā kaitējuma procentuālā daļa (izmaiņas laika gaitā)
Ar dabas ugunsgrēkiem saistīto nāves gadījumu skaits (izmaiņas laika gaitā)
Ar plūdiem saistīto nāves gadījumu skaits (izmaiņas laika gaitā)
Ar karstumu saistīto nāves gadījumu skaits (izmaiņas laika gaitā)

Progress risku un neaizsargātības samazināšanā un pielāgošanās spējas palielināšanā

To iedzīvotāju procentuālā daļa, kuri dzīvo plūdu apdraudētās teritorijās (pārmaiņas laika gaitā)
To būvniecības ierobežojumu procentuālā daļa, kas pieņemti bīstamās teritorijās
Slimnīcu gultu skaits

Progress pielāgošanās mērķu sasniegšanā (2.4.posms)

Pilsētu bioloģiskās daudzveidības procentuālā daļa
Necaurlaidīgo virsmu procentuālā daļa
Pilsētu zaļo zonu procentuālā daļa (zemes segums, %)

Progress pielāgošanās šķēršļu novēršanā

To iestāžu, organizāciju vai tīklu skaits, kas aktīvi piedalās koordinācijas mehānismos
Izstrādāto (vai pieņemto, īstenoto utt.) vietējo vai reģionālo stratēģiju skaits attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām
To nozaru rīcībpolitiku, stratēģiju un plānu skaits, kuros iekļauti pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumi

Progress virzībā uz taisnīgu noturību

To mājsaimniecību procentuālā daļa, kurām ir piekļuve internetam
To iedzīvotāju procentuālā daļa, kuri ir neaizsargāti pret ārkārtēju karstumu
To iedzīvotāju procentuālā daļa, kuri ir neaizsargāti pret plūdiem (vai dzīvo plūdu riska zonās)
Koku seguma procentuālā daļa rajonos ar augstu bezdarba līmeni

Iedvesmojieties no pielāgošanās rādītāju vai kritēriju piemēriem

Izmērāmi rādītāji ir noderīgi politikas veidotājiem, jo tie sniedz skaitļos izsakāmus un taustāmus pierādījumus par reģiona progresu un sniegumu. Kvantitatīvo datu validēšana ar ieinteresēto personu viedokļiem ļauj panākt visaptverošāku izpratni, iedziļinoties “kā” un “kāpēc” jautājumos.

Viens iespējamās sistēmas piemērs ir CDP-ICLEI izsekojamības ziņošanas sistēma, kas piemērojama vietējām un reģionālajām pašvaldībām.

MEL sistēmas Eiropas pilsētu un lielpilsētu teritorijās

Ir iniciatīvas, kuru mērķis ir palīdzēt pilsētām izveidot efektīvas MEL sistēmas, piemēram, Francijas ADEME metodika vai Eiropas pētniecības projekti, piemēram, RESIN. Citi MEL sistēmu piemēri:

Barselonas klimata plānā 2018.–2030. gadam ir izklāstīti vairāk nekā 240 pasākumi klimata pārmaiņu problēmas risināšanai pilsētā, un katram no tiem ir konkrēti rādītāji progresa izsekošanai. Šie pasākumi ir sagrupēti piecās prioritārās jomās, aptverot tādus aspektus kā sabiedrības labklājība, ēku energoefektivitāte un iekļaujošu sabiedrisko vietu izveide. Katrai prioritārajai jomai ir vairāki darbības virzieni ar īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķiem. Lai efektīvi uzraudzītu progresu, plānā ir izmantots visaptverošs rādītāju kopums, kura pamatā ir tādas galvenās iezīmes kā būtiskums, datu pieejamība un interpretācijas vienkāršība. Šie rādītāji aptver aspektus, tostarp ietekmi, darbības, resursus, vidi, uztveri un sniegumu. Piemēram, attiecībā uz darbībām pārmērīga siltuma novēršanai vai zaļo zonu attīstīšanai rādītāji ietver tādus rādītājus kā karstuma viļņu protokolu aktivizēšana, koku seguma palielināšana un zaļās virsmas platības pieejamība.

Ieinteresētās personas tiek iesaistītas darbsemināros un prezentācijās, kas ļauj līdzdalīgi novērtēt plāna efektivitāti. Pilsoniskā asambleja klimata jautājumos nodrošina platformu, lai apmainītos ar informāciju par progresu un aicinātu veikt objektīvu novērtējumu, nodrošinot sadarbīgu pieeju klimata pārmaiņu problēmas risināšanai Barselonā.

Antverpenes pilsētai (Beļģija) ir detalizēts klimatadaptācijas plāns ar plašu pielāgošanās pasākumu kopumu . Par katru darbību ir aizpildīta pārskata tabula. Tajā ir sīki izklāstīti uzdevumi un pienākumi, mērķi, metodika, īstenošanas periods, gaidāmie rezultāti, aplēstais nepieciešamais finansējums u. c. Šī pieeja ļauj regulāri novērtēt progresu un vajadzības gadījumā pielāgot centienus.

Ir izstrādāti arī rādītāji Helsinku metropoles reģiona stratēģijai par pielāgošanos klimata pārmaiņām, lai izprastu pielāgošanās nepieciešamību un pasākumu efektivitāti. Rādītāji ir iedalīti bīstamības/laika apstākļu, ekspozīcijas, adaptīvās spējas un kombinētās neaizsargātības kategorijās (pēc Eiropas Vides aģentūras rādītāju klasēm). Tie tiek pilnveidoti un papildināti atbilstoši uzraudzības vajadzībām.

Avots: EVA 2024. gada ziņojums par pielāgošanos pilsētattīstībai

Resursi

Progresa mērīšana virzībā uz klimatnoturību (Climate-ADAPT, 2024)
Šis infopanelis palīdz sekot līdzi klimatnoturībai, konsolidējot esošos pielāgošanās rādītājus un satvarus. Tā piedāvā klasifikācijas sistēmu un datubāzi ar vairāk nekā 1000 rādītājiem, lai palīdzētu vietējām iestādēm izstrādāt un novērtēt pielāgošanās pasākumus.

Pielāgošanās klimata pārmaiņām: Darbības rezultātu mērīšana, mērķrādītāju noteikšana un ilgtspējas nodrošināšana (Eiropas Reģionu komiteja)(2022)
Sniedz ieteikumus pielāgošanās pasākumu novērtēšanai. Praktisku pieeju progresa novērtēšanai laika gaitā sk. 2.5. iedaļā.

Taisnīga noturība Eiropai: Ceļā uz taisnīguma mērīšanu saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām (EVA)(2023)
Tas sniedz ieskatu par to, kā izvēlēties piemērotus kvantitatīvos vai kvalitatīvos rādītājus, lai novērtētu progresu virzībā uz taisnīgas noturības panākšanu.

ESAO vadītais ziņojums Monitoring, evaluation and learning for climate risk management (2021).
Tas piedāvā satvaru, ko izmantot, izstrādājot MEL satvarus klimata riska pārvaldības intervencēm. Īpaši svarīga ir 5. iedaļa.

Ziņojums “Noturības pilsētu rādītāji (ESAO)” (2018. gads)
“Mērķi stiprināt pilsētu noturības stratēģijas, izmantojot rādītājus”. 2. iedaļā ir norādījumi par to, kā iestādes tos var pielāgot politikas prioritātēm.