4.1 Pielāgošanās iespēju novērtēšanas sistēmas izvēle.

Lai varētu labi salīdzināt dažādas pielāgošanās iespējas un nodrošināt labu saziņu ar lēmumu pieņēmējiem un to starpā, katra pielāgošanās iespēja (sk. 3.2. posmu)ir jānovērtē, pamatojoties uz saskaņotiem kritērijiem. Ir daudzi kritēriji, ko var izmantot, lai novērtētu iespējamo risinājumu piemērotību, piemēram, neaizsargātības samazināšanas efektivitāte, ietekme uz ilgtspēju vai izmaksas. Lai palielinātu sinerģiju un izvairītos no nepareizas starpnozaru pielāgošanās, ir ieteicams koordinēt pielāgošanās iespēju novērtējumu plašam politisko, juridisko un institucionālo dalībnieku lokam. Faktu lapas ir noderīga metode rezultātu atspoguļošanai.

Lēmumu pieņēmējiem būtu jācenšas panākt, lai pielāgošanās pasākumi būtu abpusēji izdevīgi (pielāgošanās pasākumi, kas sniedz vēlamo rezultātu, samazinot klimata riskus vai izmantojot potenciālās iespējas, bet arī sniedz būtisku ieguldījumu cita sociālā, vides vai ekonomiskā mērķa sasniegšanā) vai vismaz nežēlīgi (lai cik lielas būtu turpmākās klimata pārmaiņas) pielāgošanās risinājumi. Katrs risinājums ir jāizvērtē divējādi: a) cik lielā mērā šis risinājums palīdzēs sasniegt pielāgošanās mērķrādītāju un b) kāda ir ietekme uz plašākiem sociālajiem un vides aspektiem. Novērtējumā galvenā uzmanība būtu jāpievērš šādiem aspektiem:

• tā klimatiskā apdraudējuma vai riska steidzamība, kuru ar šo risinājumu paredzēts mazināt. Daži pielāgošanās pasākumi būs piemēroti īstenošanai īstermiņā, lai novērstu steidzamus riskus vai iespējas; citiem būs nepieciešama ilgstoša sagatavošanās un plānošana.
• Sniegums pret vispārējiem un plašākiem mērķiem un izvairīšanās no maladaptācijas. Maladaptācija attiecas uz situāciju, kad darbības nesasniedz savus mērķus vai izraisa blakusparādības, kas kavē pielāgošanos citur vai nākotnē. Piemēram, dambja būvniecība vienā vietā var izraisīt lielākus plūdus citā vietā un var izrādīties nepietiekama aizsardzība pret nākotnes plūdu līmeņiem.
• Nodrošināmība un īstenojamība. Ne vienmēr tiek dota priekšroka risinājumiem, kuriem ir augsts punktu skaits citos aspektos, bet kurus ir grūti īstenot.
• Pasākuma ietekme uz pārvaldību. Piemēram, saskaņošana ar esošajām pārvaldības struktūrām un to grozījumi, nepieciešamība izveidot jaunas pārvaldības struktūras vai procesus.
• Sociālie apsvērumi, t. i., vienāda aizsardzība pret klimata apdraudējumiem, ko rada konkrēta pielāgošanās iespēja, un tās ietekme uz sociālo iekļaušanu un kohēziju. Nevienlīdzīgas pielāgošanās iespējas nevienlīdzīgi sadala pielāgošanās ieguvumus sabiedrībā un saasina pastāvošo sociālo nevienlīdzību. Piemēram, ūdens cenas palielināšana, lai veicinātu efektivitāti kā sausuma risinājumu, var nesamērīgi ietekmēt mājokļus ar zemiem ienākumiem, saasinot nevienlīdzību reģionā. Ja iespējams, būtu jāveic korektīvi pasākumi, lai mazinātu negatīvo sociālo ietekmi. Varianti, kas nodrošina papildu sociālos ieguvumus (kā tas bieži ir zaļo zonu gadījumā), būtu jāvērtē labvēlīgi.
• Ieinteresētās personas var līdzfinansēt vai organizēt finansējumu, izmantojot esošās finansējuma plūsmas. Alternatīvi īstenošanas izmaksu segšanai var būt pieejamas ES, valsts valdības vai privātas investīcijas (sk. 1.5. soli).
• Izmaksas un ieguvumi. Ideālā gadījumā būtu jāveic pilna izmaksu un ieguvumu analīze (IIA). Tomēr, ņemot vērā pielāgošanās nenoteiktību un ilglaicīgās skalas, tradicionālā izmaksu un ieguvumu analīze ne vienmēr ir iespējama vai piemērojama. Ja novērtējumā ir jāiekļauj nemonetāri ieguvumi un atšķirīgas preferences, daudzkritēriju analīze var sniegt holistiskākus novērtējuma rezultātus (sk. 4.3. soli).
• Vides apsvērumi. Būtu jānovērtē risinājumu ietekme uz vidi, tostarp to ieguldījums SEG emisiju, ūdens kvalitātes, augsnes kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības uzlabošanā vai pasliktināšanā. Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) direktīva (Direktīva 2014/52/ES) nodrošina satvaru šāda novērtējuma veikšanai.

Pielāgošanās klimata pārmaiņām ir transversāls jautājums, kas, ja to īsteno nekoordinēti atsevišķās nozarēs un politikas jomās, var novest pie negatīviem savstarpējiem kompromisiem, neitralizēt viens otru vai palaist garām iespējas izmantot iespējamās sinerģijas. Lai uzlabotu koordināciju un palielinātu pielāgošanās plānošanas efektivitāti un maksimāli palielinātu starpnozaru sinerģiju, kritēriju noteikšanā, pielāgošanās iespēju novērtēšanā, kā arī turpmākajā prioritāšu noteikšanā ideālā gadījumā būtu jāiesaista plašs institucionālo un pilsonisko ieinteresēto personu loks (sk. 4.3. soli).

Novērtējuma rezultātus var aprakstīt kodolīgās iespēju faktu lapās, sākot ar kataloga izveidi (sk. 3.1. soli),kurā nav pārāk daudz tehnisku detaļu, bet gan sniegts ātrs pārskats, kas ir viegli saprotams nespeciālistiem. Šīs faktu lapas vēlāk var būt ļoti noderīgas prioritāšu noteikšanai (sk. 4.3. soli). Faktu lapās būtu jāsniedz informācija vismaz par šādiem jautājumiem:

• Pielāgošanās iespējas apraksts
• Kādu(-as) klimata pārmaiņu ietekmi(-as) šis risinājums risina?
• Iespēja samazināt neaizsargātību pret konstatēto(-ajām) klimata pārmaiņu ietekmi(-ām), efektivitāte, elastība, kas vajadzības gadījumā jāuzlabo vai jāpazemina
• Telpiskā darbības joma, vizuālā kartēšana
• Informācija par to, vai ieinteresēto personu līdzdalība ir nepieciešama vai ieteicama un kāda veida ieinteresētās personas būtu jāiesaista
• Veiksmes un ierobežojošie faktori (pamatojoties uz savu pieredzi vai citiem gadījumiem)
• Izmaksas (īstenošanas un darbības) un ekonomiskie ieguvumi naudas izteiksmē
• Sociālie un vidiskie līdzieguvumi vai neguvumi, nepieciešamie korektīvie pasākumi
• Nepieciešamie finanšu resursi, investīciju grafiks un finansējuma avoti
• Plānošanas un īstenošanas grafiks līdz pilnībā funkcionējošam ekspluatācijas laikam
• Atbildība par īstenošanu un uzturēšanu pašvaldības departamentos vai citās iestādēs
• Savstarpēja saikne ar citiem ierosinātajiem pielāgošanās risinājumiem, savstarpēja aizstājamība, kombinējamība
• Atsauces informācija