Dabas ugunsgrēki

Ar dabas ugunsgrēkiem saistītie nāves gadījumi (1980.–2023. gads)

^{Avots: CATDAT ar RiskLayer GmBH.
Datu kopa ir sagatavota un darīta pieejama saskaņā ar EVA un Eiropas Komisijas (RTD) pakalpojumu līmeņa nolīgumu par GEOSS datu kopīgošanas un pārvaldības principu integrēšanu Eiropas vides atbalstam. Metadatus skatīt šeit.}

Veselības jautājumi

Dabas ugunsgrēku ietekme uz veselību ietver gan fizisku, gan garīgu ietekmi. Tieša saskare ar liesmām vai starojuma siltumu var izraisīt apdegumus, traumas un ar siltumu saistītas slimības (piemēram, dehidratāciju, karstuma dūrienu), kas var izraisīt nāvi (Finlay et al., 2012). Smagi apdegumi prasa aprūpi īpašās vienībās un rada vairāku orgānu komplikāciju risku..

Ugunsgrēku dūmi satur augstu daļiņu (PM), oglekļa monoksīda un slāpekļa oksīdu līmeni. PM ugunsgrēka dūmos parasti ir maza izmēra daļiņas (salīdzinājumā ar PM pilsētas gaisā), un tajā ir augsts oksidatīvo un iekaisuma komponentu saturs, kas var izraisīt spēcīgu toksisku iedarbību (Dong et al., 2017). Spēcīgu dūmu iedarbība dabas ugunsgrēku apkārtnē var izraisīt acu un ādas kairinājumu vai izraisīt akūtu un hronisku elpceļu slimību rašanos vai saasināšanos (Finlay et al., 2012; Kizer, 2021. gads; Xu et al., 2020). Pēc dabas ugunsgrēkiem tika ziņots par priekšlaicīgas nāves gadījumu, elpošanas orgānu slimību un pneimonijas gadījumu skaita pieaugumu (EVA, 2020). Dabas ugunsgrēku dūmu iedarbība ir saistīta arī ar sirds un asinsvadu slimībām un mirstību, ko izraisa paaugstināta daļiņu koncentrācija vai psiholoģiskais stress (Analitis et al., 2012; Liu et al., 2015).

Attiecībā uz garīgo veselību cilvēki, kurus skārusi traumatiska pieredze, piemēram, tuvinieku zaudēšana, īpašuma bojāšana vai būtiskas infrastruktūras iznīcināšana viņu teritorijā, ir pakļauti lielākam posttraumatiskā stresa traucējumu, depresijas un bezmiega riskam. Šī ietekme var rasties nekavējoties vai ilgākā termiņā (Xu et al., 2020).

Iedzīvotāji, kas ir īpaši neaizsargāti pret dabas ugunsgrēku dūmu nelabvēlīgo ietekmi, ir vecāka gadagājuma cilvēki, bērni, cilvēki ar iepriekš esošiem sirds un asinsvadu un/vai elpošanas sistēmas traucējumiem un grūtnieces. Arī ārpus telpām strādājošie un glābšanas darbinieki ir pakļauti augstam riskam, jo viņiem ir palielināta arodekspozīcija (Xu et al., 2020). Tā kā PM ugunsgrēkos var sasniegt attālumu līdz tūkstošiem kilometru no ugunsgrēka, dūmu iedarbības dēļ lielu teritoriju iedzīvotāji ir pakļauti lielākam riskam.

Novērotā ietekme

No 1945. līdz 2016. gadam ugunsgrēkos dzīvību zaudēja 865 cilvēki četros Vidusjūras reģionos (Grieķijā, Portugālē, Spānijā un Itālijas salā Sardīnijā). Lielākā daļa bojāgājušo bija civiliedzīvotāji, nogalinot 366 cilvēkus, kam sekoja ugunsdzēsēji (266) un gaisa kuģu apkalpe (96) (Molina-Terrén et al., 2019). Laikposmā no 1980. līdz 2023. gadam 32 EEZ dalībvalstīs tika reģistrēts 741 ar dabas ugunsgrēkiem saistīts nāves gadījums (sk. kartes skatītāju lapas augšpusē).

PM_2,5 gaisa piesārņojums, ko 2005. gadā izraisīja veģetācijas ugunsgrēki visā Eiropā, izraisīja vairāk nekā 1400 priekšlaicīgas nāves gadījumu; 2008. gadā tika izraisīti vairāk nekā 1000 priekšlaicīgas nāves gadījumu (Kollanus et al. 2017). Pēc vairākiem dabas ugunsgrēkiem 2002. gadā netālu no Viļņas (Lietuva) elpošanas orgānu slimību gadījumu skaits palielinājās 20 reizes (Pereira, 2015). Analizējot 2018. gada dabas ugunsgrēkus Zviedrijā, smalko daļiņu (PM_2.5) iedarbība bija saistīta ar īslaicīgu ietekmi uz elpceļu veselību (Tornevi et al., 2021). Dažās Portugāles pašvaldībās tika konstatētas spēcīgas pozitīvas korelācijas starp meža ugunsgrēku gadījumiem un pneimonijas gadījumu skaitu (Santos et al., 2015).

Pastāv lielas atšķirības starp gadiem attiecībā uz meža ugunsgrēku skaitu un to izdegušo platību, jo meteoroloģiskie riska faktori ir ļoti atšķirīgi. 2018. gadā, kam raksturīgs rekordliels sausums un augsta temperatūra, vairāk Eiropas valstu nekā jebkad agrāk cieta no lieliem ugunsgrēkiem Vidusjūras reģionā, kā arī Ziemeļeiropā un Centrāleiropā (Lancet Countdown un EVA, 2021). 2021. gada vasarā tūkstošiem cilvēku tika evakuēti ugunsgrēku dēļ Grieķijā un Itālijas dienvidos (Eiropas civilās aizsardzības un humānās palīdzības operāciju tīmekļa vietne, skatīta 2021. gada novembrī).

Prognozētā ietekme

Laika apstākļi ietekmē degvielas daudzumu, jo sausums ietekmē veģetāciju; aizdegšanās risks (augstas temperatūras vai pērkona negaisu dēļ); un meža ugunsgrēku izplatīšanās (spēcīgi vēji) (San-Miguel-Ayanz et al., 2020).

Tiek prognozēts, ka temperatūras paaugstināšanās un nokrišņu daudzuma izmaiņas palielinās dabas ugunsgrēku biežumu un intensitāti un paildzinās dabas ugunsgrēku riska sezonu (Liu et al., 2010; Pechony and Shindell, 2010) — galvenokārt Vidusjūras reģiona valstīs, bet arī mērenā klimata reģionos pieaugs risks (Depicker et al., 2018).

Paredzams, ka Eiropas iedzīvotāju eksponētība palielināsies, jo šajās teritorijās izplešas ugunsbīstamas teritorijas, kā arī izplešas pilsētas (EVA, 2020).

Polīvkoku atbildes reakcijas

Zemes izmantošanas plānošana, samazinot pilsētu izplešanos meža un krūmāju teritorijās, ir svarīgs pasākums, kas ierobežo meža ugunsgrēku ietekmi uz apdzīvotām vietām, tāpat kā neattīstītas zemes izmantošanas regulējums ap apdzīvotām vietām, lai izvairītos no darbībām, kas varētu izraisīt ugunsgrēkus. Zemu izmaksu pasākuma piemērs ir zemes seguma veidu ar zemu ugunsbīstamības līmeni (piemēram, nobrieduši vietējie meži) veicināšana. Ekstensīva lauksaimniecības prakse, piemēram, dzīvnieku ganīšana pauzes apgabalos, agromežsaimniecība, t. i., kokaugu veģetācijas un lauksaimniecības kultūru un/vai lauksaimniecības dzīvnieku integrēšana, ir citi pārvaldības instrumenti, lai samazinātu meža ugunsgrēku izcelšanās un izplatīšanās iespējamību (EVA, 2020).

Tā kā lielākā daļa dabas ugunsgrēku Eiropā sākas cilvēka darbības (aizdegšanās vai nolaidības) rezultātā, izpratnes veicināšana ir svarīgs pasākums, lai samazinātu dabas ugunsgrēku risku (EVA, 2020).

Eiropas līmenī ES Copernicus ārkārtas situāciju pārvaldības pakalpojuma (CEMS) Eiropas Meža ugunsgrēku informācijas sistēma (EFFIS) uzrauga meža ugunsgrēku aktivitāti gandrīz reāllaikā un piedāvā ikmēneša un sezonālās temperatūras un nokrišņu anomāliju prognozes, kas palielina meža ugunsgrēku risku. Valstu līmenī pastāv agrīnās brīdināšanas piemēri: Portugālē tika izstrādāta valsts brīdināšanas un brīdināšanas sistēma, saskaņā ar kuru brīdinājumi ar īsziņu starpniecību tiek nosūtīti uz mobilajiem tālruņiem, kas darbojas teritorijās, kurās pastāv dabas ugunsgrēku vai citu ekstremālu notikumu risks (EVA, 2020).

Kopš 2019. gada ES civilās aizsardzības mehānisms tiek atjaunināts ar programmu rescEU, kas piedāvā sadarbīgu atbalstu valstīm katastrofu gadījumā, aizsargājot iedzīvotājus un pārvaldot riskus. Eiropas Komisija līdzfinansē rescEU ugunsdzēsības flotes pieejamību gatavības režīmā, lai novērstu iespējamos valstu trūkumus reaģēšanā uz meža ugunsgrēkiem. Laikposmā no 2007. līdz 2020. gadam 20 % no visiem palīdzības pieprasījumiem, izmantojot ES civilās aizsardzības mehānismu, tika iesniegti, reaģējot uz meža ugunsgrēkiem (EK, 2021).

Atsauces

• Analīts, A. et al. (2012) Meža ugunsgrēki ir saistīti ar paaugstinātu mirstību blīvā pilsētvidē. Aizņem. Environ. Med. 69., 158.–162. lpp. https://doi.org/10.1136/OEM.2010.064238

• Depicker, A. et al. (2018) Pirmais dabas ugunsgrēku riska novērtējums Beļģijā. Nat. Bīstamība Zemes Syst. Sci. Apspriediet. 1–32. https://doi.org/10.5194/NHESS-2018-252

• Dong, T.T.T. et al. (2017) Ugunsgrēku emisiju toksiskuma in vitro novērtējums: Pārskatīšana. Sci. Kopā Environ. 603–604, 268–278. https://doi.org/10.1016/J.SCITOTENV.2017.06.062

• EK (2021), Meža ugunsgrēki.

• EVA (2020), Urban adaptation in Europe: (Pielāgošanās pilsētām Eiropā: kā pilsētas reaģē uz klimata pārmaiņām.

• Finlay, S.E. et al. (2012) Dabas ugunsgrēku ietekme uz veselību. PLoS līkne. 4. https://doi.org/10.1371/4F959951CCE2C

• Kizer, K.W. (2021) Wildfire Smoke Pollution, Climate Change, and Skin Disease (Ugunsgrēku izraisīts dūmu piesārņojums, klimata pārmaiņas un ādas slimība). JAMA Dermatology 157, 639–640. https://doi.org/10.1001/JAMADERMATOL.2021.0026

• Kollanus, V. et al. (2017) Mirstība veģetācijas izraisītas ugunsgrēka izraisītas PM2,5 iedarbības dēļ Eiropā — novērtējums par 2005. un 2008. gadu. Environ. Veselības perspektīva. 125, 30–37. https://doi.org/10.1289/EHP194

• Lancet Countdown un EVA (2021) The Lancet Countdown on Health and Climate Change: Reaģēšana uz veselības apdraudējumiem, ko rada klimata pārmaiņas Eiropā.

• Liu, J.C. et al. (2015). Sistemātisks pārskats par fizisko ietekmi uz veselību, ko rada ar profesionālo darbību nesaistīta pakļaušana dabas ugunsgrēku dūmiem. Environ. Rezolūcija 136, 120–132. https://doi.org/10.1016/J.ENVRES.2014.10.015

• Liu, Y. et al. (2010) Global wildfire potential in a changing climate (Pasaules dabas ugunsgrēku potenciāla tendences mainīgā klimatā). vārdā – Ekol. Pārvaldīt. 259, 685–697. https://doi.org/10.1016/J.FORECO.2009.09.002

• Molina-Terrén, D.M. et al. (2019) Analysis of forest fire fatalities in Southern Europe: (Analīze par meža ugunsgrēkos bojāgājušajiem Dienvideiropā: Spānija, Portugāle, Grieķija un Sardīnija (Itālija). Laika ziņas J. Wildl. Ugunsdzēsība 28, 85–98. https://doi.org/10.1071/WF18004

• Pechony, O. un Shindell, D.T. (2010) Vadošie spēki pasaules dabas ugunsgrēki pagājušajā tūkstošgadē un nākamajā gadsimtā. Proc. Natl. Acad. Sci. ASV A. 107, 19167–19170. https://doi.org/10.1073/PNAS.1003669107

• Pereira, P. (2015) Meža ugunsgrēki Lietuvā: Bento Gonçalves, A. J. un Vieira, A. A. B. (Eds), Wildland Fires: A Worldwide Reality, Nova Science Publishers, Inc., New Yoerk, 185.–198. lpp.

• San-Miguel-Ayanz, J. et al. (2020) Meža ugunsgrēki Eiropā, Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā 2019. gadā.

• Santos, M.Y. et al. (2015) Vai dabas ugunsgrēki un pneimonija ir telpiski un īslaicīgi saistīti? Lekt. Piezīmes Comput. Sci. (ieskaitot apakšsadaļu. Lekt. Piezīmes Artif. Intell. Lekt. Piezīmes par bioinformātiku) 9043, 42–53. https://doi.org/10.1007/978-3-319-16483-0_5

• Tornevi, A. et al. (2021) Wildfire Smoke ietekme uz elpošanas sistēmas veselību 2018. gada vasarā Jämtland Härjedalen reģionā, Zviedrijā. Starpt. J. Environ. Rez. Sabiedrības dziedināšana. 2021. gads, 18. sējums, 6987 18. lpp., 6987. lpp. https://doi.org/10.3390/IJERPH18136987

• Xu, R. et al. (2020), Wildfires, Global Climate Change, and Human Health (Meža ugunsgrēki, globālās klimata pārmaiņas un cilvēku veselība). The New England Journal of Medicine 2020; 383: 2173-2181 https://www.nejm.org/doi/full/10.1056/NEJMsr2028985