4.2 Adaptācijas pasākumu izmaksu un ieguvumu analīze.

4.2 Adaptācijas pasākumu izmaksu un ieguvumu analīze.

Izmaksu un ieguvumu analīze var būtiski palīdzēt lēmumu pieņēmējiem izstrādāt labāko stratēģiju ierobežoto ekonomisko resursu izmantošanai visefektīvākajai pielāgošanās pieejai un palīdzēt noteikt prioritātes un laika noturības ieguldījumus. Valdības un privātā sektora organizācijas bieži izmanto izmaksu un ieguvumu novērtējumus, lai novērtētu konkrētas darbības vai ieguldījuma vēlamību. Analīze var palīdzēt prognozēt, vai pasākuma ieguvumi pārsniedz tā izmaksas, un salīdzinājumā ar citām alternatīvām (t. i., tā ļauj sarindot alternatīvus pasākumus pēc izmaksu un ieguvumu attiecības).

Pielāgošanās izmaksas ir “pielāgošanās pasākumu, tostarp pārejas izmaksu, plānošanas, sagatavošanas, atvieglošanas un īstenošanas izmaksas” (IPCC), un ieguvumi ir “novērstās kaitējuma izmaksas vai ieguvumi, kas radušies pēc pielāgošanās pasākumu pieņemšanas un īstenošanas” (IPCC). Tā kā gandrīz neviens pielāgošanās pasākums nevar pilnībā novērst klimata pārmaiņu ietekmi un ar to saistīto risku, ir jāņem vērā arī atlikušā riska izmaksas (atlikusī ietekme pēc pielāgošanās pasākuma īstenošanas).

Pielāgošanās risinājumu izmaksu un ieguvumu novērtēšanu var veikt šaurāk, ņemot vērā tikai finanšu budžeta izmaksas un ieguvumus, vai vispusīgāk, ņemot vērā plašākas izmaksas un ieguvumus vietējai ekonomikai. Turklāt izmaksu un ieguvumu novērtējumos var iekļaut arī sociālās un vides izmaksas un ieguvumus. Ir īpaši svarīgi pielāgošanās iespēju novērtējumos iekļaut ārpustirgus izmaksas un ieguvumus, lai reāli ņemtu vērā visus ieguvumus un izmaksas, lai gan tos ir grūtāk izteikt naudas izteiksmē.

Pastāv vairākas pieejas, kā novērtēt pielāgošanās iespēju izmaksas un ieguvumus. Trīs visbiežāk izmantotās metodes ir šādas:

• Izmaksu un ieguvumu analīze (IIA)
• Izmaksu efektivitātes analīze (CEA)
• Daudzkritēriju analīze (MCA)

Izmaksu un ieguvumu analīzē parasti ir šādas darbības:

1. Definēt pielāgošanās mērķi un apzināt attiecīgās pielāgošanās iespējas, kas jānovērtē
2. Definēt bāzlīniju, lai varētu veikt novērtējumus, kuros scenārijus salīdzina “ar” un “bez” konkrētajiem pielāgošanās pasākumiem
3. Identificē visas izmaksas un ieguvumus noteiktā termiņā, parasti pielāgošanās pasākuma darbības laikā vai klimatiskās ietekmes scenāriju laikposmā
4. Piešķiriet izmaksām vērtību naudas izteiksmē: izmaksas ietver izmaksas par nepieciešamajiem fiziskajiem resursiem, visos projekta posmos ieguldīto cilvēkresursu izmaksas, kā arī visus skaitliski izsakāmos sociālos, vides vai ekonomiskos zaudējumus. Nākotnes izmaksas diskontē līdz šodienas vērtībai (“pašreizējā vērtība”), izmantojot diskonta likmi.
5. Piešķirt ieguvumu vērtību naudas izteiksmē: ieguvumu kvantificēšana var būt mazāk vienkārša. Bieži vien ir grūtāk precīzi paredzēt ieguvumus, jo īpaši attiecībā uz jaunām inovatīvām iespējām. Otrkārt, līdztekus finansiālajiem ieguvumiem bieži vien ir arī nemateriāli vai nemateriāli ieguvumi, kas saistīti ar pasākumu. Tomēr ir vairākas metodikas, kas ļauj veikt kvantitatīvo noteikšanu. Lūdzu, skatiet papildu norādījumus par turpmāk minētajiem resursiem. Kvantitatīvie ieguvumi arī ir jādiskontē, ņemot vērā pašreizējās vērtības.
6. Salīdziniet izmaksas un ieguvumus: visbeidzot, salīdzināt izmaksu vērtību ar ieguvumu vērtību un izmantot šo analīzi, lai izlemtu, kā rīkoties. Lai to izdarītu, jāaprēķina kopējās izmaksas un kopējie ieguvumi un jāsalīdzina abas vērtības, lai noteiktu, vai ieguvumi pārsniedz izmaksas (nosakot "neto pašreizējo vērtību" - NPV). Svarīgi ir arī ņemt vērā atmaksāšanās laiku - cik ilgs laiks būs nepieciešams, lai sasniegtu peļņas un zaudējumu slieksni, kurā pabalsti ir atmaksājuši izmaksas.

Izmaksu un ieguvumu analīzes ierobežojums ir tāds, ka visi ieguvumi ir jāmēra un jāizsaka naudas izteiksmē, kas bieži vien ir grūti sasniedzams vai tiek uzskatīts par morāli apšaubāmu (piemēram, naudas vērtības piešķiršana cilvēku dzīvībai vai nākotnes ieguvumu "diskontēšana"). Pārējās divas metodes, CEA un MCA, var izmantot, lai pārvarētu dažas no šīm problēmām.

Izmaksu lietderības analīzi (CEA) izmanto, lai noteiktu vislētāko veidu, kā sasniegt konkrēto pielāgošanās mērķi. Lai gan pasākumu izmaksas ir jāaprēķina naudas izteiksmē, ieguvumus var izteikt jebkurā citā kvantitatīvā pasākumā, ko var salīdzināt ar mērķvērtību. Piemēram, ja mērķis ir samazināt ar siltumu saistīto nāves gadījumu skaitu, tiks novērtēts katra risinājuma potenciāls samazināt ar siltumu saistīto mirstību (novērsto nāves gadījumu skaits un procentuālais samazinājums salīdzinājumā ar pamatscenāriju), ko pēc tam salīdzina ar tā izmaksām. CEA parasti neņem vērā sociālos aspektus, īstenošanas iespējamību vai papildu ieguvumus, kas jānovērtē paralēli.

Resursi un informācija par citām metodēm un rīkiem ir sniegti turpmāk.

Daudzkritēriju analīze (MCA) apvieno dažādus novērtēšanas kritērijus (finansiālus un nefinansiālus, naudas izteiksmē izteiktus vai citā kvantitatīvā izteiksmē izteiktus) un prioritātes attiecībā uz dažādiem kritērijiem (jo dažādām ieinteresētajām personām var būt dažādas vēlmes attiecībā uz projekta iznākumiem, ieguvumiem un ietekmi vienā kopīgā satvarā, lai iegūtu pielāgošanās risinājumu vērtējumu un relatīvo sarindojumu, parasti integrējot CBA vai CEA rezultātus. Sīkāku informāciju par MCA sk. 4.3. solī.