Adrijas-Jonijas jūras reģions

Reģiona valstis

Adrijas un Jonijas jūras sadarbības zona aptver Eiropas valstis, kas robežojas ar Adrijas un Jonijas jūru. 2021.–2027. gada sadarbības apgabals aptver visu iepriekšējās Interreg programmas teritoriju (visu Grieķijas, Horvātijas un Slovēnijas teritoriju, divpadsmit Itālijas reģionus un divas provinces, kā arī trešās valstis Albāniju, Melnkalni, Serbiju, Bosniju un Hercegovinu), tostarp arī Ziemeļmaķedoniju. Karti , kurā salīdzinātas vecās un jaunās robežas , var apskatīt šeit.

Politikas satvars

1.     Starpvalstu sadarbības programma

Interreg VI B “IPA ADRION programma (2021–2027)”, kas galīgi apstiprināta 2022. gada 30. novembrī, mērķis ir veicināt ilgtspējīgu ekonomisko un sociālo labklājību Adrijas un Jonijas jūras reģionā. Tā atbalsta izaugsmi un darbvietu radīšanu, uzlabojot reģionu pievilcību, konkurētspēju un savienojamību, vienlaikus saglabājot vidi un nodrošinot veselīgas un līdzsvarotas jūras un piekrastes ekosistēmas. Laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam IPA-ADRION koncentrējās uz četrām prioritātēm:

• Prioritāte: Atbalsts gudrākam Adrijas un Jonijas jūras reģionam
• Prioritāte: Atbalsts zaļākam un klimatnoturīgākam Adrijas un Jonijas jūras reģionam
• Prioritāte: Atbalsts oglekļneitrālam un labāk savienotam Adrijas un Jonijas jūras reģionam
• Prioritāte: Atbalsts Adrijas un Jonijas jūras reģiona pārvaldībai

Pielāgošanās klimata pārmaiņām galvenokārt ir aplūkota 2. prioritātē un tās konkrētajā mērķī RSO2.4. (veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām un katastrofu riska novēršanu, izturētspēju, ņemot vērā uz ekosistēmām balstītas pieejas). Paredzams, ka programma arī uzlabos pielāgošanos, veicot darbības, kas atjauno dabu un veicina zaļo infrastruktūru, lai sasniegtu konkrēto mērķi RSO2.7 (uzlabot dabas, bioloģiskās daudzveidības un zaļās infrastruktūras aizsardzību un saglabāšanu, tostarp pilsētu teritorijās, un samazināt visu veidu piesārņojumu).

Šajā sakarā IPA ADRION palīdzēs izveidot kopīgas transnacionālas un makroreģionālas darbības, lai risinātu klimata pārmaiņu problēmu un novērstu dabas un cilvēku izraisītas katastrofas, uzskatot dabas saglabāšanu par būtisku elementu.

2014.–2020. gada plānošanas periodā pielāgošanās klimata pārmaiņām tika aplūkota saskaņā ar 2. prioritāro virzienu kā daļa no konkrētā mērķa Nr. 2.2 “Uzlabot spējas transnacionāli novērst vides neaizsargātību, sadrumstalotību un aizsargāt ekosistēmu pakalpojumus ADRION apgabalā”. Ar šo mērķi ADRION palīdzēja uzlabot vienotu izpratni vides aizsardzības, bioloģiskās daudzveidības pārvaldības, ekosistēmu pakalpojumu un pielāgošanās klimata pārmaiņām jomā.

Turklāt Itālijas un Horvātijas pārrobežu sadarbības programma ir ļoti svarīga Adrijas un Jonijas jūras reģionam. Tās sadarbības zona (25 provinces Itālijā un 8 apgabali Horvātijā) aptver ievērojamu daļu Adrijas jūras apakšreģiona. Interreg Itālijas un Horvātijas pārrobežu sadarbības programmā 2021.–2027. gadam ir atzīmēts nodoms uzlabot starpprogrammu koordināciju ar ADRION un citām pārrobežu programmām Adrijas un Jonijas jūras reģionā. Programmu koordinācija tiks veikta arī visā Vidusjūras reģionā. Programmā galvenā uzmanība tiks pievērsta zilajai ekonomikai, izmantojot iepriekšējo sadarbības pieredzi un veidojot spēcīgāku sinerģiju ar EUSAIR. Zaļā un noturīgā kopīgā vide (2. prioritāte) aptvers pielāgošanos klimata pārmaiņām un katastrofu riska novēršanu.

2.     Makroreģionu stratēģijas

ADRION sadarbības joma sakrīt ar ES stratēģiju Adrijas un Jonijas jūras reģionam (EUSAIR). EUSAIR vispārīgais mērķis ir veicināt ekonomisko un sociālo labklājību un izaugsmi reģionā, uzlabojot tā pievilcību, konkurētspēju un savienojamību. Ar četrām ES dalībvalstīm (Horvātiju, Grieķiju, Itāliju, Slovēniju) un sešām trešām valstīm (Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Melnkalni, Ziemeļmaķedoniju, Sanmarīno, Serbiju) stratēģija veicina Rietumbalkānu turpmāku integrāciju. EUSAIR koncentrējas gan uz reģiona sauszemes, gan jūras resursiem. Tā pamatā ir četri tematiskie pīlāri, kas atspoguļo galvenās problēmas un iespējas reģionā: 1) jūras nozaru izaugsme, 2) reģiona savienošana, 3) vides kvalitāte, 4) ilgtspējīgs tūrisms. Sadarbība kopīgu vides resursu kopīgā pārvaldībā, kā arī klimata pārmaiņu un katastrofu riska pārvaldības jautājumos risina būtiskas problēmas Adrijas un Jonijas jūras reģiona ilgtspējīgai attīstībai. Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām, kā arī katastrofu riska pārvaldība ir horizontāli jautājumi, kas attiecas uz visiem četriem EUSAIR stratēģijas pīlāriem. Stratēģiju papildina 2020. gada rīcības plāns (SWD(2020)). Tas aizstāj 2014. gada plānu, kas strukturēts saskaņā ar tiem pašiem četriem stratēģijas pīlāriem. Plānā ir noteikti temati, darbības un projekti katram no četriem stratēģijas pīlāriem. Paredzams, ka pīlāra “Vides kvalitāte” darbības palīdzēs līdz minimumam samazināt klimata pārmaiņu ietekmi uz jūras un sauszemes ekosistēmām.

3.     Starptautiskās konvencijas un citas sadarbības iniciatīvas

Plašākā mērogā visā Vidusjūras reģionā sadarbība vides aizsardzības jomā (tostarp attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām) starptautiskā līmenī ir oficiāli noteikta Barselonas konvencijā un ar to saistītajos protokolos.

ES daudzus gadus ir finansējusi īpašas reģionālās sadarbības iniciatīvas vides un klimata jomā, palīdzot Balkānu valstīm. Daži no tiem pašlaik ir arī daļa no Adrijas un Jonijas jūras reģiona. Reģionālais vides tīkla pievienošanās projekts (RENA 2010-2013) veicināja vides un klimata uzlabojumus Rietumbalkānos un reģiona konverģenci ar ES standartiem. Vides un klimata reģionālais pievienošanās tīkls (ECRAN 2013–2016) turpināja stiprināt reģionālo sadarbību starp kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm. Pašlaik tam seko ES vides partnerības pievienošanās programma (PPEA 2019–2022) un ES atbalsts rīcībai klimata politikas jomā IPA II saņēmējvalstīs “Pāreja uz zemu emisiju un klimatnoturīgu ekonomiku” (TRATOLOW 2020–2023). Tā atbalsta Rietumbalkānu partneru integrāciju ES vides un klimata jomā. TRATOLOW 4. darba grupa īpaši strādā pie pielāgošanās klimata pārmaiņām. Tas palīdz valstu un reģionu adaptācijas plānošanā un darbībās Rietumbalkānu valstīs.

Centrāleiropas iniciatīva (CEI) ir reģionāls starpvaldību forums, kurā piedalās 17 dalībvalstis no Centrāleiropas, Austrumeiropas un Dienvidaustrumeiropas. Tas ietver visas Adrijas un Jonijas jūras reģiona valstis (izņemot Grieķiju). Tā veicina Eiropas integrāciju un ilgtspējīgu attīstību, izmantojot reģionālo sadarbību. UII darbs ir vērsts uz divu galveno mērķu sasniegšanu: Zaļā izaugsme & Just Societies. Klimatnoturības uzlabošana ir iekļauta CEI rīcības plāna mērķos saskaņā ar 1. mērķi “Veicināt zaļo izaugsmi”.

Astoņas Adrijas un Jonijas jūras reģiona valstis (visas, izņemot Itāliju) kopā ar Bulgāriju, Ungāriju, Moldovu, Rumāniju un Turciju, kā arī ANO Konvencija par cīņu pret pārtuksnešošanos (UNCCD) un Pasaules Meteoroloģijas organizācija (PMO) sadarbojas Dienvidaustrumeiropas Sausuma pārvaldības centra (DMCSEE) ietvaros. Centrs koordinē un veicina sausuma riska pārvaldības instrumentu un politikas izstrādi, novērtēšanu un piemērošanu Dienvidaustrumeiropā ar mērķi uzlabot sagatavotību un samazināt sausuma ietekmi šajā reģionā.

4.     Pielāgošanās stratēģijas un plāni

Līdz šim nav izstrādātas pielāgošanās stratēģijas un plāni Adrijas un Jonijas jūras reģiona īpašajā kontekstā. Reģionālais klimatadaptācijas satvars Vidusjūras jūras un piekrastes teritorijām, ko apstiprināja Barselonas konvencijas līgumslēdzēju pušu 19.^sanāksmē (COP 19), attiecas arī uz šo konkrēto reģionu.

2014.–2020. gada periodā finansēto projektu piemēri

Projekts I-STORM (Integrētas jūras vētru pārvaldības stratēģijas) (2018.–2019. gads), ko finansē no programmas ADRION 2014-2020, uzlaboja datu, prognožu un zināšanu apmaiņu par jūras vētrām un ar tām saistīto ietekmi (piekrastes plūdi, erozija un no tās izrietošā ietekme uz piekrastes ekosistēmām un infrastruktūrām), izmantojot kopīgas infrastruktūras un rīkus. Projektā tika izstrādātas pamatnostādnes datu un prognožu tulkošanai agrīnās brīdināšanas un intervences procedūrās, kā arī stratēģija, kas adresēta ADRION baseina galvenajiem valsts/reģionālajiem dalībniekiem. Abos dokumentos tika ieteikts visefektīvākais veids, kā pārvaldīt datus un prognozes un ar tām saistītās agrīnās brīdināšanas procedūras. Turklāt projektā tika izstrādāta I-STORMS lietojumprogramma viedtālruņiem un planšetdatoriem un I-STORMS tīmekļa integrētā sistēma (IWS). IWS ir tiešsaistes rīks datu un informācijas apmaiņai un integrēšanai, kas veicina sadarbību starp partneriem, lai labāk reaģētu uz jūras vētru riskiem Adrijas un Jonijas jūras reģionā. Ar projektu tika izveidota pastāvīgās sadarbības tabula, kas nodrošina, ka dialogs turpinās arī pēc projekta slēgšanas. Tās mērķis ir veicināt kopīgu izpratni par pašreizējām problēmām piekrastes teritorijās un veicināt koordināciju un zinātības apmaiņu.

Citi attiecīgie projekti, kas aptver lielu daļu Adrijas un Jonijas jūras reģiona, tika finansēti no Itālijas un Horvātijas pārrobežu sadarbības programmas (2014–2020), un tie ir aprakstīti turpmāk. Trīs no tām (ADRIADAPT, RESPONSe un ADRIACLIM) sniedza atbalstu vietējām iestādēm pielāgošanās plānu un stratēģiju izstrādē Adrijas un Jonijas jūras reģiona piekrastes un pilsētu teritorijās.

ADRIADAPT (Adrijas jūras reģiona pilsētu noturības informācijas platforma, 2019.–2021. gads) veicināja vietējo un reģionālo noturību. Tas palīdzēja attīstīt zināšanu bāzi, lai noteiktu piemērotas klimatadaptācijas un plānošanas iespējas Adrijas un Jonijas jūras reģionā. Projekts nodrošināja Adriadapt noturības platformu ar instrumentiem un zināšanām klimata plānošanai, kas tika pārbaudītas kopā ar vietējām pašvaldībām. Tā arī atbalstīja vietējos klimata informācijas un klimatnoturības plānus.

RESPONSe (Stratēģijas, lai pielāgotos klimata pārmaiņām Adrijas jūras reģionos, 2019.–2021. gads) pilnvaroja vietējos politikas veidotājus nodrošināt klimata ziņā pārdomātas pārvaldības pieejas un veicināja ilgtspējīgu dzīvi Adrijas jūras un piekrastes teritorijās. Projekta rezultāti ietver pielāgošanās pasākumu rīkkopu publiskajām iestādēm (klimataizvēlne Adrijas jūras reģioniem). Tas ir bezmaksas tiešsaistes repozitorijs ar pielāgošanās un klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumiem, kas var atbalstīt vietējās politikas veidošanu, lai risinātu klimata pārmaiņu radītās problēmas. ADRIACLIM (Klimata pārmaiņu informācijas, monitoringa un pārvaldības instrumenti pielāgošanās stratēģijām Adrijas jūras piekrastes teritorijās 2020.–2022. gadā) mērķis ir izstrādāt precīzu informāciju, lai atbalstītu reģionālo un vietējo pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu izstrādi. Tajā galvenā uzmanība pievērsta tam, lai uzlabotu spēju pielāgoties klimata pārmaiņām piekrastes teritorijās. Tas palīdzēja izstrādāt viendabīgus un salīdzināmus datus, uzlabot zināšanas, spējas un sadarbību klimata pārmaiņu monitoringa un modelēšanas sistēmu jomā un izstrādāt progresīvas informācijas sistēmas, rīkus un rādītājus optimālai plānošanai, lai pielāgotos klimata pārmaiņām.

ASTERIS (pielāgošanās sālsūdens iekļūšanai jūras līmeņa celšanās scenārijos, 2019.–2021. gads) uzlabo izpratni par jūras ūdens iekļūšanas telpisko un laicisko variāciju. Tajā tiek izmantoti dažādi klimata pārmaiņu scenāriji, lai apzinātu un kartētu vajadzības un šķēršļus riska pārvaldībā un nodrošinātu praktiskus instrumentus piekrastes ūdens nesējslāņu ilgtspējīgai pārvaldībai vietējā mērogā.

AdriaMORE (Adrijas jūras DSS izmantošana piekrastes ekstremālu laikapstākļu un plūdu uzraudzībai un riska pārvaldībai) (2018.–2019. gads), izmantojot galvenos sasniegumus, kas gūti IPA Adrijas jūras pārrobežu sadarbības programmas finansētajā projektā ADRIARadNet, ir nodrošinājusi teritorijas un cilvēkus ar efektīviem instrumentiem, lai cīnītos pret ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem un citiem saistītiem jūras riska notikumiem.