European Union flag

Pielāgošanās politikas izstrādes pamatā vajadzētu būt pierādījumiem un pārliecinošai informācijai. Uzsākot pielāgošanās plānu, būtu jāapkopo attiecīgā informācija. Tas ietver pašreizējā darba apzināšanu saistībā ar faktisko un iespējamo turpmāko ietekmi, kas saistīta ar klimata pārmaiņām, notiekošos pielāgošanās pasākumus un labas prakses piemērus pilsētā vai ārpus tās. Lai to panāktu, ir jāsadarbojas ar ekspertiem, lai novērstu zināšanu trūkumu vai trūkstošās spējas.

Pielāgošanās rezultātu pārskats Pilsētas mēru pakta ziņošanas platformā MyCovenant (vai ziņojuma veidnesbezsaistes darba versija ) palīdz parakstītājām pilsētām gūt pārskatu par to, kur atrodas pilsēta un kādi ir turpmākie pasākumi. Tas var kalpot kā labs sākumpunkts un pārskats par to, kādi procesi, struktūras, saistītie dati un informācija būtu vajadzīgi, lai sasniegtu pielāgošanās starpposma mērķus.

Pašreizējā un turpmākā klimata pārmaiņu ietekme

Uzsākot pielāgošanās klimata pārmaiņām plānošanas procesu, būtu jāveic pirmā pārbaude par pašreizējo vai turpmāko iespējamo ar klimata pārmaiņām saistīto ietekmi īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā. Plašs pirmais pārskats palīdzēs uzsākt procesu un izstrādāt pamatojumu pielāgošanai, kā arī nodrošinās pamatu dziļākai analīzei vēlākā posmā. Turklāt tas palīdz veicināt diskusiju par pielāgošanās politikai būtiskiem aspektiem, piemēram, mērķiem, prioritārajām nozarēm, neaizsargātām grupām utt. Varētu veikt pētījumus un novērtējumus par pilsētu vai plašāku apkārtni, klimata datu kopas un statistikas pārskatus par iepriekšējām ar laikapstākļiem saistītām dabas katastrofām un to ietekmi. Tas varētu ietekmēt vairākas nozares/tēmas, un nozaru apvienības, konsultāciju biroji vai atsevišķas publiskas struktūras varētu būt veikušas nozaru analīzi. Apdrošināšanas nozare ir ļoti pavirzījusies uz priekšu riska novērtējumu veikšanā, un to varētu izmantot sadarbībai. Sk. arī 2. soli, kā arī 2. nodaļu EVA ziņojumā Urban adaptation in Europe: kā pilsētas reaģē uz klimata pārmaiņām, kas sniedz uz pierādījumiem balstītu pārskatu par klimata pārmaiņu ietekmi uz Eiropas pilsētām.

Turpmākajā tabulā ir sniegtas norādes par to, kāda veida informācija ir vajadzīga, lai pieņemtu lēmumus par pielāgošanos vietējā līmenī. Galīgais iegūstamās informācijas klāsts būs atkarīgs no mērķiem, aptvēruma un detalizācijas pakāpes, kā arī no adaptācijas plānošanai izvēlētajām metodoloģijām. Valstu līmeņa datus, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, bieži centralizēti vāc valstu klimata portālos un/vai statistikas birojos. Vēl viena iespēja ir sazināties ar 1.8. posmā uzskaitītajām organizācijām un iestādēm.

Informācijas veidi

Informācijas avota piemēri

Laikapstākļu prognozes

Novērotās tendences

Klimata prognozes

Dienas un sezonālās laika prognozes

Ārkārtēju notikumu monitorings (karstuma viļņi, cikloni, vētras, plūdi)

Globālās apgrozības modeļu modelēšanas rezultāti

Reģionālo klimata un ietekmes modeļu rezultātu modelēšana

Vietējās zināšanas

Vides novērtējumi un dabas apdraudējumi

Vides aģentūras

Resursu pārvaldības iestādes

Pašreizējie neaizsargātības un pielāgotiesspējas novērtējumi

Iedzīvotāju skaits, demogrāfiskie un sociālekonomiskie dati (piemēram, no tautas skaitīšanas)

Veselības kartes

Infrastruktūras, zaļās zonas, sabiedrības veselības aprūpes iestāžu kartes

Sociālekonomiskās nākotnes prognozes

Iedzīvotāju skaita prognozes

Telpiskās attīstības plāni

Politisko norišu scenāriji, patēriņa modeļi, infrastruktūras attīstība, tirgus pārveide utt.

Citas attiecīgas stratēģijas, rīcībpolitikas un plāni

Esošie plūdu, vētras, karstuma viļņu, sausuma vai citi bīstamības plāni.

Stratēģijas:

● Ilgtspējīga/ekonomiskā attīstība

● Telpiskā plānošana

● Ūdens un resursu apsaimniekošana

● Vides aizsardzība

Notiekošie pasākumi

Pielāgošanu nedrīkst veikt izolēti. Būtu jāapzina attiecīgie instrumenti un notiekošās darbības, kas jau ir ieviestas pilsētu teritorijā, piemēram, katastrofu riska mazināšana, bioloģiskās daudzveidības aizsardzība vai zemes izmantošanas plānošanas politika. Turklāt būtu jāapzina valstī pastāvošās nacionālās, attiecīgās reģionālās vai sektorālās pielāgošanās stratēģijas/plāni.

Šie orientējošie jautājumi var palīdzēt pielāgošanās grupai ciešā sadarbībā ar kolēģiem no citām pašvaldību iestādēm un skartajām ieinteresētajām personām apzināt notiekošās darbības, kas attiecas uz pielāgošanos:

  • Vai savā darbā esat kādreiz saskārušies ar klimata pārmaiņu vai pielāgošanās jautājumiem?
  • Vai jūsu organizācijas vai departamenta vārdā ir veikti projekti vai pētījumi par klimata pārmaiņu ietekmi, vai arī šādi pētījumi ir plānoti?
  • Vai jums ir zināmi pētījumi vai projekti par klimata pārmaiņām vai pielāgošanos tām no citiem avotiem (universitātēm, citām pētniecības iestādēm, valdības ministrijām, citām valstīm utt.), kas ir svarīgi jūsu darba jomā?
  • Vai jau ir ieviesti pasākumi, kas veicina pielāgošanos klimata pārmaiņām, pat ja tie nav īpaši noteikti kā pielāgošanās pasākumi?
  • Vai jau ir īstenoti mērķtiecīgi pielāgošanās pasākumi?
  • Vai pastāv instrumenti, stratēģijas, procesi utt., kas ir svarīgi vai ko varētu izmantot, lai pielāgotos klimata pārmaiņām?
  • Kādi tīkli vai iniciatīvas, kas attiecas uz adaptāciju, jau darbojas vai varētu tikt izmantoti adaptācijai?

Labas prakses piemēri

Pielāgošanās praksi, kas labi darbojas vienā pilsētas teritorijā, parasti var izmantot, lai risinātu līdzīgas situācijas citās pilsētu teritorijās. Tomēr atsevišķu pasākumu rezultāti var būt atkarīgi no problēmas mēroga un īstenošanas konkrētā mēroga. Izmantojot esošo informāciju par labu pielāgošanās praksi (t. i., Climate-ADAPT gadījumu izpēti, kas atrodama 3.2. posmā)un pieredzi, var arī optimizēt individuālo resursu un piepūles pārvaldību.

Language preference detected

Do you want to see the page translated into ?

Exclusion of liability
This translation is generated by eTranslation, a machine translation tool provided by the European Commission.