Eiropas politika attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un veselību

Klimats un veselība galvenajos ES politikas dokumentos

Pamatpolitika

2019. gadā Eiropas zaļajā kursā tika izklāstīta izaugsmes stratēģija, kuras mērķis ir Savienību pārveidot par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā siltumnīcefekta gāzu neto emisijas 2050. gadā samazinātos līdz nullei un ekonomiskā izaugsme būtu atsaistīta no resursu patēriņa. Eiropas zaļā kursa mērķis ir arī aizsargāt, saglabāt un stiprināt Savienības dabas kapitālu un “aizsargāt iedzīvotāju veselību un labbūtību no vidiskiem riskiem un ietekmes”.

Viens no sešiem savstarpēji saistītajiem tematiskajiem prioritārajiem mērķiem 8. vides rīcības programmā līdz 2030. gadam (“8. VRP”) ir pastāvīgi uzlabot un integrēt pielāgotiesspēju, tostarp pamatojoties uz ekosistēmas pieejām, stiprināt noturību un pielāgošanos un samazināt vides, sabiedrības un visu ekonomikas nozaru neaizsargātību pret klimata pārmaiņām, vienlaikus uzlabojot ar laikapstākļiem un klimatu saistītu katastrofu novēršanu un sagatavotību tām. Dokumentā arī norādīts, ka prioritātei vajadzētu būt ātrai klimata un vides mērķrādītāju sasniegšanai, vienlaikus aizsargājot cilvēku veselību un labbūtību no vidiskiem riskiem un ietekmes un nodrošinot taisnīgu un iekļaujošu pārkārtošanos. VRP arī atzīts, ka ir jāuzlabo vides un veselības politikas koordinācija, lai stiprinātu klimatnoturību, jo īpaši neaizsargātās kopienās.

2025. gada janvāra Konkurētspējas kompass nodrošina stratēģisko satvaru Eiropas Komisijas darba virzīšanai līdz 2029. gadam. Tajā noteikts, ka ES un dalībvalstīm ir jāuzlabo sava noturība un jāuzlabo sagatavotība, regulāri atjauninot klimata riska novērtējumus un uzlabojot kritiskās infrastruktūras noturību. Klimata noturības integrēšana pilsētplānošanā, dabā balstītu risinājumu izmantošana, dabas kredītu izstrāde un pielāgošanās lauksaimniecībā, vienlaikus saglabājot pārtikas nodrošinājumu, ir arī viena no iespējām, kā aizsargāt ES ekonomiku un sabiedrību no vissmagākajām dabas katastrofām, piemēram, plūdiem, sausuma, dabas ugunsgrēkiem un vētrām, kas apdraud piegādes ķēdes un ražotnes.

ES politika attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām

Saskaņā ar 5. pantu Eiropas Klimata aktā, kas stājās spēkā 2021. gada jūnijā, pielāgošanās klimata pārmaiņām ir ES iestāžu un dalībvalstu juridisks pienākums, kas tām uzliek pienākumu “nodrošināt pastāvīgu progresu pielāgošanās spēju uzlabošanā, noturības stiprināšanā un neaizsargātības pret klimata pārmaiņām mazināšanā saskaņā ar Parīzes nolīguma 7. pantu”. Turklāt dalībvalstu pielāgošanās politikā “ņemvērā attiecīgo nozaru īpašo neaizsargātību”,  “konsekventi integrē pielāgošanos klimata pārmaiņām visās politikas jomās” un “koncentrējas jo īpaši uz visneaizsargātākajiem un visvairāk skartajiem iedzīvotājiem un nozarēm”.

Eiropas Komisija 2021. gada februārī pieņēma paziņojumu “Ceļā uz klimatnoturīgu Eiropu: jaunā ES Klimatadaptācijas stratēģija”. Tajā izklāstīts ilgtermiņa redzējums, kā ES līdz 2050. gadam kļūt par klimatnoturīgu sabiedrību, kas pilnībā pielāgota nenovēršamajai klimata pārmaiņu ietekmei, kā arī norādīts, ka ir vajadzīga dziļāka izpratne par klimata riskiem veselībai. Svarīgs šīs stratēģijas pasākums ir Eiropas Klimata un veselības observatorija.Novērošanas centram ir izšķiroša nozīme zināšanu vākšanā un izplatīšanā par ietekmi uz veselību, kas saistīta ar klimatu, politikas izstrādes veicināšanā un pielāgošanās plānošanas atbalstīšanā.

Eiropas Vides aģentūra pirmo Eiropas klimata riska novērtējumu (EUCRA) publicēja 2024. gada martā. EUCRA novērtē būtisku ar klimata pārmaiņām saistītu ietekmi un riskus, tostarp sabiedrības veselībai, jo īpaši no karstuma, Eiropā, un brīdina, ka daudzi no šiem riskiem jau ir sasnieguši kritisku līmeni un bez steidzamas un izlēmīgas rīcības varētu kļūt katastrofāli. Reaģējot uz EUCRA, Eiropas Komisija nāca klajā ar paziņojumu “Klimatarisku pārvaldība — cilvēku un labklājības aizsardzība”. Tajā ir apzināti risinājumi, kas ES un tās dalībvalstu administratīvās sistēmas padara spējīgākas tikt galā ar klimata riskiem, un konkrētas darbības attiecībā uz skartajām kopām (tostarp veselību), kuras Komisija virzīs tālāk. Paziņojumā uzsvērts, ka ir vajadzīgas agrīnās brīdināšanas sistēmas, uz klimatu balstīta veselības aprūpes plānošana un klimatjutīgu slimību pētniecība, vienlaikus integrējot klimatu un veselību esošajās rīcībpolitikās. Tajā prioritāte piešķirta gaisa kvalitātes uzlabojumiem, stingrākiem karstuma veselības rīcības plāniem un tiesību aktiem darba drošības un veselības aizsardzības jomā. Turklāt tajā ir uzsvērta Eiropas Klimata un veselības observatorija, uzlaboti uzraudzības un reaģēšanas mehānismi, pārrobežu medicīniskā mobilizācija un droša piekļuve kritiski svarīgiem medicīniskiem pretlīdzekļiem, lai stiprinātu noturību pret veselības apdraudējumiem, kas saistīti ar klimatu.

Politiskajās pamatnostādnēs Eiropas Komisijai 2024.–2029. gadam ir izklāstīta Eiropas Klimatadaptācijas plāna (ECAP) izveide, kura mērķis ir uzlabot dalībvalstu sagatavotības un plānošanas spējas, vienlaikus nodrošinot regulārus zinātniski pamatotus riska novērtējumus. ECAP pievērsīsies Eiropadomes aicinājumam klimata risku pārvaldībā izmantot visaptverošu, visu apdraudējumu un visas sabiedrības pieeju. ECAP kā plašākas politikas programmas galvenā sastāvdaļa līdzās citām pamatiniciatīvām tiecas aizsargāt Eiropas ražīgumu, drošību un labklājību un uzlabot tās konkurētspēju. Eiropas Komisija plāno pieņemt ECAP politikas paketi 2026. gada otrajā pusē. Šajā plānā tiks novērtēta klimata ietekme un riski dažādās nozarēs, piemēram, infrastruktūrā, enerģētikā, ūdenī, pārtikā un zemē gan pilsētu, gan lauku apvidos, un tiks pētīti stimuli dabā balstītiem risinājumiem. Turklāt Komisijas mērķis ir palielināt noturības finansējumu un stratēģiski piesaistīt publiskos resursus, lai noturībā pilnībā izmantotu privātā sektora investīcijas. ECAP darbosies kopā ar citām Komisijas iniciatīvām, tostarp Ūdens resursu noturības stratēģiju, Konkurētspējas kompasu un ES gatavības Savienības stratēģiju.

ES sagatavotības Savienības stratēģijā, kas pieņemta 2025. gada martā, klimata riski ir identificēti kā viens no pašreizējiem apdraudējumiem. Tajā uzsvērts, ka šie riski ir jāprognozē un jānovērš, visaptveroši pievēršoties tiem un apsverot, kā tie mijiedarbojas un rada pulsējošu ietekmi. Tā plāno veikt detalizētu risku un apdraudējumu novērtējumu dažādās ES nozarēs. Stratēģijas mērķis ir ES rīcībpolitikās iestrādāt noturību, padarot tās spēcīgākas pret klimata problēmām, lai novērstu turpmākas krīzes. Tā ne tikai atsaucas uz ECAP, bet arī apņemas novērst atšķirības apdrošināšanas segumā. Eiropas Komisija izskatīs risinājumus, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas un citu attiecīgo iestāžu ieteikumus, lai Eiropas iedzīvotājiem nodrošinātu labāku aizsardzību pret klimata riskiem.

ES koordinē pasākumus veselības jomā

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 168. pantu galvenā atbildība par veselības aprūpes pakalpojumu un medicīniskās aprūpes organizēšanu un sniegšanu ir dalībvalstīm. Tāpēc ES veselības politika papildina valstu politiku un nodrošina veselības aizsardzību visās ES politikas jomās. Piemēram, lai stiprinātu sagatavotību un reaģēšanas koordināciju uz veselības apdraudējumiem, ES 2022. gadā pieņēma Regulu 2022/2371 par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un ar ko atceļ Lēmumu 1082/2013/ES. Tas sniedz ES spēcīgas un visaptverošas pilnvaras koordinācijai un sadarbībai, lai efektīvāk reaģētu uz nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem gan ES, gan ES dalībvalstu līmenī. Tās mērķis ir stiprināt novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas plānošanu; pastiprināt epidemioloģisko uzraudzību un kontroli; uzlabot datu ziņošanu; un stiprināt ES koordināciju.

Eiropas Komisija veido spēcīgu Eiropas veselības savienību, lai vēl vairāk uzlabotu nopietnu pārrobežu apdraudējumu, tostarp ar vidi un klimatiskajiem apstākļiem saistītu apdraudējumu, koordināciju. Saskaņā ar paziņojumu: Veidojot Eiropas veselības savienību – sagatavotība un noturība, Eiropas veselības savienība balstās uz ES kopīgajiem centieniem saskaņot attiecības ar dabisko vidi, iesaistoties dažādos un ilgtspējīgākos ekonomikas izaugsmes modeļos. cīnīties pret klimata pārmaiņām un rast veidus, kā tām pielāgoties; bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un atjaunošana; uztura un dzīvesveida uzlabošana; vides piesārņojuma samazināšana un likvidēšana pozitīvi ietekmēs iedzīvotāju veselību.

Programma “ES – veselībai” irlīdz šim lielākā ES veselības programma, kas 5,3 miljardus eiro ieguldīs darbībās ar ES pievienoto vērtību, papildinot ES valstu politiku un īstenojot vienu vai vairākus programmas “ES – veselībai” mērķus. Programmas mērķis ir uzlabot un veicināt veselību Savienībā, aizsargāt Savienības iedzīvotājus no nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem, uzlabot zāles, medicīniskās ierīces un krīzē būtiskus produktus un stiprināt veselības aprūpes sistēmas. Programmas “ES – veselībai” mērķis cita starpā ir “palīdzēt novērst klimata pārmaiņu un vides degradācijas negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību”, nodrošinot finansējumu atbalsttiesīgajiem subjektiem. Programmas mērķi tiks sasniegti, nodrošinot augstu cilvēka veselības aizsardzības līmeni visās Savienības rīcībpolitikās un darbībās, attiecīgā gadījumā ievērojot pieeju “Viena veselība”.

2021. gadā izveidotā Eiropas Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestāde (HERA) paceļ ES sagatavotības un reaģēšanas spējas uz nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem jaunā līmenī un būs svarīgs elements spēcīgākas Eiropas veselības savienības izveidē. HERA, kuras budžets 2022.–2027. gadam ir 6 miljardi EUR, darbojas, lai novērstu, atklātu un ātri reaģētu uz ārkārtas situācijām veselības jomā, tostarp klimata pārmaiņu izraisītām ārkārtas situācijām. Tas darbojas divos režīmos: Pirms veselības krīzes – sagatavotības posmā – HERA cieši sadarbosies ar citām ES un valstu veselības aģentūrām, nozari un starptautiskajiem partneriem, lai uzlabotu ES gatavību ārkārtas situācijām veselības jomā. Sabiedrības veselības ārkārtas situācijā ES līmenī HERA ātri pāriet uz ārkārtas operācijām, ātri pieņemot lēmumus un aktivizējot ārkārtas pasākumus.

Attiecībā uz konkrētiem veselības jautājumiem ES farmācijas stratēģijas (2023. gads) mērķis ir pārskatīt farmācijas tiesību aktus, lai stiprinātu vides riska novērtēšanas prasības un zāļu lietošanas nosacījumus, un izvērtēt inovatīvu zāļu iniciatīvas ietvaros veikto pētījumu rezultātus.

Komisijas 2023. gada jūnija paziņojumā par visaptverošu pieeju garīgajai veselībai klimata pārmaiņas ir minētas kā garīgās veselības problēmas veicinošs faktors. Tajā arī uzsvērts, ka jaunieši ir ļoti norūpējušies par klimata pārmaiņām un ka daudzi no viņiem uzskata savu nākotni par biedējošu.

Eiropas aģentūras un iestādes klimata pārmaiņu un veselības jomā

Lai stiprinātu Eiropas aizsardzību pret infekcijas slimībām, 2005. gadā tika izveidots Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC). ECDC atbild par zinātniskiem pierādījumiem un riska novērtējumiem attiecībā uz infekcijas slimībām, tostarp tām, kas saistītas ar klimata pārmaiņām. Eiropas valstis paziņo ECDC datus no savām uzraudzības sistēmām. Saskaņā ar Regulu 2022/2371 tiks atjaunināts to slimību saraksts, par kurām ES līmenī jāziņo ECDC, ļaujot laikus atklāt slimības, tostarp tās, kas saistītas ar klimata pārmaiņām.  ECDC izstrādāja Eiropas Vides un epidemioloģijas (E3) tīklu, kas nodrošina meteoroloģisko apstākļu reāllaika uzraudzības rīkus, lai novērtētu ūdens pārnēsātu slimību un vektoru pārnēsātu slimību risku, kā arī citus riska novērtēšanas rīkus. Turklāt ECDC un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) kopīgi koordinē VectorNet, kas tagad ir trešais atkārtojums (2019.–2024. gads) un kas ir platforma, kura atbalsta datu vākšanu par vektoriem un patogēniem vektoros, kas saistīti gan ar dzīvnieku, gan cilvēku veselību. Tas atvieglo datu apmaiņu par posmkāju slimību pārnēsātāju ģeogrāfisko izplatību Eiropā.

Eiropas Vides aģentūra kopā ar Eiropas Komisiju vada Eiropas Klimata un veselības novērošanas centru. Tā sniedz politikas veidotājiem stabilu un neatkarīgu informāciju par vidi, tostarp par klimata apdraudējumu tendencēm un prognozēm un to ietekmi uz cilvēka veselību.

Starpaģentūru darba grupa “Viena veselība”, kas izveidota 2023. gadā, irpiecu Eiropas Savienības aģentūru kopīga iniciatīva, kurām ir tehniskas un zinātniskas pilnvaras vides ilgtspējas, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma jomā: EVA, ECDC, EFSA, Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA) un Eiropas Zāļu aģentūra (EMA). Starpaģentūru “Viena veselība” darba grupas rīcības satvara (2024–26) mērķis cita starpā ir uzlabot aģentūru spēju labāk novērtēt klimata pārmaiņu ietekmi uz infekcijas slimību gadījumiem, izmantojot kopīgas darbības un zināšanu apmaiņu.

Citas ES aģentūras, kas arvien vairāk iesaistās ar klimata pārmaiņām un veselību saistītos jautājumos, ir Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (EU-OSHA) un Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (Eurofound).

ES politikas jomas ar papildu ieguvumiem attiecībā uz klimata pārmaiņu ietekmi uz veselību

Daudzas citas ES politikas jomas netieši pievēršas ar klimata pārmaiņām saistītajai ietekmei uz veselību. Piemēram, ES gaisa piesārņojuma samazināšanas mērķrādītāji saskaņā ar Nulles piesārņojuma rīcības plānu tieši veicina klimata pārmaiņu saasināto elpceļu un sirds un asinsvadu slimību mazināšanu. Turpmāki pasākumi rūpniecisko emisiju un transporta emisiju regulēšanai sniegs būtiskus papildu ieguvumus veselības jomā. Renovācijas viļņa mērķis ir padarīt ēkas energoefektīvākas, atzīstot, ka cilvēki slikti izolētās un aprīkotās ēkās ir vairāk pakļauti hipotermijai ziemā un karstuma stresam vasarā, jo īpaši, ja viņi pieder pie neaizsargātām grupām. 2024. gadā pieņemtajā Dabas atjaunošanas regulā ir uzsvērts, ka ekosistēmu atjaunošana palīdz sasniegt Savienības klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās mērķus, un norādīts, ka dalībvalstis nodrošina, ka pilsētu zaļās zonas un pilsētu koku vainagu projektīvā seguma kopējā valsts platība pilsētu ekosistēmu teritorijās neto izteiksmē nesamazinās. Satvars “Viena veselība” ir būtisks, lai risinātu klimata pārmaiņu, bioloģiskās daudzveidības zuduma un cilvēku veselības krustpunktus. Lai mazinātu jaunos veselības apdraudējumus, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, ir būtiski stiprināt starpnozaru sadarbību starp veselības, vides un lauksaimniecības nozarēm.

Saskaņā ar Direktīvu par kritisko vienību noturību, kas stājās spēkā 2023. gada janvārī, dalībvalstīm būs jāidentificē kritiskās vienības no pamatpakalpojumu saraksta dažādām nozarēm, tostarp veselības aprūpes nozarei, ar izplatīšanu, ražošanu, veselības aprūpes sniegšanu un medicīniskajiem pakalpojumiem, un jāveic pasākumi, lai uzlabotu to noturību pret dažādiem apdraudējumiem, tostarp sabiedrības veselības riskiem vai dabas katastrofām.

Savienības civilās aizsardzības mehānisma mērķis ir stiprināt sadarbību starp ES valstīm un 10 iesaistītajām valstīm, lai uzlabotu katastrofu novēršanu, sagatavotību tām un reaģēšanu uz tām. Tā piemēro kopīgu pieeju, lai apvienotu pirmās palīdzības sniedzēju speciālās zināšanas un spējas, izvairītos no palīdzības centienu dublēšanās un nodrošinātu, ka palīdzība atbilst skarto personu vajadzībām, ja ārkārtas situācija pārsniedz atsevišķas valsts reaģēšanas spējas. Īsā laikā var mobilizēt specializētas vienības un aprīkojumu izvietošanai Eiropā un ārpus tās.

Ar DDVA pamatdirektīvu ievieš pasākumus, lai veicinātu uzlabojumus darba ņēmēju darba drošībā un veselības aizsardzībā. Tā veicina visu to arodrisku novēršanu, kas var rasties darba devēju darbā visās saimnieciskās darbības nozarēs (valsts vai privātajā sektorā) un kas var ietekmēt darba ņēmējus un trešās personas.

ES ilgtspējīga finansējuma taksonomijas mērķis ir nodrošināt veselīgāku un klimatnoturīgāku dzīves vidi, novirzot vairāk privāto investīciju vides ziņā ilgtspējīgām darbībām, tostarp pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumiem.

Ieguldījumi zināšanu attīstīšanā un īstenošanā

“Apvārsnis Eiropa” ir ES galvenā pētniecības un inovācijas finansēšanas programma līdz 2027. gadam. Ar 95,5 miljardu eiro budžetu tā risina klimata pārmaiņu problēmu, palīdz sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus un veicina ES konkurētspēju un izaugsmi. Tā piedāvā daudzas finansējuma iespējas pētniecībai un inovācijai saistībā ar klimata pārmaiņu ietekmi uz veselību, jo īpaši tā dēvētās veselības kopas ietvaros. Seši pašreizējie Eiropas pētniecības un inovācijas projekti ir vērsti uz klimata pārmaiņu ietekmi uz veselību un sadarbojas klimata un veselības kopā, lai palielinātu ar klimatu, veselību un politiku saistītās ES finansētās pētniecības ietekmi uz sabiedrību un politiku.

Vēl viena svarīga pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” daļa ir tā dēvētās ES misijas — apņemšanās risināt galvenās sabiedrības problēmas —, kas ietver ES misiju par pielāgošanos klimata pārmaiņām, tostarp sabiedrības pārveidi. Tās budžets ir 673 miljoni eiro, un tā ir vērsta uz atbalstu ES reģioniem, pilsētām un vietējām pašvaldībām to centienos veidot noturību pret klimata pārmaiņu ietekmi. Līdz šim misijas hartu ir parakstījušas 312 reģionālās un vietējās pašvaldības. Misijas “Klimatneitrālas un viedas pilsētas” mērķis ir veicināt taisnīgu pārkārtošanos, lai uzlabotu cilvēku veselību un labbūtību, radot papildu ieguvumus, piemēram, uzlabotu gaisa kvalitāti vai veselīgāku dzīvesveidu, uzsverot svarīgo saikni starp pielāgošanos klimata pārmaiņām, to mazināšanu un veselību.

Eiropas Komisija pašlaik izstrādā stratēģisko pētniecības un inovācijas programmu klimata un veselības jomā, ņemot vērā 2024. gada februārī notikušās konferences “Pētniecībasperspektīvas par klimata pārmaiņu ietekmi uz veselību”rezultātus. Šīs iniciatīvas mērķis ir mazināt plaisu starp pētniecību un politikas īstenošanu, nodrošinot, ka jaunas zinātniskās atziņas tiek pārvērstas efektīvos sabiedrības veselības intervences pasākumos.

Informācija par pētniecības projektiem, ko finansē no pašreizējām un iepriekšējām ES pamatprogrammām, ir pieejama Novērošanas centra resursu katalogā.