eea flag

Klimata pārmaiņu izraisītās bērnu un jauniešu eksponētības, neaizsargātības un no tās izrietošo veselības risku galvenie aspekti

Veselības jautājumi

Bērni un pusaudži ir īpaši neaizsargāti pret klimata pārmaiņu ietekmi uz veselību, jo viņu ķermeņi un imūnsistēma joprojām attīstās (Anderko et al., 2020). Piemēram, ārkārtējs karstums var smagāk ietekmēt jauniešus, jo viņu ķermeņi neregulē temperatūru tikpat efektīvi kā pieaugušie (Vanos et al., 2017). Tāpēc karstuma viļņu laikā tie ir vairāk pakļauti dehidratācijas, siltuma izsīkuma un karstuma dūriena riskam. Turklāt slikti vēdinātas un pārpildītas klases pasliktina apstākļus, kādos jauniešiem ir jākoncentrējas un jāveic darbs (Salthammer et al., 2016). Jau grūtniecības laikā stress var negatīvi ietekmēt zīdaiņa veselību un attīstību un izraisīt priekšlaicīgas dzemdības, mazu dzimšanas svaru un kognitīvās, uzvedības un motoriskās attīstības traucējumus (King et al., 2012).

Bērniem ir ātrāks elpošanas ātrums nekā pieaugušajiem, kas nozīmē, ka viņi ieelpo vairāk piesārņotāju attiecībā pret ķermeņa svaru. Kombinēts gaisa piesārņojums un augsta temperatūra palielina risku saslimt vai saasināt esošās elpošanas ceļu slimības, astmu un atopisko ekzēmu (Pinkerton and Joad, 2000; Huss-Marp et al., 2006). Bērni arī pavada vairāk laika ārpus telpām, palielinot savu pakļaušanu vides apdraudējumiem, piemēram, UV starojumam un piesārņotam gaisam, ūdenim, augsnei vai slimību pārnēsātājiem. Turklāt viņu dabiskā zinātkāre un uzvedība, tostarp spēlēšanās uz zemes un priekšmetu ievietošana mutē, palielina viņu saskari ar piesārņotājiem. Dabas katastrofās, piemēram, plūdos vai dabas ugunsgrēkos, bērni biežāk cieš no traumām, uztura trūkuma, pārtikas trūkuma un pārtikas un ūdens izraisītām slimībām.

Klimata pārmaiņas var ietekmēt arī bērnu garīgo veselību, jo viņi var saskarties ar bailēm un ciešanām, ko rada ekstremāli notikumi, bažas par nākotni, skolu slēgšana vai pārvietošana un iztikas līdzekļu maiņa. Bailes no turpmākām katastrofām un redzamā dabisko dzīvotņu iznīcināšana veicina to, ko bieži dēvē par "ekotrauksmi", kas ietekmē bērnu garīgo veselību un akadēmisko sniegumu (Léger-Goodes et al., 2022). Turklāt bērnu paļaušanās uz pieaugušo aprūpi un lēmumu pieņemšanu nozīmē, ka viņi mazāk spēj sevi aizsargāt ar klimatu saistītu notikumu laikā (Sanson et al., 2022). Pēc katastrofām jaunieši, tāpat kā pieaugušie, ir vairāk pakļauti uzvedībai, kas var negatīvi ietekmēt viņu veselību, piemēram, akadēmiskai neieinteresētībai un disfunkcijai, neveselīgiem ēšanas paradumiem un — pusaudžu gadījumā — vielu pārmērīgai lietošanai un smēķēšanai (Manning and Clayton, 2018; Hoey et al., 2020).

Novērotā ietekme

Pēdējās desmitgadēs bērni un pusaudži visā Eiropā arvien vairāk cieš no ietekmes uz veselību, kas ir tieši saistīta ar klimata pārmaiņām. Karstuma viļņu pieaugošā intensitāte un biežums ir veicinājuši dehidratāciju, karstuma dūrienu un saasinājuši elpošanas traucējumus jaunākajā paaudzē; katrs otrais bērns Eiropā ir pakļauts vismaz 4–5 karstuma viļņiem gadā (UNICEF, 2023). Gandrīz puse no visām skolām Eiropas pilsētās atrodas teritorijās, kurās ir tendence uz pilsētu siltumsalas ietekmi un kurās temperatūra ir vismaz par 2 °C augstāka nekā vidēji reģionā (Eiropas Klimata un veselības observatorija, 2022. gads). Visā Eiropā karstuma viļņu laikā palielinājās neatliekamās hospitalizācijas gadījumu skaits un kardiovaskulāro, elpošanas un nieru slimību sastopamība, kā arī drudzis un karstuma dūriens bērniem (Xu et al., 2014). Atsaucoties uz to, Apvienotajā Karalistē 2018. gadā no karstuma dūriena mira kopumā 52 bērni (Forsyth & Solan, 2022).

Pastiprināti plūdi arī pakļauj bērnus lielākam cietušo, ūdens izraisītu slimību un garīgās veselības ietekmes riskam (EVA, 2024. gads). Eiropā aptuveni viena no desmit skolām atrodas potenciāli plūdu apdraudētās teritorijās (Eiropas Klimata un veselības observatorija, 2022. gads). Turklāt bērni, kas spēlējas sausās palienēs, ir izraisījuši infekcijas no tādiem parazītiem kā Cryptosporidium (Gertler et al., 2015). Turklāt slikta gaisa kvalitāte, ko daļēji izraisa aizvien biežāki dabas ugunsgrēki un karstuma viļņi, ir saasinājusi elpošanas traucējumus, piemēram, astmu, bērnu vidū Eiropā. Tiek lēsts, ka laikā no 2010. līdz 2019. gadam Eiropā 5839 zīdaiņi (vecumā līdz vienam gadam) nomira no cēloņiem, kas saistīti ar gaisa piesārņojumu (UNICEF, 2024. gads), un aptuveni vienu trešdaļu no Eiropas bērnu astmas gadījumiem var attiecināt uz gaisa piesārņojumu (Nieuwenhuijsen et al., 2023). Ziedputekšņu daudzuma palielināšanās siltākas temperatūras dēļ ir izraisījusi arī ar alerģiju saistītu veselības problēmu pieaugumu, vēl vairāk ietekmējot bērnu veselību un labklājību (Beck et al., 2013). Klimata pārmaiņas ir ietekmējušas arī infekcijas slimību izplatību Eiropā. Daudzās Eiropas valstīs ērču, odu un citu vektoru paplašinātās un pārbīdītās dzīvotnes un ieilgusī aktivitātes sezona, ko lielā mērā virza siltāks klimats, ir izraisījusi ievērojamu paaugstināšanos Laimas slimības (Shafquat et al., 2023), ērču encefalīta, kā arī moskītu pārnēsātu slimību, piemēram, denges drudža un Rietumnīlas drudža, gadījumos pat apgabalos, kas iepriekš tika uzskatīti par zema riska apgabaliem (Semenza un Suk, 2018). Tā kā bērniem ir mazāk attīstīta imūnsistēma, dažām slimībām ir arī lielāks smagākas vai pat letālas slimības gaitas risks.

Nokrišņu daudzuma izmaiņas un biežāki ekstremāli laikapstākļi ir noveduši pie neražas un samazinājuši lauksaimniecības ražīgumu dažās Eiropas daļās. Lai gan Eiropas iekšējā tirdzniecība novērš vietēji akūtu pārtikas trūkumu, samazināta pārtikas pieejamība noved pie augstākām pārtikas cenām un samazinātas piekļuves veselīgai un uzturvielām bagātai pārtikai, jo īpaši ģimenēm ar zemākiem ienākumiem (EVA, 2024. gads). Tas ietekmē bērnu uzturu un līdz ar to viņu kognitīvo attīstību, spēju mācīties un veikt skolā, kā arī vispārējo veselību.

Klimata pārmaiņu dēļ Eiropas jaunieši cieš no psiholoģiskas ietekmes, un tiek ziņots par paaugstinātu trauksmi, depresiju un stresa izraisītiem traucējumiem, kas saistīti ar klimata izraisītām katastrofām. Aptaujā par jauniešiem trijās Eiropas valstīs vairāk nekā 50 % ziņoja, ka jūtas skumji, satraukti, dusmīgi, bezspēcīgi un vainīgi, un vairāk nekā 30 % norādīja, ka šīs sajūtas par klimata pārmaiņām negatīvi ietekmē viņu ikdienas dzīvi un spēju darboties (Hickman et al., 2021).

Prognozētā ietekme

Tā kā klimats turpina mainīties, tiek prognozēts, ka bērnu un pusaudžu veselības riski turpinās pieaugt. Paredzams, ka traumas, nāves gadījumi un garīgās veselības problēmas jauniešu vidū saistībā ar ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem, piemēram, karstuma viļņiem, vētrām un plūdiem, palielināsies līdz ar šo notikumu prognozēto intensifikāciju un biežuma pieaugumu (piemēram, Amengual et al., 2014). Bērni, kas dzimuši Eiropā 2020. gadā, saskarsies ar aptuveni 4 reizes ekstremālākiem notikumiem, jo īpaši karstuma viļņiem, salīdzinājumā ar tiem, kas dzimuši 1960. gadā (Thiery et al., 2021). Līdz 2050. gadam visi Eiropas bērni būs pakļauti 4–5 karstuma viļņiem gadā un ar tiem saistītajiem veselības riskiem (UNICEF, 2023). Nākotnē elpošanas orgānu slimības saasinās garākas un intensīvākas ziedputekšņu sezonas (Rasmussen et al., 2017). Ņemot vērā pastāvīgās klimata pārmaiņas, sagaidāms, ka vairāk bērnu saskarsies ar vektoru pārnēsātām slimībām, kas agrāk viņu reģionos nebija sastopamas, jo odi, ērces un smilšu mušas uzplauks plašākās un ziemeļu teritorijās (Semenza un Suk, 2018). Turklāt izmainīti laikapstākļu modeļi palielina ūdens un pārtikas izraisītu slimību, kā arī nepietiekama uztura risku, jo tie ietekmē ūdens kvalitāti un pārtikas ražošanu (piemēram, Semenza et al., 2017; EVA, 2024. gads). Jauniešiem ir lielāks risks saslimt ar trauksmi, depresiju un posttraumatiskā stresa traucējumiem, kas, paredzams, saasināsies klimata pārmaiņu ietekmes dēļ, piemēram, pārvietošanas, kopienu iznīcināšanas, tuvinieku zaudēšanas, izglītības traucējumu un sociālās nestabilitātes dēļ (Clayton et al., 2023).

P-olicyatbildes reakcijas

Lai mazinātu ar klimatu saistītos veselības riskus bērniem, ir vajadzīga steidzama un uz bērniem vērsta rīcība nolūkā pielāgot veselības aprūpes un atbalsta sistēmas, lai aizsargātu visneaizsargātākos sabiedrības locekļus. Eiropas Savienības Padome 2022. gadā pieņēma Ieteikumu par mācīšanos zaļās pārkārtošanās un ilgtspējīgas attīstības sekmēšanai. Vairāki ES finansēti projekti ir atbalstījuši dabā balstītu risinājumu īstenošanu, kuru mērķis ir pārveidot telpas, ko bieži apmeklē bērni, piemēram, skolas vai rotaļu laukumus, par vēsām salām, lai novērstu karstuma ietekmi (piemēram, OASIS programma vai projekts myBUILDINGisGREEN). Citi projekti (piemēram, SINPHONIE)ir devuši ieteikumus bērnu labklājībai un tehnoloģisku risinājumu īstenošanai, lai samazinātu gaisa piesārņojuma ietekmi skolās. Informētības palielināšanai ir būtiska nozīme katastrofu riska mazināšanā. Tādu projektu kā WATERCARE vai Hull Children’s Flood mērķis ir palielināt bērnu un jauniešu informētību par plūdu un ūdens kvalitātes riskiem, galvenokārt izmantojot izglītības moduļus, praktiskas laboratorijas vai tiešsaistes platformas. Kā piemērus īpašiem instrumentiem bērnu informētības palielināšanai var minēt Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) rīkkopu par vektoru pārnēsātām slimībām un Nīderlandes veselības aizsardzības iestāžu izglītojošu spēlipar ērcēm un Laimas slimību. Vakcinācija ir ļoti efektīva aizsardzība pret ērču encefalītu (TBE). Tomēr ieteikumi par TBE vakcīnām, tostarp attiecībā uz bērniem, dažādās Eiropas valstīs ir ļoti atšķirīgi. Austrija un Šveice ir vienīgās valstis, kurās ir vispārējas valsts vakcinācijas programmas, savukārt citas Eiropas valstis savus ieteikumus balsta uz tādiem faktoriem kā riska zonas vai arodekspozīcija (Steffen, 2019; Erber un Schmitt, 2018. gads).

Further informācija

Atsauces

Language preference detected

Do you want to see the page translated into ?

Exclusion of liability
This translation is generated by eTranslation, a machine translation tool provided by the European Commission.