eea flag

Noklikšķiniet attēlā, lai piekļūtu četru dienu UV indeksa prognozei, ko sniedz Copernicus atmosfēras monitoringa pakalpojums.

Veselības jautājumi

Saules apdegumi (t. i., ādas apsārtums; vai saules apsārtums) un miecēšana ir vislabāk zināmā ietekme uz cilvēka veselību, ko rada pārmērīga ultravioleto staru (UV) iedarbība (DWD, 2015). Hroniska UV starojuma iedarbība var izraisīt deģeneratīvas izmaiņas šūnās, šķiedru audos un asinsvados, kas dzīves laikā var izraisīt nemelanomas ādas vēzi. Periodiska saskare ar lielām UV starojuma devām, kas izraisa saules apdegumus, jo īpaši bērnībā, ir saistīta ar (ļaundabīgu) melanomu (smagāku ādas vēža veidu, kas ir viens no vēža izraisītas nāves cēloņiem) (DWD, 2015), jo īpaši tiem ādas tipiem, kuriem ir nosliece uz dedzināšanu (IARC, n.d.).

Ilgstoša UV starojuma iedarbība ietekmē kataraktas un citu acu slimību attīstību, kas izraisa lielu daļu redzes traucējumu visā pasaulē. Var rasties arī patoloģiskas ādas reakcijas gaismas jutības dēļ, piemēram, fotodermatozes un fototoksiskas reakcijas pret zālēm (Lucas et al., 2019).

Tomēr neliels UV starojuma daudzums ir būtisks D vitamīna sintēzē, kas nepieciešama kaulu veselībai (SERC, n.d.) un imūnsistēmai ar ieguvumiem tādām ādas slimībām kā psoriāze (Lucas et al., 2019). Tāpēc mērena saules gaismas iedarbība labvēlīgi ietekmē veselību, jo īpaši lielākos ģeogrāfiskos platuma grādos. PVO et al. (2002) “Globālaissaules UV indekss — praktiska rokasgrāmata”apkopo UV starojuma ietekmi uz veselību.

Novērotā ietekme

Ļaundabīgas melanomas sastopamība taisnīgas ādas populācijās pēdējās desmitgadēs ir palielinājusies, lielā mērā saistībā ar personīgajiem paradumiem attiecībā uz saules iedarbību (DWD, 2015; Lucas et al., 2019). Visā pasaulē 76 % jaunu melanomas gadījumu varētu būt saistīti ar ultravioleto starojumu, galvenokārt Ziemeļamerikā, Eiropā un Okeānijā (Hiatt un Beyeler, 2021). Eiropā 2018. gadā vislielākais jaunu melanomas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju bija Norvēģijā, Nīderlandē, Dānijā, Zviedrijā un Vācijā (WCRF, n.d.). Melanoma ik gadu pieprasa vairāk nekā 20 000 dzīvību Eiropā (Forsea, 2020). Papildus ietekmei uz ādu ilgstoša UV starojuma iedarbība ir saistīta ar lielu daļu redzes traucējumu visā pasaulē (Lucas et al., 2019).

Prognozētā ietekme

UV starojumu parasti ietekmē stratosfēras ozona izmaiņas un globālās klimata pārmaiņas. Samazināts stratosfēras ozons ļauj vairāk UV-B (kuram ir augstāka frekvence nekā UV-A, tādējādi tas mums ir kaitīgāks) sasniegt Zemes virsmu. Savukārt mākoņu segas, piesārņojuma, putekļu, dūmu no dabas ugunsgrēkiem un citu gaisā un ūdenī sastopamu daļiņu, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, palielināšanās samazina UV gaismas iekļūšanu (SERC, n.d.).

Visā Eiropā UV starojuma tendences pēdējo desmitgažu laikā ir ievērojami atšķīrušās. Lai gan kopš 20. gadsimta 90. gadiem Dienvideiropā un Centrāleiropā ir novērota pieaugoša UV starojuma tendence, tā ir samazinājusies lielākos platuma grādos, un šīs tendences ietekmē aerosoli (nelielas cietas vai šķidras daļiņas gaisā) un mākoņu pārklājums. Centrāleiropā laikposmā no 1947. līdz 2017. gadam tika konstatēts, ka aerosolu izmaiņas ir galvenais cēlonis dekadālajām izmaiņām virsmas saules starojumā, kas sasniedz Zemes virsmu (Wild et al., 2021). Dati, kas 1996.–2017. gadā reģistrēti četrās Eiropas stacijās, liecina arī par to, ka UV ilgtermiņa izmaiņas galvenokārt izraisa ne tikai izmaiņas aerosolos, bet arī izmaiņas duļķainībā un virsmas albedo (saules gaismas proporcija, ko atspoguļo zemes virsma), savukārt kopējā ozona izmaiņām ir mazāka nozīme (Fountoulakis et al., 2019). Austrumeiropā laikposmā no 1979. līdz 2015. gadam kopējā ozona un duļķainības samazināšanās izraisīja dienas UV starojuma palielināšanos zemes līmenī, kas varētu ietekmēt cilvēka ādu (eritēmiskā dienas deva) līdz pat 5–8 % desmit gados (Chubarova et al., 2020).

Klimata pārmaiņas maina UV starojumu un ietekmē to, kā cilvēki un ekosistēmas reaģē uz UV starojumu. Ziemeļvalstīs ārkārtīgi ilgi skaidras debesis periodi un reģistrētie sausie un siltie apstākļi, šķiet, ir galvenais iemesls neparasti augstām UVI vērtībām 2018. gada vasarā. Šādi ārkārtēji apstākļi ir daļa no rekordlieliem karstuma viļņiem, kas skāra lielu daļu Centrāleiropas un Ziemeļeiropas un pēdējās desmitgadēs ir notikuši biežāk. Tiek pētīta pamatā esošā saikne ar klimata pārmaiņām, kas izraisa Arktikas sasilšanu un karstuma viļņu pieaugumu (Bernhard et al., 2020).

Turpmākās reģionālās UV starojuma prognozes klimata pārmaiņu apstākļos galvenokārt ir atkarīgas no mākoņu tendencēm, aerosolu un ūdens tvaiku tendencēm un stratosfēras ozona. Attiecībā uz Centrāleiropu IPCC novērtējuma ziņojumā Nr. 6 ir norādīts, ka virsmas starojuma pieaugumam ir maza ticamība, jo īpaši tāpēc, ka pasaules un reģionālajos modeļos nav vienprātības par mākoņu segumu, kā arī par ūdens tvaikiem. Tomēr reģionālie un globālie pētījumi liecina, ka pastāv vidēja pārliecība par to, ka pieaug radiācija Dienvideiropā un samazinās radiācija Ziemeļeiropā (Ranasinghe et al., 2021).

Turklāt temperatūras paaugstināšanās, kas saistīta ar klimata pārmaiņām, izraisa uzvedības izmaiņas, piemēram, ilgāku laiku ārpus telpām un aizsargapģērba izmešanu, kas izraisa lielāku UV starojuma iedarbību un ādas vēzi nekā ar zemāku temperatūru. Tomēr, ja temperatūra ir ļoti augsta, cilvēki ārpusē pavada mazāk laika nekā ar nelielu temperatūras paaugstināšanos, tādējādi samazinot UV starojuma iedarbību. Lai gan sociālo uzvedību ir grūti prognozēt, cilvēka uzvedības ietekme, reaģējot uz temperatūras paaugstināšanos, visticamāk, būs svarīgāks ādas vēža izplatības faktors nekā paša UV starojuma palielināšanās (Hiatt and Beyeler, 2020).

P-olicyatbildes reakcijas

UV starojuma negatīvās ietekmes uz veselību novēršana ietver divvirzienu pieeju politikā, kuras mērķis ir, no vienas puses, samazināt pašu UV starojumu un, no otras puses, palielināt informētību par UV starojuma radītajiem veselības apdraudējumiem.  Pirmkārt, 1987. gada Monreālas protokola (UNEP 2018) un 2009. gada ES “Ozona regulas” mērķis ir samazināt stratosfēras ozona noārdīšanos. Šīs politikas rezultātā ir samazinājies ozona slāni noārdošo vielu patēriņš pasaulē un ES, kas jau ir sasniegusi savus mērķus saskaņā ar Monreālas protokolu, bet aktīvi turpina to pakāpeniski izbeigt. Rezultātā šķiet, ka ozona cauruma apmērs (t. i., stratosfēras daļa virs Antarktikas, kurā ozona slānis ir visvairāk noārdīts) izlīdzinās. Tomēr ir jādara vairāk, lai samazinātu ozona slāni noārdošu vielu globālo izmantošanu (EVA, 2021. gads).

Otrkārt, starptautiskā līmenī tiek īstenotas izglītojošas kampaņas, kuru mērķis ir veicināt izpratni par briesmām, kas saistītas ar pārmērīgu UV starojuma iedarbību. Piemēram, INTERSUN programma (sadarbība starp PVO, Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmu, Pasaules Meteoroloģijas organizāciju, Starptautisko Vēža izpētes aģentūru un Starptautisko komisiju aizsardzībai pret nejonizējošo starojumu) veicina un izvērtē pētījumus par UV starojuma ietekmi uz veselību un izstrādā piemērotu reakciju, izmantojot pamatnostādnes, ieteikumus un informācijas izplatīšanu (PVO, N.D.). Eiropas Komisija 2006. gadā nāca klajā ar ieteikumu par sauļošanās līdzekļu marķēšanu, lai patērētāji varētu izdarīt apzinātu izvēli (2006/647/EK).

Valstu līmenī daudzas ES dalībvalstis sniedz UV indeksa (UVI) prognozes un ar tām saistītus ieteikumus veselības jomā. UVI bieži tiek ziņots vasaras mēnešos kopā ar laika prognozi laikrakstos, televīzijā un radio. Daudzām Eiropas valstīm no to meteoroloģiskajiem dienestiem ir pieejamas UVI prognozes valstu valodās (sk. piemērus šeit). UVI skatītāji angļu valodā un visā Eiropā ir pieejami , piemēram , Vācijas Meteoroloģijas dienestā, Nīderlandes Troposfēras emisiju monitoringa interneta dienestā unSomijas Meteoroloģijas institūtā.

Further informācija

Atsauces

Language preference detected

Do you want to see the page translated into ?

Exclusion of liability
This translation is generated by eTranslation, a machine translation tool provided by the European Commission.