Leģionāru slimība

Legionella spp. izraisītā Legionnaires slimība var izraisīt pneimoniju un vairāku ķermeņa daļu infekcijas. Atsevišķi saslimšanas gadījumi un uzliesmojumi notiek visās Eiropas valstīs, un lielākā daļa no tiem ir iegūti ārpus veselības aprūpes iestādēm. Kopš 2017. gada aptuveni 10–20 % no katru gadu ziņotajiem gadījumiem ir saistīti ar ceļošanu (ECDC, 2012.–2023. gads). Lai gan slimība Eiropā ir retāk sastopama un galvenokārt sporādiska elpceļu infekcija, tā ir būtiski nepietiekami diagnosticēta un par to netiek ziņots (ECDC, 2012.–2023. gads). Temperatūras paaugstināšanās, lielāka nokrišņu intensitāte un ekstremālāki notikumi var ietekmēt baktēriju augšanu un ūdens izmantošanu (ja baktērijas ir sastopamas), kas noteiktos reģionos var palielināt slimību sastopamību.

Leģionāru slimību kopējais paziņoto gadījumu rādītājs (karte) un kopējais paziņoto gadījumu skaits (grafika) Eiropā

_{Avots: ECDC, 2026. gads, Infekcijas slimību uzraudzības atlants.}

_{Piezīmes. Karte un diagramma parāda datus par EEZ dalībvalstīm . Šajā kartē norādītās robežas un nosaukumi nenozīmē, ka Eiropas Savienība tos ir oficiāli apstiprinājusi vai akceptējusi. Šajā kartē norādītās robežas un nosaukumi nenozīmē, ka Eiropas Savienība tos ir oficiāli apstiprinājusi vai akceptējusi. Par šo slimību ir jāziņo ES līmenī, bet pārskata periods dažādās valstīs atšķiras. Ja valstis ziņo par nulles gadījumiem, paziņošanas rādītājs kartē tiek parādīts kā “0”. Ja valstis konkrētā gadā nav ziņojušas par slimību, rādītājs kartē nav redzams un ir marķēts kā “neziņots” (pēdējo reizi atjaunināts 2026. gada janvārī).}

Avots & pārraide

No dažādām pastāvošajām Legionella sugām L. pneumophila izraisa lielāko daļu Legionella infekciju cilvēkiem, galvenokārt skarot apakšējos elpceļus (Kozak-Muiznieks et al., 2018). Legionella spp. ir izplatītas un nelielā skaitā sastopamas dabiskajās upēs un ezeros. Mākslīgajās ūdens sistēmās, piemēram, dzesēšanas torņos, rezervuāros, iztvaikošanas kondensatoros, mitrinātājos, dekoratīvajās strūklakās, karstajā ūdenī un līdzīgās sistēmās, baktērijas var viegli vairoties un radīt veselības apdraudējumu.

Pastāvošās Legionella sugas L. pneumophila izraisa lielāko daļu Legionella infekciju cilvēkiem, galvenokārt skarot apakšējos elpceļus (Kozak-Muiznieks et al., 2018). Legionella spp. ir izplatītas un nelielā skaitā sastopamas dabiskajās upēs un ezeros. Mākslīgajās ūdens sistēmās, piemēram, dzesēšanas torņos, rezervuāros, iztvaikošanas kondensatoros, mitrinātājos, dekoratīvajās strūklakās, karstajā ūdenī un līdzīgās sistēmās, baktērijas var viegli vairoties un radīt veselības apdraudējumu.

Cilvēki galvenokārt ir inficēti, ieelpojot aerosolus, t. i., ūdens pilienus gaisā, kas satur Legionella spp. Arī ūdens pilienu ieelpošana gaisā ap ķirurģiskām brūcēm vai tiešs kontakts ar brūci varētu inficēt cilvēkus (Kashif et al., 2017). Piesārņota ūdens dzeršana nerada nekādu risku, un arī infekcijas, kas rodas, nonākot saskarē ar cilvēku, ir ļoti reti sastopamas (Correia et al., 2016).

Leģionāru slimību uzliesmojumi brīvdienu mītnēs galvenokārt ir saistīti ar karstā vai aukstā ūdens sistēmām, tostarp ūdens tvertnēm, viesnīcu telpu izejām, dušām peldbaseinos un spa vai dārza sprinkleriem. Ja baktēriju koncentrācija ūdenī ir augsta, persona, kas ieelpo ūdens pilienos notvertās baktērijas, var inficēties dušā vai vannā (Papadakis et al., 2021). Lieli uzliesmojumi bieži vien ir saistīti ar dzesēšanas torņiem vai tā sauktajām mitrā gaisa kondicionēšanas sistēmām. Ja Legionella spp. ir sastopamas šādās sistēmās, tās var ātri vairoties un radīt risku sabiedriskās vietās, kurās gaisa kondicionēšanai izmanto ūdeni, piemēram, viesnīcās. Sausā gaisa kondicionēšanas sistēmas nav bīstamas.

Leģionāru slimību var iegūt arī slimnīcās, kad Legionella spp. kolonizē ūdens sistēmas un izraisa infekcijas, izmantojot peldēšanos, ar tvaiku apsildāmus dvieļus, mitrinātājus, dekoratīvās strūklakas un noteiktas medicīniskās ierīces (Beauté et al., 2020).

Ietekme uz veselību

Leģionāru slimība parasti sākas ar sausu klepu, drudzi, galvassāpēm un dažreiz caureju. Legionella spp. infekcijas bieži izraisa pneimoniju vairākas dienas pēc infekcijas. Visbiežāk tiek ietekmētas plaušas un kuņģa-zarnu trakts. Smagos gadījumos Legionnaires slimība var ietekmēt vairākus orgānus un ķermeņa daļas, izraisot augstu mirstības līmeni. Līdzīgu simptomu dēļ Legionnaires slimība bieži tiek nepareizi diagnosticēta kā regulāra plaušu infekcija. Tomēr caureja un specifisku enzīmu klātbūtne asinīs var liecināt par Legionella spp. infekciju. Ja vienlaicīgi tiek diagnosticēti vairāki cilvēki, tas var liecināt par uzliesmojumu un var identificēt kopīgu infekcijas avotu.

Saslimstība & mirstība

EEZ dalībvalstīs (izņemot Šveici un Turciju datu trūkuma dēļ) laikposmā no 2007. līdz 2024. gadam:

• 144 574 infekcijas (ECDC, 2026)
• Līdz šim augstākais ikgadējais paziņoto gadījumu rādītājs ES/EEZ tika novērots 2024. gadā, proti, 3,37 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.
• Bojāgājušo skaits svārstās no 7 līdz 10 % (ECDC, 2026)
• Laikposmā no 2014. līdz 2024. gadam ir ziņots par arvien lielāku skaitu gadījumu, izņemot 2020. gadu Covid-19 pandēmijas laikā nepietiekamas ziņošanas un samazinātas ekspozīcijas dēļ.
• Ar ceļošanu saistītās lietas pirms pandēmijas sasniedza 15–20 %, bet 2020.–2021. gadā samazinājās zem / aptuveni līdz 10 %, vismaz daļēji pandēmijas un ar to saistīto ceļošanas ierobežojumu dēļ.

(ECDC, 2012.–2023. gads)

Sadalījums pa iedzīvotājiem

• Vecuma grupa ar visaugstāko saslimstību Eiropā: > 65 gadus veci, un vairāk nekā 90 % no visiem gadījumiem ir ziņots par cilvēkiem, kas vecāki par 45 gadiem (ECDC, 2012.–2023. gads)
• Smagas slimības riska grupas: cilvēki, kas vecāki par 45 gadiem, smēķētāji, cilvēki ar zemu imunitāti vai sliktu veselības stāvokli
  
  

Klimatjutība

Klimatiskā piemērotība

Ir zināms, ka Legionella spp. ir plaša temperatūras pielaide, kas spēj izturēt temperatūru no 0 līdz 68 °C un augt no 25 līdz 42 °C ar visstraujāko augšanu 35 °C temperatūrā (Spagnolo et al., 2013).

Sezonalitāte

Eiropā lielākā daļa inficēšanās gadījumu notiek no jūnija līdz oktobrim, maksimumu sasniedzot vasaras mēnešos, kad dažos gados temperatūra ir augstāka (ECDC, 2012.–2023. gads).

Ietekme uz klimata pārmaiņām

Leģionāru slimība var palielināties, palielinoties gada nokrišņu daudzumam un vidējai temperatūrai, nokrišņu intensitātei un ilgumam, kas saistīts ar klimata pārmaiņām (Han, 2021; Pampaka et al., 2022). Nokrišņu daudzuma palielināšanās ir svarīgākais faktors, kas virza klimatiskos apstākļus, jo Legionella spp. atrodas uz ūdens. Biežāki vai intensīvāki sausuma periodi izraisa zemus plūsmas ātrumus, kas, no otras puses, var arī palielināt baktēriju augšanu. Turklāt gaisa temperatūras paaugstināšanās veicina baktēriju augšanu lielākajā daļā Eiropas valstu, jo pārāk bieži netiek nodrošināti optimāli apstākļi baktēriju augšanai, piemēram, Legionella spp. optimāla augšana notiek 35 °C temperatūrā. (Spagnolo et al., 2013). Sakarā ar temperatūras izmaiņām un nokrišņu daudzuma izmaiņām, kas kļūst arvien piemērotākas Legionella, Eiropā ir iespējama baktēriju un ar tām saistītās slimības izplatīšanās uz ziemeļiem, un iepriekš neskartās teritorijās var būt Legionnaires slimības gadījumi vai uzliesmojumi.

Profilakse & Ārstēšana

Profilakse

• Pareiza mākslīgo ūdens sistēmu uzturēšana un izvairīšanās no riska faktoriem (tostarp organiskiem materiāliem, silta ūdens temperatūrām (25–42 °C) un zemiem plūsmas ātrumiem), piemēram, karstā ūdens cirkulācija (> 60 °C)
• Ūdens apgādes sistēmu uzturēšana dzeramajam ūdenim un dekoratīvām strūklakām, kas var izplatīt aerosolus un pilienus, piemēram, piegādājot ūdeni temperatūrā, kas zemāka par 25 °C, un regulāri veicot tīrīšanu
• Drošas ūdens vides uzturēšana atpūtas pasākumiem, izmantojot biežu tīrīšanu un dezinfekcijas līdzekļus (piemēram, hloru)
• Uzlabota ūdens drošības pārvaldība uz kuģiem, piemēram, uzturot ūdens temperatūru ārpus Legionella spp. labvēlīgā diapazona un regulāri veicot dezinfekciju
• Legionāru slimību uzraudzība, piemēram, Eiropas Legionāru slimību uzraudzības tīkls (ELDSNet), lai varētu konstatēt slimības un veikt turpmākus reaģēšanas pasākumus nolūkā novērst slimības izplatīšanos

(Nacionālās zinātņu, inženierzinātņu un medicīnas akadēmijas, 2020; Sciuto et al., 2021)

Ārstēšana

Antibiotikas

Atsauces

Beauté, J., et al., 2020, Healthcare-Associated Legionnaires' Disease, Europe, 2008-2017, Emerging Infectious Diseases 26 (10), 2309-2318. https://doi.org/10.3201/eid2610.1889.

Correia, A.M., et al., 2016, Probable Person-to-Person Transmission of Legionnaires’ Disease, New England Journal of Medicine 374 (5), 497-498. https://10.1056/NEJMc1505356.

ECDC, 2012.–2023. gads, Gada epidemioloģiskie ziņojumi par 2010.–2021. gadu — leģionāru slimība. Pieejams vietnē https://www.ecdc.europa.eu/en/legionnaires-disease/surveillance-and-disease-data/surveillance. Pēdējoreiz skatīts 2024. gada augustā.

ECDC, 2026. gads, Infekcijas slimību uzraudzības atlants. Pieejams vietnē https://atlas.ecdc.europa.eu/public/index.aspx. Pēdējoreiz skatīts 2026. gada janvārī.

Han, X. Y., 2021, Effects of climate change and road exposure on the rapid rising legionellosis incidence rates in the United States (Klimata pārmaiņu un ceļu iedarbības ietekme uz strauji augošajiem leģionelozes saslimstības rādītājiem Amerikas Savienotajās Valstīs), PLOS ONE 16 (4), e0250364. https://doi.org/10.1371/journal.pone.0250364.

Kashif, M., et al., 2017, Legionella pneimonija, kas saistīta ar smagu akūtu respiratorā distresa sindromu un difūzu alveolāru asiņošanu — reta saistība, Respiratory Medicine Case Reports 21, 7–11. https://doi.org/10.1016/j.rmcr.2017.03.008

Kozak-Muiznieks, N. A., et al., 2018, Comparative genome analysis reveals a complex population structure of Legionella pneumophila subspecies, Infection, Genetics and Evolution 59, 172–185. https://doi.org/10.1016/j.meegid.2018.02.008

National Academies of Sciences, Engineering, and Medicine (Zinātņu, inženierzinātņu un medicīnas valsts akadēmijas), 2020, Management of Legionella in Water Systems (Legionella pārvaldība ūdens sistēmās). Vašingtonā, ASV, The National Academies Press. https://doi.org/10.17226/25474

Pampaka, D., et al., 2022, Meteoroloģiskie apstākļi un leģionāru slimības sporādiski gadījumi — sistemātisks pārskats, Environmental Research 214, 114080. https://doi.org/10.1016/j.envres.2022.114080.

Papadakis, A., et al., 2021, Legionella spp. Colonization in Water Systems of Hotels Linked with Travel-Associated Legionnaires’ Disease (Kolonizācija viesnīcu ūdens sistēmās saistībā ar ceļojumā iegūtu leģionāru slimību), Water 13(16), 2243. https://doi.org/10.3390/w13162243.

Sciuto, E. L., et al., 2021, Environmental Management of Legionella in Domestic Water Systems: Konsolidētas un inovatīvas pieejas dezinfekcijas metodēm un riska novērtēšanai, Mikroorganismi 9 (3), 577. https://doi.org/10.3390/microorganisms9030577

Spagnolo, A. M., et al., 2013, Legionella pneumophila veselības aprūpes iestādēs, Reviews in Medical Microbiology 24 (3), 70–80. https://doi.org/10.1097/MRM.0b013e328362fe66.