Ziemeļu perifērija un Arktika

Reģiona valstis

Ziemeļu perifērija un Arktikas transnacionālais reģions ietver Eiropas galējo ziemeļu daļu, tostarp Ziemeļatlantijas teritoriju daļas. 2021.–2027. gada Interreg plānošanas periods aptver Ziemeļsomiju un Austrumsomiju, Īrijas ziemeļu un rietumu reģionus un Ziemeļzviedriju. Ārpus ES tā ietver Fēru salas, Grenlandi, Islandi un Norvēģijas ziemeļu daļas. Salīdzinājumā ar iepriekšējo plānošanas periodu (2014.–2020. gads) jaunajā apgabalā vairs nav iekļauta Ziemeļīrija, Skotija un Norvēģijas reģions Vestlandet (dienvidu reģions). No otras puses, programma tagad ietver Īrijas grāfistes Roscommon, Cavan, Monaghan un Tipperary. Karti , kurā salīdzinātas vecās un jaunās robežas , var apskatīt šeit.

Politikas satvars

1.     Starpvalstu sadarbības programma

Interreg Ziemeļu perifērijas un Arktikas programma 2021.–2027. gadam ir vērsta uz trim prioritātēm:

• Prioritāte: Inovācijas spēju stiprināšana noturīgām un pievilcīgām JTA kopienām
• Prioritāte: Spēju stiprināšana attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un resursu pietiekamību JTA kopienās
• Prioritāte: Organizatorisko spēju stiprināšana starp JTA kopienām, lai izmantotu sadarbības iespējas.

Pielāgošanās klimata pārmaiņām ir plaši aplūkota programmas dokumentā, kas ir 1. un 2. prioritātes galvenais temats. Inovācijas spēja kā līdzeklis, lai pielāgotos pārmaiņām, tās pārvaldītu un reaģētu uz tām, ir skaidrs mērķis, uz ko attiecas 1. prioritāte konkrētā mērķa Nr. 1.1. (RSO1.1.) ietvaros. attīstīt un uzlabot pētniecības un inovācijas spējas un progresīvu tehnoloģiju ieviešanu). prioritāte, kas īpaši veltīta pielāgošanās pasākumiem, ir strukturēta ap trim konkrētiem mērķiem, kuri attiecas uz energoefektivitāti (RSO2.1), katastrofu riska mazināšanu (RSO2.4) un pāreju uz aprites un resursu ziņā efektīvu ekonomiku (RSO2.6).

Programma atbalstīs zināšanu un pieredzes apmaiņu starp dažādām transnacionālā reģiona teritorijām un jaunu transnacionālu tīklu izveidi. Darbībām būtu jātiecas uz ilgtspējīgu attīstību, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas vīriešiem un sievietēm un nepietiekami pārstāvētu grupu iekļaušanu.

Turklāt ir atzīts, ka transnacionālās sadarbības uzlabošana, uz ko attiecas 3. prioritāte, veicina noturīgāku kopienu veidošanu, īstenojot jaunas makroreģionālās stratēģijas, jūras baseinu stratēģijas, kā arī citas teritoriālās stratēģijas.

Attiecībā uz iepriekšējo plānošanas periodu (2014.–2020. gads) Interreg V B savos tematiskajos mērķos skaidri ņēma vērā pielāgošanos klimata pārmaiņām, kā arī galveno elementu horizontālajā principā par vides ilgtspēju.

2.    Makroreģionu stratēģijas

JTA reģions daļēji atbilst ES stratēģijas Baltijas jūras reģionam teritorijai. Stratēģija faktiski aptver ES dalībvalstu Zviedrijas un Somijas teritorijas un atzinīgi vērtē sadarbību ar ES kaimiņvalstīm Islandi un Norvēģiju. Plašāku informāciju sk. Baltijas jūras lapā.

3.     Starptautiskās konvencijas un citas sadarbības iniciatīvas

Kopā ar Atlantijas reģionu un Ziemeļjūru šis reģions ir daļa no teritorijas, uz kuru attiecas OSPAR “Konvencija par jūras vides aizsardzību Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā”. Ziemeļu perifērija un Arktikas reģions atbilst OSPAR apakšreģionam “Arktiskie ūdeņi”. Saskaņā ar šo konvenciju klimata pārmaiņas (un okeānu paskābināšanās) tiek risinātas kā transversāls jautājums zināšanu radīšanai, ietekmes uzraudzībai un tādu pārvaldības iespēju izstrādei, kuru mērķis ir palielināt ekosistēmu noturību.

Arktikas Padome ir vadošais starpvaldību forums Arktikas reģionā. Tai ir apļveida polārs pārklājums, kas padara to lielāku nekā Ziemeļu perifērija un Arktikas transnacionālais reģions. Tās locekļi ir valstu valdības (Kanāda, Dānija, tostarp Grenlande un Fēru salas, Somija, Islande, Norvēģija, Krievija, Zviedrija un Amerikas Savienotās Valstis) un Arktikas pirmiedzīvotāju kopienu un citu Arktikas iedzīvotāju pārstāvji. Klimata pārmaiņas jo īpaši tiek risinātas Arktikas monitoringa un novērtēšanas programmā (AMAP), kā arī citās Arktikas Padomes darba grupās. AMAP ir izveidojusi Klimata ekspertu grupu. Grupa apkopo un novērtē datus un informāciju, kas izriet no AMAP uzraudzības programmas un citām attiecīgām pētniecības un uzraudzības darbībām.  2021. gada AMAP ziņojumā “Arktikas klimata pārmaiņu atjauninājums: galvenās tendences un ietekme” ir apkopoti jaunākie konstatējumi par Arktikas reģionu.

Ziemeļu Ministru padome ir Eiropas Ziemeļvalstu starpvaldību sadarbības forums, kurā piedalās Dānija, Somija, Islande, Norvēģija, Zviedrija, Fēru salas, Grenlande un Ālandu salas. Saskaņā ar tās 2030. gada redzējumu Ziemeļvalstu reģions 2030. gadā kļūs par ilgtspējīgāko un integrētāko reģionu pasaulē. Rīcības plānā (2021–2024) attiecībā uz redzējumu 2030. gadam ir aprakstīts, kā sasniegt redzējuma mērķus, izmantojot virkni iniciatīvu, kas saistītas ar redzējuma trim stratēģiskajām prioritātēm: zaļš Ziemeļvalstu reģions, konkurētspējīgs Ziemeļvalstu reģions un sociāli ilgtspējīgs Ziemeļvalstu reģions. Pielāgošanās klimata pārmaiņām tiek īpaši īstenota, izmantojot “zaļā Ziemeļvalstu reģiona” prioritāti, kuras mērķis ir attīstīt zināšanas par ilgtspējīgu un klimatam pielāgotu telpisko plānošanu (1. mērķis), veicināt dabā balstītus risinājumus biodaudzveidībai un klimatam (2. mērķis) un aktīvi veicināt nolīgumu īstenošanu vides un klimata jomā, izmantojot starptautisko sadarbību (5. mērķis). Ziemeļu Ministru padome ir finansējusi četru gadu programmu dabā balstītiem risinājumiem. Programmu veido pieci projekti, kas ilgst no 2021. līdz 2024. gadam, lai mudinātu Ziemeļvalstis sadarboties un uzlabot savu zināšanu bāzi par dabā balstītiem risinājumiem, atjaunošanu, klimata pārmaiņu mazināšanu un zilo/zaļo infrastruktūru.

4.     Pielāgošanās stratēģijas un plāni

Barenca Eiroarktikas padome (BEAC) ir starpvaldību sadarbības forums, kas īpaši paredzēts Barenca jūras reģionam, un tās locekļi ir Dānija, Somija, Islande, Norvēģija, Krievija, Zviedrija un Eiropas Komisija. BEAC 2013. gadā pieņēma pirmo "Rīcības plānu klimata pārmaiņu jomā Barenca jūras reģiona sadarbībai". Tas tika atjaunināts 2017. un 2021. gadā pēc tam, kad Barenca jūras reģiona vides ministri aicināja pastiprināt klimatrīcību pēc 2020. gada, palielinot visu Barenca jūras reģiona darba grupu ieguldījumu. 2021. gada rīcības plānā ir risināts uzdevums pāriet uz mazoglekļa un klimata ziņā viediem risinājumiem, vienlaikus uzlabojot pielāgošanās spējas un informētību Barenca jūras reģionā. 2021. gada rīcības plāns aptver darbības galvenokārt 2021.–2025. gadam, savukārt vēl viena plāna pārskatīšana ir plānota 2025. gadā.

2014.–2020. gada periodā finansēto projektu piemēri.

Turpmāk sniegti NPA 2014.–2020. gada programmas finansēto projektu piemēri.

Projekta CLIMATE (Collaborative Learning Initiative Managing and Adapting to the Environment) (2017–2020) mērķis bija veicināt un uzlabot informētību par klimata pārmaiņām Eiropas perifērajās lauku kopienās, izmantojot uz zināšanām balstītu pieeju un kopienas vadītu ilgtspējīgu resursu plānošanu. Tā apvienoja vietējās pašvaldības attālos, mazapdzīvotos apgabalos no Zviedrijas, Ziemeļīrijas, Īrijas Republikas un Fēru salām, lai izstrādātu pielāgošanās plānus. Tika izstrādāts paraugprakses modelis un soli pa solim norādījumi vietējām pašvaldībām visā JTA reģionā. Projekts praktiski atbalstīja trīs izmēģinājuma pašvaldības JTA reģionā pielāgošanās plānu sagatavošanā.

ANH  (Adapt Northern Heritage) projekts (2017–2020) palīdzēja kopienām un vietējām iestādēm pielāgot ziemeļu kultūras mantojumu klimata pārmaiņu ietekmei uz vidi un ar tām saistītajiem dabas apdraudējumiem, izmantojot kopienu iesaisti un informētu saglabāšanas plānošanu. Projektā tika izstrādāta rīkkopa, kas sastāvēja no pieciem rīkiem, lai palīdzētu izprast, kā klimata pārmaiņas ietekmēs ziemeļu vēsturiskās teritorijas, un izpētītu konkrētas pielāgošanās iespējas. Adapt Northern Heritage kā gadījumu izpēte tiek izmantotas deviņas vēsturiskas vietas no visas Ziemeļeiropas, un tās tika izmantotas projekta rīkkopas izstrādē.

Projekta Water-Pro (Northern Runoffs into Profits) (2016.–2019. gads) mērķis bija izstrādāt un nodot ekoloģiski efektīvus instrumentus un modeļus noteces pārvaldībai lauksaimniecībā un minerālu ieguvē Ziemeļu un Arktikas reģionos. Biežākas un intensīvākas lietusgāzes, kā prognozēts saistībā ar klimata pārmaiņām, radīs papildu problēmas saistībā ar noteces ūdeņu kontroli un ūdens drošību, kā arī Eiropas Ūdens pamatdirektīvā noteikto ūdens kvalitātes mērķu sasniegšanu. Projektā tika izstrādāta labas pārvaldības prakses rīkkopa lauksaimniecības un kalnrūpniecības ieguves nozarēm.

COAST (Ilgtspējīgas, noturīgas piekrastes) projekta (2020.–2022. gads) mērķis bija nodrošināt ceļvedi mazapdzīvotu un attālu piekrastes kopienu kultūras un dabas mantojuma aizsardzībai, veicināšanai un attīstīšanai. Pamatojoties uz četriem demonstrējumu projektiem, projekts vietējām pašvaldībām nodrošināja pārvaldības instrumentu kopumu piekrastes zonu ilgtspējīgas attīstības atbalstam.