PVO Eiropas reģionālā biroja pasākumi klimata pārmaiņu un veselības jomā

Redzējums un politiskā apņemšanās

PVO Eiropas reģionālais birojs (PVO/Eiropa) ir viens no sešiem Pasaules Veselības organizācijas reģionālajiem birojiem, kas apkalpo 53 PVO Eiropas reģiona dalībvalstis. Šajā statusā PVO Eiropas birojs strādā pie tā, lai noteiktu politikas iespējas, kā novērst klimata pārmaiņu ietekmi uz veselību, sagatavoties tai un reaģēt uz to. Tā palīdz dalībvalstīm izvēlēties un īstenot vispiemērotākās stratēģijas, politiku un pasākumus. PVO Eiropas birojs sadarbojas ar virkni sabiedrības veselības jomā ieinteresēto personu reģionā, lai nodrošinātu koordinētu rīcību efektīvas veselības politikas izstrādē un īstenošanā un veselības aprūpes sistēmu stiprināšanā.

PVO klimata pārmaiņu programmas centrā izvirza veselību

Kopš 20. gadsimta deviņdesmitajiem gadiem PVO/Eiropa ir atbalstījusi rīcību ar klimatu saistītu veselības risku jomā, tostarp izmantojot Eiropas vides un veselības procesu (EHP). Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 26. Klimata pārmaiņu konferencē (COP26) pirmo reizi ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām konferences vēsturē tika veicināta īpaša “veselībasprogramma”,lai atbalstītu pret klimata pārmaiņām noturīgu, mazoglekļa un ilgtspējīgu veselības aprūpes sistēmu attīstību. Šim atskaites punktam sekoja pirmā “veselības diena” un COP28 deklarācijas par klimatu un veselību apstiprināšana, kā arī Baku COP prezidentvalstu klimata un veselības nepārtrauktības koalīcijas izveide COP29. Pamatojoties uz šiem orientieriem, Pasaules Veselības asamblejas (PVA) rezolūcijā par klimata pārmaiņām un veselību ir aicināts aktīvāk iesaistīt veselības nozari klimatrīcībā, atzīstot, ka steidzami ir vajadzīgi gan pielāgošanās, gan mazināšanas pasākumi. Klimata pārmaiņas ir atzītas arī par vienu no sešām stratēģiskajām prioritātēm globālajā veselības programmā, par kuru PVO dalībvalstis vienojās 2024.–2028. gadam saskaņā ar 14.^vispārējo darba programmu.

Reģionālā līmenī Eiropas darba programma 2020.–2025. gadam: Vienota rīcība labākai veselībai izklāsta redzējumu par to, kā PVO Eiropas birojs var atbalstīt valstu veselības aizsardzības iestādes, lai attaisnotu iedzīvotāju cerības uz uzplaukumu veselīgās kopienās, kurās sabiedrības veselības pasākumi un atbilstoša valsts politika, tostarp klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās jomā, nodrošina labāku dzīvi un labklājību. PVO/Eiropa 2023. gadā pirmo reizi izsludināja klimata krīzi un ekstrēmus laikapstākļus par ārkārtas situāciju sabiedrības veselības jomā, un otrajā Eiropas darba programmā 2026.–2030. gadam (EPW2), kas pašlaik tiek izstrādāta, klimata pārmaiņas un veselība tiks iekļautas kā viens no tās galvenajiem pīlāriem. EPW2 veicinās noturību un veselības drošību, virzīs pielāgošanās un mitigācijas darbības, kas nāk par labu veselībai, un stiprinās reģiona veselības aprūpes sistēmu spēju kļūt klimatnoturīgām, mazoglekļa un ilgtspējīgām, izmantojot iekļaujošus risinājumus neaizsargātām iedzīvotāju grupām.

Budapeštas deklarācija: paātrinot rīcību veselīgākiem cilvēkiem, plaukstošai planētai un ilgtspējīgai nākotnei,

Septītā ministru konference par vidi un veselību, kas notika Budapeštā 2023. gada jūlijā, bija pagrieziena punkts reģionālās vides un veselības programmas noteikšanā. PVO Eiropas reģiona valstu veselības un vides ministri pieņēma Budapeštas deklarāciju, kurā izklāstītas politiskās saistības un darbības, lai novērstu veselības riskus, ko rada trīskāršā klimata pārmaiņu, vides piesārņojuma un biodaudzveidības zuduma krīze, tostarp saistībā ar atveseļošanu no Covid-19. Deklarācijā par prioritāti ir noteikta steidzama, tālejoša rīcība saistībā ar šīs trīskāršās krīzes radītajām veselības problēmām, un tās mērķis ir paātrināt taisnīgu pārkārtošanos uz noturīgu, veselīgu, taisnīgu un ilgtspējīgu sabiedrību.

Pieņemot Budapeštas deklarāciju, valstis ir apņēmušās cīnīties pret piesārņojumu un klimata pārmaiņām, nodrošināt visiem piekļuvi drošam ūdenim, sanitārijai un higiēnai un citiem pamatpakalpojumiem, integrēt dabas un bioloģiskās daudzveidības apsvērumus politikā un veicināt tīru, drošu un veselīgu būvēto vidi. Deklarācija atbalsta vairākus svarīgus centienus Eiropas Savienības (ES) politikas kontekstā, tostarp Eiropas zaļo kursu, ES Pielāgošanās stratēģiju, ES Globālās veselības stratēģiju un ES regulu par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem.

Deklarācijā ir izklāstītas saistības attiecībā uz veselības aprūpes sistēmām un veicināta veselības nozares iesaiste klimata pārmaiņu jomā, liekot uzsvaru uz veselību kā galveno argumentu klimata politikas veidošanā. Attiecībā uz pielāgošanās politiku galvenā apņemšanās ir izstrādāt, atjaunināt un īstenot nacionālos veselības pielāgošanās plānus vai nu kā atsevišķus dokumentus, vai kā daļu no plašākiem nacionālajiem pielāgošanās plānošanas centieniem. Dokumenta “Nulle” otrajā izdevumā pausta nožēla par to, ka: Ministru konferencēuzsāktā rīcības izvēršana attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos veselībai PVO Eiropas reģionā nodrošina visaptverošu pamatu un atbalsta deklarācijā ietverto saistību pieņemšanu un īstenošanu klimata pārmaiņu un veselības jomā, izmantojot augsta līmeņa jautājumu un konkrētu īstenošanas darbību portfeli.

“Ceļvedis veselīgākiem cilvēkiem, plaukstošai planētai un ilgtspējīgai nākotnei 2023.–2030. gadam” ir deklarācijas neatņemama daļa, un tajā ir izklāstīta virkne darbību, kuru mērķis ir paātrināt nepieciešamo pārkārtošanos. Lai paātrinātu saistību īstenošanu, EHP partnerības ir izveidotas kā jauns uz rīcību orientēts mehānisms. Šo partnerību mērķis ir apvienot valstis un partnerus, kuriem ir kopīgas intereses konkrētā tematiskajā jomā, lai kopīgi strādātu pie kopīgiem pasākumiem. Veselības nozares klimatrīcības partnerība nodrošina reģionālu prakses kopienu, lai atvieglotu pieeju un pieredzes apmaiņu starp valstīm un veicinātu savstarpēju mācīšanos un tīklu veidošanu, jo valstis iezīmē ceļus un risinājumus klimatnoturīgu, mazoglekļa un vides ziņā ilgtspējīgu veselības aprūpes sistēmu izstrādei.

Darba grupa veselības aizsardzības jautājumos saistībā ar klimata pārmaiņām

Darba grupa veselības aizsardzībai klimata pārmaiņu laikā (HIC) tika izveidota 2012. gadā Eiropas Vides un veselības darba grupas (EHTF) pilnvaru ietvaros pēc PVO Eiropas reģiona dalībvalstu lūguma, lai vadītu programmu veselības aizsardzībai pret klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi. EHTF darbojas kā vadošā starptautiskā struktūra EHP īstenošanai un uzraudzībai, īpašu uzmanību pievēršot saistībām, kas izklāstītas ministru deklarācijās par vidi un veselību.

HIC darba grupa, kuras sastāvā ir izvirzīti dalībvalstu un partneru pārstāvji, veicina dialogu un sadarbību starp PVO Eiropas reģiona valstīm un citām ieinteresētajām personām. Tā veicina un atbalsta veselības apsvērumu integrēšanu valsts klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās politikā un darbojas kā katalizators Budapeštas deklarācijas saistību veicināšanai, īstenošanai un uzraudzībai attiecībā uz klimata pārmaiņām un veselību starptautiskā, valsts un vietējā līmenī. Darba grupa nodrošina platformu pieredzes un inovāciju apmaiņai, rīku popularizēšanai, pierādījumu paziņošanai un labas prakses demonstrēšanai klimata pārmaiņu un veselības jomā, kā arī partnerības veicināšanai starp valstīm un ieinteresētajām personām.

Zināšanu un pierādījumu pilnveidošana

PVO/Eiropa ir svarīgs zināšanu izstrādātājs klimata pārmaiņu un veselības jomā. PVO/Eiropa 2018. gadā publicēja ziņojumu “Sabiedrības veselība un pielāgošanās klimata pārmaiņām politika Eiropas Savienībā”, kurā analizētas norises veselības politikā attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām ES valstīs un apkopoti labas prakses piemēri.

Tā kā PVO Eiropas reģions ir visstraujāk sasilstošais reģions pasaulē, PVO Eiropas birojs ir publicējis galvenos dokumentus, lai atbalstītu dalībvalstis ar atjauninātu informāciju un norādījumiem par siltumu un veselību, tostarp pārskatu: Siltums un veselība PVO Eiropas reģionā: atjaunināti pierādījumi efektīvai profilaksei. PVO/Eiropa ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu izstrādā atjauninātus norādījumus par karstuma un veselības rīcības plāniem (HHAP). Šā izdevuma mērķis ir palīdzēt lēmumu pieņēmējiem un praktiķiem veselības nozarē un ārpus tās izstrādāt koordinētus, visaptverošus HHAP. Lai gan vadlīnijas galvenokārt ir paredzētas PVO Eiropas reģiona dalībvalstīm, paredzams, ka tām būs starptautiska nozīme.

Plūdi ir visbiežāk sastopamā dabas katastrofa PVO Eiropas reģionā, kur viena desmitā daļa pilsētu iedzīvotāju dzīvo plūdu apdraudētās teritorijās. Lai risinātu jautājumu par plūdu ietekmi uz veselību, PVO/Eiropa ir izstrādājusi norādījumus, tostarp publikācijas “Plūdi: veselības risku pārvaldība PVO Eiropas reģionā un plūdi un veselība: faktu lapas veselības aprūpes speciālistiem. Īpaša tīmekļa vietne nodrošina vienotu kontaktpunktu PVO resursiem saistībā ar plūdiem. Saskaņā ar ANO EEK, PVO un Eiropas Protokolu par ūdeni un veselību notiek darbs, lai stiprinātu ūdens un sanitārijas pakalpojumu klimatnoturību, tostarp pret plūdiem.

Veselības un klimata pārmaiņu valstu profilu iniciatīva ir pamats PVO darbam, lai uzraudzītu valstu un pasaules progresu veselības un klimata pārmaiņu jomā. Šie profili, kas izstrādāti sadarbībā ar valstu veselības iestādēm, sniedz uz datiem balstītus momentuzņēmumus par klimata apdraudējumiem un klimata pārmaiņu paredzamo ietekmi uz veselību, seko līdzi pašreizējiem politikas risinājumiem un apkopo galvenās prioritātes valstu rīcībai klimata un veselības jomā. Pasaulē kopš iniciatīvas uzsākšanas 2015. gadā tajā ir piedalījušās vairāk nekā 80 valstis, tostarp vairākas dalībvalstis no PVO Eiropas reģiona.