Zemes nogruvumi

Novērotā ietekme

Laikposmā no 1995. līdz 2014. gadam 27 Eiropas reģiona valstīs[1] tika reģistrēti 1370 nāves gadījumi un 784 ievainojumi 476 nāvējošos zemes nogruvumos (Haque et al., 2016). Kad tika konstatēts zemes nogruvumu cēlonis, tas visbiežāk bija saistīts ar ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem, piemēram, spēcīgām lietusgāzēm un plūdiem. Dažos citos gadījumos zemes nogruvumus izraisīja kalnrūpniecība, rūpnieciskās darbības vai zemestrīces (Haque et al., 2016). Kopumā cilvēkus, kas dzīvo kalnu apgabalos, piemēram, Alpos vai Turcijas kalnu apgabalos, visvairāk skar zemes nogruvumi, taču zemes nogruvumu iespējamību ietekmē arī citi faktori, piemēram, augsnes īpašības, zemes segums un ūdens plūsma. Laikposmā no 1995. līdz 2014. gadam bija vērojama zemes nogruvumu pieauguma tendence, kas bija visizteiktākā laikposmā no 2008. līdz 2014. gadam. Dažās valstīs, piemēram, Itālijā un Turcijā, kur tika reģistrēti 43 % no visiem nāvējošiem zemes nogruvumiem, 1995.–2014. gada perioda otrajā pusē un jo īpaši pēdējos piecos gados tika novērots daudz vairāk zemes nogruvumu, ko galvenokārt izraisīja tādas dabas parādības kā spēcīgas lietusgāzes un plūdi (Haque et al., 2016). Ir pieejama ļoti ierobežota kvantitatīva informācija par zemes nogruvumu ietekmi uz veselību, ne tikai par nāves gadījumiem vai traumām, un gandrīz nav datu par zemes nogruvumu ietekmi uz psihosociālo un garīgo veselību Eiropā (Kennedy et al., 2015).

[1] Lai gan laikā no 1995. līdz 2014. gadam tika ziņots par zemes nogruvumiem 37 Eiropas reģiona valstīs, tikai 27 valstīs tika ziņots par cietušajiem, t. i., Turcijā, Itālijā, Portugālē, Krievijā, Gruzijā, Šveicē, Bulgārijā, Spānijā, Austrijā, Norvēģijā, Rumānijā, Francijā, Bosnijā, Vācijā, Slovēnijā, Armēnijā, Azerbaidžānā, Anglijā, Grieķijā, Serbijā, Maķedonijā, Islandē, Ukrainā, Andorā, Īrijā, Polijā, Zviedrijā, Lihtenšteinā, Beļģijā, Moldovā.

Prognozētā ietekme

Paredzams, ka līdz ar klimata pārmaiņām zemes nogruvumu biežums un apjoms turpinās pieaugt, jo īpaši Alpu reģionos, un to lielā mērā veicinās ekstrēmu nokrišņu daudzuma palielināšanās (Haque et al., 2016; Auflič et al., 2023). Tomēr saskanīgu izpratni par klimata pārmaiņu turpmāko ietekmi uz zemes nogruvumiem un to ietekmi uz veselību Eiropā mazina daudzu dažādu mehānismu un vides faktoru sarežģītība (Olsson et al., 2019). Piemēram, bieži spēcīgas lietusgāzes un plūdi, visticamāk, izraisīs vairāk zemes nogruvumu. Augstās kalnu grēdās sasilšana var izraisīt arī mūžīgā sasaluma kušanu un ar to saistītos zemes nogruvumus. No otras puses, zemāka līmeņa kalnos, kur sasilšana samazina sasalšanas un atkušanas ciklu skaitu, tādējādi iežu nokrišanu veicinoši laikapstākļi, paredzams, ka ar iežu nokrišanu saistītie zemes nogruvumi samazināsies (Nissen et al., 2023). Turklāt zemes nogruvumu skaita pieaugums ne vienmēr proporcionāli palielinātu ietekmi uz veselību. Izrietošā ietekme uz veselību ir atkarīga arī no zemes nogruvuma apmēra un apdraudēto cilvēku skaita (Franceschini et al., 2022), ko nosaka zemes seguma, iedzīvotāju blīvuma un iedzīvotāju sadalījuma izmaiņas (Casagli et al., 2017). ES finansētajā projektā SAFELAND par zemes nogruvumu risku Eiropā tika lēsts, ka, piemēram, apdraudēto iedzīvotāju skaits līdz 2090. gadam pieaugs par 15 % salīdzinājumā ar 2010. gadu (neskatoties uz kopējo iedzīvotāju skaita samazinājumu), savukārt zemes nogruvumu riskam būs pakļauti tikai papildu 1,5 % teritorijas (galvenokārt mainīgu nokrišņu dēļ) (Jaedicke et al., 2011).

Politikas risinājumi

Uzraudzība pirms zemes nogruvuma, tostarp riska zonas noteikšana, uzraudzība un agrīnās brīdināšanas sistēmas (ABS), var novērst dzīvību, aktīvu un iztikas līdzekļu zaudēšanu. Zemes nogruvumu riska zonas visā Eiropā ir noteiktas Eiropas zemes nogruvumu jutīguma kartē (ELSUS v2). ES finansētajā GIMS projektā tika izstrādāta progresīva zemu izmaksu sistēma zemes nogruvumu un iegrimšanas uzraudzībai, kas var noteikt, kad kalnu nogāzes ir sagatavotas slīdēšanai, un sniegt agrīnas norādes par ātru, katastrofālu kustību. Norvēģijā un Itālijā ir valsts ABS zemes nogruvumiem, savukārt Itālijā vairākas reģionālās valdības izmanto arī ABS (Guzzetti et al., 2020).

Tūlītēja rīcība pēc zemes nogruvuma, piemēram, agrīna brīdināšana un meklēšanas un glābšanas dienestu aktivizēšana, kā arī pirmā palīdzība ievainotajiem (bieži vien daļa no esošajiem katastrofu plāniem) var ievērojami samazināt zemes nogruvumu ietekmi uz veselību. Valdības atbalsts pēc piespiedu pārvietošanas tādu notikumu dēļ kā zemes nogruvumi var arī samazināt ilgtermiņa ietekmi uz garīgo veselību (Baseler and Hennig, 2023).

ES līmenī neviena konkrēta politika nereaģē tikai uz zemes nogruvumiem. Tomēr zemes nogruvumi, bieži vien kā daļa no apdraudējumu saraksta, ir minēti dažos tiesību aktos, piemēram, Kopīgo noteikumu regulā, kas reglamentē astoņus ES fondus. Proti, zemes nogruvumi nav minēti ES stratēģijā par pielāgošanos klimata pārmaiņām.