Kalnu rajoni

Svarīgākie vēstījumi

• Tiek prognozēts, ka līdz gadsimta beigām Eiropas kalni būs fiziski mainījušies. Lielie ledāji būs piedzīvojuši ievērojamus masas zudumus, bet izmaiņas ietekmēs arī zemāko, vidējo kalnu un palieņu vidi.

• Pielāgošanās tādās nozarēs kā ūdens resursu apsaimniekošana, lauksaimniecība, mežsaimniecība un tūrisms ir būtiska, lai pielāgotu kalnu apgabalus.

• ES ir vairākas finansēšanas programmas, kas var atbalstīt projektus kalnu reģionos, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds un Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai. Šos līdzekļus var izmantot, lai atbalstītu dažādas iniciatīvas, tostarp infrastruktūras projektus, darbvietu radīšanu un vides saglabāšanu.

Ietekme, neaizsargātība un riski

World Meteorological Organization on flickr

Klimata pārmaiņas jau ietekmē Eiropas kalnu reģionus. Tiek prognozēts, ka līdz gadsimta beigām Eiropas kalni būs fiziski mainījušies. Lielie ledāji būs piedzīvojuši ievērojamus masveida zudumus, taču pārmaiņas ietekmēs arī zemāko, vidējo kalnu un palieņu vidi, tādējādi ietekmējot ūdens pieejamību, lauksaimniecisko ražošanu, tūrismu un veselības nozares. Kalnu sistēmām ir sarežģīta topogrāfija, kas ievērojami mainās īsos attālumos, kā rezultātā klimata ietekme dažādos augstumos ir daudzveidīga. Piemēram, pieaugot gaisa temperatūrai un nokrišņu daudzumam, sezonas sniega līnijas atradīsies augstāk pacēlumos, un sniega sezonas kļūs īsākas. Koku līnijas virzīsies uz augšu, un mežu modeļi mainīsies zemākajos pacēlumos. Valstīs ar augstu kalnu grēdu, piemēram, Alpos, klimata pārmaiņas ietekmēs ūdens līdzsvaru, kas ietekmēs hidroenerģiju, pilsētu drenāžu, navigāciju un palielinās ar ūdeni saistīto dabisko apdraudējumu intensitāti. Nokrišņu izraisītiem zemes nogruvumiem var būt kaskādes efekts uz transporta infrastruktūru (Eiropasklimata riska novērtējums).

Politikas satvars

ES ir vairākas politikas jomas un iniciatīvas, kuru mērķis ir atbalstīt ilgtspējīgu attīstību kalnu apvidos. Šī politika atzīst unikālās vides, ekonomiskās un sociālās problēmas, ar kurām saskaras kalnu kopienas, un tās mērķis ir veicināt to noturību un ilgtermiņa dzīvotspēju.

2021. gada ES Klimatadaptācijas stratēģijas mērķis ir padarīt pielāgošanos viedāku (palielināt zināšanas par pielāgošanos), ātrāku (paātrināt pielāgošanās risinājumu ieviešanu) un sistēmiskāku (integrēti risinājumi un plāni). Vietējās pielāgošanās, dabā balstītu risinājumu, ilgtspējīgas izmantošanas un saldūdens resursu noturības veicināšana ir īpaši svarīga kalnu reģioniem.

Pielāgošanās tādās nozarēs kā ūdens resursu apsaimniekošana, lauksaimniecība, mežsaimniecība un tūrisms ir būtiska, lai pielāgotu kalnu apgabalus.

Regulaspar zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) pielāgošanu pārskatīšanas mērķis ir palielināt oglekļa uztveršanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, būtiski ietekmējot zemes seguma maiņu. Pasākumi šā mērķa sasniegšanai, piemēram, zālāju uzturēšana, oglekļsaistīga lauksaimniecība un kūdrāju atjaunošana, arī palīdzēs novērst augsnes eroziju un samazināt plūdu risku.

Saskaņā ar ES zaļo kursu jaunajā kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) 2023.–2027. gadam un Biodaudzveidības stratēģijā 2023. gadam lielāks uzsvars ir likts uz vides jautājumiem un klimatrīcību. Dabas atjaunošanas akts nodrošina juridisko pamatu, lai īstenotu visaptverošus pasākumus bojāto vai iznīcināto ekosistēmu atjaunošanai ar mērķi līdz 2050. gadam panākt ekosistēmu atveseļošanu. Tas būs svarīgi daudziem kalnu reģioniem, to mežiem, zālājiem un ūdens plūsmām.

Īpaša politika ES kalnu reģioniem

Viena no galvenajām politikas jomām ir Eiropas stratēģija Alpu reģionam (EUSALP), kas ir makroreģionāla stratēģija, kurā apvienojušās reģionālās un valsts ieinteresētās personas no septiņām Alpu reģiona valstīm. Stratēģijas mērķis ir veicināt ilgtspējīgu attīstību reģionā, izmantojot koordinētu rīcību tādās jomās kā inovācija, mobilitāte un bioloģiskā daudzveidība.

1991. gadā pieņemtā Alpu konvencija ir starptautisks līgums starp Alpu valstīm un ES par Alpu ilgtspējīgu attīstību un aizsardzību. Alpu konvencijas galīgais mērķis ir attīstīt Alpu kopējo mantojumu un saglabāt to nākamajām paaudzēm, izmantojot starptautisku sadarbību, kurā iesaistītas valsts, reģionālās un vietējās iestādes.

Karpatu konvencija ir daudzpusējs nolīgums starp septiņām valstīm, kura mērķis ir veicināt ilgtspējīgu attīstību un vides aizsardzību Karpatu reģionā. Konvencija ir vērsta uz vairākām svarīgām jomām, tostarp bioloģiskās un ainavu daudzveidības saglabāšanu, ilgtspējīgu zemes izmantošanu un mežsaimniecību, pielāgošanos klimata pārmaiņām, ilgtspējīgu tūrismu un ilgtspējīgu transportu. Tā arī atbalsta sadarbību un informācijas apmaiņu starp reģiona valstīm un ietver noteikumus par sabiedrības līdzdalību un ieinteresēto personu iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā. Karpatu konvenciju atbalsta Eiropas Savienība, kas nodrošina finansējumu un tehnisko palīdzību tās īstenošanai.

Pireneju aizsardzības konvencija ir starptautisks nolīgums, kura mērķis ir aizsargāt Pireneju kalnu grēdas dabas un kultūras mantojumu un veicināt ilgtspējīgu attīstību reģionā. Ar to izveido satvaru parakstītājvalstu sadarbībai tādās jomās kā bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, ilgtspējīga zemes izmantošana un ilgtspējīgs tūrisms. Pireneju konvenciju atbalsta dažādas ES finansēšanas programmas un iniciatīvas, kas sniedz finansiālu atbalstu projektiem, kuri veicina ilgtspējīgu attīstību Pireneju reģionā.

Vides un drošības iniciatīva un Dināru Alpu konvencija: Šīs divas atsevišķās iniciatīvas ir starptautiski nolīgumi, kurus parakstījušas starptautiskas organizācijas un vairākas Balkānu un Dināru Alpu reģiona valstis un kuru mērķis ir veicināt ilgtspējīgu attīstību un vides aizsardzību šajos apgabalos.

Zināšanu bāzes uzlabošana

2024. gada Eiropas klimatisko risku novērtējumā ir sniegts visaptverošs novērtējums par galvenajiem klimatiskajiem riskiem, ar kuriem Eiropa saskaras šodien un ar kuriem tā saskarsies nākotnē. Tajā ir apzināti 36 galvenie klimata riski, kas apdraud mūsu enerģētisko un pārtikas nodrošinājumu, ekosistēmas, infrastruktūru, ūdens resursus, finanšu sistēmas un cilvēku veselību, ņemot vērā arī risku kalnu apgabaliem.

Pētniecības projekta MOVING (MOuntain Valorisation through INterconnectedness and Green growth) mērķis ir veidot spējas un, izmantojot augšupēju līdzdalības procesu, kurā iesaistīti vērtības ķēdes dalībnieki, ieinteresētās personas un politikas veidotāji, kopīgi izstrādāt attiecīgus politikas satvarus visā Eiropā, lai izveidotu jaunas vai uzlabotas/paplašinātas vērtības ķēdes, kas veicina kalnu apvidu noturību un ilgtspēju pret klimata pārmaiņām.

PHUSICOS, kas grieķu valodā nozīmē "pēc dabas", parāda, kā dabā balstīti risinājumi (NBS) nodrošina stabilus, ilgtspējīgus un rentablus pasākumus, lai samazinātu ekstrēmu laikapstākļu notikumu risku lauku kalnu ainavās. Īstenojot DBR vairākās Eiropas gadījumu izpētes vietās, projekts novērsīs zināšanu trūkumu, kas īpaši saistīts ar DBR attiecībā uz hidrometeoroloģiskiem apdraudējumiem (plūdiem, eroziju, zemes nogruvumiem un sausumu).

MountResilience atbalstīs Eiropas reģionus un kopienas, kas atrodas kalnu apgabalos, lai palielinātu to spēju pielāgoties klimata pārmaiņām un pāriet uz klimatnoturīgu sabiedrību. Projektā tiks konceptualizēti, testēti un paplašināti daudzlīmeņu, daudzdimensionāli un atkārtoti piemērojami pielāgošanās klimata pārmaiņām un dabā balstīti risinājumi, kas pievēršas politikas un sabiedrības vajadzībām, kā arī iedzīvotāju uzvedībai, lai pievērstos konkrētai klimata ietekmei kalnu reģionos.

Atbalsts ieguldījumiem un finansējumam

ES ir vairākas finansēšanas programmas, kas var atbalstīt projektus kalnu reģionos, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds un Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai. Šos līdzekļus var izmantot, lai atbalstītu dažādas iniciatīvas, tostarp infrastruktūras projektus, darbvietu radīšanu un vides saglabāšanu.

ES kohēzijas politikas mērķis ir mazināt dažādu reģionu attīstības līmeņa atšķirības un koncentrēties uz atpalikušajiem reģioniem. Tajā noteikts, ka “īpašu uzmanību pievērš (..) kalnu reģioniem”. Tādējādi kohēzijas politikai ir būtiska nozīme, risinot kalnu apvidu īpašās problēmas, tostarp pielāgošanos klimata pārmaiņām, jo tā var uzlabot pielāgošanos saskaņā ar tās darbības programmām.

Interreg VI B ir noteiktas 14 transnacionālas sadarbības programmas 2021.–2027. gadam liela mēroga teritorijās Eiropā un ārpus tās, un to budžets ir 1,5 miljardi EUR. Turklāt pastāv īpašas ES saskaņotas stratēģijas četriem makroreģioniem: Baltijas jūra, Donava, Alpu reģions un Adrijas un Jonijas jūras reģions. Šīs programmas attiecas arī uz kalnu reģioniem, kas gūst labumu no stratēģiskās sadarbības pasākumu veicināšanas liela mēroga teritorijās.

EK 2014. gadā sākto pilnvaru ietvaros Komisija, Eiropas Standartizācijas komiteja un Eiropas Elektrotehnikas standartizācijas komiteja (CEN-CENELEC) ir centušās risināt jautājumu par Eiropas standartu un standartizācijas pielāgošanu klimata pārmaiņām, īpašu uzmanību pievēršot galveno nozaru noturībai.