eea flag

Globāla ar siltumu saistīta mirstība populācijām, kas vecākas par 65 gadiem.
Avots: Watts et al., 2020. gads

Veselības jautājumi

Eiropa ir visstraujāk sasilstošais kontinents uz planētas. Pēdējos gados Eiropa ir piedzīvojusi rekordaugstu vasaras temperatūru un atkārtotus, ilgstošus karstuma viļņus. Cilvēku veselībai bīstamu karstuma viļņu ilgums un intensitāte pieaug, un tiek prognozēts, ka visos klimata scenārijos visā Eiropā, jo īpaši Dienvideiropā, tie turpinās ievērojami palielināties. 

Saskaroties ar ļoti augstas temperatūras periodiem, cilvēka ķermenim var būt grūti sevi regulēt, kā rezultātā rodas karstuma stress, siltuma izsīkums, karstuma dūriens un komplikācijas no iepriekš esošiem medicīniskiem stāvokļiem, dažos gadījumos izraisot priekšlaicīgu nāvi. Vecāka gadagājuma cilvēki, bērni, grūtnieces, darba ņēmēji fiziski grūtās profesijās, cilvēki, kas cieš no sirds un asinsvadu, elpošanas orgānu vai nieru slimībām, diabēta vai garīgās veselības traucējumiem, kā arī marginalizēti cilvēki un cilvēki, kuriem trūkst resursu, ir vieni no visneaizsargātākajiem pret ārkārtēju karstumu (PVO Europe, 2021). Ūdensobjektu plašāka izmantošana atpūtai karstā laikā apvienojumā ar augstāku ūdens temperatūru palielina dažu ūdens izraisītu slimību, piemēram, vibriozes, risku. Arī augsta temperatūra un pieaugošās bažas par klimata pārmaiņām kopumā var izraisīt sliktu garīgo veselību (EU-OSHA, 2025).  

Vecums, iepriekšēji veselības stāvokļi un sociālā nenodrošinātība ir galvenie faktori, kas liek cilvēkiem piedzīvot nelabvēlīgākus veselības rezultātus, kas saistīti ar karstumu un ekstremālām temperatūrām (PVO Eiropas reģionālais birojs, 2018). Citas neaizsargātākas grupas, kas pakļautas lielākam riskam, ir cilvēki ar hroniskām slimībām (piemēram, sirds un elpceļu slimībām, endokrīnās sistēmas traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem, vielmaiņas traucējumiem un nieru darbības traucējumiem), grūtnieces, mazi bērni, āra darbinieki, cilvēki, kas dzīvo pilsētvidē sociāli un ekonomiski nelabvēlīgā vidē, migranti un ceļotāji. Papildus klimata pārmaiņām sabiedrības novecošana un urbanizācija spēcīgi ietekmē saikni starp temperatūru un veselību PVO Eiropas reģionā (PVO Eiropas reģionālais birojs, 2021).

Novērotā ietekme

95 % no nāves gadījumiem, kas saistīti ar ekstremāliem laikapstākļiem un klimatu un kas reģistrēti Eiropā laikposmā no 1980. līdz 2023. gadam, bija saistīti ar karstuma viļņiem (EVA,2024a). Tiek lēsts, ka 2022. gadā no karstuma Eiropā nomira 60 000 līdz 70 000 cilvēku (Ballester et al., 2023; Ballester et al., 2024). 2023. gadā visā Eiropā tika aplēsti nedaudz mazāk par 48 000 ar karstumu saistītu nāves gadījumu (Gallo et al., 2024). Siltuma ietekme ir arī papildu slogs Eiropas jau tā pārslogotajām veselības aprūpes sistēmām. Piemēram, Portugālē laikā no 2000. līdz 2018. gadam hospitalizācijas gadījumu skaits dienā karstuma viļņa dienās palielinājās par 19 % (Alho et al., 2024). Globālās sasilšanas sekas ir jūtamas jau tagad: puse ar karstumu saistīto nāves gadījumu Eiropā 2022. gada vasarā ir saistīti ar antropogēnām klimata pārmaiņām (Beck et al., 2024). Saskaņā ar Eiropas klimatisko risku novērtējumu siltuma riski iedzīvotājiem Dienvideiropā jau ir kritiskā līmenī (EVA,2024b).

Turklāt būvētās vides īpašības ietekmē iedzīvotāju pakļaušanu karstumam. Gandrīz puse slimnīcu un skolu Eiropas pilsētās atrodas teritorijās ar spēcīgu pilsētas siltumsalas ietekmi (> 2 °C), kas nozīmē, ka to neaizsargātie lietotāji un personāls ir pakļauti augstai temperatūrai. 

Veselības un labklājības traucējumi karstuma viļņu laikā var samazināt darbaspēka piedāvājumu un darba ražīgumu, kā arī var būt saistīti ar nelaimes gadījumiem darbā un traumām. Šis samazinājums rada plašāku ekonomisko un finansiālo ietekmi visvairāk skartajos reģionos.

Prognozētā ietekme

Tiek prognozēts, ka nākotnē augstas temperatūras un karstuma viļņi kļūs biežāki, jo īpaši Dienvideiropā. Eiropas klimatisko risku novērtējumā (EUCRA) siltuma radītā riska līmenis cilvēka veselībai gadsimta otrajā pusē ir aprakstīts kā “katastrofāls”, un tas prasa steidzamu rīcību (EVA,2024b). Pat ja globālā sasilšana nepārsniedz 1,5 °C līmeni, paredzams, ka līdz gadsimta beigām 100 miljoni cilvēku ES un Apvienotajā Karalistē katru gadu piedzīvos ārkārtējus karstuma viļņus; desmitkārtīgs pieaugums salīdzinājumā ar 1981.–2010. gada bāzlīniju (Naumann et al., 2020). 

Tiek prognozēts, ka ES vecāka gadagājuma cilvēku vecumā virs 65 gadiem īpatsvars palielināsies no 21,6 % 2024. gadā līdz 32,5 % līdz 2100. gadam (Eurostat, 2025. gads), palielinot ar karstumu saistītas ekspozīcijas un mirstības risku. Saskaņā ar EUCRA pierādījumu bāzi, nepielāgojoties un ņemot vērā gaidāmās demogrāfiskās pārmaiņas, tiek prognozēts, ka ārkārtēja ar karstumu saistīta mirstība ES palielināsies 10 reizes zem 1,5 °C globālās sasilšanas līmeņa, bet vairāk nekā 30 reizes pie 3 °C globālās sasilšanas līmeņa. Tas atbilst, iespējams, simtiem tūkstošu nāves gadījumu, kas saistīti ar siltumu līdz gadsimta beigām. Vislielākā ietekme uz mirstību un saslimstību būs Dienvideiropā (EVA,2024b).

Polīvkoku atbildes reakcijas

Siltuma novēršanai ir vajadzīgs pasākumu kopums dažādos līmeņos, tostarp meteoroloģiskās agrīnās brīdināšanas sistēmas, savlaicīgas konsultācijas sabiedrībai un mediķiem, mājokļu un pilsētplānošanas uzlabojumi (piemēram, pilsētu zaļināšanas nodrošināšana), veselības aprūpes un sociālo sistēmu gatavības nodrošināšana rīkoties un darba apstākļu pielāgošana karsto laikapstākļu periodos. ES līmenī Regula par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem (ES) 2022/2371 pastiprina dalībvalstu un ES sagatavotības un reaģēšanas plānošanu, tostarp attiecībā uz tādiem ar klimatu saistītiem notikumiem kā ārkārtējs karstums.

Siltuma ietekme uz cilvēka veselību ir atzīta lielajā daļā nacionālo pielāgošanās rīcībpolitiku un nacionālo veselības stratēģiju. Tomēr saskaņā ar Eiropas klimata riska novērtējumu politikas sagatavotības līmenis siltumam Eiropā kopumā ir novērtēts kā vidējs, jo tiek izmantotas dažādas pieejas, lai aplēstu ar siltumu saistīto mirstības slogu dalībvalstīs, un pielāgošanās rīcībpolitikās bieži vien trūkst sociālā taisnīguma aspektu (EVA,2024b).

Siltuma veselības rīcības plāni (HHAP) ir atzīti par galveno instrumentu, lai samazinātu nāves gadījumu skaitu un novērstu citu ietekmi uz veselību augstas temperatūras periodos. HHAP mērķis ir noteikt pienākumus ārkārtējā karstuma situācijā, kā arī plānot gan īstermiņa darbības (piemēram, uz laikapstākļiem balstītu brīdinājumu un ieteikumu par uzvedību izdošanu), gan ilgtermiņa uzlabojumus mājokļu un pilsētplānošanas jomā, lai samazinātu siltuma iedarbību (PVO Europe, 2021). 2024. gadā 21 no EEZ-38 valstīm bija ieviesti karstuma veselības rīcības plāni (HHAP), un vēl četras valstis izstrādāja HHAP. Ir ieteicams turpināt HHAP izstrādi, izvērtēšanu un pārskatīšanu, īpašu uzmanību pievēršot neaizsargātām iedzīvotāju grupām, lai labāk sagatavotu valstis turpmākām ekstremālām karstuma situācijām (EVA,2024c). Visas EVA-38 valstis parakstīja Septītās ministru konferences deklarāciju par vidi un veselību (“Budapeštas deklarācija”), kurā tās apņēmās “izstrādāt un atjaunināt karstuma veselības rīcības plānus, lai efektīvi novērstu ar karstumu saistītus veselības riskus, sagatavotos tiem un reaģētu uz tiem, vienlaikus pielāgojot pilsētplānošanu, lai novērstu pilsētu karstuma salu ietekmes ietekmi, ņemot vērā dažādu pārvaldības līmeņu kompetences” (PVO Europe, 2023).

Ar klimatu saistītie veselības riski darbavietā, tostarp karstuma radītais stress, tiek risināti ES stratēģiskajā satvarā par drošību un veselības aizsardzību darbā (2021–2027), kurā noteiktas galvenās prioritātes un intervences jomas, lai nodrošinātu drošus un veselīgus darba apstākļus, saskaroties ar jaunām problēmām, tostarp tām, kas saistītas ar klimata pārmaiņām un karstumu darbā. Konkrēti attiecībā uz augstām temperatūrām EU-OSHA 2023. gada maijā publicēja norādījumus par siltumu darbā. Eiropas Komisija pašlaik izvērtē jautājumu par karstumu darbā saistībā ar pašlaik notiekošo ES Darba vietu direktīvas 89/654/EEK pārskatīšanu. Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēja komiteja 2024. gada novembrī pieņēma atzinumu “Klimatapārmaiņas — ekstremāli laikapstākļi”,kurā ieteikta turpmāka rīcība attiecībā uz karstumu darbā. Eiropas Komisijas Vecāko darba inspektoru komiteja (SLIC) 2024. gada decembrī izveidoja darba grupu fizisko aģentu jautājumos, lai atbalstītu SLIC nolūkā veicināt konsekvenci ES darba aizsardzības direktīvu izpildē attiecībā uz pakļaušanu fiziskiem riskiem arī ekstremālu temperatūru jomā un apzināt klimata pārmaiņu ietekmi uz darba ņēmēju drošību un veselību visās nozarēs.   

Eiropas Komisijas Visaptverošajā pieejā garīgajai veselībai (2023. gads) ir uzsvērta nepieciešamība ņemt vērā ar vidi un klimatu saistītus stresa faktorus, piemēram, ekstrēmu karstumu, risinot garīgās veselības un labbūtības jautājumus visās iedzīvotāju grupās.

Raugoties nākotnē un pamatojoties uz pirmo EUCRA un Eiropas Komisijas paziņojumu “Klimata risku pārvaldība cilvēku un labklājības aizsardzībai”, pašlaik tiek izstrādāta gaidāmā Eiropas klimatnoturības un riska pārvaldības iniciatīva, lai izveidotu vērienīgāku, visaptverošāku un saskaņotāku ES pieeju klimatnoturībai un sagatavotībai klimata pārmaiņām, aptverot dalībvalstis un ES līmeni. Iniciatīva, ko plānots pieņemt līdz 2026. gada beigām, par prioritāti noteiks cilvēku veselības un labbūtības aizsardzību, reaģējot uz klimata pārmaiņu risku, tostarp ārkārtēja un ilgstoša karstuma, pastiprināšanos, piemēram, nodrošinot regulārus zinātniski pamatotus riska novērtējumus un sabiedrībai un lēmumu pieņēmējiem nodrošinot pieejamus rīkus.

Furtera informācija

Atsauces

    • Alho, M., et al., 2024, “Effect of heatwaves on daily hospital admissions in Portugal, 2000-18: novērojumu pētījums”, The Lancet Planetary Health 8 (6), e318-e326. lpp.

    • Ballester, J., et al., 2023, ′Heat-related mortality in Europe during the summer of 2022′, Nature Medicine 29 (7), 1857.–1866. lpp.

    • Ballester, J., et al., 2024, “The effect of temporal data aggregation to assessment the impact of changing temperatures in Europe: epidemioloģiskās modelēšanas pētījums”, The Lancet Regional Health – Europe 36, 100779. lpp.

    • Beck, T. M., et al., 2024, “Mortality burden attributed to anthropogenic warming during Europe’s 2022 record-breaking summer”, npj Climate and Atmospheric Science 7 (1), 245. lpp.

    • EVA, 2024b, Eiropas Klimata riska novērtējums, Eiropas Vides aģentūra.

    • EU-OSHA, 2023, “Heat at work - guidance for workplaces”, Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (https://oshwiki.osha.europa.eu/en/themes/heat-work-guidance-workplaces)

    • Eurostat, 2025. gads. Iedzīvotāju struktūra un novecošana (https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=Population_structure_and_ageing)

    • Gallo, E., et al., 2024, “Heat-related mortality in Europe during 2023 and the role of adaptation in protect health” [Ar siltumu saistīta mirstība Eiropā 2023. gadā un adaptācijas loma veselības aizsardzībā], Nature Medicine 30, 3101.–3105. lpp.

    • Naumann G., et al., 2020, Global warming and human impacts of heat and cold extremes in the EU, Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (https://joint-research-centre.ec.europa.eu/document/download/432669d3-977a-4e5a-886c-f1813b82de5e_en?filename=pesetaiv_task_11_heat-cold_extremes_final_report.pdf

    • van Daalen, K. R., et al., 2024, “The 2024 Europe report of the Lancet Countdown on health and climate change: nepieredzēta sasilšana prasa nepieredzētu rīcību”, The Lancet Public Health 9 (7), e495-e522. lpp.

    • PVO Eiropas nodaļa, 2021, Heat and health in the WHO European region: atjaunināti pierādījumi efektīvai profilaksei, Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģionālais birojs (https://www.who.int/europe/publications/i/item/9789289055406)

    • PVO Eiropas birojs, 2023. gads, Septītās ministru konferences par vidi un veselību deklarācija, Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģionālais birojs (https://www.who.int/europe/publications/i/item/EURO-Budapest2023-6).

Language preference detected

Do you want to see the page translated into ?

Exclusion of liability
This translation is generated by eTranslation, a machine translation tool provided by the European Commission.