eea flag

Ar plūdiem saistīti nāves gadījumi (1980–2023)

Avots: CATDAT ar RiskLayer GmBH. Datu kopa ir sagatavota un darīta pieejama saskaņā ar EEZ un Eiropas Komisijas (RTD) pakalpojumu līmeņa nolīgumu “GEOSS datu kopīgošanas un pārvaldības principu integrēšana Eiropas vides atbalstam”. Metadatus skatīt šeit.

Veselības jautājumi

Plūdi var ietekmēt gan fizisko, gan garīgo veselību. Plūdu laikā tieša ietekme uz fizisko veselību ietver noslīkšanu, traumas, ko rada saskare ar plūdu ūdens objektiem, hipotermiju un elektriskās traumas. Saskaņā ar RiskLayer GmMH CATDAT datiem laikposmā no 1980. līdz 2023. gadam saistībā ar plūdiem EEZ 32 valstīs tika zaudētas 5688 dzīvības.

Plūdu izraisīta notekūdeņu pārplūde palielina infekcijas slimību risku, jo īpaši bērniem (EVA, 2020). Plūdi palielina vīrusu infekciju, piemēram, norovīrusa, A hepatīta un rotavīrusa, risku; parazītu Cryptosporidium spp.un Giardia izraisītas infekcijas (mazākā mērā); un Campylobacter spp., patogēnās E. coli, Salmonella enterica un mazākā mērā Shigella spp. izraisītām bakteriālām infekcijām. (ECDC, 2021. gads).

Stāvošs ūdens, kas paliek pēc plūdiem (piemēram, pagrabos, dārzos, parkos, lauksaimniecības laukos), var radīt piemērotas vietas odu audzēšanai, palielinot odu pārnēsātu slimību risku . Turklāt var palielināties sirdslēkmju, elpošanas problēmu un sliktu grūtniecības iznākumu risks (ECDC, 2021; Paterson et al., 2018).

Plūdu netiešā ietekme gan plūdu laikā, gan pēc tiem ietver veselības problēmas, ko izraisa ārstēšanas pārtraukšana; fiziskā darba slodze, kas saistīta ar tīrīšanu un rekonstrukciju; medicīniskās palīdzības, elektrības vai droša ūdens trūkums; un problēmas ar pārtikas, elektroenerģijas vai sanitārijas piegādes ķēdēm (Paterson et al., 2018). Plūdu ūdeņi var radīt īpašuma bojājumus, kas var izraisīt pārvietošanos un pārapdzīvotību. Dzīvošana plūdu skartos mājokļos var izraisīt plaušu un sistēmiskas sēnīšu infekcijas (piemēram, no gaisā un putekļos pārnēsātas Aspergillus) un mikotoksīnu iedarbību.

Plūdi var arī izraisīt darba zaudēšanu, bērnu aprūpes un skolas pakalpojumu nepieejamību un palielināt vardarbību ģimenē (Mason et al., 2021). Līdz 75 % plūdu skarto cilvēku cieš no garīgās veselības problēmām: traumas, garīgās ciešanas īstermiņā posttraumatiskā stresa sindroma (PTSD), trauksmes, bezmiega, psihozes un depresijas dēļ (Munro et al., 2017; PVO Eiropas reģionālais birojs, 2013).

Iedzīvotāju vidū, kas ir īpaši neaizsargāti pret plūdu nelabvēlīgo ietekmi, ir vecāka gadagājuma cilvēki, bērni, cilvēki ar hroniskām slimībām vai fiziskiem traucējumiem un grūtnieces (PVO Eiropas reģionālais birojs, 2017. gads). Cilvēki, kas izmitināti pagaidu patversmēs, ir vairāk pakļauti veselības problēmām, jo ir lielāka varbūtība, ka viņi tiks pakļauti infekcijas slimību patogēnu iedarbībai komunālajās izmitināšanas vietās, un tiek traucēta viņu parastā veselības aprūpe. Ārkārtas situāciju un neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu darbinieki ir pakļauti lielākam ūdens izraisītu slimību riskam paaugstinātas arodekspozīcijas dēļ, jo nonāk saskarē ar piesārņotu plūdu ūdeni, gružiem un dubļiem (ECDC, 2021).

Novērotā ietekme

Saskaņā ar JRC datiem 172 000 cilvēku Eiropā (ES-27 + Apvienotā Karaliste) pašlaik katru gadu ir pakļauti upju plūdiem (Dottori et al., 2020) un 100 000 cilvēku ir pakļauti piekrastes plūdiem (Vousdoukas et al., 2020). Desmitā daļa Eiropas pilsētu iedzīvotāju pašlaik dzīvo teritorijās, kurās pastāv plūdu risks (EVA, 2020. gads). Vairāk nekā trešdaļa Eiropas iedzīvotāju dzīvo piekrastes reģionos (EEZ, 2021c).

Laikposmā no 1980. līdz 2022. gadam plūdu rezultātā EEZ dalībvalstīs ir gājuši bojā 5582 cilvēki. Saskaņā ar Paprotny et al. (2018), plūdu tendences laikposmā no 1870. līdz 2016. gadam liecina, ka katru gadu pastāvīgi palielinās appludināto teritoriju skaits un skarto personu skaits. Tomēr bojāgājušo skaits šajā periodā ir samazinājies, kas liecina par ārkārtas situāciju un veselības aprūpes sistēmu labāku sagatavotību. Tomēr 2021. gada vasaras plūdi Centrāleiropā un Rietumeiropā ar vismaz 212 dokumentētiem nāves gadījumiem bija nāvējošākie ar laikapstākļiem saistītie plūdi Eiropā vairāk nekā 50 gadu laikā (ECDC, 2021).

Prognozētā ietekme

Plūdu risks mainīgajā klimatā, visticamāk, palielināsies daudzos reģionos visā Eiropā. Prognozes gan augstas, gan vidējas emisijas scenārijā liecina par lielu uzticēšanos ārkārtējam nokrišņu pieaugumam Ziemeļeiropas, Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionos un Alpu reģionā, savukārt prognozes Dienvideiropai ir neviendabīgākas (IPCC, 2021; EVA, 2021b).

Ņemot vērā klimata pārmaiņas, tiek prognozēts, ka gadsimta beigās to cilvēku skaits, kuri Eiropā ik gadu saskaras ar upju plūdiem, būs 252 000, ja globālās sasilšanas scenārijs nepārsniegs 1,5 °C; 338 000 2 °C scenārijā; un 484 000, kas vairāk nekā trīs reizes pārsniedz pašreizējos skaitļus, saskaņā ar 3 °C scenāriju. Tomēr ar pielāgošanās pasākumiem iedarbībai pakļauto iedzīvotāju skaits visos globālās sasilšanas scenārijos var būt ierobežots līdz 100 000 vai mazāk (Dottori et al., 2020).

Saskaņā ar visiem emisiju scenārijiem Eiropas jūru relatīvais jūras līmenis šajā gadsimtā turpinās paaugstināties, izraisot biežākus piekrastes plūdus lielākajā daļā Eiropas piekrastes līniju (EVA, 2021c). Tiek prognozēts, ka līdz 2100. gadam piekrastes plūdi skars līdz 2,2 miljoniem cilvēku saskaņā ar augstu emisiju scenāriju un līdz 1,4 miljoniem cilvēku saskaņā ar mērenu ietekmes mazināšanas scenāriju, ja netiks veikti papildu pielāgošanās pasākumi. Paredzams, ka ar pielāgošanās pasākumiem šie skaitļi tiks samazināti attiecīgi līdz 0,8 miljoniem un 0,6 miljoniem (Vousdoukas et al., 2020).

Eiropas novecojošā sabiedrība, kas cieš no hroniskām slimībām un sociālās izolācijas, kļūst arvien neaizsargātāka gan pret fiziskās, gan garīgās veselības problēmām, kas saistītas ar plūdiem. Palielināta urbanizācija, kas ietver pastāvīgu palieņu attīstību un pastiprinātu augsnes sablīvēšanos pilsētās, visticamāk, arī veicinās lielāku plūdu ietekmi uz Eiropas iedzīvotājiem.

P-olicyatbildes reakcijas

Pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotāju veselību no plūdiem, var iedalīt pasākumos, kas attiecas uz novēršanu, sagatavotību, reaģēšanu un atveseļošanu (PVO Eiropas reģionālais birojs, 2017. gads). Ilgtermiņa novēršana cita starpā ietver plūdu riska teritoriju apzināšanu, pret plūdiem jutīgu pilsētplānošanu, galveno uzmanību pievēršot pilsētu zaļināšanai un virsmu caurlaidībai. Citi plūdu novēršanas pasākumi ietver cilvēku darbību pārvietošanu prom no palienēm; kanalizācijas sistēmu modernizācija; un pretplūdu infrastruktūras, piemēram, dambju vai dambju, izmantošana (EVA, 2020). Gatavības un reaģēšanas pasākumu piemēri ir noturīgas ūdensapgādes un sanitārijas sistēmas; pret plūdiem izturīgas ēkas; evakuācijas centru pieejamība; ir ieviests plūdu veselības sagatavotības plāns. Tas ietver ārkārtas rīcības plānus veselības aprūpes iestādēm, ļaujot tām turpināt darbību attiecībā uz darba organizāciju, pacientu aprūpi, piegādes pārvaldību, ūdeni un sanitāriju (PVO Eiropas reģionālais birojs, 2017. gads).

Eiropas līmenī, efektīvi izmantojot agrīnās brīdināšanas sistēmas, piemēram, Eiropas Plūdu apzināšanās sistēmu (EFAS), kas ir Copernicus ārkārtas situāciju pārvaldības pakalpojuma (CEMS) komponents, var samazināt plūdu ietekmi. ES programma RescEU piedāvā sadarbības atbalstu valstīm katastrofu (piemēram, kritisku plūdu) gadījumā, aizsargājot iedzīvotājus un pārvaldot riskus.

Atveseļošanas pasākumi ietver garīgās veselības pēcaprūpi, noteikumus neaizsargātām personām, elektrobīstamības novēršanu atveseļošanās un tīrīšanas laikā un epidemioloģisko/higiēnisko/sanitāro uzraudzību.

Further informācija

Atsauces

Language preference detected

Do you want to see the page translated into ?

Exclusion of liability
This translation is generated by eTranslation, a machine translation tool provided by the European Commission.