IKT

Svarīgākie vēstījumi

• Gan akūta (t. i., ekstrēmi laikapstākļu notikumi), gan hroniska klimata ietekme (t. i., ilgtermiņa izmaiņas vidē) ietekmē informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT).

• IKT arvien vairāk tiek atzītas par inovatīvu pieeju veicinātājām, lai mazinātu un uzraudzītu klimata pārmaiņu ietekmi un pielāgotos tai.

• ES pielāgošanās stratēģijā ir skaidri norādīts, ka digitālā pārveide ir būtiska, lai sasniegtu zaļā kursa pielāgošanās mērķus. Jauni instrumenti, piemēram, “Galamērķis Zeme” un “Digitālie dvīņi”, dod lielu solījumu uzlabot mūsu izpratni par pašreizējo un turpmāko ietekmi uz klimatu planētas un vietējā mērogā. Tiks vēl vairāk pastiprināti arī okeāna mērījumi un novērojumi.

Ietekme, neaizsargātība un riski

Klimata pārmaiņu radītās problēmas IKT jomā iedalāmas divās galvenajās kategorijās: akūti notikumi un hroniskas spriedzes. Akūti notikumi (ko dēvē arī par kritiskiem vai krīzes notikumiem) ietver plūdus (pluviālus, upju, piekrastes), viesuļvētras, ledus vētras, karstuma viļņus utt. Akūti notikumi apdraud IKT infrastruktūru, iznīcinot vai atspējojot fiziskos aktīvus, no kuriem tie ir atkarīgi. Lai gan tiem var būt postoša ietekme, akūtiem notikumiem ir tendence būt īslaicīgiem.

Hronisku spriedzi rada pakāpeniskākas klimata normu izmaiņas. Šīs izmaiņas ietver lielāku diennakts un gada temperatūras diapazonu, lielāku ekstremālu temperatūru iedarbību, ilgāku ilgstošu augstu temperatūru, straujākas temperatūras svārstības, lielāku mitrumu un otrās kārtas ietekmi, piemēram, nokrišņu un vēja izmaiņas, kas izraisa biežāku ūdens iekļūšanu vai vētras bojājumus. Lai gan ir mazāk ticams, ka šai ietekmei būs katastrofālas sekas, tā izraisīs aktīvu degradāciju, biežākas neveiksmes un īsāku darbmūžu, kam savukārt būs būtiskas finansiālas sekas, jo aktīviem būs vajadzīgi biežāki modernizācijas un nomaiņas cikli un, iespējams, būs vajadzīga intensīvāka pasliktināšanās pazīmju uzraudzība. Hroniskas spriedzes izpaužas daudz ilgākos laikposmos. Palielinot pieprasījumu pēc dzesēšanas, elektrotīkls tiek vēl vairāk noslogots ar sasilšanu un mainīgāku klimatu. Datu centri ir pakļauti klimata pārmaiņu ietekmei. Viņi izmanto ievērojamu daudzumu ūdens dzesēšanai.

Kopumā IKT ir decentralizētas un modulāras, un tāpēc tām ir augsta klimatnoturība. Liekās fiksētās līnijas, interneta pakalpojumu sniedzēju daudzveidība, ārkārtas viesabonēšana un mobilo tālruņu mikrouzlādes rezerves sistēmas palielina IKT noturību pret klimata pārmaiņām. Nākotnē tas varētu mainīties, palielinoties mākoņdatošanai, kas nozīmē infrastruktūras koncentrāciju.

Politikas satvars

Politikas satvars par pielāgošanos klimata pārmaiņām informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā ES ir vērsts uz to, lai uzlabotu IKT infrastruktūras noturību pret klimata pārmaiņu ietekmi un samazinātu nozares vidisko pēdu, izmantojot energoefektivitātes pasākumus un citas iniciatīvas. Politikas satvars attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām IKT jomā ES ir izveidots ar ES digitalizācijas programmu. 2020. gadā otrajā piecu gadu digitālajā stratēģijā — Eiropas digitālās nākotnes veidošanā — galvenā uzmanība tika pievērsta trim galvenajiem digitālās pārveides mērķiem: tehnoloģija, kas darbojas cilvēku labā, taisnīga un konkurētspējīga ekonomika un atvērta, demokrātiska un ilgtspējīga sabiedrība. 2021. gadā stratēģiju papildināja 10 gadu digitālais kompass: Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā,kas konkretizē ES digitālos mērķus 2030. gadam. Stratēģijā paredzēts, ka IKT nozarei būs liela nozīme cīņā pret klimata pārmaiņām un to sekām. ES pielāgošanās stratēģijā ir skaidri norādīts, ka digitālajai pārveidei ir izšķiroša nozīme ES pielāgošanās mērķu sasniegšanā. Jauni instrumenti, piemēram, “Galamērķis Zeme” un “Digitālie dvīņi”, dod lielu solījumu uzlabot mūsu izpratni par pašreizējo un turpmāko ietekmi uz klimatu planētas un vietējā mērogā. Tiks vēl vairāk pastiprināti arī okeāna mērījumi un novērojumi.

Ar ES Plūdu direktīvu izveido sistēmu plūdu riska novērtēšanai un pārvaldībai, lai mazinātu plūdu negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību, saimniecisko darbību, vidi un kultūras mantojumu Eiropas Savienībā. Tas arī ļauj apsvērt tādus jautājumus kā IKT infrastruktūra.

Ņemot vērā pieaugošos riskus (tostarp klimata riskus) attiecībā uz informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (IKT) un digitalizācijas un savstarpējās savienotības pieaugumu, 2024. gada beigās tika izveidots Digitālās darbības noturības akts (DORA), lai vēl vairāk stiprinātu digitālās darbības noturību ES finanšu nozarē, ieviešot vienotu tiesisko regulējumu. Papildus tam, ka DORA ietver visaptverošus noteikumus attiecībā uz IKT riska pārvaldību, ar IKT saistītu incidentu pārvaldību, digitālās darbības noturības testēšanu un ar trešām personām saistītiem IKT riskiem, tā lielā mērā attiecas uz ES finanšu nozari, un tās piemērošana tiek attiecināta uz ne mazāk kā 20 veidu finanšu vienībām.

Zināšanu bāzes uzlabošana

2024. gada Eiropas klimatisko risku novērtējumā ir sniegts visaptverošs novērtējums par galvenajiem klimatiskajiem riskiem, ar kuriem Eiropa saskaras šodien un ar kuriem tā saskarsies nākotnē. Tajā ir apzināti 36 galvenie klimata riski, kas apdraud mūsu enerģētisko un pārtikas nodrošinājumu, ekosistēmas, infrastruktūru, ūdens resursus, finanšu sistēmas un cilvēku veselību, ņemot vērā arī risku IKT nozarei.

Atbalsts ieguldījumiem un finansējumam

ES ir arī uzsākusi vairākas finansēšanas programmas, lai atbalstītu pielāgošanos klimata pārmaiņām IKT jomā. Piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fonds nodrošina finansējumu projektiem, kas uzlabo IKT infrastruktūras noturību pret klimata pārmaiņu ietekmi. Pētniecības un inovācijas programma “Apvārsnis Eiropa” atbalsta arī pētniecību un inovāciju IKT jomā, kas saistīta ar pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Visaptverošs pārskats ir pieejams lapā par ES finansējumu pielāgošanās pasākumiem.

Atbalsts adaptācijas īstenošanai

EK 2014. gadā sākto pilnvaru ietvaros Komisija un CEN-CENELEC ir centušās risināt jautājumu par Eiropas standartu pielāgošanu un standartizāciju klimata pārmaiņām, īpašu uzmanību pievēršot galveno nozaru noturībai. Tā rezultātā ir pārskatīti infrastruktūras standarti klimata pārmaiņu skartajās nozarēs, piemēram, enerģētikā, transportā, būvniecībā un IKT.