2.6 Galveno pielāgošanās problēmu apzināšana un mērķu noteikšana.

2.6 Galveno pielāgošanās problēmu apzināšana un mērķu noteikšana.

Šā soļa mērķis ir izstrādāt stratēģisku pielāgošanās plānošanas virzienu, pamatojoties uz klimatisko risku un neaizsargātības novērtējumu (sk. 2.4. soli). Galveno pielāgošanās problēmu (piemēram, kura nozare vai ietekme uz klimatu būtu jārisina vispirms) apzināšana ir balstīta uz ietekmes tūlītējas un nopietnas ietekmes analīzi, kā arī uz iespējām izmantot esošās katastrofu riska mazināšanas stratēģijas vai pašreizējos resursu un infrastruktūras pārvaldības pasākumus un plānus. Ņemot vērā klimata pārmaiņu risku un iespēju plašo raksturu, ir ieteicams šādu prioritāšu noteikšanu veikt, pilnībā iesaistot ieinteresētās personas (sk. 1.6. soli).

Šis solis palīdz Pilsētas mēru pakta parakstītājām pilsētām izstrādāt ziņošanas platformas “MyCovenant” iedaļas “Ilgtermiņa redzējums” un “Pielāgošanās mērķi” (sk. arī ziņošanas veidnesbezsaistes darba versiju).

Ir pieejamas dažādas metodes galveno pielāgošanās problēmu prioritāšu noteikšanai (sk. tālāk norādījumus un rīkus). Kopumā galvenie jautājumi, kas jāņem vērā, nosakot prioritātes, kurām klimata ietekmēm jāpievēršas, ir šādi:

• jau notiekoša ietekme (sk. 2.1. soli),jo īpaši ietekme, kas, kā tiek prognozēts, nākotnē pasliktināsies (sk. 2.2. soli);
• ietekmes iespējamība un nopietnība īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā;
• vai risks ietilpst pašvaldības vai iesaistīto ieinteresēto personu pilnvarās un tādējādi to varētu novērst, izmantojot esošos administratīvos pasākumus;
• nopietni riski, kas var neatgriezeniski ietekmēt pilsētu (piemēram, jūras līmeņa celšanās);
• Esošie mehānismi, kas ir saskaņoti ar pielāgošanās darbībām (piemēram, dzīvojamā fonda atjaunošana, telpiskā plānošana, jaunu tiesību aktu īstenošana saskaņā ar ES Plūdu direktīvu), varētu nodrošināt noderīgas ieejas vietas rīcībai. Pielāgošanās integrēšana esošajās vai plānotajās iniciatīvās (sk. 5.3. soli) varētu sākties ar izpēti par to, kā neaizsargātās nozares (sk. 2.3. soli) pašlaik reaģē uz klimata un laikapstākļu radītiem apdraudējumiem, un ar diskusijām ar dažādiem pašvaldības departamentiem un galvenajām ieinteresētajām personām (sk. 1.6. soli) . Attiecīgās iniciatīvas, nozares un stratēģijas ir šādas:
  
  
  • Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas
  • Ūdens resursu apsaimniekošana (piemēram, upju baseinu apsaimniekošanas plāni)
  • Mājokļi (piemēram, sociālo mājokļu programmu atjaunošana)
  • Plānošana (piemēram, telpiskās attīstības plāni, pilsētvides atjaunošanas stratēģijas)
  • Veselība (piemēram, karstuma viļņu plāni, plāni reaģēšanai uz slimību uzliesmojumiem)
  • Avārijas dienesti (piemēram, plāni reaģēšanai uz plūdiem)
  • Sociālie pakalpojumi (piemēram, neaizsargāto grupu noteikšana)
  • Zaļās telpas un dabas aizsardzības stratēģijas
  • Transports (piemēram, jauni infrastruktūras projekti)
  • Enerģētika (piemēram, ieguldījumi atjaunīgajā enerģijā vai piegādes tīkli)
  • Klimata pārmaiņu mazināšanas stratēģijas (sk. arī 5.4. soli)
  • Tūrisms
  • Reģionālās ekonomikas stratēģijas

Kad ir zināmas galvenās pielāgošanās problēmas, var noteikt konkrētus un reālistiskus pielāgošanās mērķus pilsētai vai pilsētai. Tiem vajadzētu būt pēc iespējas izmērāmiem un precīziem arī tāpēc, ka pielāgošanās stratēģijas un/vai plāna īstenošanas turpmākā uzraudzība un izvērtēšana (sk. 6. posmu) ir tieši saistīta ar mērķrādītājiem.

Lai analizētu ar pielāgošanos saistītos riskus un iespējas, ir jāiesaista ieinteresētās personas. Lai gan sanāksmju un darbsemināru organizēšana, lai apspriestu riskus un noteiktu to prioritāti, ir budžeta un laika ziņā ietilpīga, pielāgošanās prioritāšu noteikšana, kopīgi vienojoties, var nozīmēt, ka pielāgošanās stratēģija (sk. 5. posmu)ir labāk pieņemta un tādējādi tai ir lielākas izredzes gūt panākumus.