Kultūras mantojums

Svarīgākie vēstījumi

• Katastrofu, piemēram, plūdu, sausuma un vētru, ietekme uz kultūras mantojumu ir saistīta ar noplicināšanās procesu izraisīto pārmaiņu lēno sākumu.

• Zaļajā kursā kultūras mantojums nebija skaidri minēts, bet saskaņā ar kultūras darba plānu 2019.–2022. gadam tika izveidota dalībvalstu ekspertu atvērtās koordinācijas metodes grupa kultūras mantojuma noturības pret klimata pārmaiņām stiprināšanai.

• Eiropas kultūras mantojumu atbalsta dažādas ES politikas jomas, programmas un finansējums, jo īpaši programma “Radošā Eiropa”. ES politika citās jomās, kurās arvien vairāk tiek ņemts vērā mantojums, sniedzas no pētniecības, inovācijas, izglītības, vides, klimata pārmaiņu un reģionālās politikas līdz digitālajai politikai.

Ietekme, neaizsargātība un riski

Kikuko Nakayama on flickr

Eiropas kultūras mantojums ir bagātīga un daudzveidīga kultūras un radošo izpausmju mozaīka, iepriekšējo eiropiešu paaudžu mantojums un mantojums nākamajām paaudzēm. UNESCO kultūras mantojuma definīcija ietver artefaktus, pieminekļus, ēku un objektu grupu, muzejus ar dažādām vērtībām, tostarp simbolisku, vēsturisku, māksliniecisku, estētisku, etnoloģisku vai antropoloģisku, zinātnisku un sociālu nozīmi. Tas ietver materiālo mantojumu (kustīgu, nekustīgu un zemūdens), nemateriālo kultūras mantojumu, kas iekļauts kultūras mantojumā, un dabas mantojuma artefaktus, objektus vai pieminekļus.

Katastrofu, piemēram, ārkārtēju nokrišņu, plūdu, zemes nogruvumu un sausuma, ietekme uz šo mantojumu ietekmē kultūras mantojuma vietas, tostarp vēsturiskos parkus un dārzus. Tie ir saistīti ar nolietošanās procesu izraisīto pārmaiņu lēno sākumu. Nepārtraukta temperatūras paaugstināšanās un temperatūras un mitruma svārstības vai sasalšanas un atkušanas ciklu svārstības — izraisa materiālu degradāciju un stresu, radot lielāku nepieciešamību pēc atjaunošanas un saglabāšanas. Bioloģiskā degradācija, ko izraisa mikroorganismi, piemēram, pelējuma un aļģu augšana, un kukaiņu invāzija, kas uzbrūk ēku fiziskajam audumam un galeriju, bibliotēku, arhīvu un muzeju kolekcijām, ir vairāk iespējama. Tas var novest pie potenciāla ienākumu samazinājuma tūrisma ieņēmumu zaudēšanas dēļ.

Kultūras mantojums ir neaizsargāts arī pret maladaptāciju, ja pielāgošanās pasākumu rezultātā netīši tiek zaudēts vai nodarīts kaitējums. Ir maz padziļinātu zināšanu par klimata krīzes ietekmi uz praksi, izpausmēm, zināšanām un prasmēm, ko kopienas, grupas un dažkārt indivīdi atzīst par daļu no sava kultūras mantojuma. Klimata zinātnes uzmanības centrā ir strauji pieaugoši, vienlaikus vai vienlaikus notiekoši ekstremāli notikumi. Tomēr vienlaikus notiekošu katastrofālu notikumu sekas visā kultūras mantojuma nozarē vēl nav pienācīgi risinātas vai izmeklētas — tagad tas rada lielas bažas.

Politikas satvars

ES Klimatadaptācijas stratēģijā ir atzīta nepieciešamība aizsargāt un saglabāt kultūras mantojumu, ņemot vērā klimata pārmaiņu ietekmi, piemēram, plūdus, vētras un jūras līmeņa celšanos.

Tomēr kultūras mantojums zaļajā kursā nebija skaidri minēts. Vienlaikus saskaņā ar kultūras darba plānu 2019.–2022. gadam tika izveidota dalībvalstu ekspertu atvērtās koordinācijas metodes grupa kultūras mantojuma noturības pret klimata pārmaiņām stiprināšanai. Grupas uzdevums bija izpētīt kultūras mantojuma ieguldījumu Eiropas zaļajā kursā un apzināt draudus un trūkumus, kas saistīti ar kultūras mantojumu klimata pārmaiņu kontekstā.

Šī grupa izskatīja pašreizējo stāvokli, zināšanu nepilnības un strukturālos trūkumus ES un dalībvalstu līmenī. Apkopotā informācija rada bažas par to, ka kultūras mantojumu vēl nepieredzētā ātrumā un mērogā apdraud klimata pārmaiņas. Tomēr ES dalībvalstīm, kā arī ES nav pienācīgas politikas un rīcības plānu, lai mazinātu šos uzbrukumus. Kopumā 83 paraugprakses piemēri, kas apkopoti no 26 valstīm, liecina par kultūras mantojuma risinājumu potenciālu klimata pārmaiņu kontekstā; tie ir nenovērtējams iedvesmas un ideju avots.

Eiropadome 2007. gada septembrī pieņēma ES Plūdu direktīvu par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību. Direktīvas mērķis ir samazināt un pārvaldīt plūdu radīto risku cilvēku veselībai, videi, kultūras mantojumam un saimnieciskajai darbībai. Dalībvalstīm reizi sešos gados ir jāziņo par to, cik kultūras mantojuma objektus varētu skart plūdi.

Zināšanu bāzes uzlabošana

2024. gada Eiropas klimatisko risku novērtējumā ir sniegts visaptverošs novērtējums par galvenajiem klimatiskajiem riskiem, ar kuriem Eiropa saskaras šodien un ar kuriem tā saskarsies nākotnē. Tajā ir apzināti 36 galvenie klimata riski, kas apdraud mūsu enerģētisko un pārtikas nodrošinājumu, ekosistēmas, infrastruktūru, ūdens resursus, finanšu sistēmas un cilvēku veselību, ņemot vērā arī risku kultūras mantojuma nozarei.

Ir vairāki ES projekti, kuru mērķis ir uzlabot zināšanu bāzi par pielāgošanos kultūras mantojumam. Lūk, daži piemēri:

1. Projekts “KLIMATS KULTŪRAI” ir pētniecības projekts, kura mērķis ir izstrādāt jaunus instrumentus un metodes, lai novērtētu klimata pārmaiņu ietekmi uz kultūras mantojumu. Projekts ietver gadījumu izpēti dažādos Eiropas reģionos, un tā mērķis ir uzlabot izpratni par kultūras mantojuma neaizsargātību pret klimata pārmaiņu ietekmi un izstrādāt pielāgošanās stratēģijas.
2. ROCK projekts, kas apzīmē "Kultūras mantojuma reģenerāciju un optimizāciju radošajās un zināšanu pilsētās", ir pētniecības projekts, kura mērķis ir izstrādāt un izmēģināt jaunus ilgtspējīgas pilsētu attīstības modeļus, kas piešķir prioritāti kultūras mantojumam. Projekts ietver gadījumu izpēti pilsētās visā Eiropā, un tā mērķis ir uzlabot kultūras mantojuma noturību pret klimata pārmaiņu ietekmi, piemēram, plūdiem un ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem.
3. HERACLES projekts, kura nosaukums ir “HEritage Resilience Against CLimate Events on Site”, ir pētniecības projekts, kura mērķis ir izstrādāt un testēt jaunas tehnoloģijas un metodes kultūras mantojuma aizsardzībai pret klimata pārmaiņu ietekmi, piemēram, plūdiem, ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem un jūras līmeņa celšanos. Projekts ietver gadījumu izpēti dažādos Eiropas reģionos, un tā mērķis ir uzlabot kultūras mantojuma noturību pret klimata pārmaiņu ietekmi.
4. ES finansētā YADES projekta mērķis ir apmācīt stipendiātu tīklu par to, kā saglabāt un palielināt kultūras mantojuma teritoriju un vēsturisko pilsētu noturību pret klimata pārmaiņām un ar tām saistītajiem apdraudējumiem. Stipendiāti tiks apmācīti izstrādāt un ieviest detalizētu karti ar vizualizācijām, lai uzraudzītu visu apdraudējumu sistēmu, ko rada atmosfēras un citu bojājumu funkcijas vēsturiskām ēkām un teritorijām. Monitoringa platformas dati tiks analizēti simulācijas sistēmā un sniegti vietējām iestādēm, ļaujot veikt nepieciešamos preventīvos pasākumus.

Atbalsts ieguldījumiem un finansējumam

Eiropas kultūras mantojumu atbalsta dažādas ES politikas jomas, programmas un finansējums, jo īpaši programma “Radošā Eiropa”. ES politika citās jomās, kurās arvien vairāk tiek ņemts vērā mantojums, sniedzas no pētniecības, inovācijas, izglītības, vides, klimata pārmaiņu un reģionālās politikas līdz digitālajai politikai. Līdz ar to kultūras mantojumam ir pieejams finansējums no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”, programmas “Erasmus+”, programmas “Eiropa pilsoņiem” un Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem. CulturEU finansējuma rokasgrāmata ir pieejama kā interaktīvs tiešsaistes tīmekļrīks un kā izdrukājama rokasgrāmata. Tā aptver iespējas, kas saistītas ar aptuveni 20 ES finansēšanas programmām, ar kurām var atbalstīt projektus ar kultūras un radošo dimensiju.

Visaptverošs pārskats ir pieejams lapā par ES finansējumu pielāgošanās pasākumiem.

Atbalsts adaptācijas īstenošanai

Lai atbalstītu pielāgošanos klimata pārmaiņām un informētu cilvēkus par šādu prestižu vērtību iespējamo zudumu, var izmantot tādus rīkus kā mantojuma vērtības novērtējumi, piemēram, UNESCO Pasaules mantojuma saraksts un ICOMOS. Ir svarīgi arī izveidot un uzturēt sakarus starp kultūras mantojuma pārvaldītājiem un pētniekiem klimata pārmaiņu zinātnes un komunikācijas jomā, apmainoties ar labas prakses piemēriem. Būtu jāiegulda amatierzinātnes attīstībā, lai sabiedrība varētu palīdzēt plaši uzraudzīt un reģistrēt ietekmi uz mantojuma vietām.

Pielāgošanās MRE

Saskaņā ar Sesto ūdens pamatdirektīvu un Plūdu direktīvas īstenošanas ziņojumu uzmanība videi un kultūras mantojumam kopš pirmā cikla, šķiet, ir palielinājusies, jo to potenciāli ievērojamo plūdu riska teritoriju īpatsvars, kurās vides un kultūras mantojums netika atzīts par būtisku, ir samazinājies par aptuveni 10 procentpunktiem. ES kopsavilkums ir pieejams šeit.