1.5 Finansējuma un finansējuma apzināšana un iegūšana

Finansiālie ierobežojumi bieži tiek minēti kā šķērslis pielāgošanās pasākumu uzsākšanai un īstenošanai vietējā līmenī. Tomēr pielāgošanās finansējums un finansējums ir pieejams, un to var kombinēt no dažādiem avotiem - starptautiskiem, ES, valsts un vietējiem, gan publiskiem, gan privātiem. Lai pārvarētu šo šķērsli, ir svarīgi labi pārzināt pieejamās finansējuma iespējas. Pielāgošanās integrēšana pašreizējos plānošanas procesos un esošajos budžetos arī ir svarīga iespēja, kas jāapsver.

Pielāgošanās finansējums attiecas uz naudu, ko bez maksas sniedz publiskas vai privātas struktūras (piemēram, fondi) konkrēta pielāgošanās politikas mērķa vai saskaņota mērķa īstenošanai, piemēram, kā dotāciju. Sniegtā kapitāla atmaksa nav nepieciešama, tomēr pastāv īpašas līguma prasības, lai nodrošinātu, ka līdzekļi tiek izmantoti, kā paredzēts. No otras puses, finansējums attiecas uz kapitāla nodrošināšanu ar atmaksāšanas saistībām vēlākā posmā (parāda instruments), un parasti tas rada "izmaksas" - procentu likmi.  Parasti to sniedz kā aizdevumu vai cita veida finanšu instrumentu, parasti finanšu iestāde.

Finansējums un finansējums adaptācijai pašvaldību līmenī Eiropā ir pieejams, izmantojot vairākus ES finansēšanas instrumentus, valsts, reģionālos un vietējos fondus, kā arī starptautiskas finanšu iestādes un privātas līdzekļu devēju organizācijas:

• Pielāgošanās klimata pārmaiņām ir viena no programmas LIFE prioritārajām jomām. Programma nodrošina līdzfinansējumu paraugprakses, izmēģinājuma un demonstrējumu projektiem, kas palīdz atbalstīt centienus palielināt noturību pret klimata pārmaiņām, tostarp jo īpaši pilsētu teritorijās.
• ES pētniecības un inovācijas programmas“Apvārsnis 2020” mērķis ir piešķirt 35 % no tās budžeta ar klimatu saistītiem pētniecības izdevumiem. Lai to panāktu, ir jāiesaista arī galalietotāji un ieinteresētās personas, tādējādi paverot ceļu pilsētu iesaistei. 2021. gadā tam sekos programma “Apvārsnis Eiropa”, kas ietver arī tematisko jomu “Pielāgošanās klimata pārmaiņām”. 2020. gadā tiek izsludināts papildu Eiropas zaļā kursa uzaicinājums iesniegt priekšlikumus par tematiem, kas saistīti ar pielāgošanos klimata pārmaiņām.
• Pielāgošanās klimata pārmaiņām ir integrēta visos ES Eiropas strukturālajos un investīciju fondos (ESI fondos). Tie ietver KLP (galvenokārt Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai); Kohēzijas fonds; Eiropas Reģionālās attīstības fonds (jo īpaši ar INTERREGstarpniecību), Eiropas Sociālais fonds; un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu. Valsts iestādes ir atbildīgas par šo līdzekļu pārvaldību attiecīgajā dalībvalstī, un tām var lūgt papildu padomu.
• Valsts un reģionālais finansējums: Valsts un vietējā līmenī finansējums var būt pieejams gan pielāgošanās plānošanai un īstenošanai, gan informētības un spēju veidošanai vai pētniecībai.
• Privātā sektora finansējums: Privātais sektors ir svarīga ieinteresētā persona saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņu riskiem, un tam ir liela motivācija veikt pielāgošanās pasākumus. Privātā sektora pielāgošanās pasākumu pamatā ir: a) vērtības aizsardzības motīvi, kad privātie dalībnieki cenšas aizsargāt savus aktīvus un piegādes ķēdes, b) vērtības radīšanas iespējas, kad privātais sektors cenšas nodrošināt pielāgošanās risinājumus kā uzņēmējdarbības iespējas. Tāpēc vietējās pašvaldības tiek mudinātas censties sadarboties ar privāto sektoru (piemēram, izmantojot publiskā un privātā sektora partnerības), lai piesaistītu privātā sektora finansējumu.
• Pielāgošanās finansējumu var papildināt arī ar aizdevumiem no tādām finanšu iestādēm kā Eiropas Investīciju banka vai Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.
• Pašvaldību zaļās/klimata/ilgtspējas obligācijas strauji kļūst par instrumentu finansējuma piesaistīšanai pielāgošanās pasākumiem pilsētās. Zaļo obligāciju izveidei un emisijai ir vajadzīga cieša sadarbība ar finanšu tirgus struktūrām.
• Turklāt apdrošināšanas nozare ir svarīgs privātā sektora dalībnieks, kas var stimulēt uzņēmumus un mājsaimniecības ieguldīt klimatnoturībā.
• Dažas pilsētas ir uzsākušas kolektīvās finansēšanas vai privāto ziedojumu pieejas adaptācijai, savukārt iedzīvotāju iniciatīvas ierosina adaptācijas pasākumus augšupējā veidā, kas pēc tam tiek reklamēti kopienai, kura vēlas ziedot vai aizdot līdzekļus ierosināto darbību īstenošanai. Tādējādi nelieli individuāli ziedojumi sasniedz ievērojamus līdzekļus, kas ir pietiekami rīcības īstenošanai.
• Mājsaimniecību pašu kapitāls: Privātās mājsaimniecības bieži vien ir gatavas nodrošināt savu mājokļu noturību un ģimenes labklājību, plānojot savus izdevumus un ieguldījumus adaptīvākā veidā (piemēram, ieguldot labākā izolācijā, atjaunojot mājas, vai uzstādot lietus ūdens savākšanu dārza laistīšanai sausuma periodos). Izpratnes veicināšana, izglītošana un nudge stimuli ir noderīgi instrumenti, lai stimulētu privāto mājsaimniecību ieguldījumus. Dažās valstīs vietējās pašvaldības arī atgriežas pie nodokļu vai nodevu samazināšanas shēmām kā stimuliem, piemēram, samazinot maksu par lietusūdeņiem, ko tās iekasē no īpašniekiem, ja tās savukārt iegulda pasākumos, kuru mērķis ir samazināt lietusūdeņu noteci no sava īpašuma publiskajā kanalizācijas sistēmā.
• Turklāt ar pielāgošanos saistīto finansējumu var iegūt, izmantojot citus nozaru finansēšanas mehānismus, un tādā gadījumā to ne vienmēr var apzīmēt kā “pielāgošanās finansējumu”, tomēr tas joprojām var veicināt pielāgošanās politikas mērķu sasniegšanu.

Ir ieteicama elastība un dažādu finansējuma avotu un finansējuma avotu apvienošana, jo īpaši gadījumos, kad īpašas pašvaldību budžeta pozīcijas var būt grūti nodrošināt. Turklāt nemonetārā atbalsta izmantošana (sk. 1.8. soli)var mazināt spiedienu uz finansējuma prasībām.

Piemēri tam, kā pilsētas visā Eiropā veiksmīgi izmanto šo finansējumu un pielāgošanās finansējuma avotus, ir uzskaitīti turpmāk un sīkāk aprakstīti EVA ziņojumā par pielāgošanās finansējumu pilsētām. Ziņojumā sniegts arī detalizēts pārskats par pilsētu pielāgošanās pasākumiem pieejamo ES finansējumu un finansējuma avotiem. Sk. arī EVA ziņojuma “Pilsētu pielāgošana Eiropā: kā pilsētas reaģē uz klimata pārmaiņām, lai iegūtu plašāku informāciju.

Pilsētas mēru pakta sadaļa par finansēšanas iespējām ļauj meklēt Eiropas finansējumu vai finansēšanas programmas, kas atbilst parakstītāju pilsētu vajadzībām. Sk. arī Pilsētas mēru pakta brošūru “Kāfinansēt pasākumus klimata un klimata pārmaiņu jomā vietējā līmenī?”un “Inovatīvasfinanšu shēmas”,kas ietver Pilsētas mēru pakta parakstītāju pilsētu un reģionu pielāgošanās pasākumu piemērus. Pilsētu mēru pakta tīmekļseminārs “Pielāgošanāspasākumu finansēšana”iepazīstina ar Eiropas Investīciju bankas Dabas kapitāla finansēšanas mehānismu un parakstītāju pilsētu pieredzi par to, kā finansēt pielāgošanās pasākumus uz vietas.

Papildu pārskati par ES pieejamo pielāgošanās finansējumu ir sniegti Climate-ADAPT finansējuma sadaļā, kā arī ES reģionālās un pilsētu attīstības tīmekļa vietnē.